Račs neiedziļinās “kas lācītim vēderā” 16

Ierakstu kompānijas “Mikrofona ieraksti” repertuāra direktors un grupas “Bet bet” bungu virtuozs Guntars Račs jau trīs gadus pārvietojas ar Rumbulas auto tirgū iegādātu 1989.gada “Chrysler Le Baron”, bet jau kādu laiku no pirmā acu skatiena ir iemīlējies “Jaguar E-Type” automašīnā.

Kas Tavā dzīvē ir auto? Auto manā dzīvē vispirms protams ir pārvietošanās līdzeklis. Es nekad neiedziļinos “kas lācītim vēderā”. Man svarīgi, lai tas ātri brauc un labi izskatās. Jā, un lai ir kur “Coca Cola” bundžiņu ielikt.. Tavs pirmais auto? Moskvičs 403 . Kad es to iegādājos, tas bija jau 13 gadus vecs. Ar metinātu grīdu. Un labu ka tā, jo brīdī, kad notika neticamais, un braucot no Liepājas tam nokrita tā saucamais “kardāns” tad tikai šī grīda izglāba man un manam līdzbraucējam Aivim dzīvību. Vēlāk es ar šo mašīnu iebraucu grāvī un pārdevu par lētu naudu savam bērnības draugam no Liepājas. Es šo mašīnu vienu brīdi neieredzēju. Cik un kādas automašīnas vispār Tev bijušas? “Moskvičš”, “Oka”, “Rover”, “Opel Record”, divi “Opel Kadett” un viens “Chrysler”. Neapšaubāmi spilgtas atmiņas saistās ar Krievijā radīto brīnumu “Oka”, kura bija ārkārtīgi maza, tai pat laikā ļoti ietilpīga. Ziemas laikā bremžu uzlikas piesala pie riteņiem un tā atteicās braukt. Šis auto prata pārsteigt. Kāds ir Tavs sapņu auto? “Jaguar E-Type”. Pirmām kārtām tāpēc, ka mani suģestē jau pats nosaukums un es esmu sajūsmā par tā izskatu. Tas ir laikam pats nepraktiskākais auto visā pasaulē, bet tas ir auto kurā esmu iemīlējies “no pirmā acu skatiena”. Šim auto ir raksturs. Gandrīz cilvēciskā izteiksmē. Šim auto piemīt neatkārtojama elegance, spēks un ātrums. Es neatteiktos arī no “Jaguar Sovereign”. Kāds auto Tev ir patlaban? Šobrīd pārvietojos ar 1989. gada “Chrysler Le Baron” automašīnu. Jau trešo gadu. Tā ir iegādāta ne vairāk, ne mazāk kā Rumbulas auto tirgū. Nebija īsta nolūka iegādāties auto, bet ieraugot šo modeli, kuru agrāk nebiju pat redzējis, sapratu, ka tas ir mans auto. Gan no krāsas viedokļa, gan no ērtību viedokļa, gan no kopējā skata. Neesmu nekad to nožēlojis un nenožēloju tagad. Lieliska automašīna ar visu kas cilvēkam vajadzīgs. Tā ir ar automātisko pārnesuma kārbu un daudzām ekstrām. Patiešām lielisks braucamais. Labākais, kāds man jebkad ir bijis. Kā Tu pats raksturotu savu braukšanas stilu? Es braucu mierīgi. Varbūt brīžiem nedaudz izklaidīgi, bet nedomāju, ka sagādāju daudz problēmu uz ceļa. Kādi paradumi Tev raksturīgi braucot ar auto? Lielākais netikums ir mēģinājumi lasīt avīzes… Bet pastāvīgi ir ieslēgta skaļa mūzika, pat ļoti skaļa. Tālākos braucienos līdzi jābūt dzērienam un kādām ātrajām uzkodām, tad ir mājīga sajūta. Protams ir svarīgi, ja līdzās sēž arī mīļotā sieviete. Tad braukt ir viena bauda un nav svarīgi uz kurieni tu brauc. Kāds ir Tavs vidējais braukšanas ātrums? Sāku ar 60, bet šobrīd tas varētu būt aptuveni 60 km/h pilsētas apstākļos un 100 –120 km/h pa lielajām šosejām. Ātrāk par 140 man īsti nepatīk braukt. Arī pa naktīm es braucu nelabprāt. Kāds ir Tavs ātruma rekords braucot ar auto? 190 km/h . To es dabūju gatavu ar savu tagadējo auto. Kas Tevi visvairāk kaitina/vislabāk patīk braucot ar auto? Mani kaitina BMW un mani kaitina veci Žiguļi un Volgas. Tāpat uz ceļiem vienmēr gadās kretīni, kuri sviež degošās cigaretes pa atvērtiem auto logiem. Vēl viena idiotiska lieta ir apstāties un uz ceļa nolikt tukšu alus pudeli. Idioti. Tavuprāt spilgtākais kuriozs, kas Tev bijis saistībā ar auto? Reiz es mēģināju ar savas automašīnas atslēgām atslēgt ļoti līdzīgu automašīnu, kas nebija manējā. Viss beidzās bez policijas iejaukšanās. Bet tā objektīvi , tad braukšana ar “Oka” jau pats par sevi bija nemitīgs kuriozs. Kādas ir Tavas attiecības ar Ceļu policiju? Rezervētas. Ja mani aptur brīdī, kad esmu pārkāpis noteikumus, tad to arī atzīstu un samaksāju paredzēto sodu. Ja mani aptur vienkārši tāpat, izlases kārtā, tad tas man liekas aizvainojoši. Kas attiecas uz posteni pie Jūrmalas robežas tad to es nespēju “sagremot”. Tu jau tā cilvēks maksā Ls 1 par iebraukšanu šajā pilsētā, bet uz robežas tevi vēl nopēta kā potenciālo noziedznieku un bieži vien uz aizdomu pamata arī patur. Diezgan neviesmīlīga uzņemšana pilsētā. Cenšos tāpēc vien Jūrmalai mest līkumu, lai neizjustu šo pazemojumu. Vai ir sanācis/bieži sanāk dzīvot savā auto? Jā, ir gadījies gan. Bet tas laiks jau sen ir pagājis. Vai Tavā auto ir kādas mīļlietiņas? Ilgu laiku man bija lācītis “Miška”. Tas tik ilgi mētājās uz aizmugurējā loga, kamēr man palika viņa žēl. Paņēmu uz dzīvokli. Šobrīd man nav nekādu mīļlietiņu automašīnā. Tikai pašas nepieciešamākās lietas. Motors, stūre un sēdekļi. Ak jā, vēl radioaparāts un magnetola. P.S. Kaut arī Rača automašīnas motora tilpums ir tikai 2.8 litri, kas amerikāņu auto nav daudz, jo kā zināms amerikāņu izceļas ar īpaši lieliem dzinējiem, šī automašīna gaitu uzsāk pavisam viegli, ar tipisku amerikāņu auto motora dziesmu (tembrāli zems rūciens, kas nav īpaši skaļš). Iespējams automašīnas vieglo gaitu lielā mērā izskaidro uzraksts uz tās sāniem – Turbo. Iveta Baltā, speciāli iAuto