- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Pārkrauti baļķvedēji Latvijā - Aizliegtais paņēmiens sižets
Kā vērtējat sižetu?
Kas tur ko vērtēt, ja tam ir ekonomisks pamatojums, tad to jau sen vajadzēja atļaut, ja tas bojā ceļus (ceļu infrastruktūru), tad sen visus vajadzēja "uzvilkt" pēc pilnas programmas. Tas ir nomāls "mežonīgais" kapitālisms, kad cenšās nopelnīt vairāk darot "to pašu darbu".
ASV ne tādi vien brīnumi tika un tiek darīti, tik nu tur uz valsts lielceļiem attiecīgi "brīnumdari" tā nebraukā ( vai ja braukā tad tiek formētas minimums smagsvaru utml. vienreizējas licences), jo tiek regulāri pārbaudīti:
nettts.com/student-learning/what-are-weigh-stations-on-the-highway/
Ziemeļvalstis jau pasen pēta iespējas laist garos smagsvarus braukāt utml. Tas nav neiespējami ...
ne tikai ceļus bojā. arī mizu gabali un sīkāki koku gabali triecas ar dubultu ātrumu auto priekšā un vējstiklā, ja gadienā brauc pretim kokvedējam.... katreiz, kad brauc pretim kokvedējs, samazinu ātrumu un braucu pēc iespējas tuvāk ceļa labajai malai , lai izvairītos varbūtēji no pretim lidojošiem mizu un koku gabaliem....
Kādēļ neizmanto dzelceļu baļķu pārvadāšanai? LDz sūdzās, ka kravu maz, darbinieki jāatlaiž, lai lobē baļķu pārvadāšanu pa dzelzceļu. Atslogos ceļus no baļvedējiem, vismaz vietās, kur tas iespējams.
Uzkraušana un izkraušana no vagoniem nav ērta + tā ietver papildu izmaksas, un nav jau ari tādas "preču stacijas" , kur ērti uzkraut un pārkraut ....
Un ja godīgi LV nav ne tadu mežu apjomu koncentretu vienā vietā, ne ari tik lieli attālumi, lai tam būtu finansiāla jēga ...
Vienmēr viss tiek un tiks darīts "pa mazākās pretestības ceļu" ...
Pie kam nevajag aizmirst, ka dzelzceļi tika demontēti: Rīga - Ērgļi, Liepāja- Ventspils. Līdz ar to dzelzceļa tīkls paretinājās.
Tehniski jau pietiktu ar esošajiem maršrutiem, problēma vairāk ir pārkraušanas infrastruktūras trūkums un, pieļauju, arī pašu LDz nevēlēšanās iesaistīties sarežģītākā loģistikā par kravas nogādāšanu no Krievijas robežas līdz ostai.
Tehniski jau tajā pašā Krustpilī un Jelgavā varētu organizēt koklaukumus uz kuriem tad tie paši lietuvieši varētu vest, bet no LDz viedokļa tās ir ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas + kaut kas arī ir pašiem jāsaprot, attiecīgi nafig tādu darbu
Jelgava - Rīga ir pārāk īss maršruts, lai vispār būtu jēga pārkraut/ar to ķēpāties - tie būs tikai tupi zaudējumi visiem, izņemot varbūt LDz ...
Galvenā problēma noteikti ir LDz rijība. Uzskatāms piemērs ir Cemex fūres uz A9 starp Brocēniem un Liepāju - jo tā ir lētāk.
Brocēni -> Liepāja ar tā uz ātru roku škiet ka bezjēdzīgi kraut uz dzelzceļa, ja vien iekraušana vagonos nenotiek uzreiz rūpnīcā, un izkraušana uzreiz tur kur vajag galapunktā. Ja ir jāpārkrauj uz kravas auto un tāpat vēl kaut drusku jāved - viss nav jēgas.
Maršruts kurš pieviecams zem 2 stundām, ja ir jāpārkrauj kaut puspiekabe ar paletēm tad ideālos apstākļos jārēķina minimums 2 min. uz paleti iekraušanai un izkraušanai, pie tā ka autkāra/elektrokāra operators izcili zina ko dara. Paletes puspiekabē iet no 22 līdz 30 (eiro standarts), attiecīgi ja +1 stundu jāpārkrāmē + vēl visi papīri un iebraukšanas teritorijās utml. - un vairs nafig nav jēgas, ja jau ir kaut tikai vienu lieku reizi jāpārkraujas.
P.S. bet ja ir runa par specializetam cementa pārvadāšanas cisternām/vagoniem ... tad droši var panākt labāku pārkraušanas ātrumu, ja ir attiecīga infrastruktūra, bet tāpat reti kur vajag galapunktā to 1 veselu vagonu ... pienemot ka tas nebūtu jāpārkrauj ...
Svarus pie lielākajām ostām. Un viss.
Ar to arī ir tā intersanti, bija gadījumi, kad mobilie svari uzrāda pārkautu kravu, kamēr lielie (ostā) saka, ka viss vairāk kā OK , klāt protams netiku stāvējis, un nezinu vai kravu pa ceļam "neizrediģēja", tomēr visam ir nianses, ieskaitot to ka mobilie svari ne vienmēr var nomērīt ko vairāk, kā svaru uz asi, tāpat arī vietas izvēle mērījumiem var izspēlēt jokus ...
Nu žēl, ka kravas auto vadītājiem un arī tiem kontrolētājiem nav īsti kur apstāties un kaut ko pārbaudīt. Nemaz nerunājot par atpūtu. Tie laukumi kas bija, liela daļa vairs nav pieejami. Un viena daļa brauc 95. agresīvi. Stumj vieglos, neievēro distanci. Lai Vernons pastāsta kā ir Vācijā kravas auto vadītājiem par distances neievērošanu. Skandināvijā, atliek tikai piezvanīt.
imzz rakstīja: Pie kam nevajag aizmirst, ka dzelzceļi tika demontēti: Rīga - Ērgļi, Liepāja- Ventspils. Līdz ar to dzelzceļa tīkls paretinājās.
Piemirsi arī Liepāja - Priekule, Skulte - Ipiķi, Ieriķi - Gulbene, Gulbene - Vecumi, Madona - Lubāna - visas, izņemot pēdējo, tika apzināti deviņdesmitajos novestas līdz tam lai tās būtu jāslēdz. Pie viena interesanti kāpēc gan Vaiņode - Priekule - Kalēti sliedes vēl atrodas vietā...
msh rakstīja: Galvenā problēma noteikti ir LDz rijība. Uzskatāms piemērs ir Cemex fūres uz A9 starp Brocēniem un Liepāju - jo tā ir lētāk.
Kā arī necieņa pret klientiem. Jelgavā viens metālapstrādes uzņēmums pirka no Krievijas metāla loksnes,tās tika iekrautas ogļu vagonos.LDz noteikums-vagons viņiem jāatdod tīrs jeb maksā sodnaudu,cipars esot liels.Krievs metāla loksnes uzkrāmēja pa virsu piesalušām oglēm.
Bet par pārkrautiem baļķvedējiem nekāds jaunums,to man radinieks pastāstīja pirms 15 gadiem.Viņš strādā ceļu būvē,esot asfaltējuši kaut kādu ceļa posmu starp Sabili un Kūldīgu.Paiet divas nedēļas pēc ceļa nodošanas un var pa saviem līdzekļiem labot asfaltā sadzītās rises.Prasu kā tad tā,sūdīgs asfalts?Nē,saule noriet un pārkrautie baļķvedēji dodas ceļā.Nevienu tas neinteresē kad baļķinieki vainīgi,ceļam garantija,tātad tev jālabo.
Tavs radinieks ir pļūtīzers, pa divām nedēļām normāli uztaisītā ceļā nevar sadzīt rises.
Tieši par to domāju - nav mums to baļķinieku tik daudz, lai pāris nedēļas sajātu asfalta segumu. Paši būvnieki daoptimizējušies, bet vainīgi, redz, pāris pārkrauti baļķinieki.
Tas ir teoretiski iespejams ja īpaši nelabveligi laika apstakļi un nav uzklata gala karta, t.i. asfalts ir plāns, visos citos gadijumos - brāķis ...
Šķietami diršana, nu nebrauc vairāk ar kaudzēm - sodi drausmīgi un ķer viņus uz katra stūra, turklāt rises, ja vien nav biezpiens zem tā asfalta vai kādas plūstošās smiltis, vienkārši nevar sadzīt...
WALA rakstīja: Tas ir teoretiski iespejams ja īpaši nelabveligi laika apstakļi un nav uzklata gala karta, t.i. asfalts ir plāns, visos citos gadijumos - brāķis ...
Nop nav iespējams. Nekādi nav iespējams. Ceļu nes šķembas, asfalts ir tikai saķeres virsma. Rises veidojas sabrūkot pamatam - šķembas paliek apaļas. Resp nedēļas laikā rises iespējamas tikai ja šķembu vietā oļi salikti. Maz ticams šis
NU ja šogad pa ziemu/pavasari esi braucis pa Madona - Gulbene nepabeigto atjaunoto pusmu, tad pa "ziemu" visu to pamata smuki uzlikto kārtu sačakarēja nahren, kura bija jauna uzlikta pagājuša gada "sezonā", un tas mierīgi ir iespējams 2 nedēļu laikā atkusnī, ar sasalšanas elementiem.
Un tas ceļš apmēram nedēļu vai 2 bija vietām sūdīgāks, kā neremontēts, kamēr tizlais mainīgais laiks "atlaida" un varēja "salāpīt" ....
Itkā pamatam no šī nevajadzētu nobeigties.
Bet ja bindera kārta sabruka, hvz. Moš arī šķembas kkā iespējams ar ledu izspiest. Bet maz ticams
Grūti precīzi komentēt, ta kā neesmu ceļu būvnieks, bet tā kā caurmērā iepriekšējais segums daudzviet bija "iesēdies" utml. pieļauju, ka gruntsūdens līmenis ir bijis nelabvēlīgs iepriekš, un lai arī jaunajiem posmiem pilnībā mainīja "pīrāgu" un taisīja dziļākus un labākus grāvjus - nevar izslēgt ka mitruma jau uz ziemu bija vairāk kā vajag un tad vēl tas sniegs ar piesalšanu un atkušanu ziemas beigās - un tur reāli vietām bija "šausmas" ...
Ja valsts politika ir vērsta uz mežu izciršanu, tad pārkrauti baļķvedēji ir veids kā to izdarīt ar maksimālu peļņu. Manā apkārtnē regulāri tiek vestas baļķu kravas. Pēc šoferu nostāstiem, naktī +20 tonnas ir norma. Rekords esot ap 80 tonnām.
core rakstīja: Tavs radinieks ir pļūtīzers, pa divām nedēļām normāli uztaisītā ceļā nevar sadzīt rises.
Ja ārā ir +25 un vairāk, tad mierīgi. Apskaties Rīgā kādas ir risas sabiedriskā transporta pieturās. Un tur pat tuvu nav 40 tonnu sastāvi.
Tas ir stāvošs transports. Uz šosejas pārkrautais baļķvedējs uz vietas nestāv. Uz šosejas rises rodas no sagruvuša pamata - šķembas paliek apaļas un sāk velties ārā. Ar pārkrautu auto tam neparedzēts ceļa pamats, protams, tiek bojāts, bet divas nedēļas ir stipri par maz, lai tas sabruktu. Pat ja nav tam paredzēts.
Asfalts neko netur, asfalts rada saķeri
Nē, ne stāvošais ir problēma - bremzēšana un uzsākšana īpaši ar elektromotoriem ... tāpēc jau tagad taisa no dzelzbetona segumu pie pieturām ...
eidis rakstīja:
WALA rakstīja: Tas ir teoretiski iespejams ja īpaši nelabveligi laika apstakļi un nav uzklata gala karta, t.i. asfalts ir plāns, visos citos gadijumos - brāķis ...
Nop nav iespējams. Nekādi nav iespējams. Ceļu nes šķembas, asfalts ir tikai saķeres virsma. Rises veidojas sabrūkot pamatam - šķembas paliek apaļas. Resp nedēļas laikā rises iespējamas tikai ja šķembu vietā oļi salikti. Maz ticams šis
Es atvainojos bet jūs tiešam muļķi vai izliekaties?Pričom te šķembas vai oļi,tur var būt kaut granīta plāksnes.Asfaltam vajag daudz laiku lai viņš atdzistu,karstā vasarā i nedēļa būs par maz.
WALA rakstīja: Tas ir teoretiski iespejams ja īpaši nelabveligi laika apstakļi un nav uzklata gala karta, t.i. asfalts ir plāns, visos citos gadijumos - brāķis ...
Ceļu nevar nodot ja nav uzklātas visas kārtas un pat līnijas jau savilktas
Tas nav nodots (tas par to manu Madonas piemeru) un vēl pat nav vecais klājums visur noņemts/ salabots, tie visi darbi ir posmos , ta lai tur visa plūsma kaut cik tiktu cauri ...
Nortel rakstīja:
core rakstīja: Tavs radinieks ir pļūtīzers, pa divām nedēļām normāli uztaisītā ceļā nevar sadzīt rises.
Ja ārā ir +25 un vairāk, tad mierīgi. Apskaties Rīgā kādas ir risas sabiedriskā transporta pieturās. Un tur pat tuvu nav 40 tonnu sastāvi.
Tās rises tur radās divu nedēļu vai vairāku gadu laikā?
Ja nu te ir kāds ceļu būvētājs, tas varētu paklusēt nēzdodziņā.
Uz asfalta klāšanu kāpostā iekāpt nevar. Tur ir elementāra aritmētika platums x garums x biezums = kubikmetri.
Tātad jārok , jāved un jāber, jo tur fig ko sarēķināsi. Savām acīm redzēju, kā norok pirmskara šosejas uzbērumu, kurš gan vācu, gan krievu tankus bija izturējis. Un vietā uzbēra jaunu, kurš jau garantijas laikā iegrima.
Nekā personiska, biznesam jāpelna un jāmaksā otkati.
Tankam spiediens uz grunti ir mazāks kā velosipēdam.
ezis71 rakstīja: Tiešām esi muļķis,pird tālāk dīvānā.
Un tu tas gudrais, kuram radinieks, negribot atzīt, ka nemāk būvēt ceļus, sastāsta pasakas par ļaunajiem baļķvedējiem, un tik māj ar galvu un visām tici.
Un vispār nesaprotu, kāpēc visi ir tā uzēdušies uz baļķvedējiem? Ne jau viņi ir tie lielākie ceļu bojātāji. Pavērojiet kādreiz uz ceļa baļķvedējus, viņu riteņi tajās risēs nemaz neder, jo visiem baļķvedējiem ir dubultriteņi. Lielākie ceļu bojātāji ir tie paši ceļu būvētāji, kas ar "vannām" smiltis un šķembas vadā. Un "vannu" riteņi gan tajās risēs lieliski der. Baļķvedēja sastāvs spiež uz ceļa ar 22-26 riteņiem, "vannas" ar 12, retos gadījumos 16. Tad nu varat parēķināt cik lielas ir spiediena starpības uz ceļu.
Ar vienu piebildi, ka "vannu" platums ir tas pats kas standarta puspiekabēm, vismaz tiktāl cik runājam par ~ vienāda izmēra 3 asu puspiekabēm, ar tāda pat izmēra riteņiem ...
Tas jā, bet man grūti iedomāties ko varētu sakraut parastā puspiekabē, lai savāktu tādu svaru kā vanna piekrauta ar šķembām.
Mhm, es varu un pat esmu redzējis Rīgā vismaz 2 tādus kraviniekys, kur uz puspiekabes stāv tērauda ruļļi (sarulleta viengabala terauda loksne - "rolled steel coil"), kur puspiekabe izskatās vai nu pārkrauta, vai svars sūdīgi sadalīts.
To ruļlu svars mēdz but no 5 līdz 20 tonnām par gabalu, un visbiežāk es jamos redzu Zemitānu stacijā uz vagoniem, kur max 3 uz "garo" vagonu (neesmu gan pievērsis uzmanību vai tas ir 120+ tonnu vagons vai nē).
core rakstīja: Un vispār nesaprotu, kāpēc visi ir tā uzēdušies uz baļķvedējiem? Ne jau viņi ir tie lielākie ceļu bojātāji. Pavērojiet kādreiz uz ceļa baļķvedējus, viņu riteņi tajās risēs nemaz neder, jo visiem baļķvedējiem ir dubultriteņi. Lielākie ceļu bojātāji ir tie paši ceļu būvētāji, kas ar "vannām" smiltis un šķembas vadā. Un "vannu" riteņi gan tajās risēs lieliski der. Baļķvedēja sastāvs spiež uz ceļa ar 22-26 riteņiem, "vannas" ar 12, retos gadījumos 16. Tad nu varat parēķināt cik lielas ir spiediena starpības uz ceļu.
Neapgalvosu, bet minēšu, ka ja ceļinieki ar pārkrautu "vannu" atzīmēsies objektā (kur kravu vērtē no 3 pusēm un ātri ierakstīs pārkraušanu), ceļinieki dabūs tādu drāzienu, ka maz neliksies. Jāsaprot, ka ceļu pamati dilst un dilst no lietošanas. Pārkrauts auto to paātrina. Ceļi projektēti nepārkrautam auto, jo smagākām kravām paredzēts ceļš ir būtiski dārgāks - LV iegūstamas tikai dolomīta šķembas, lai nestspēja būtu lielāka, jāliek granīts no NO un tas ļooooti sadārdzina projektu. Vot i visi izliekas. Jo savādāk nepietiek resursu
Kas tad viņu objektā vērtē? Darbu vadītājs, kurš pats aizsūtīja viņu uz karjeru? 😂
Tur ir 3 pušu kontrolieri. Pasūtītāja, uzņēmuma un projektētāja.
Domāju, ka neko nezini par industriju, ka tik priecīgs par savu asprātību
Nē, es domāju, ka tu neko nezini, tik mēģini izlikties gudrāks kā esi, nav tur nekādi 3 pušu kontrolieri. Objektā uz vietas ir tikai uzņēmuma būvdarbu vadītājs, kas ir ieinteresēts atvest visu ātrāk un lētāk. No pasūtītāja puses ir būvuzraugs, kurš objektā ir tik bieži, cik pats uzskata par vajadzīgu, bet nekad neesmu redzējis, ka būtu uz vietas pastāvīgi. Bet pat tad, kad ir uz vietas, viņu maz interesē cik piekrautas ir mašīnas, viņu interesē, lai objekts tiktu uzbūvēts kvalitatīvi un saskaņā ar projektu. Projektētāja pusē var objektā arī vispār nebūt.
Nevienu būvuzraugu neinteresē pārkrauta mašīna, bet viņi PIERAKSTA kravas izmēru. AKA paliek audita ieraksts no kura nevar tikt vaļā.
Būvdarbu vadītājs materiālu izvēlas pats tikai ļoti mazos uzņēmumos. Normālos tas notiek centralizēti.
Cik uzskata par vajadzīgu = nevadāms process.
Šo apsvērumu dēļ apšaubu ceļinieku gatavību vadāt pārkrautas mašīnas.
Principā cik zinu ceļu būvē kravā iekrautais materiāla daudzums tiek svērts un ierakstīts pavadzīmē, līdz ar to kaut ko muhļijot brāziens sanāk krietni plašāks un ar lielākām sekām. Viens ir pārkraut baļķus, bet jau kaut kas pavisam cits pārkraut šķembas un vēl viltot grāmatvedības papīrus.
Un kas tās pavadzīmes skatās? Pavadzīmes tiek atdotas grāmatvedei, un vienīgais, kam tās varētu ieinteresēt ir vid, kam savukārt noteikti neinteresē, cik bija svars, un vai ar to drīkstēja pārvietoties pa ceļiem.
Un pie tam ne vienmēr pavadzīmē ir svars, ir daudzi karjeri, kuriem nav uz vietas svari, un pavadzīmē ir norādīti kubi. Tīri teorētiski var jau pēc koeficienta aprēķināt aptuveno svaru, bet nu tur diezgan liels +/- būs.
Uiiiii
Nu parādi kurā karjerā nav svaru. Tāds uz +/- būtu tāda dieva dāvana būvniekam. Iedod 5īti ekskavatoram un 5 īti uzskaitvedim un 1/2 mašīna par brīvu
Radinieks stāstīja, ka svari esot pat ekskavatora kausā, līdz ar to tur tās lietas uztver diezgan nopietni. Vismaz karjeros kuros brauc pēc kārtīga, sertificēta ceļu būves materiāla parasti ar šīm lietām nejoko, jo uzraujoties uz CP un nepareizas pavadzīmes, VID pārbaude visiem iesaistītajiem ir garantēta un tādus piedzīvojumus nevienam nevajag.
eidis rakstīja: Nevienu būvuzraugu neinteresē pārkrauta mašīna, bet viņi PIERAKSTA kravas izmēru. AKA paliek audita ieraksts no kura nevar tikt vaļā. Būvdarbu vadītājs materiālu izvēlas pats tikai ļoti mazos uzņēmumos. Normālos tas notiek centralizēti. Cik uzskata par vajadzīgu = nevadāms process. Šo apsvērumu dēļ apšaubu ceļinieku gatavību vadāt pārkrautas mašīnas.
Tukša muldēšana, neko viņš nepieraksta, būvuzraugs nestāv klāt katrai mašīnai. Ko nozīmē materiālu izvēlas centralizēti? Materiālu izvēlas pēc tā kas ir projektā. Kādas šķembas bērt neizvēlas ne būvdarbu vadītājs ne pat būvfirmas īpašnieks. Bet būvdarbu vadītājs izvēlas kad un cik daudz šķembām sūtīt mašīnu pakaļ. Tur nav nekāds process, būvuzraugs ar savu parakstu beigās atbild par objekta kvalitāti, un viņš pats izvēlas cik daudz viņam jābūt objektā lai to nokontrolētu.
eidis rakstīja: Uiiiii Nu parādi kurā karjerā nav svaru. Tāds uz +/- būtu tāda dieva dāvana būvniekam. Iedod 5īti ekskavatoram un 5 īti uzskaitvedim un 1/2 mašīna par brīvu
Tu laikam vēl 90tajos dzīvo, ja domā ka par 5īti var visu sarunāt
MMX rakstīja: Radinieks stāstīja, ka svari esot pat ekskavatora kausā, līdz ar to tur tās lietas uztver diezgan nopietni. Vismaz karjeros kuros brauc pēc kārtīga, sertificēta ceļu būves materiāla parasti ar šīm lietām nejoko, jo uzraujoties uz CP un nepareizas pavadzīmes, VID pārbaude visiem iesaistītajiem ir garantēta un tādus piedzīvojumus nevienam nevajag.
Ne visos ir, bet jā, tas ir iespējams. Pavadzīme nāk līdz jebkurai precei, un tur nav jābūt obligāti svaram. Ja materiāls ir norādīts kubos, nevis tonnās, tad tā nav nepareiza pavadzīme.
Cik pats atceros no nesen sūtītām kravām, kubos gāja tikai skalota smilts, visas smagās frakcijas gāja tikai tonnās. Pilnīgi posttraumatiskais stress atgriezās no tās visas jebļ*s vadīšanas BISā. Līdz ar to mana doma saglabājas - dažāda izmēra šķembas, jeb tas ko tiešām var pārkraut, vizinās apkārt tikai tonnās. Un karjeri dod līdzi ne tikai pavadzīmi bet arī atbilstības deklarāciju materiālam kurā norādīts svars, savādāk būvuzraugi neņem pretī.
Pie tā papīru daudzuma kas jāražo ceļu būvē es stpri šaubos, ka kāds riskēs kaut ko muhļīt un pārkraut, jo kontrolē gan CP, gan VID, gan dažādi vides dienesti, gan būvuzraugi. Pie tam būvnieks tehniski ir ieinteresēts ievest mazāk nekā uzrādīts papīros lai nebūtu jāmaksā karjeram.
Es, savukārt, tikko pašķirstīju pēdejā laikā rēķinus un vienā gan smilts, gan šķembas ir tonnās, citā gan viens, gan otrs kubos.
Un pirmo reizi dzirdu, ka kāds karjers dotu līdz katrai kravai atbilstības deklarāciju, pēc manas pieredzes tu to vari dabūt tikai pēc pieprasījuma, un tajā viņi norāda materiāla īpašības un apstiprina kvalitāti, bet nav pilnīgi nekādas norādes par kubiem vai tonnām, un būvuzraugs bez problēmām pieņēma.
Un vēl, visos projektos, ko esmu turējis rokās, pilnīgi visi materiāli, (smilts, šķembas, melnzeme) ir norādīti tieši kubos, nevis tonnās.
Nesmīdini, papīru kaudze ir jāražo jebkurā būvniecībā, tad sanāk, ka būvniecībā neviens neko nemuhļī un viss notiek pa godīgo? Un piedod, bet tavs arguments par cp, vid un citu dienestu kontroli vispār ir nepārspējams, tavuprāt kokvedējus viņi nekontrolē? Vai domā, ka augstāk minētais sižets ir meli?
Tieši tā, būvnieks ir ieinteresēts izdarīt visu pēc iespējas lētāk, ievest mazāk, atvest vienā reizē vairāk, līdz ar to lētāk, bet karjeram ir jāmaksā tik cik viņi ir iekrāvuši tavās mašīnās, un tas nemaina kopējo summu, vai viņi iekrāva to daudzumu 15 vai 20 mašīnās.
Un vēl, tiem kas stāsta, ka pamatojoties uz pavadzīmi, tev vēlāk kāds var uzlikt sodu par pārkrautu mašīnu, kā jūs to iedomājaties, ja pavadzīmē ir tikai materiāla svars, nevis kopējais, vai vēl vairāk svars uz asīm?
Pirms pāris gadiem ar vieglo + piekabi braucu pēc šķembām uz pāris karjeriem. Nekur nebija cena par tonnu un nekrāva tonnu, visur tikai kubikmetri. Cik var kraut piekabē, rēķini pats. Tas, ka traktoram kausā ir svari nenozīmē, ka to svaru kādā papīrā ieraksta...
Jaunākais forumā
- Droni un Latvijas armija 2026: Vai esam gatavi reālam tehnoloģiju karam? (11)
- Eksotiskie auto Latvijā 2026 – varenauto Rīgā, reti auto un iAuto carspotting (42)
- Zog Cupra Terramar spoguļus (27)
- Degvielas cenas Latvijā un pasaulē (395)
- Toyota Land Cruiser auto tests, atsauksmes 2023 / 2024 (16)
- Šofera dienasgrāmata. (5251)
- Tramps - ASV prezidents? (2658)
- iAuto forums. Uzlabojumu ieteikumi, jautājumi un jaunumi (609)
- Automobiļu ādas salonu pāršūšana Rīgā – kur labi meistari, cenas, atsauksmes un pieredze (5)
- F1 2026, braucēji neapmierināti ar formulu (3)
- Karogu brauciens Jūrmalā 2026 - 4.maijā plkst.16.00 (10)
- BMW F650 FUNDURO (1993. gads) (0)
- Kuras lietoto auto markas šobrīd pērk vairāk? (27)
- Parunāsimies par LIETOTIEM močiem. Jūsu pieredze - kuri moči ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (74)
- test (0)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (20662)
- Vēja turbīnas un vēja parki! Kāpēc Latvijā ir liela pretestība? (44)
- Makslīgais intelekts (MI) (170)
- LEXUS RZ 550e 2026. Atsauksmes un iespaidi (11)
- Sports (23)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.