Nupat viens blogeris pazobojās par Wattway, resp.vatu celiņu, apm. 1 km ceļa joslu Francijā ar asfaltā ieklātu fotoelementu joslu. Es jau domāju, ka tur nekas nebūs: auto to sabojās, būs mikroplaisas, virsū sakritīs lapas, atdeve nebūs gaidītā. Precīzi tas arī notika. Tagad to demontē.
Bet reklamēja tipiski zaļā stilā: maz datu, daudz pompa:
FRANKFURTE, 11. marts (Reuters) - Tesla's (TSLA.O) "Vācijas gigarūpnīca netālu no Berlīnes no pirmdienas atkal varētu tikt apgādāta ar elektrību, paziņoja elektroenerģijas uzņēmums, kas atbild par pārtraukuma novēršanu, kas sākās 5. martā. E.dis, Vācijas enerģētikas tīkla uzņēmuma E.ON (EONGn.DE) nodaļa, sacīja, ka ātrie nedēļas nogales montāžas darbi nozīmēja, ka pastāv iespēja, ka elektroenerģijas padeve varētu tikt atsākta 11. marta vakarā."
izskatās, ka tie remontētāji īpaši nesteidzās, jāatjauno taču bija tikai pārdesmit metru kabeļu un savienojumi . Pilons stāvēja, kā stāvējis, kaut gan "vulkānisti cerēja, ka tas apgāzīsies. Un visiem patērētajiem, izņemot fabriku, kas vēl bija pieslēgti šajā vietā, elektrības padevi atjaunoja dienas laikā.
Pirms pāris dienām redzēju šamo dzīvē Sāgas stāvvietā. Reāli ņirdzīgs aparāts 😀
Viņi velk laukā pamazām:
"2015. gadā valsts noslēdza līgumu ar Industrial Divers Corporation (IDC) par riepu noņemšanu. No 2016. līdz 2019. gadam Floridas likumdevējs projektam piešķīra 4,3 miljonus ASV dolāru. 2019. gada novembrī IDC nedēļā noņēma 2000–5000 riepu." Bet pirmie aizvākšanas mēģinājumi sākās jau 2001.gadā.
Bet nevajag domāt, ka Latvijas zinātniekiem arī šādas idejas nebija. Iespējams , amerikāņu projekta iespaidā atceros lasījis rakstu Zinātnē un Tehnikā pad.laikos, ka derētu sasviest riepas Baltijas jūrā, lai būtu mierīga vieta, kur zivju mazuļiem vairoties. Nezinu, vai tas palika idejas līmenī, jeb kādu daudzumu riepu tiešām arī nogremdēja.
Te Baltijas jūrā riepas nemeta iespējams tā iemesla pēc, ka te pēc ww2 jau piemētāja ar mucām kurās iekšā dažādas cilvēk nāvējamas vielas. Un tā kā ķīmijā ar sāls ūdeni. Nez cik tās vēl veselas tur patreiz tā arī mētājās?
Nu un par auto tēmu, kad tie pilnie auto vedējprāmji sadeg un nogrimst. Tur tak viss apdrošināts. Kā smejies nauda nesmird. Labāk zemē ūdenī nekā placī lietū samirkst un saulē sakalst. Ja mode mainās kur to nelikvīdu likt? Kas tur beigu galā ar to nelaimīgo Estonia notikās?
Vajadzētu izgriezt manam Audi A4 2014 gada kvēpu filtru lai netaisa šmuguļus.
Ja paldies jums tapat
Jā,lūdzu, bet labāk būtu nogriezt uzreiz visu izpūtēju.Lai nav tur otrreiz lieki jāpi sās.
Pareizi dara kuri šņakarē ārā tos kvēpu filtrus, skatē tāpat par viņiem nepiešujas, tagad tik tautu sabaida ka lutausis pārbaudīs tos filtri
Atceros vienu diezgan vecu Top Gear, vairs nepateikšu kurā valstī, bet speciāli meta vecas mašīnas jūrā, lai koraļļiem būtu kur augt.
Mīnusa licējs varētu nevis iepļūtīt savu mīnusu, bet iekomentēt, kur es esmu kļūdījies? Tipa nebija tāda sērija?
imzz rakstīja: Par tēmu viss apdrošināts. Tad jau Japānas Mitsui OSK Lines nesūdzētu tiesā Porsche par Felicity nosvilināšanu, ja ar apdrošināšanu viss nokārtots.
apdrošināšana neizmaksā 100%. Turklāt līgumos ir visādi punkti. Piemēram - drošības tehnikas ievērošana, utt. Jo lielāka apdrošināšanas atlīdzība, jo mazāk % izmaksā. Fakts.
Tur labi ka 50% no vērtības izmaksāja.
Viencexpercs rakstīja:
imzz rakstīja: Par tēmu viss apdrošināts. Tad jau Japānas Mitsui OSK Lines nesūdzētu tiesā Porsche par Felicity nosvilināšanu, ja ar apdrošināšanu viss nokārtots.
apdrošināšana neizmaksā 100%. Turklāt līgumos ir visādi punkti. Piemēram - drošības tehnikas ievērošana, utt. Jo lielāka apdrošināšanas atlīdzība, jo mazāk % izmaksā. Fakts.
Tur labi ka 50% no vērtības izmaksāja.
Nu lūk, domā pats. Vai tad, piem ar tiem 50% nepietiek tam fabrīķim 🙈😂 Tak pārējais cīpars jau uzcenojums.
Kodolenerģētika ... tad slikta, vai tomēr laba:
www.theguardian.com/environment/2024/mar/20/nuclear-plant-closure-carbon-emissions-new-york
WALA rakstīja: Kodolenerģētika ... tad slikta, vai tomēr laba:
www.theguardian.com/environment/2024/mar/20/nuclear-plant-closure-carbon-emissions-new-york
Eh, tu atkal gribi saredzēt melnbaltu bildi tur, kur tā ir krāsaina...
are any new nuclear plants being built
About 60 reactors are under construction across the world. A further 110 are planned.
Teksasas štatā 24. martā krusa sapostīja 1600 ha platības saules paneļu parku:
Kaut kādi sūda paneļi bijuši. Tērvetē pēc pagājušā gada krusas un vētras paneļu parkam nekādu bojājumu.
Drīzāk Tērvetē bija sūdīga krusa. Teksasā viss ir lielāks: bites, kaktusi un krusas graudi.
Grētu vairs nenes. Grētu velk. Vai tas mazinās Grētas "policistu fetišu" ?
Nez saules paneļi tiek pārstrādāti kā te ticis daudzreiz apspriests jeb tomēr šim puisim ir taisnība :
www.theguardian.com/australia-news/2024/mar/30/solar-panel-waste-levels-crisis-point-disposal
Cilvēkiem, kas nav pazīstami ar ķīmiskiem procesiem, škiet, ka pārstrāde ir kaut kas vienkāršs un tīrs visos gadījumos. Iespējams, šī ilūzija radusies kūstošo plastmasu pārstrādes, kura tiešām viegli realizējama, ietekmē. Reāla saules paneļu vai litija jonu bateriju pārstrāde realizējama ķīmiskās fabrikās, kuras ir tikpat tīras vai netīras, kā jebkādas citas ķīmiskās fabrikas ar savu atkritumu laukumu tam, ko pavisam nevar pārstrādāt, notekūdeņiem, kurus vajag attīrīt, gāzu filtriem skursteņos, kuru darbībai vajag dārgus reaģentus, elektronerģiju visiem procesiem. Pie tam cilvēku veidotos izstrādājumos vajadzīgās vielas vairumā gadījumu turas labāk kopā, nekā rūdās. Tātad, attiecīgās fabrikas pie tam būs nerentablas un pastāvēs uz dotācijām.
Līdz ar to paredzu lielu blēdīšanos ar pārstrādi Ostapa Bendera Ragu un nagu kantora stilā, kad "sāksies pa īstam".
Vienreiz teicu tak, sētas, skaņas barjeras uc utt. Lēts materiāls kas neprasa krāsu. Kā tādas mušas uz lampiņu...
www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S2214993723001069
re, kur 2023.gada raksts
Nu, tā jau es apmēram domāju, visai kodīgas vielas izmantotas. Kas tikai tur nav: HF, HNO3, KOH vai NaOH, no organikas trihoretilēns. Piesauktā bezskābes metode vienalga prasa sārmu lietošanu. Bez tam raksts ir par silīcija atgūšanu, atstājot aiz iekavām metālus, kuru atgūšanai vienalga skābes vajadzēs. Runājot par peļņu ( profit ) neizskatās, ka tiek ņemtas vērā reaģentu un procesa izmaksas.
Nu, pat silīcijs, kas ir ļoti plaši izplatīts, tiek atgūts, jo tas ir rūpnieciski tīrs tālākai ražošanai.
Var jau rēķināt, cik liela kaudze nolietotu paneļu sanāk, ja tos nepārstrādā.
Policijas zirgi un LGBT ;)
imzz rakstīja: Katrā ziņā mazāka, nekā lietoto vēja turbīnu lāpstiņu kapsētas. Nu, ES ir ideālistiski mēķi attiecībā uz pārstrādi. Nedomāju, ka tie ir realizējami
Pilnīgi pajāt, vai un cik PAŠLAIK pārstrādā, atslēgas vārds ir, ka VAR pārstrādāt - lai krauj čupās, vēlāk pārstrādās.
Sadedzinātu naftu var otrreiz izmantot?
No gada sākuma neesmu ielējis un sadedzinājis ap 500 litrus naftas produktu. Gadā - 2000 litri, jeb ap 1,5 tonnas. Latvijā ir ap 10 000 elektrisko auto (vispārinam vienkāršākiem aprēķiniem) - NEimportējam 15 000 tonnas degvielas.
1) nesadedzinam, neveidojam siltumnīcefekta gāzes,
2) ietaupam ap 9 milj eiro NE importējot degvielu un uzlabojam ārējās tirdzn. bilanci - elektrība izmaksātu uz pusi lētāk, ap 4,5 milj.
3) cik tas būs, kad vēl vairāk pāries uz EV? un desmit, trīsdesmit gadu griezumā?
atslēgas vārds ir, ka VAR pārstrādāt - lai krauj čupās, vēlāk pārstrādās.
The Guardian jau raksta, ka paneļiem norauj alumīniju, vēl ko tur, pārējo izlaiž caur šrēderi. Tā arī visa pārstrāde. Paneļi mazāk pamanāmi, kā litija jonu bateriju "pārstrāde", jo nedeg. Attiecībā uz baterijām, pārstrādes fabrikas saņem grantus, ka pāstrādā, faktiski sakrauj kaudzē. Birokrāti priecīgi, skaitās pārstrādāts. "Fabrikanti" arī. Trīs pārstrādātāju šķūņi jau nodega : Francijā, Lielbritānijā un Jaunzēlandē. Tā dabai draudzīgā pārstrāde ir fufelis, tas ir liela apmēra pašapmāns par nodokļu maksātāju naudu. Ko tad tie bateriju pārstrādātāji neizlaida baterijas caur šrēderi un neglabāja pusfabrikātu "melnās masas" veidā? Tā vismaz nedeg.
1) "nesadedzinam, neveidojam siltumnīcefekta gāzes"
Tas ir priekš kaķiem attiecībā uz Latviju, tā ir reliģija klimatisms
Viss ES transports ir atbildīgs par 2% no cilvēces saražotā CO2. ES ir 448 mil iedzīvotāju, Latvijā 1.9. Reizinām 2% ar 1.9, dalām ar 448. Dabūjam Latvijas transporta, turklāt visa, ne tikai vieglo auto ietekmi, tā ir 0.0085%
Pārbaudām pēc citas metodikas: Latvijas viss CO2 pēc Worldometer ir 0.02% no cilvēces. Pēc Latvijas autotransporta asociācijas datiem, transporta daļa ir 37% Tātad transporta daļa ir 0.02% * 0.37 dabūjam šoreiz 0.0074% Praktiski nulle.
Cik maksā mājas fasādi apkrāmēt ar dekora plāksnēm m2? Tad ar saules paneļiem? A ko, gudrinieki cenas studijā😄
Daži skarbi vārdi par vēja enerģiju. Šoreiz no enerģētikas speciālista un atzīta zinātnieka. www.ventasbalss.lv/zinas/vide/42298-fizikis-veja-energija-ir-bezvertiga?page=2&fbclid=IwAR3E1HlXkX_hzdbACp4SH0pgUKygXmrF-5Ez1yPVB9OSM_RxZPEwfpJmRRM
Domā ka fiziķis nevar būt uzpirkts vai muļķis, vai uzpirkts muļķis?
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2