Latv. praktiskais kreditētais!

Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!
< 1 ... 58 59 60 61 62 63 64 65 66 67 68 ... 69 >
Pirku māju krīzes epicentrā 2009.gadā. Nāku no laukiem gēnos jau iestrādāts, ka jādzīvo privātmājā Nevaru dzīvoklī, smoku. 140m2 par 60kLVL ar faktiski pabeigtu apdari. Vajadzēja tikai santehniku, bio aku ielikt un ar ES atbalstu siltumsūkni ieliku. Man vajag komfortu negribu vairs staipīt malku, un ziemā aizbraucot atvaļinājumā, zinu, ka mājā būs silts. Kvalitāte normāla, bija šur tur haltūriņas, bet sīkumi, ko pats ātri varēja izlabot. Bet māja paliek māja, vienmēr ir kur roku pielikt un uzlabot, te terasi vajag, augļukokus sastādīt utt. Normāla apdare bez visādiem vipendroniem, nav garāžas. Kredīts bankā par 0,85% +EURIBOR, kabatu īpaši nespiež, kamēr negatīvs EURIBOR. 1200m2 zeme arī pieteikama, lai ne vairāk kā 1h nedēļā to apkoptu. Optimāls variants. Netālu no Rīgas 20min. un centrā. NĪN arī adekvāts pie tam tagad būs 50%b atlaide (daudzb. ģimene). Novads sakarīgs, kā nekā bagātākais Latvijā. Ja ir iespēja, Latvijā zemes vēl daudz, jātiecas uz savu māju.
www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/atro-kreditu-un-nebanku-sektors-no-jauna-varetu-izsniegt-570-590-miljonus-eiro.d?id=49634799 vai mēs kaut ko iemācījamies vai ne? Nebanku aizdevēji šogad no jauna kredītos varētu izsniegt 570-590 miljonus eiro. Kopējais nebanku aizdevumu kredītportfelis 2018. gada beigās varētu būt 625-635 miljonu eiro apmērā, kur vairāk nekā 55% veidos nebanku aizdevēju, tostarp nebanku aizdevēju - banku meitassabiedrību, sniegtie līzinga pakalpojumi.
Tos nebanku aizdevējus vajadzētu patriekt kokos. Procenti tādi, it kā dotu aizdevumu tonnas kokaīna pārvešanai no D-Amerikas. Par līzingu vēl tā, tas daudzmaz saprotamās summās iekļaujas.

aigi rakstīja: Pirku māju krīzes epicentrā 2009.gadā. Nāku no laukiem gēnos jau iestrādāts, ka jādzīvo privātmājā Nevaru dzīvoklī, smoku. 140m2 par 60kLVL ar faktiski pabeigtu apdari. Vajadzēja tikai santehniku, bio aku ielikt un ar ES atbalstu siltumsūkni ieliku. Man vajag komfortu negribu vairs staipīt malku, un ziemā aizbraucot atvaļinājumā, zinu, ka mājā būs silts. Kvalitāte normāla, bija šur tur haltūriņas, bet sīkumi, ko pats ātri varēja izlabot. Bet māja paliek māja, vienmēr ir kur roku pielikt un uzlabot, te terasi vajag, augļukokus sastādīt utt. Normāla apdare bez visādiem vipendroniem, nav garāžas. Kredīts bankā par 0,85% +EURIBOR, kabatu īpaši nespiež, kamēr negatīvs EURIBOR. 1200m2 zeme arī pieteikama, lai ne vairāk kā 1h nedēļā to apkoptu. Optimāls variants. Netālu no Rīgas 20min. un centrā. NĪN arī adekvāts pie tam tagad būs 50%b atlaide (daudzb. ģimene). Novads sakarīgs, kā nekā bagātākais Latvijā. Ja ir iespēja, Latvijā zemes vēl daudz, jātiecas uz savu māju.

Cik tev izmaksā siltumsūknis apkures sezonā?

Man ir gaiss-ūdens SS, kas nav tik ekonomisks kā zemes SS, līdz ar to maksāju vairka kā varētu, vidēji tīri apkurie (ar silto ūdeni) sanāk līdz 130EUR. (jan./ febr.).
Normāli sanāk. Galvenās izmaksas tā ir elektrība, vai vēl kaut kas? Un kā sarēķināji tos 130? Interesējos, kā saproti, ne bez iemesla. Un par to ūdeni. Sanāk, ka tev ziemā visu laiku silst arī ūdens, bet vasarā atsevišķs boileris, vai vasarā arī strādā?
gāzes nav līdz ar to visa virtuve arī uz elektrību, līdz ar to kopējais rēķins ir lielāks būs kādi 160 EUR ziemā. Man uz SS ir atsevišķš skaitītājs (kontrolei, ne Latvenergo) līdz ar to varu izsekot līdzi cik ir apkurei, cik pārejam. Jā, man ir apkures boileris der gan ar tenu, gan ar SS. Bet maziņš 150l, vajadzētu 300l. Var arī vasarā caur SS, bet izdevīgāk ir ar tenu.
Paldies. Man likās, ka jābūt krietni lielākam rēķinam. Es bez siltumsūkņa ap 100 maksāju. Tad vēl, pēdējais, jautājums. Tev radiatori, vai grīda siltā? Man liekas, ka ar silto grīdu vajadzētu mazākam rēķinam būt, nekā ar radiatoriem? Un cik tev temperatūra ziemā?
Radiatori. Silto grīdu nav vispār. Pirmajā stāvā ir vidēji 21, otrajā stāvā mums patīk vēsāks, vieglāk gulēt 18-19. Ja gribas siltāk, tad 1.stāvā iekurinam kamīnkrāsni. Jāņem vērā ka pie -25 SS atslēdzas, tad var pamosties arī 13 grādos. Bet tas ir max. 1x sezonā. Siltās grīdas dotu savu efektu, bet nav plānoti tik lieli ieguldījumi tuvākajā laikā.
gribi teikt, ss darbojas tikai līdz -25? Un ko tad? Nopietni, kas notiek tad?
Tas arī notiek, ka sāk sildīt tīru elektrību. Bet tas ir maz efektīvi. -25 gaiss ūdens variantā ir max. Zemes ss ir līdz -30. Izslēdzās lai saudzētu sevi, elektronika nostrādā, ka ir pārslodze un visa sistēma off, kad gaiss iesilst, tad automātiski ieslēdzas. Sekojot līdzi prognozēm jau saproti, kad jaiekurina vakarā kamīns, lai no rīta nav dzestri. Bet reti jau pēdējos gados sanāk šāda situācija.
Gaisa - ūdens aparātiem šis ir. Arī ūdens-ūdens aparātiem ir robeža (kompresors nevar izspiest vairāk kā 52C uz radiatoriem). Līdz ar to ļoti aukstā laikā (man pie -30) ar kompresiju nepitiek, bet manējam tad vismaz automātiski pieslēdzas teņi. Nezinu kāpēc tam gaisiniekam tādu nav.
Tikko lasīju par siltumsūkņiem, tur rakstīts ka -30. Nu ja ir kamīnkrāsns, tad nav traki. Dažas dienas var arī pakurināties. Laba lieta.
viencexperc Cik es saprotu tad tie -30 ir reklāmas sauklis . Reālā max imālā 1:3 lietderība ir tikai pie kādi plus 10 un vairāk . Pie - 30 sūknis pat patērējot vairāk nekā ar pliku elektrību , jo pats suknis jākausē . Ideāli ja tos vadus vari iemest siltā pilsētas kanalizācijā .
Pašam dzīvokli ir kondicionieris ar apsildes funkciju . Un realitātē apsildi izmantoju vairāk . Bet tas starpsezonā agrs pavasars un rudens , pirms apkues . Reizēm pavēsā vasarā . Izmaksas nerēķināju
Man savukārt dzīvoklī ir (drīzumā - bija) arī kamīns. Kad starpsezonā vēsi, pāris pagales kamīnā un istabā vismaz +25 Ir mēģināts "ietaupīt" uz apkuri, vienu oktobri kurinot kamīnu + papildus arī kondicioniera siltums. Rezultātā nenormāli "patīkams" elektrorēķins Gāzes apkure dzīvoklim - smieklīgi lēta. Arī mājai sagaidu identiski zemu gāzes apkures summu izlīdzinātajā maksājumā.
Šitiem stāstiem parasti iemesls ir mazs dzīvoklis ar zemiem griestiem. Tur parasti gandrīz pietiek ar cilvēku siltumu. Un ja vēl pankūkas uzcep...... Bet neatskaņotie mīnusi ir: - nav gaisa (dēļ zemiem griestiem) - nav telpas (ir par daudz cilv uz 1kvm) - nav mierīgu vietu - neērti maza virtuve un vannasistaba. Es personīgi šo visu neizvēlos. Tik slikti jau ar nav, lai dēļ mazas naudas kaudzītes šitā mocītos
Nav tiesa. Mansarda dzīvoklis ir tiešām ar neparastiem griestiem. Toties augstākais punkts - teju 3m! Dzīvokļa 77m2 diez vai uzskatāmi par mazu platību. Jaunais projekts izsaka vidū pārējo. Milzīga studija - kopā ar virtuvi utt. Nešauj garām
Nu jā gāze ir lētāka, bet manā gadījuma jāvelk kāds 1.5km. nav jēgas, pat sametoties ar visiem kaimiņiem izmaksas

kasinsh79 rakstīja: OK, piemirsu, ka arī apkure tajā rēķinā. Tad, iespējams, nav tik traki.

Dzīvokļos parasti uz 1kvm (kautkāda dīvainas mantkārības pēc) apkures izmaksas ir vismaz 2X lielākas kā pieminētajam siltumsūknim.

rudens68 rakstīja: nomiks Biju gaidījis stipri lielākus ciparus , jo Tev ir siltumsūknis . Viens bagāts paziņa nupat ievācās kārtējā jaunajā privātmājā . 10 gadu laikā jau 3 . Iepriekšējās 2-as ar siltumsūkni (pats viņš mājā nedara pilnīgi neko un šķita loģiski tieši siltumsūknis ) . No jaunās mājas plusiem minēja gāzes apkuri . No kā secinu ,ka pat viņam siltumsūkņa izmaksas koda .

Nu man sarēķinājās, ka gāze ir kkādi 20% dārgāka kā siltumsūknis. Tas īpaši jūtams, ja mājoklis liels. Siltumsūkņa lielākais mīuss ir apkalpošana: LV esmu redzējis tikai uzstādītājus. Par notikumiem tālāk (un jo tālāk, jo trakāk) , izskatās, ka man izpratnes ir vairāk. Tas gan ir tāds riktīgs ^$@$%U mīnuss tajā laukā

Man 185m2 trekno gadu žagaru 2 stāvu būda, gāze izlīdzinātais maksājums 64 Eur mēnesī, tas par apkuri un karsto ūdeni, elektrība 40Eur, nekādi elektroniskie taupīšanas sensori nav, min.temp. 22 grādi. Gāzes apkure ir vislabākā ar to,ka neko par to nezinu, rudenī uz vienas podziņas nospiežu, pavasarī atkal uz tās pašas. Daudz ceļojam, jadomā par neko nav, reizi 2 gados pa 50Eur izsaucu meistaru noslaucīt puteklus, pats kā plaša profila inženieris varētu to izdarīt, bet jādod arī citam nopelnīt Tā ja gāzes vads kaut kur tuvumā, diskusija par labāko apkuri lieka.
Tev gāze no vada. Tiem kam nav no vada, bet ierakta cisterna zemē, tiem siltumsūknis liksies daudz lētāks.
Nevis "vislabākā", bet "visērtākā", precīzāk, "visērtākā * **", kur apakšā maziem burtiņiem jāpieraksta "* ja tuvumā ir gāzes vads ** kamēr ir elektrības padeve". Lielākā daļa par vislabāko apkuri sauks vislētāko.
Es tā aptuveni rēķināju, ka dzīvoklī apkure sanāca 2 reizes dārgāka, bet tā kā māja ir 4 reizes lielāka, tad kopumā šobrīd sanāk divreiz dārgāk nekā bija dzīvoklī
Tīri tā - manas 5 kapeikas. Jo energoefektīvāku māju uzceļ, jo mazāka nepieciešamība pēc apkures kā tādas... Atceros tos laikus, kad parādījās pirmie siltumsūkņi. Ļautiņi pavilkās un pirmajā ziemā bija "neliels" šoks par izmaksām. Problēma, kas gan t obūtu domājis, izrādijās bija māju energoefektivitātē... jo vairāk kWh/m²/gadā māja prasa apkurei, jo trakākas izmaksas siltumsūknim... Kas gan to būtu domājis. Visi teicās stāstām - Somija, Zviedrija utt lieto, tik tur būvnormatīvi jau labi sen nepieļāva mājas ar 300+ kWh/m²/gadā, kā tas ir krietnai daļai mūsu ēku... Un te nu ir stāsti par 185 m² apkures izmaksām ar vienu un to pašu kurināmo no 68 EUR/mēn. izlīdzinātajā maksājumā vienai mājai, līdz 160 EUR/mēn. citai mājai.
Ar apkuri vēl kāds to spēj saprast. Bet, piemēram ugunsdzēsējiem - vienādi nodokļus maksā gan tas, kam pārkurināta krāsns un dzirksteļojoši vadi, gan tas, kam viss sakārtots un vēl dūmu detektori ierīkoti.

eidis rakstīja: Šitiem stāstiem parasti iemesls ir mazs dzīvoklis ar zemiem griestiem. Tur parasti gandrīz pietiek ar cilvēku siltumu. Un ja vēl pankūkas uzcep...... Bet neatskaņotie mīnusi ir: - nav gaisa (dēļ zemiem griestiem) - nav telpas (ir par daudz cilv uz 1kvm) - nav mierīgu vietu - neērti maza virtuve un vannasistaba. Es personīgi šo visu neizvēlos. Tik slikti jau ar nav, lai dēļ mazas naudas kaudzītes šitā mocītos

Man patīk tas teksts "- nav gaisa (dēļ zemiem griestiem)". Tas ir subjektīvs psiholoģisks aspekts, kam nav nekāda sakara ar to, vai ir tas gaiss vai nav. Es pats dzīvoju 3x4m istabā, kuras griesti ir 2 metru augstumā [dēļ kā es istabā nevaru izstaipīties stiepjot rokas uz augšu] - gaisa pietiek gan vienatnē, gan divatā.

Vispār jau svaigu gaisu var iegūt vēdinot istabu arī 2x2 istabiņā. Diemžēl, kā esmu pārliecinājies dzīvē, cilvēki istabas vēdināšanu uzskata par kaut ko pārdabiski sliktu. Jo sevišķi gados vecāki. Caurvējš nogalina. Svaigs gaiss nav labs. Bērnus sapūtīs (apklust vienīgi tad, kad uzbļauju - mani bērni, es audzinu, es zinu, kas tiem der un neder).
Tev tā dzīvē, ka ķirbītim no "Sīpoliņa piedzīvojumiem" - viss miniatūrā drēbes ar no bērnu veikala - vai 2nd hand:D
Ar miniatūrumu tā ir kā ir - es pats esmu 1,95 - man vienkārši nav tieksmes pēc kaut kā pārdabiski liela - ja izmērs pietiek, viss kārtībā. Istabu savulaik izvēlējos jo vistālāk no vecvecāku istabas.
Nezinu vai tas ir psiholoģisks aspekts - gadās nakšņot citur mazākā istabā un tad ja nav atvērts vēdlodziņš (logs vēdināšanas stāvoklī), mēdzu naktīs mosties augšā, jo nav gaisa. Savukārt pie -15C vēdlodziņš visu nakti vaļā ir diezgan skarbi dzesējoši. Lielākās telpās nekas tāds neparādās. Bet var jau būt, ka pa nakti kāds nemierīgs pa galvu tarakāns plosās. Jāatzīmē, ka pilsoņi kas visu laiku mazās telpās dzīvo, šādi to neizjūt. Tātad atbilstoši vecai ķīniešu teikai: ieved mājās kazu..... Tik nav skaidrs nah to visu tā vajadzēja risināt
Ļoti jūtīgs organisms. Es nesen biju pa smagāk saaukstējies un kamēr man bija temperatūra 38-39 es arī paliku jūtīgāks - no rītiem tik ļoti trūka gaisa ka vajadzēja vēdināt, līdz malām pilnā baznīciņā sūdīgi palika.
drīkst painteresēties, kas tā par ērmīgu mājeli, kurai griestu augstums ir 2 metri? Pažobele kaut kāda?
Nu nez, kas tur ērmīgs? Man laukos arī ir ļoti veca māja, kurai precīzi griestu augstumu nezinu, bet domāju, ka nav daudz virs 2m.
Otrā stāva istaba/koridors - māju būvējot kaut kas nolohojās garinot materiālus un tā nu sanāca divi metri, par kuriem droši vien neviens pārāk neuztraucās, jo vecvecāku ģimenē visi bija īsi - nu bet nu neizbūvētā otrā istaba attiecīgi ir ar augstākiem griestiem un slīpām malām. Bet nu jā neesi redzējis kodola nosaukto variantu, nu tad labrīt.
A klausies domā anglijas vagoniņos augstāki?

kasinsh79 rakstīja: Nav tiesa. Mansarda dzīvoklis ir tiešām ar neparastiem griestiem. Toties augstākais punkts - teju 3m! Dzīvokļa 77m2 diez vai uzskatāmi par mazu platību. Jaunais projekts izsaka vidū pārējo. Milzīga studija - kopā ar virtuvi utt. Nešauj garām

77m2 mazs / liels ir relatīvs jēdziens. Atkarīgs cik liels bars dzīvo iekšā. Ja piem 2 pieaugušie un 3 skolnieki!!!!, tad ļoti mazs. Ja nav skolnieki, bet pirmsskolnieki, tad tāds pamazs/viduvējs. Lieluma iespaidu tie blēži parasti mēģina panākt ar atvērtu plānojumu (kur dažreiz nonāk līdz apsurdam - stikla tualetes sienām). Tomēr dzīves telpu tas tāpat nevairo.

Strīdēties negribas nemaz. Bet, vai atceries, ka agrāk vēl mazākās platībās (~60m2) dzīvoja pat 3 paaudzes? Man ir tāds piemērs sievas rados. Ķengarags, LT proj. 3istabu dzīvoklis - vienā istabā dzīvoja vecāmamma, otrā - māte&tēvs - bet, realitātē, tur grozījās VISI, vēl vienā istabā - māsa ar brāli Es teiktu, ka man manos 77m2 ar meitu - skolnieci bija perfekti, tagad ar mazo dēlēnu (2 gadi) vai nu jāuzbur + 1 liela istaba vai arī - jābūvē māja netālu
Nu jā: sākumaā ieved iztabā kazu, tad govi..... Es atceros sadzīvi, bet man liekas, ka neviens ar to situāciju nelielas un atgriezties nevēlas. Es pers. visu apzinīgo mūžu dzīvoju privātmājā un faktu, ka sāniski jāiet iekšā virtuvē, nespēju sagremot. Rietumos (piem NY) tas mazplatību koncepts bāzējas uz dzīvošanu ārā (darbs>restorāns> sporta zāle> restorāns > gulta> uuuun nākamais riņķis) un dzīvoklī tik pārguli. LV manuprāt reti kurš tik daudzpelna, lai tā varētu dzīvot. Secinājums: nelielie dzīvokļi ir īpaši izsmalcināta dzīvesveida un milzu pārticības simbols
Ne jau dēļ pārticības viņi dzīvo nelielos dzībokļos, bet tāpēc, ka dzīvojamā platība ir ļoooti dārga!
miniatūrisms lai paliek japāņiem un tiem, kam galīgi nav vietas. Nu, bet dzīvoklī... Mani spiež nost tas, ka nav sava stūrīša, viss jādala ar kādu citu.
Ne tēmā , tik atmiņas . No mazpilsētas sākot studēt Rīgā . Gadījās pabūt ciemos pie kursabiedriem rīdziniekiem . Un pirmo reizi es biju samērā sašokējies ieejot glaunā klusā centra nama kāpņu telpā ( skaisti majestātiski ) dzīvokli milzīgs koridors ,gan kā noliktava , bet jūtams plašums .. Un tikai tad es pēkši uzzināju cik ģimenes tur dzīvo . Redzēju istabu kurā dzīvo vairākas paaudzes nodalītas ar aizkariem ,sekcijām . Manā mazpilsētā neatceros nevienu draugu ,klasesbiedru kurš dzīvotu komunālajā . Redz ko cilvēki bija gatavi ciest lai tikai Rīgā dzīvotu . Un kā vēlāk izrādijās, daudzi kursabiedri dzīvoja komunālajos , bieži dzirdēju visāsdus nostāstus par piedzīvojumiem ar kaimiņiem .
Redz, kā padumjija taisīja komunālas tur, kur kādreiz bija viens dzīvoklis. Suņa sirdī šarikovs izteica proletariāta viedokli par plašajiem dzīvokļiem...
Interesanti palasīt.
Sākas teksti par nākamo krīzi www.delfi.lv/news/versijas/karlis-bauze-vai-latvija-ir-gatava-nakamai-ekonomiskajai-krizei.d?id=50878751 jauns.lv/raksts/zinas/296013-ekonomisti-un-bankieri-krize-kaut-kad-bus-bet-ne-tada-ka-pirms-10-gadiem www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-centrala-banka-nakama-krize-var-but-saistita-ar-nekustamo-ipasumu-tirgu.a291323/ financer.com/lv/2018/12/12/vai-2019-gads-varetu-but-finansu-krizes-gads/ Būs vai nebūs?
Varbūt būs, bet ne tāda ar iekšzemes kopprodukta kritumu.
Būs neizbēgami kādā brīdī, bet ne jau 1:1 ar 10 gadus veciem notikumiem, nekas neaug mūžīgi.
Arī sliecos domāt, ka ekonomiskā krīze būs atkal. Daudz kas par to liecina, atkal aug algas, atkal labus speciālistus var tikai pārsolīt un atņemt kādam citam uzņēmumam, atkal NĪ cenas ir teju vai epicentrā (vismaz jauno projektu dzīvokļiem - noteikti), atkal būvniecības izmaksas ir ļoti dārgas utt. Vien cerams, krīze nebūs tik skarba kā toreiz, ap 2009.-2010.gadu, kad visiem viss tika piegriezts, tas savukārt mazināja patēriņu (pirkumus) utt. Nemāku teikt, vai tā taisnība, bet bankas vairs neizdodot hipotekāros kredītus tiem, kuri nodarbināti būvniecības nozarē ( )
...atkal auto var iegādāties bez iemaksas utt. 100% precīzi, kā bija toreiz.
Par tām algām, gan ir izcils bulšits....neviens kaut kā nav manījis, ka ncik gadus esam ES vienotajā tirgū, cenas ir praktiski izlīdzinājušās, sevišķi precēm, mazāk pakalpojumiem, bet algas jūtami atpaliek - tad nu, lai ir kas strādā, tas pielidzinās, jo robežas taču ir vaļā, var strādāt, kur patīk/maksā. Būvniecība ir atsevišķs stāsts - dēļ visiem fondiem, bet kopumā es neredzu kaut kādas burbuļu pazīmes, vien straujāku atkopšanos no iepriekšējās krīzes.
Nav, nav muļķības. Jau rakstīju, labiem speciālistiem (kuru principā trūkst), algas ir stipri augšā. Tagad, kad prasība sludinājumos norādīt algas apmēru, tas viegli pamanāms. Protams, atkarībā no nozares vai amata, bet ir viennozīmīgi. Vidē, kurā apgrozos un strādāju, viss notiek vien ar headhunting - un gribētājam pārvilināt ir jāšķiras no stipri lielākiem resursiem pat nekā tirgū atalgojuma līmenis vispār...
Cenas izlīdzinājušās? Nu nu... Degviela, īpašuma īre, apdrošināšana, kvalitatīva pārtika, servisa pakalpojumi un vēl viskautkas Eiropā maksā stipri dārgāk kā pie mums... nu labi, par degvielu var padiskutēt... vnk., nevajag par vaimanoloģiju nodarboties.
Nez, to, ka Eiropa ir ne tikai Skandināvija, esi kādreiz dzirdējis? Mūsu cenas tevis nosauktajām lietām noteikti nav lētākās Eiropā. Kvalitatīva pārtika daudzviet Eiropā maksā tik, cik pie mums atliekas Maximā. Apģērbus u.c. ilgtermiņa patēriņa preces jau gadiem nepērku Latvijā - šeit kvalitāte ir zemāka un cenas nesamērīgi augstākas. Jā - relatīvi lēti ir servisa pakalpojumu, jo nez kādēļ lamājam valdību par zemajām algām, bet kaimiņam par padarīto negribam maksāt - darbs šeit netiek cienīts.
Ideāli būtu, ja vienu NĪ varētu pārdot pa dārgo, citu savukārt uzbūvēt/iegādāties, kad krīze izmaksas nospiedusi lejā Bet, tā diemžēl tas nav gan. Dzīvokli pārdevām labi (prieks, tika iegādāta zeme), bet māju savukārt celsim padārgi, komunikācijas pievelkot dārgi (mazliet ironija).
Tā notiek ļoti reti, pirmām kārtām tāpēc, ka to lēto/labo krīzes piedāvājumu ir maz + vēl parasti mirstīgie pie tādiem reti, kad tiek klāt : 1.Cilvēki maksimāli pietur NĪ, ja ir iespēja pēc gada to pārdot par lielāku cenu. Izņēmumi ir ČP un gadījumi, kad likvidācija ir steidzama - piemēram, kāds brauc prom (bet tādi gadījumi ir ne tikai krīzē, reāli pēc pieredzes - labākos auto un NĪ šādos gadījumos var dabūt) 2.Ja ir doma par izsolēm - tad tur ir pilns ar spekulantiem un citiem tādiem pašiem spēlētājiem. 3.Parasti ko pārdod ir kas tāds, kas nav uzreiz lietojams bez ieguldījumiem - līdz ar to ir jautājums par būvniecības/remonta izmaksām, kas varbūt krīzē ir zemākas, bet atkal labākie meistari ir prom un kvalitāte ir ar - zīmi.
Labi atceros to krīzes laiku, tirgū parādījās ļooti saldi auto sludinājumi, kad varēja iegādāties mazlietotus (parasti - līzinga) auto stipri zem adekvātās cenas. Vinnēja tie, kuriem nauda bija tolaik brīvi pieejama (jo, arī bankas ar kredītiem un līzingiem visu sabremzēja)
Neviena krīze jau precīzi neatkārto iepriekšējo, jautājums jau ir - vai vispārējās atzinas par tautas un tās vadītāju pieredzi būs izmantojamas, lai krīze būtu mazāka.
< 1 ... 58 59 60 61 62 63 64 65 66 67 68 ... 69 >

Lasītākie raksti

Jaunie raksti