Fotoradaru ieguldījums - satiksmes drošība vai peļņa budžetam?! 22

Satiksmes drošībā Latvijā tiek ieguldīti gan nodokļu maksātāju, gan valsts uzņēmumu, gan privāto organizāciju, gan arī autovadītāju personiskie līdzekļi, jo 2% no kopējiem OCTA maksājumiem nonāk īpašā satiksmes drošības fondā, lai īstenotu dažādas programmas.

Finansējumu saņem policija, medicīnas darbinieki, ceļu būvnieki, izglītības sistēma un citas jomas, kas tieši vai pastarpināti rūpējas par drošību uz Latvijas ceļiem.

Varētu teikt, ka katrs Latvijas autoīpašnieks, pērkot OCTA un maksājot ar transportlīdzekļa ekspluatāciju saistītos nodokļus, iegulda savu finansējuma daļu satiksmes drošībā, tādēļ Latvijas Automoto biedrība (LAMB) aicina uzsākt diskusiju, vai no valsts institūciju puses fotoradaru programma tiek īstenota, domājot tikai par satiksmes drošības stiprināšanu vai arī par budžeta ieņēmumu daļas papildināšanu, un kas ir galvenais fotoradaru sistēmas mērķis.

2017. gads kļuvis par drošāko uz Latvijas ceļiem. Sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits - 136 cilvēki, kas ir par 15% mazāk nekā 2016. gadā, un pēc ES metodikas tie ir 69 cilvēki uz vienu miljonu iedzīvotāju. Tomēr salīdzinājumā ES vidēji uz miljonu iedzīvotāju 2016. gadā bojā gāja 51 cilvēks, kas liecina, ka mūsu valstī vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu vismaz ES vidējos rādītājus. Un tas ir iespējams, jo salīdzinājumā Igaunijā 2016. gadā uz vienu miljonu bija 54 bojā gājušie. Vismazāk 2016. gadā uz ES ceļiem bojā gāja Zviedrijā – 27 cilvēki, bet Eiropā kopumā zviedri ir trešajā vietā, jo 26 bojā gājušie bija Norvēģijā un Šveicē, kurā samazinājums salīdzinājumā ar 2015. gadu bija par 15%.

Fotoradaru tīkla izveide visā Latvijā, izvietojot tos patiesi bīstamās vietās, ir loģiska, un atšķirībā no iepriekšējā mēģinājuma šoreiz fotoradaru izvietošana tiek īstenota atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un nepieciešamajā kvalitātē. Uz Latvijas ceļiem šobrīd darbojas 12 pārvietojamie un 60 stacionārie fotoradari, 40 netrafarētās policijas mašīnas, trafarētās policijas automašīnas, un šogad vēl tiks uzstādīti 40 stacionārie fotoradari, tātad kopumā tie būs 100. Ceļu policisti strādā ar pārnēsājamiem ātruma mērītājiem, un tiek plānots ieviest ātruma kontroli, aprēķinot vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā. Tātad ir solīds tehniskais aprīkojums, lai nodrošinātu ātruma kontroli, kas būtiski ietekmē satiksmes drošības situāciju, jo tieši neatbilstoši izvēlēts ātrums ir viens no izplatītākajiem satiksmes negadījumu cēloņiem.

Ņemot vērā to, ka šobrīd daudzās ar satiksmes drošību saistītās valsts budžeta pozīcijās pietrūkst līdzekļi, mūsuprāt ir nepieciešams visu iekasēto soda naudu atgriezt atpakaļ uz ceļiem, tātad ieplānot tieši tajās izdevumu pozīcijās, kuru mērķis ir satiksmes drošības uzlabošana. Šogad valsts budžeta ieņēmumos no soda naudām par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir ieplānoti 25 miljoni eiro, 2019. gadā jau gandrīz 29 miljoni, bet salīdzinājumā 2016. gadā reāli tika iekasēti 12,7 miljoni, tātad pāris gadu laikā pieaugums plānots divas reizes.

Tomēr kā gan budžeta plānotāji zina, cik daudz naudas tiks iekasēts, un ko aicinās darīt, ja autovadītāji ievēros noteikumus. Var rasties robs valsts budžetā, un vai tik nebūs jābrauc uz Briseli aizņemties! Tas, protams, ir pārspīlējums, tomēr konkrētu, strauji augošu ciparu ieplānošana budžetā un nerēķināšanās ar cerību mazināt pārkāpumu skaitu izraisa bažas, vai fotoradaru ieviešanas programma atkal nekļūs par naudas pelnīšanas instrumentu, un satiksmes drošības stiprināšana kļūs otršķirīga. Piemēram, gada otrajā pusē tiks apkopoti budžeta ieņēmumi, secināts, ka ieņemtā nauda no fotoradariem ir mazāka par plānoto, un atbildīgās institūcijas var tikt aicinātas uzlabot rādītājus, kā rezultātā pārvietojamos fotoradarus atkal sāktu slēpt aiz dažādiem objektiem drošībai ne pārāk bīstamās vietās.

LAMB kā Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) dalīborganizācijai ir iespēja izvērtēt labāko pieredzi valstīs, kas ir satiksmes drošības līderi Eiropā. Zviedrijā, kur ir vairāk nekā 1700 stacionāro radaru, vienlaikus strādā tikai 5 procenti no tiem, jo īpašs algoritms ar datorprogrammas palīdzību nosaka, kuri radari darbojas kurā brīdi, bet autovadītāji to nezina. Tātad nav svarīgi, lai noteikti iekasētu naudu, bet gan lai brīdinātu autovadītāju un atgādinātu par atbilstoša ātruma ievērošanas nozīmi. Šo pieredzi Latvijā varētu pārņemt, kad būsim sasnieguši vismaz ES vidējo līmeni satiksmes drošības jomā.

1994. gadā Zviedrijas valdība un vadošie uzņēmēji apvienojās kopējos centienos, lai uzsāktu satiksmes drošības programmu Vison Zero. Toreiz zviedri paziņoja – panāksim, ka mūsu valstī avārijās neiet bojā neviens cilvēks. Iespējams, ka daudzi to uzskatīja par skandināvu populismu, tomēr šī brīža statistikas dinamika liecina, ka zviedru mērķis ir sasniedzams.

Fotoradaru galvenais uzdevums ir atgādināt par ātruma ierobežojumiem, nevis sodīt, jo svarīgāk ir panākt, lai autovadītāji brauc ar atbilstošu ātrumu, nevis iekasēt pēc iespējas vairāk naudu. Informācija plašsaziņas līdzekļos liecina, ka 2017. gadā tikai par fotoradaru fiksētu pārsniegtu ātrumu ir izrakstīti sodi par 11,8 miljoniem eiro. Situācija satiksmes drošības jomā signalizē, ka Latvijā vēl daudz darāmā, tādēļ soda naudās iekasētie līdzekļi būtu jāiegulda tieši satiksmes drošības programmās. Fotoradaru mērķis būs sasniegts nevis tad, kad budžetā nonāks ieplānotie sodi, bet tad, kad soda naudās tiks iekasēta apaļa nulle, jo nebūs pārkāpumu.