Jaunajos "Škoda Vagonka" ("Škoda") elektrovilcienos izmantoto Krievijā ražoto sakaru bloku "Blok" nomaiņa pret Rietumos ražoto sistēmu "Veps" provizoriski varētu izmaksāt ap 14 miljoniem eiro, un pirmā vilciena nodošana ekspluatācijā aizkavētos aptuveni par gadu, aģentūrai LETA norādīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Viņš skaidroja, ka šādus provizoriskos aprēķinus PV saņēmis no "Škoda".
Grigulis arī norādīja, ka 2018.gada sākumā elektrovilcienu iegādes iepirkuma gaitā PV sadarbībā ar SIA "TUV Nord Baltik" un tās piesaistītiem starptautiskiem tehniskiem ekspertiem izvērtēja drošības riskus, tostarp veica lokomotīves drošības apvienotā kompleksa "Blok" tehnisko izvērtējumu.
Ticis secināts, ka attālināta ietekme uz sistēmu "Blok" nav iespējama, un sistēmas tehnisko apkopi un uzturēšanu varēs veikt PV darbinieki bez trešo pušu iesaistīšanas. Gadījumos, kad būtu nepieciešams sistēmu nodot remontā, tajā pieejamos datus darbinieki varēs izdzēst, izmantojot īpašas apkalpošanas ierīces. Savukārt nesankcionēti mēģinājumi dzēst datus novestu pie reģistrācijas kasetes bojājumiem.
"Pēc tehniskā izvērtējuma rezultātu saņemšanas par tiem tika informētas drošības iestādes," skaidroja Grigulis.
Attiecībā uz citiem latvijā izmantotiem vilcieniem Grigulis pauda, ka Latvijas dzelzceļa pārvadātāju vilces ritošais sastāvs, kas piedalās kustībā pa Padomju Savienības laikā veidoto VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, ir aprīkots ar Krievijā ražotiem datu savākšanas un reģistrācijas kompleksiem, mašīnista modrības kontroles telemehāniskajām sistēmām un automātiskās lokomotīves signalizācijas dešifratoriem. Tās, tāpat kā "Blok", ir lokālas sistēmas, skaidroja PV vadītājs.
Jau ziņots, ka Valsts drošības dienests (VDD) un informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" iebilst, ka Latvijas vajadzībām iepirktajos jaunajos pasažieru vilcienos "Škoda" tiek izmantoti Krievijā ražoti sakaru bloki, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Šaubīgā iekārta ir vilcienu kustības drošības kontroles sistēma ar nosaukumu "Blok", kas ražota Krievijā 1994.gadā dibinātajā Pētniecības un ražošanas asociācijā "Saut".
Speciālisti skaidro, ka minēto iekārtu funkcionalitāte ir saistīta ar vilcienu vadību un tās monitoringa nodrošināšanu. Nevarot izslēgt, ka kāds, kurš zina konkrēto iekārtu vājās vietas, nākotnē to var attālināti izmantot ļauniem mērķiem. No speciālistu teiktā noprotams, ka šo iekārtu padziļināta analīze prasītu lielus laika resursus, bet riski esot pārāk augsti.
VDD ir rekomendējis konkrēto sistēmu aizstāt ar alternatīvu tehnisko risinājumu. Tikmēr PV vadība skaidro, ka minētā Krievijā ražotā sistēma ir saderīga ar līdz šim Latvijas dzelzceļā izmantotajām. To varētu mainīt pret Rietumos ražotu sistēmu "Veps", kādu izmanto Igaunijā, taču Latvijā tā nav sertificēta, kas nozīmē, ka vispirms būtu jāatrisina sertifikācijas jautājums.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) "Nekā personīga" atzina, ka, ņemot vērā sarežģītos apstākļus un risku zaudēt ES finansējumu, vilcienu iepirkums tiks turpināts, bet apšaubāmās Krievijā ražotās iekārtas nomainīs pēc tam, kad vilcieni būs piegādāti Latvijā un iepirkums noslēdzies.
"Sastāvi ir jāsaņem šeit, Latvijā, un tad laika gaitā atbilstoši tam, kādas ir Latvijas dzelzceļa tehniskās prasības, ir jānomaina visas šīs riskantās sistēmas," sacīja Linkaits.
Kā ziņots, kopumā PV Čehijas uzņēmumam pasūtījis 32 jaunus elektrovilcienus. Latvijā līdz šim nogādāti pirmie trīs vilcienu sastāvi, bet visu pasūtījumu plānots izpildīt līdz 2023.gada beigām.
Visa projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro, un 23 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā.
Šādu iznākumu es jau gaidīju - ņemot vērā, ka LDz mums gadiem ir dziļi integrēts Krievijā ražotās sistēmās, tad tas bija tikai laika jautājums līdz šis fakts sāks līst ārā. Ja Satiksmes Ministrija mazāk būtu ar sevis slavināšanu nodarbojusies un vairāk būtu purinājusi to LDz sēdošo publiku, kas dzīvo vēl PSRS laikos, tad nebūtu šādā veidā no plaukta jānokrīt.
Bet, kā zināms, kompetence un izpratne par nozari valsts iestādēs (un daļā privāto uzņēmumu) ir tabu temati un principā ir izskaužami kā suga. Tā tik vēl trūka, ka jauno vilcienu tenderēšanas procesā kāds paceltu jautājumu :"Eu čaļi, a tas ir normāli, ka mēs pērkam pilnīgi jaunus vilcienus, bet neesam pārgājuši uz modernāku sakaru sistēmu? Ilgtermiņā tur problēmu nebūs?"