8% autovadītāju vaino laikapstākļus, 22% - ceļus - kas rada lielākos riskus uz ceļiem? 7

 
Miltton Latvia | 30.marts 2023 10:30

Automašīnas vadīšanai Latvijas laikapstākļi ir vieni no sarežģītākajiem – četri dažādi gadalaiki, kas ietver visu spektru, sākot no liela sala līdz pat tveicei un karstumam, kas pārsniedz +30°C.

Vienlaikus tie ir arī neprognozējami – pavasarī siltu un saulainu laiku negaidot var nomainīt sniegputenis, kas var radīt papildus riskus, īpaši, ja autovadītāji jau paguvuši pāriet uz vasaras riepām. Papildus izaicinājums ir arī ceļu stāvoklis, jo izvairīšanās no bedrēm var novērst uzmanību no ceļa. Būtiska ietekme, protams, ir arī pašu autovadītāju braukšanas paradumiem un kultūrai.

8% autovadītāju vaino laikapstākļus, 22% - ceļus

Ja pērn 15% autovadītāju uzskatīja, ka lielākos riskus uz ceļiem rada laikapstākļi, šogad tā domā vien 8%. Samazinājies arī to autovadītāju skaits, kuri uzskata, ka būtiskākais riska faktors ir ceļu stāvoklis – no 32% pērn līdz 22% šogad. Turpretī, to autovadītāju skaits, kuri uzskata, ka riskus rada pašu braukšanas paradumi un kultūras, ir būtiski pieaudzis – no 40% pērn līdz 55% šogad, tā liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Šo tendenci būs interesanti vērot arī nākamajos gados un es ceru, ka tas nav kāds pēkšņs izņēmums, bet sākums tam, lai mēs patiesi apzinātos, cik liela ir braukšanas kultūras nozīme.

Izvairīšanās no bedrēm prasa uzmanību

Cerams, ka tendence vainot citus nākotnē turpinās samazināties un mēs, runājot par auto vadīšanas prasmēm, kļūsim paškritiskāki. Nenoliedzami, ceļi Latvijā nav ideāli un arī satiksmes organizēšanā ir vieta uzlabojumiem, tomēr, dzīvojot šeit, autovadītājiem būtu jāiemācās braukt atbildīgi arī šādos apstākļos. Protams, arī ļoti pārredzami augstas kvalitātes ceļi nemēdz garantēt 100% izvairīšanos no negadījumiem. Uz ļoti vienmuļa un pārredzama ceļa reizēm vadītāja koncentrēšanās spējas atslābst, rodas vēlme ielūkoties telefonā u.tml. Tomēr kopumā slikts ceļu stāvoklis braukšanu ietekmē negatīvi – izvairīšanās no bedrēm prasa uzmanību, kas būtu jāvelta ceļa zīmēm un citiem satiksmes dalībniekiem, turklāt, tiek bojāts automašīnas tehniskais stāvoklis, kas ilgtermiņā var radīt jaunus riskus.

Melnākie mēnešiem uz ceļiem – vasarā

Līdzīga situācija ir arī ar laikapstākļiem – lai gan pavasarī līst lietus un negaidot var sākties sniegs, putenis vai pat apledojums, lielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir tieši vasarā – augustā, kad viena mēneša laikā negadījumi uz ceļiem paņem pat 20 cilvēku dzīvības. Vasarā ceļi ir sausi, ilgi ir gaišs, tāpēc vadītāji nereti zaudē modrību un kļūst pārdroši. Šajā laikā uz ceļiem ir arī vairāk motociklistu, velosipēdistu un tādu autovadītāju, kuriem nav lielas braukšanas pieredzes.

Runājot par riskiem uz ceļiem, 4% autovadītāju ir pauduši, ka tos rada automašīnu tehniskais stāvoklis. Zināmā mērā to sekmē arī mūsu infrastruktūras kvalitāte, tomēr šeit jāpiebilst, ka vienlaikus uz apkopi un apskati pie zinoša un uzticama speciālista savu spēkratu regulāri ved vien puse autovadītāju.

Pilnībā atturēties no alkohola lietošanas, kad jāsēžas pie stūres

Gandrīz desmitā daļa autovadītāju uzskata, ka papildus riskus uz ceļiem rada pieļaujamais alkohola līmenis asinīs. Neraugoties uz to, ka šobrīd likums pieļauj nelielu alkohola daudzumu asinīs, es tomēr aicinātu autovadītājus pilnībā atturēties no alkohola lietošanas, kad jāsēžas pie stūres. Noteiktā 0,5 vai 0,2 promiļu robeža, atkarībā no braukšanas pieredzes, patiesībā nav veiksmīgs risinājums, jo cilvēki ne vienmēr spēj objektīvi izvērtēt, kāds alkohola daudzums un stiprums atbilst šim slieksnim. Turklāt viens un tas pats alkohola daudzums var ļoti dažādi ietekmēt katru cilvēku – tas atkarīgs no virknes citu faktoru. Lai uzlabotu situāciju uz ceļiem, Latvijai būtu jāseko Igaunijas piemēram, nosakot 0 promiļu slieksni.

Saliekot kopā visus faktorus: ceļu stāvokli, kas kopā ar mūsu auto apkopes paradumiem, ilgtermiņā negatīvi ietekmē spēkrata tehnisko stāvokli, laikapstākļus, braukšanas paradumus un kultūru, kā arī pieļaujamo alkohola daudzumu asinīs, veidojas augsne ļoti negatīvai statistikai uz ceļiem, ko diemžēl varam redzēt gadu no gada. Ļoti ceru, ka aizvien vairāk autovadītāju ne tikai apzināsies, ka lielākais riska faktors esam mēs paši un mūsu paradumi, bet arī būs gatavi mācīties un strādāt pie tā, lai šos negatīvos paradumus, piemēram, blakus lietas pie stūres, alkohola lietošanu, nepiesprādzēšanos, paviršu attieksmi pret auto apkopi u.tml. mainītu.

 

 

 

 
Visi komentāri
 
vietējais 30.marts 2023 11:13
5 0 Atbildēt

Lielākos riskus rada neadekvāti braucošs kravas transports un autobusi! It īpaši ziemās, braucot ar vasaras riepām.

Dārgie "eksperti", skatiet statistiku, nevis veiciet kautkādas atmazgājošas aptaujas!

Krotow 30.marts 2023 15:29
0 0 Atbildēt

Putins vainīgs

Krotow 31.marts 2023 16:50
0 0 Atbildēt

Atkal tu...

650 30.marts 2023 15:40
0 0 Atbildēt

It kā jau samērā loģiski, taču nemitīgi apzelējot un Muldot/par!, veiksmīgi tiek novērsta uzmanība no patiesajiem cēloņiem un/vai sakarībām.

Un kāpēc "mums" tos Galv.skaidrotāja pienākumus un šefību pār drošības jautājumiem ik pa laikam uzņemās gan alus producenti,gan reklāmas jomas speciālisti, gan visvisādi privāto jomu jomātāji.Varbūt kaut kur tomēr ir arī "Kāds" sertificētas specālists, kuram (mēs,L...) maksājam oficiālu algu?

Kāpēc šis "aptaujass" savā vairumā tiek rīkotas kādā tādā nezināmi teiksmainā un maz izpētītā vidē (piem,pajautājot "garāmgājējiem no 18 līdz 74gv"), taču gandrīz neviena daudzmaz nopietna aptauja nav bijusi sarīkota mūsējajā šajā te tā saucamajā "auto/braucēju" vietnē iA.

Original Nja 31.marts 2023 9:06
1 1 Atbildēt

Patiesā bīstamība ir vadītāji, kas nejēdz CSN - nesaprot, kur beidzas ierobežojumu zīmes, nesaprot ieskrējiena/bremzēšanas joslu nozīmi, kas ir burtiski ierakstīta to nosaukumā, nesaprot, ka katrs fotoradars ir pielāgots attiecīgās vietas ātruma ierobežojumam, nevis visi noregulēti uz 50 km/h, un nesaprot, ka par vilkšanso -20km/h zem atļautā neviens naudu nepiemaksās. Visi šie pēc principa "lēnāk brauksi, tālāk tiksi" braucošie ir daudz bīstamāki par laikapstākļiem un ceļa seguma nepilnībām, jo neviens nekad nevarēs paredzēt, kad sēne izdomās nodot pa nažiem bez jebkāda iemesla. 

Iz dzīves - pāris nedēļas atpakaļ Jūrmalas šosejas 3.joslā bija mācībnieks, kas mierīgi čunčināja uz 70. Visi apsteidz pa labo pusi, cits taurē, cits "midžina" ar tālajiem, taču ne instruktoram, ne pašam māceklim neienācā prātā, ka viņi ir pie vainas, nevis visi pārejie ir "psihi lidotāji".

Lūk arī sakne visam - neadekvāti un nekvalificēti instruktori, kas iemāca vadītājam, ka vainīgi ir visi citi, tikai ne viņš pats. Un ar tādu domu tad tās sēnes arī vairojas

Tukišs 1.aprīlis 2023 7:34
2 0 Atbildēt

Vislielākos riskus rada sēņotāji un aiz viņiem stulbi pilsētnieki, kuri nejēdz pirmos apdzīt ar savu 1.2 qashqai

Rr19 1.aprīlis 2023 13:18
1 0 Atbildēt

Īpaši tie sēņotāji, kuri brauc ar 2,5 un 3,0.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Iesaka eksperts: no kā jāuzmanās autovadītājiem pavasarī? 1

Varētu šķist, ka pavasarī, kad nokusis sniegs un kļuvis gaišāks, par ceļu satiksmes drošību var raizēties mazāk. Taču arī pavasarī ir vairāki būtiski faktori, kas jāņem vērā, lai droši un bez raizēm nokļūtu iecerētajā galapunktā, tāpēc Swedbank kopā ar Drošas Braukšanas Skolas direktoru Jāni Vanku sagatavojis padomus, kam jāpievērš īpaša uzmanība, pārvietojoties ar auto pavasarī. Lasīt vairāk

 

Frānsisa Skota Kī tilts pēc avārijas - postījumu apmērs (+ VIDEO) 16

Vakar pēc kravas kuģa DALI ietriekšanās sagruva Frānsisa Skota Kī tilts ASV ostas pilsētā Baltimorā. Drona lidojums ļauj novērtēt katastrofas apmērus, sagrauto tiltu un cietušo kuģi. Lasīt vairāk

 

KEM plāno paplašināt atbalsta programmu elektroauto un hibrīdauto iegādei 18

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno paplašināt atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto un hibrīdauto iegādei, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti