- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Latv. praktiskais kreditētais!
Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!
kasinsh79 rakstīja: Arī sliecos domāt, ka ekonomiskā krīze būs atkal. Daudz kas par to liecina, atkal aug algas, atkal labus speciālistus var tikai pārsolīt un atņemt kādam citam uzņēmumam, atkal NĪ cenas ir teju vai epicentrā (vismaz jauno projektu dzīvokļiem - noteikti), atkal būvniecības izmaksas ir ļoti dārgas utt. Vien cerams, krīze nebūs tik skarba kā toreiz, ap 2009.-2010.gadu, kad visiem viss tika piegriezts, tas savukārt mazināja patēriņu (pirkumus) utt. Nemāku teikt, vai tā taisnība, bet bankas vairs neizdodot hipotekāros kredītus tiem, kuri nodarbināti būvniecības nozarē ( 
)
Paziņa kādu laiku nevarēja pārdot NĪ Āgenskalnā. Interese pietiekama, bet bankas negrib dot kredītu. Kredīta atteikuma iemeslus nepaskaidrojuši. Ienākumi stabili, visi bija gatavi veikt pirmo iemksu 30% - 50%. Bankas atteikušas. Vairākiem tā bija swed. Pirms dažām dienām īpašumu apskatīja RU pilsonis. Nopirka nežagojoties. Ne tieši, bet vēja virziens raisa aizdomas...
raimondsm rakstīja: Neviena krīze jau precīzi neatkārto iepriekšējo, jautājums jau ir - vai vispārējās atzinas par tautas un tās vadītāju pieredzi būs izmantojamas, lai krīze būtu mazāka.
Pirms iepriekšējās krīzes arī “eksperti” daudz runāja. Runāja, izteica tēzes un variantus, bet krīze ieblieza nopietni. Ja jau tiešām būtu paredzējuši, tad: 1) krīzi novērstu vai padarītu maigāku; 2) Īsā laikā kļūtu par multimiljonāriem.
Sena anekdote stāsta, ka ekonomisti iedaloties divās grupās – vieni, kuri saprot, ka neko paredzēt nespēj, bet stāsta prognozes, un otri, kuri arī stāsta prognozes, bet paši nesaprot, ka paredzēt nespēj.
Bet, kā zināms, katrā jokā ir daļa patiesības un katrā patiesībā ir daļa joka 
boot.ritakafija.lv/forums/index.php?/topic/109767-krīze/
bildītes no avīzēm palasiet prognozes 2004.gada 12.jūlijs.
Krīze nebūs. Ekonomisti!
Speciālistu mums vispār ir bezjēgā daudz, daudzi dažādos laikos ir pamanījušies apgalvot pilnigi pretējas lietas, un mediji viņu fēlerus neprezentē, jo paši tos nav savlaicīgi pamanījusi, tā ka arī tiem tiek blamieris, no ta arī tas mazais praktiskais prieciņš, ka visu apslēpt un noliegt nevar vis!
Šo pasākumu apzināšanās veido tautas atmiņu un atbildību, nevis saldais sīrupiņš - tu esi laba, gudra, tu ne pie ka neesi vainīga, tev vienmēr taisnība, vainīgi ir tikai tie sliktie, kas te atlidoja no Mēness un visu sapurgāja.
www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/tirgu-ienak-milenialu-paaudze-ar-savu-aiznemsanas-kulturu.d?id=50637941
Tā varētu būt, ka bankas finansē nelabprāt, tomēr NĪ iegāde (vietējiem) pārsvarā dominē, iesaistot finansētāju - bankas... Apburtais loks zināmā mērā.
Mana pieredze gan apliecina, ka bankas finansē bez lielām bažām jaunus dzīvokļus jaunbūvēs vai arī mājas, kas vēl jābūvē. Acīmredzami, likviditāte būtiska utt. Veca māja bieži vien kalpos par atteikumu no bankas puses.
Es pārstāvu bankas un šobrīd nebūtu iemeslu krīzei, kas rodas iekšējā tirgū. Par privātp. kreditēšanu jāsaka, ka īpašs uzsvars ir uz kvalitāti, tiešam vecajās paneļa mājās negrib kreditēt, jo cenas nav adekvātas pret kvalitāti. Jaunie projekti iet uz urā pateicoties arī Altum programmām. par to, ka 30-50% iemaksa ir forši, bet jāskatās kopējās kredīta saistības, ja tas ir virs 40% no ienākumiem, tad kredīts īsti nespīd.
Runājot par krīzi, jā algas aug, bet citi ekonomikas rādītāji arī aug - eksports, tirdzniecības bilance utt, produktivitāte aug līdzi ar to iekšējie riski mazinās, kas notiks ārpusē neviens nezina, bet riski noteikti ir mazāki, kaut vai mums ir EIRO, līdz ar to viena spekulācija par devalvāciju jau vairs nav aktuāla.
Man viens draugs, kurš arī pārstāv bankas, teica pretējo - ka daudzkas liecina par to, ka drīz krīze būs atkal... ne tik dziļa, jo, kā jau teici, riski mazāki... tā saruna bija vairāk garāmskrienot, tāpēc sīkāk neiztirzājām. Bet, ņemot vērā to, ka pats brauc ar vecu auto un negatavojas ņemt līzingā neko tieši šī iemesla dēļ...
Lai nu kā, bankas arī treknajos gados teica, ka runām par krīzi nav pamata...
Ja kredīti ir ņemti saprātīgi, stipri nepārspīlējot savus ienākumus, kā arī ja īpašums ir iegādāts par saprātīgu cenu, krīze noteikti atstāj iespaidu uz ikdienas sadzīvi, bet katrā ziņā ne kritiski.
Es tik labi kā 2009.gada krīzē neesmu dzīvojis nekad. Tieši krīzes laikā uzcēlu māju (bez kredīta), kas bez krīzes nekad nebūtu bjis iespējams.
Labāk nebūtu teicis, man (labsirdīgi) skauž hipotekārā neesamība kādam 
Piekrītu, krīzes laikā bija arī daudz pozitīvā. Nebija sastrēgumu Rīgā, restorānos vienmēr galdiņi bija pieejami (tagad diemžēl vairākkārt esmu dzirdējis atteikumu vietu trūkuma dēļ) un absolūti visi pakalpojumi bija max lēti utt.
Es teiktu, lai ir atkal krīze, bet ar ienākumiem, kas tagad 
Piekrītu, krīzes laikā bija arī daudz pozitīvā. Nebija sastrēgumu Rīgā, restorānos vienmēr galdiņi bija pieejami (tagad diemžēl vairākkārt esmu dzirdējis atteikumu vietu trūkuma dēļ) un absolūti visi pakalpojumi bija max lēti utt.
Es teiktu, lai ir atkal krīze, bet ar ienākumiem, kas tagad Tikai kur tu dabūsi tos ienākumus, ja tie, kas nevarēs vairs atļauties braukt ar auto vai iet uz restorāniem, nevarēs arī samaksāt par tavu pakalpojumu? Nerunāsim par vispārējo depresīvo noskaņojumu sabiedrībā... bet, nu, ja domā tikai par sevi...
Neapskaud. Man tāpat ir 3 hipo kredīti.
gribu krīzi ,gaidu krīzi , Jo dažiem poltiķiem sāk raut jumtu nost , grib masveidā importēt darbaspēku
Ar kredītiem jau galvenā problēma ir, ka cilvēkam nauda kontā parasti nepārsniedz 1 algas apmēru. Uznāk problēmas un kredītu samaksāt jau nevar uzreiz. Normāli būtu, ja cilvēkiem kontos būtu brīvie līdzekļi, lai kādus 3-6 mēnešus varētu dzīvot bez brīdinājuma vēstulēm par parādu piedziņu...
Paši kredīti jau ar mēdz būt pārāk lieli, saki, ko gribi, bet iegūt īpašumu par 120-160k EUR, bet savu ieguldījuma daļu tik kaut kādu minimālo sagrabināt, ir neprāts...
Protams, ja Tu esi tur super IT speciālists ar 3k+ eur algu, tad jau visticamāk būs pieprasījums tavam darbam arī krīzē un pēc tās, bet katrai nozarei jau citādi. Starpcitu - arī darba devējam ir nozīme. Man te viens radinieks strādā lielā IT pakalpojumu uzņēmumā, kad uznāca krīze viņiem arī diezgan kritās apgriezieni, jo klientu skaits saruka. Liels uzņēmums, viņš reāli kādu pusgadu/gadu nosēdēja tādā daļējā dīkstāvē, bet algu saņēma labu. Praksē viņš bija nodarbināts labi, ja uz pusslodzi, bet uzņēmums labus speciālistus negribēja atlaist un cik stāstīts, tad algu saņēma par pilnu slodzi. Būtu kaut kāds mazais kantoris, tur vnk daļu atlaistu un palikušajiem sagrūstu pilnas darba stundas līdz vakaram.
Tāpec, ka krāt nav modē - daļa nespēj, citi negrib, loģiski, ka uzkrājumi līdz ar to neveidojās. par to var pārliecināties ātro kredītu popularitātē...īsti normāli jau nav, ja nespēj pārsimt eiro tēriņus amortizēt, diemžēl lielai daļai tā ir ikdiena, kas ir skumji, ļoti.
Tevis pieminētais uzņēmums vnk domā ilgtermiņā - cerams darbinieki to arī novērtē - uzņēmuma pamatā arī ir cilvēki un labus speciālistus ir grūti sameklēt/pašiem izaudzēt.Pie svārstībām, sliktiem darba apstākļiem tie vnk aiziet. To protams visādi kaktu pisnesmeņi nesaprot un tad valsts vainīga, ka speciālistus "neražo", cilvēki slinki ka nestrādā par atmesto, nodokļi par daudz - vārdu sakot viss kas sliktam dejotājam traucē.
Mans komentārs par kredītiem būtu tāds, ka vēlams, lai tie nepārsniedz 25% no kredīta ņēmēja (nevis visas ģimenes) ienākumiem - tas ir gan pašam vieglāk šķirties no tādām summām, gan arī ir drošības sajūta....bankas neizdomā līknes par naudu, kas jāatstāj citiem tēriņiem tāpat vien.
Jā, tas vispār ir unikums par krāšanu. Cilvēks sakrāt auto/ceļojumam nespēj. Samaksāt 200-300 EUR kredītmaksājumu katru mēnesi tam auto - to var. 200-300 EUR pirms pirkuma tāpat atlikt malā? Neiespējami. Daļai dzīvot no algas līdz algai ir reālā situācija, jo ienākumi nav lieli, bet arī ļoti lielai daļai dzīvot no algas līdz algai diemžēl ir pašu izvēlēts dzīvesveids. Patēriņa sabiedrība...
Zinu ļoti daudz cilvēku, kas īd par to tālo algas dienu. Pie kam es te nerunāju par minimālo vai mazo algu saņēmējiem. Vienam otram pat diži kredītu nav, bet tāpat lieku kreiceri pieturēt neizdodas.
Cilvēks ar 2k algu (uz rokām), sieva arī kaut ko pelna. Nav pat klasisko krītu - dzīvokļa un auto (tie abi ir savi). Nu un ja šāds cilvēks apsverot 20 eur pirkumu saka - jāsagaida algas diena, tad nopirkšu, tad tas sāk likties jocīgi.
Pie naudas pierod...200-500-2K eiro vienalga, tad arī rodas šādas "problēmas", iespējams, ka cilvēks kko noliek un rēķina mēneša ietvaros ko pirkt/nepirkt. Mans subj. viedoklis ir ka 2K LV nav kosmoss (kā varbūt bija gadus 8-9 atpakaļ), izmaksas ir augušas, pašam sanāk just. Mani citreiz izbrīna no kā dzīvo tie, kas saņem tos 400-500 eiro ?
Jā, apetīte aug ēdot! Man kolēģis ar visu laiku čīkst jau gadiem, ka alga par mazu utt Ies prom utt. Bet tieši arī parādās - viņš tur dabū kaut kādu piemaksu vai haltūrē brīvajā laikā citas lietas un tāpat dzīvo pa lielam no algas līdz algai. Nešaubos, ka pie algas 2k viņš vnk nomainītu savu padsmitgadus veco auto uz kādu 5 gadīgu audi utml. Tu tik pasaki tādam cilvēkam, ka varbūt vnk drusku vairāk jāpiedomā pie izmaksām, nevajag katru wīkendu dzerstīties utml - atpakaļ dabū pretī, nē, jātērē daudz, neesmu kapeikpisējs kā Tu utt. utt.
Sola jau kādus 3 gadus iet prom, jo zb, bet neiet, jo ilgāk par mēnesi bez algas nevarēs iztikt. :D
Nu īstenībā jau fiksētās izmaksas ir diezgan cēlušās.
Piem 15 gadus atpakaļ ja auto noliki pie sētas, expl. nodoklis nebija jāmaksā, elektrības pieslēguma maksas nebija, octa bija maza.
Šobrīd ir ārkārtīgi daudz fiksētu maksājumu, kurus patiesībā nav iespējams pārcelt. Attiecīgi pie 3 auto pagalmā bez jūtama ieguvuma ir krietni lielas izmaksas.
Paliels pieslēgums + vasarnīca ar el un gāzes fisēto maksu un tev jau 2 k neietiek. Jēgas gan no tā nav.
Es saprastu, ja cilvēkam jāuztur liela māja (krītā), liels elektrības rēķins (u.c.), 2 jauni auto, 3 skolas vecuma bērni un slima māte.
Manis minētajam piemēram šajā ziņā viss ir diezgan pozitīvi, obligātie maksājumi ir relatīvi nelieli. Bet tak vienalga...
Un tādu piemēru jau nav maz.
Piekrītu.
Cenas, protams, aug, bet ienākumi arī. Man liekas, ka "fiksētās" izmaksas, bez kurām nu ne kādīgi, nemaz nav tik daudz. Daudz ir izmaksas par luksusa precēm/pakalpojumiem, pontiem utt. Bet nu labi, tas jau atkal vecais stāsts par to - vai tev tiešām vajag 700 eur vērtu telefonu un bez tā nevari dzīvot? Ir cilvēki, kas strādā par 600 eur uz rokas, bet toties jaunākais iphone/samsung flagmanis rokās. Un tas jau attiecināms arī uz visu citu, tāda dzīvošana šodienā, bez domām par rītdienu.
15 gadus atpakaļ savas izmaksas varēja nošņorēt un nonākt pie 0 (paēst ejot pie mammas). Tagad nevar. Tur arī starpība.
Pilnīgi piekrītu - visādi fiksētie, NĪNi, abonenti, ekspluatācijas nodevas, abonenti, utt. Pie kam, diezgan līdzīgas izmaksas ir arī t.s. laukos, kur var noņemt tikai ar NĪ saistīto izmaksu daļu, bet klāt nāk transporta izmaksas - iepretīm diezgan stulbam stereotipam, ka tur viss bezmaz vai dārzos aug, vai, ja neaug, tad krīt no gaisa.
"Pie kam, diezgan līdzīgas izmaksas ir arī t.s. laukos"
Kādus gadus atpakaļ, kad vēl bija dzīvi abi manas muteres vecāki, bija ļoti interesanti salīdzināt viņus ar pilsētu pensionāriem. Tātad, kā ir pilsētu pensionāriem, pats zini - bļauj ka nevar izdzīvot, visam ar pensiju nepietiek. Tikmēr manas muteres vecāki dzīvoja savā sakoptā privātmājā [kopā četras ēkas] novada centrā, brauca ar mašīnu, spēja iekrāt naudu un vēl spēja palīdzēt ar pārtiku un naudu saviem mazbērniem - savādi, vai ne? Un nē, nebija arī tās pensijas nekādas lielās - man liekas ka vecmāmiņa šobrīd saņem uz 250 eirām, vectētiņam bija bik vairāk.
Reālās izmaksas, šobrīd - NĪN zemes pleķītim, uz kura salīstu kādas 3 tādas sētas kā mums te [lielākā puse tiek izmantota lauksaimniecībai - sakņu dārzs ar kartupeļu lauku + kaimiņš ar bullēniem nogana nevajadzīgo zāles pleķi] - 50e gadā, apkurināt nesiltinātu apmūrētu koka māju [kura siltumu laiž laukā diezgan spēcīgi] kurā ir četras apdzīvojamas istabas - 100-200e gadā, komunālo maksājumu rēķins - atkritumi, ūdens, kanalizācija, nezinu, varbūt vēl kaut kas - vai tik nebija 30e mēnesī, varbūt mazāk, nezinu, vecmāmiņa to maksā, man tajā nav ne mazākās daļas. Elektrība gan izmaksā dārgāk nekā pilsētā, jo 3 fāzu pieslēgums ir pašsaprotama lieta un no tā neviens atteikties netaisās, un ir elektriskā plīts - tā nu elektrības rēķins tagad, ziemā, ir bik zem 30 eirām, siltajā laikā tas ir par 10 eirām lielāks, kādas 80 kilovatstundas vairāk aiziet, jo tad tiek ieslēgts boileris un elektriskā plīts tiek lietota katrai ēdienreizei. Ā, kas vēl - savi augļi un dārzeņi vasarā - nu tur, iespējams, nekas lētāk par maximas spānijas un polijas produktiem nesanāk, jā - toties apgādāt sevi un vēl kādus 10 cilvēkus ar kartupeļiem līdz nākamajai vasarai izmaksā kādas 50 eiras.
Nav būtiska LIELA alga, būtiskāk, lai PIETIEK 
Tā arī ir, saņemot lielāku summu, to izjūt pirmajā mēnesī. Varbūt pirmajos divos. Tālāk cilvēks adaptējas un tērē citādāk (brīvāk atļaujoties vairāk utt.) Kuriozs ir tāds, ka spēja iekrāt tomēr atkarīga no gribasspēka. Piemēram, reiz pirku dzīvokli jaunajā projektā, Nordea meitene bija smaidīga pat ļoti, līdz brīdim, kad pateicu, nav pirmās iemaksas Neko, noformēju īstermiņa patēriņa aizdevumu ar mērķi - 1.iemaksa dzīvokļa kredītam, bankai viss caurspīdīgi utt. Gados 3-os visu patēriņu atdevu, visi apmierināti 
Tā arī ir, saņemot lielāku summu, to izjūt pirmajā mēnesī. Varbūt pirmajos divos. Tālāk cilvēks adaptējas un tērē citādāk (brīvāk atļaujoties vairāk utt.) Kuriozs ir tāds, ka spēja iekrāt tomēr atkarīga no gribasspēka. Piemēram, reiz pirku dzīvokli jaunajā projektā, Nordea meitene bija smaidīga pat ļoti, līdz brīdim, kad pateicu, nav pirmās iemaksas Neko, noformēju īstermiņa patēriņa aizdevumu ar mērķi - 1.iemaksa dzīvokļa kredītam, bankai viss caurspīdīgi utt. Gados 3-os visu patēriņu atdevu, visi apmierināti 
Nu es nepiekritīšu. Pieņemsim, ka ģimenē tagad algu kāpuma laikos pieliek pāris simtus gan vīram, gan sievai. Sanāk pustūkstotis klāt salīdzinājumā ar laiku pirms 3-4 gadiem. Inflācija noēdusi simtnieku, paliek pāri četri simti mēnesī. Kur to papildu naudu tā pēkšņi grūst, ja arī līdz tam visam pietika? Cik cilvēkiem vajag, tik ēduši iepriekš un arī tagad. Apģērbti ir, dzīvesvieta ir, automašīnas ir. Ko vēl tā pēkšņi? Braukt uz siltām zemēm pa dārgo? Bet, ja nav gribēšanas uz tādām lietām? Braukt slēpot uz dārgu Itālijas kūrortu? Bet, ja ar šo sportu nenodarbojas, tā vietā ikdienā skrienot?
Kur to naudu nogrūst? Mūsdienās modē ir to naudu notrallināt jaunākās un dārgākās mašīnās. Teiksim, ja tu samainītu savu zālespļāvēju autoparku pret pēdējo 10 gadu laikā ražotu A6 - tu noteikti atrastu tiem rubuļiem pielietojumu... :D
Protams, varētu jau nopirkt uzturēšanā dārgu 2010.gada ML Mersi, bet tā būtu naudas izmešana:
www.ss.com/msg/lv/transport/cars/mercedes/ml350/befpbd.html
Nu paga paga - visi kas ir izvēlējušies nopirkt kādu A6, visi kā viens dzied par ērtībām, drošību utt - pieverot acis uz stipri pieaugušajiem izdevumiem. Piemēram, viena stiliņa lietotājA nomainīja B3 A80 uz C6 A6, un savā tofikā raksta par savu reālo pieredzi un reālajiem remontiem, un pati ir samērā apmierināta, lai arī ciparos salīdzinot pret to B3, tas C6 ir vienkārši katastrofa - pie tiem pašiem nobraukumiem izmaksas vismaz x10 un čakars x5.
Iemet linku uz to forumu!
Forumu vai tofiku? audi-style.lv/forum/topic/86195-sandras-a6-c6/
Da labi 80 B3 ar A6 C6 ir kā ..impi ar pirkstu salīdzināt Viena no lētākām mašīnām ekspluatācijā ar jau diezgan lietotu premiumu salīdzināji - piekarē vien tur ir uz ko paskatīties, par visādiem V veida motoriem un automātiem nerunājot. Komforts tajā A6 arī ir nesalīdzināms, jo 80ks un komforts neiet kopā (kas gan nenozīmē, ka pats auto foršs ir ).Pašam nesen bija šoks 100 c4 vs A6 C5, protams līzings nav, bet remonti gan dārgāki.
Autoparka attīstībā var liela naudiņa aiziet, bet tas protams nenozīmē, ka jastāv uz vietas un mūžīgi jābrauc ar autiņiem, kam uz doto brīdi tuvu vai virs 30 gadiem.
Viena no lētākām mašīnām ekspluatācijā ar jau diezgan lietotu premiumu salīdzināji - piekarē vien tur ir uz ko paskatīties, par visādiem V veida motoriem un automātiem nerunājot. Komforts tajā A6 arī ir nesalīdzināms, jo 80ks un komforts neiet kopā (kas gan nenozīmē, ka pats auto foršs ir ).Pašam nesen bija šoks 100 c4 vs A6 C5, protams līzings nav, bet remonti gan dārgāki.
Autoparka attīstībā var liela naudiņa aiziet, bet tas protams nenozīmē, ka jastāv uz vietas un mūžīgi jābrauc ar autiņiem, kam uz doto brīdi tuvu vai virs 30 gadiem.Tieši tā! Tāpēc izbrīna aizvien masveidīgā vecu Volvo XC-90 iegāde: pirkt auto ne lēti un pēc tam vēl visu laiku ņemties ar dārgiem remontiem!
Te atkal oponēšu mazliet - premiumam, arī vecam saglabājas vērtība tālākpārdodot....Tevis mīļotajām mazbundžām jeb budžetam tā kūst ļoti strauji un nereti mašīnu tuvu 10 gadu vecumam ir grūti pārdot pat lēti - nauda tiek zaudēta tāpat, bet veids ir cits. Nerunājot par to, ka manuprāt šādi mazauto nav baudāmi ne jauni, ne jo sevišķi veci (ja vien nav kāds kičs). Ir jau arī ģimenes ar bērniem un XC 90 ir septiņvietīgs džips (vēl ar visādiem vojādžeriem, utt.
"Autoparka attīstībā var liela naudiņa aiziet, bet tas protams nenozīmē, ka jastāv uz vietas un mūžīgi jābrauc ar autiņiem, kam uz doto brīdi tuvu vai virs 30 gadiem."
Saki, par mašīnu izdotajām summām visu laiku jāpieaug? Esi dzirdējis par tādu lietu kā lietderības koeficients? Mašīna, kas to pašu izdara par 4x lielākām naudas summām, ir ar 4x mazāku lietderības koeficientu. Iedod man, lūdzu, jaunu mašīnu ar paātrinājumu līdz simtam ap 8 sekundēm, un vidējajām izmaksām gadā [retus neplānotus lielākus remontus neskaitot] tuvākajiem 20 gadiem dažus simtus eiru gadā...
Attiecībā par visādu jauno motorlaivu ērtībām - jā, ar tām ir ērti pārkāpt CSN un atļauto ātrumu, normāli braucot tur nekāds nopietns ērtību pieaugums nav. Jā, viens pazīstams čalis nesen uzkāpa tam grābeklim un paņēma C6, esmu ar to bik pavizināts, un nesen, kad viņš steidzās, ļoti iekrita acīs tā viena mazā starpība - viņš ar to savu motorlaivu tā cēli brauca pa līkumainiem grants celiņiem uz 120-130, un tas ātrums likās tīri normāls- es domāju ka mans A90q uz ceļa neturētos daudz sliktāk, bet tajā A6 vienkārši ātrumu mazāk jūt - un tas ir ļoti slikti , jo tas veicina bezjēdzīgu skriešanu - un tas arī veicina aizmigšanu pie stūres. Piedod, bet mīksti ķebļi, mīkstas atsperes un augstas riepas kopā ar šādiem tādiem knibuļiem arī 30 gadus vecā mašīnā dod vairāk nekā pietiekamu ērtību līmeni, tajā pašā laikā vadītājam nelaupot ātruma izjūtu.
Dārgāks apģērbs. Biežāka ēšana restorānos. Labākas pārtikas iegāde veikalos. Biežāka sevis un ģimenes lutināšana utt. Maisam nav apakšas 
Nuuuuu, naudu vienmēr ir viegli iztērēt. VWfan - ja tev pieliktu kādus 500 eur pie algas, Tu nākamo mašīnu arī pirktu fabia vai jazz vai jau kaut ko lielāku? Kad cilvēkiem ir lieka nauda vienmēr atrodas kādi hobiji, papildus izklaides, ceļojumi, pieaug prasības (lielāku tv, jauna mašīna, jaunas dizaina mēbeles) utt utt.
Viena interesanta patiesība ir tāda, ka jo mazāk Tev ir, jo vairāk gribas - kā reiz tie 700 eiro telefoni ir ļaužiem, kuriem alga bieži vien nav tik liela...Iztērēt jau LV vidējam iedzīvotājam ir daudz kur - kaut vai nolietotais dzīvojamais fonds, jaunu/renovētu dzīvokļu un māju jau mums ir maz.
Vispār jau parasti ir otrādi - jo vairāk tev ir, jo vairāk gribas - tāpēc arī lielais pizness tik aug un aug, un nepietiek ar esošo līmeni, un tāpēc arī visādi bagātnieki paliek arvien bagātāki. Tikmēr tava aprakstītā dabas parādība ir kaut kas cits - tas ir nabagu sindroms, ar kuru pie mums sirgst ļoti liela daļa tautas, tajā skaitā liela daļa šī foruma lietotāju, dēļ kā pie mums lielākā daļa alkst pēc jaunām mašīnām, lai arī tās nespēj atļauties - salīdzinājumam rietumos laba daļa no tiem, kas pērk jaunas mašīnas, pērk jaunas mašīnas, jo nevar atļauties saremontēt vecākas, nevis tāpēc, ka viņiem būtu idejiski kaut kas pret braukšanu ar vecāku mašīnu. Šis nabagu sindroms ļoti uzkrītoši lien laukā no indivīdiem, kuri mani vērtē pēc - nē, ne pēc manas mašīnas, bet gan pēc manas mašīnas modeļa un izlaiduma gada - "ahā, tu brauc ar 1989. gada otro golfu, tātad tu neko neesi sasniedzis, jo ja tu būtu sasniedzis, tev būtu vairāk naudas, un ja tev būtu vairāk naudas, tu noteikti nopirktu kaut ko jaunāku!" un mazliet mazāk tas lien ārā no tiem, kas man saka "nu nesaki ka ja tev būtu vairāk naudas, tu nenopirktu kaut ko jaunāku". Piedodiet, bet es ar šo slimību neslimoju, es nevienu lietu nemainu kaut kāda mistiska "morālā novecojuma" dēļ tikai tāpēc lai izrādītu sev un citiem ka es varu kaut ko atļauties, un ja man piepeši no zila gaisa nokristu 10 štukas, nē, es neskrietu pirkt par tām 10 štukām A6 - es 1) sastellētu golfam nullīti motoru un pārlasītu kārbu 2) nosiltinātu māju 3) nopirktu dažus otrā svarīguma niekus, teiksim, iztērētu kādus simtus par velosipēdu detaļām.
nomiks rakstīja: Neapskaud. Man tāpat ir 3 hipo kredīti.
Ja teicu, labsirdīgi
Pārdomas. Iespējams, kāds ar salīdzinoši nelielu atalgojuma līmeni var dzīvot brīvāk nekā cits ar augstāku, bet kaudzi saistībām... Protams, katrs pats lemj savu vēlmju un iespēju līmeni. Piemēram, man nav bail no kredītiem, man raksturs tāds, ka ķepurošos vienmēr un arī izķepurošos Kredīti, īpaši hipotekārais un viss ar to saistītais (piem., iekārtošanai) ir adekvātie kredīti. Auto - adekvātas saistības. Ceļojumi - totāli stulbas saistības. Apģērbs - arīdzan utt.
Kredīti, īpaši hipotekārais un viss ar to saistītais (piem., iekārtošanai) ir adekvātie kredīti. Auto - adekvātas saistības. Ceļojumi - totāli stulbas saistības. Apģērbs - arīdzan utt.LV ļoti viegli izdzīvot low costs mode. Atšķirībā piem no DE vai vēl vairāk CH. Savukārt average/ high costs mode LV nes krietni vairāk riskus kā piesauktajās zemēs. Citiem vārdiem: visi pietiekami turīgie cilvēki LV ir ķepurotāji. DE pietiek vnk ar labu izglītību.
Sliktā ziņa, ka LV tgd no high costs mode ir diezgan grūti tikt ārā. Ja esi sācis, visi mē'ģina turēt tavas saistības pie "labas veselības". Piem bērnu augstskolas izmaksas tu nevari dabūt zemē, ja tavi ienākumi ir kritušies. Arī auto nodokli.
Baigi daudz patiesības visā rakstītajā. Visvairāk piekrītu par otro rindkopu 
vienīgās adekvātās saistības varētu būt mājoklis.
Gan auto, gan viss pārējais uz parāda nu nav ieteicams.
Ja vajag auto un naudas ir tik, cik ir, vajag pētīt pasākumu un pirkt uzticamu lietoto, nevis to, kas baram un pašam patīk, visspilgtāk spīd. 
Domāju auto mierīgi aizvien var likt pie adekvātām saistībām.
Manā gadījumā es lietotu nevarēju atļauties, bet jaunu Op-līzē paņemt varēju. Jo vienkārši tika pārdots vecais un samaksāta pirmā iemaksa. Protams, var 2-3 gadus krāt un kratīties ar sabiedrisko visur un pirkt lietotu, bet kur garantija, ka būs labs?
Bet par citādām lietām uz parāda gan piekrītu, ka nav diži feini.
Nu man personīgi arī nepatīk jebkāds cits kredīts, kā vien hipotēka (arī tas ir samērā mazs, lai būtu vienmēr menedžējams un arī nav nekas patīkams), visi līzingi šmīzingi nav priekš manīm, jo par laimi nelielus pirkumus spējam ar svieu veikt pašu līdzekļiem, savukārt auto arī ir tādi, kuru tirgus cena grozās no simtiem līdz 1K eiro.
Cik ir jāpelna, lai varētu nopirkt auto bez līzinga? Pat ja pelnīsi 10 000 eiro mēnesī, nepietiks.
Tas ir tāds komunistisks priekštats.
Kredīts - tā ir normāla lieta. Kāpēc tev vajag krāt naudu, katru mēnesi atlikt, dzīvot bez priekšmeta, ja tu vari - tāpat, katru mēnesi atlikt, bet dzīvot - AR priekšmetu? Pat cilvēki, kuri māk pelnīt naudu, kuri groza miljonus, ņem kredītus.
ASV ir svarīgas kredītsaistības. Ja tev nav kredītvēsture, tātad - tu esi aizdomīgs tips, ļoti daudz kur durvis tev būs slēgtas, jo ja cilvēkam nav naudas pat kredītam, vai viņam neviens nedot kredītu - tad kurš ar tādu kaut ko darīs?
Es esmu pret ātrajiem kredītiem, JO tiem ir nereāli augstas procentu likmes. Bet ņemt kredītu elektroierīcēm, auto, utt - tas ir normāli. Pat apģērbu - ja cilvēks grib nomainīt garderobi, aiziet uz 500 eiro sapērk apģērbu, bet samaksā nevis tūlīt, bet ar kredītu, kāpēc gan nē?
ceļojumiem, vai piemēram, mēbelēm.
Kāpēc katru mēnesi pirkt pa skapītim, ja var paņemt kredītu un nomainīt visas mēbeles uzreiz, vienā stilā. Kamēr pa skapītim mainīsi, veikalā pazudīs tavs modelis.
Galvenais arguments pret kredītiem ir - ka pārmaksā.
Bet pārmaksā tu visu laiku, visu dzīvi.
Aizej uz restorānu - tu pārmaksā, jo mājās sacept kotletes ir lētāk. Aizej uz DUS pēs benzīna, bet nopērc kafiju - tu pārmaksā, aizej uz kino, tu pārmaksā,.... utt.
precīzāk - ja tu dzīvo skaisti, tu pārmaksā.
Ja tu ēd mājās, krāj naudu, skaties torentu filmas nevis uz kino, tā teikt - nepārmaksā, tad - kas tā par dzīvi? Dzīve ir viena. Un to vajag baudīt.
Šitie teksti atgādina 2007. gadu:D Pēc tam tādi pazuda uz laiku.
manerheims
viss jādara ar prātu.
viss jādara ar prātu.+1, baudīt noteikti vajag, tā ir taisnība, ka dzīve ir viena !
Kredīts IR normāla lieta, ja to dara saprātīgi. Kas ir saprātīgi - tas nu katram ir kas savs.
Ja mājai caurs jumts un nepieciešams kapitālais remonts, labāk aizņemties, salabot, nevis pūdēt istabas, 8 mēnešus kaut ko pamazām ķepējot.
Ja gribas jaunu divriteni, bet īsti uzreiz nesanāk, taču 3 mēnešus krājot iznāktu, te nu neredzu nekādu pamatojumu.
Bet nu kāds cits noteikti savādāk domās.
ASV atšķirība no LV un Eiropas vispār ir ļoti attīstīta sistēma kā cilvēks var bankrotēt, kad šos visus kredītus nespēj vilkt, kas ir ļogiski vidē, kur visi dzīvo uz parāda un kur tas ir ekonomikai nozīmīgi (tieši tāpat, lai neveidojas sagrauti indivīdi, kas vairāk nespēj patērēt) - t.i. pēc kāda brīža dzīvo no baltas lapas atkal. LV un Eiropā tomēr sekas pēc parādiem ir nedaudz citas, kas liek uzmanīgāk arī dzīvot uz parāda.
LV, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm (nu, izņemot UK, kas jau vairs tikpat kā nav Eiropa) ir ļoooooti demokrātisks maksātnespējas likums, ar kura palīdzību arī pāris gadu laikā var atbrīvoties no saistībām. Kaut kur lasīju, ka pat leiši, igauņi un pat vācieši brauc pie mums pieteikt MN. Nezinu, kā tagad - varbūt citas ES valstis arī to pasākumu ir liberalizējušas.
Man liekas, ka LV ir nerakstītā MN likuma sadaļa - tu vari ļoti demokrātiski nobankrtēt, bet kreditori to nekad neaizmirsīs. T.i. no baltas lapas LV sākt nav iespējams. Viena bankrota procedūra novedīs pie tā, ka visas bankas atteiksies ar tevi runāt.
Resp tava maksātspēja tiek nevis pārtraukta, bet atlikta.
Kā uz to paskatās... ja nevari nomaksāt kredītus, tad kreditori to tāpat neaizmirsīs, vai ne tā? Līdz ar to, jāsaprot, kas dotajā brīdī svarīgāks - nodzēst esošās saistības, kas jau smeļas mutē, vai slīkt tālāk, domājot par jauniem kaut kādiem kaut kad kredītiem, kurus tāpat visticamāk nevarēsi paņemt, ja kavē esošos maksājumus. Es jau gan domāju, ka ar laiku aizmirsīs gan, līdzīgi kā aizmirst gan tajā pašā UK, gan ASV. Kreditori ta' pelnīt gribēs. Un ieraksts kredītreģistrā, ja nekļūdos, glabājas 10 gadus.
MN likumā ir pāris nianses, ko ļoti veiksmīgi izmanto, lai to torpedētu, protams kreditora interesēs + LV iz ļoti zemi griesti neatvelkmajai summai - piemēram, ja tajā tevis paša pieminētajā UK ir augsts minimums, ko neviens nedrīkst aiztikt ar atvilkumiem, tad LV tas ir neadekvāti zems - reāli kāda minimālā tur paliks, MN laikā protams 2/3, bet atkal, ja šo procesu netorpede atsevišķu pantu ietvaros, UK kas nav mazsvarīgi šis process arī ir īsāks.
Protams, LV nav tik labs MN likums kā UK, bet, nu, ir viens no labākajiem Eiropā. Bet, nu, arī banku lobijs pie mums ir pārāk liels. Atliek vienam tādam sūda swedam piedraudēt ar aiziešanu, kā mūsu valdošie, kā tādi šuneļi, ar kājstarpē iežmiegtām astītēm klanās un laiž ausis šo priekšā.
Piekrītu - 2 tk priekš mūsu valsts cenu līmeņa nekas tāds baigi dižs nav - tīri, lai varētu normāli dzīvot, veikalos īpaši neiespringstot par cenām, plus braukt ar jaunu auto, nopirkt normālu mitekli, plus atļauties kādu ceļojumu, restorānu, teātri, konci u.tml. Normāls vidusslāņa dzīves līmenis.
Problēma ir, ka cilvēki ir pieraduši pie sūdīgas dzīves, kāds jau Tev ir mīnusu ielicis....jo pie šādiem tekstiem pa pilno ir tādu, kas gatavs dalīties, kā kartupeļus ar ūdeni ēdis, caurām biksēm staigājis un šrotā braucis, bet toties izticis ar 400 eiro.
Es tai skaitā... pirms 15 gadiem arī dzīvoju ar 120 latu algu, braucu ar apbružātu 15-gadīgu mazdu, un nedēļu pirms algas domāju, vai sanāks ēdamajam... bendžu lēju pa latu piecdesmit un vēl šobrīd brīnos, kā sanāca izvilkt.
Bet nu tu tagad nestaigā apkārt lepodamies ar to, ka ar mazu naud spēj izdzīvot...Arī es reiz esmu maz pelnījis un knapinājies - bet ir svarīgi apzināties, ka tas ir īslaicīgs stāvoklis nevis norma, jo, ja to apzinās nesāk skatīties ar baltu aci uz tiem, kas normāli pelna, bet gan domāt, kā pašam uz augšu tikt un + tādi cilvēki beidz strādāt par kapeikām un reāli apzinās, ka nevar atļauties to darīt (jā, jo beigu beigās nodzīvo jau to, kas viņiem ir vēl atlicis - dzīvoklis, mašina, veselība).
Dažbrīd drusku nožēloju, ka 2017.gada janvārī nopirku Honda-Jazz. Varēju tēmēt drusku augstāk, pērkot baudāmo Suzuki-Vitara ar uzticamo 1,6 litru benzīna motoru elegantā sarkanā krāsā ar melnu jumtu. Tomēr labāk būt finansiāli piesardzīgākam nekā pārvērtēt savas finansiālās iespējas.
Domāju, ka šis steitments atspoguļo pusi mūsu problēmu - saistību uzņemšanās rada nenormālus riskus, kā rezultatā latvietis saistības neuz'ņemas un izgudroto Nokia neattīsta. Tik kko pa lēto nopirkt un dārgāk pārdot. Vēlams, lai aprite nepārsniegtu 1 nedēļu......
Tā arī buksējam uz vietas
Nav jau tik milzīga starpība: tagad par Jazz maksāju līzingu 181 eiro mēnesī, bet, ja būtu pircis izcilo Suzuki-Vitara, tad būtu kādi 220-240 eiro mēnesī.
Bet nospriedi, ka saistības labāk mazākas?
Tā arī biznesā - Nokia vietā top Just 5
ko tu tā. Nokia biju un ir pēdējais mēsls, bet just 5 ir Latvijas uzņēmums.
Tāpēc es šajā duelī par just 5.
mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Uz cik gadiem ņēmi līzingu? Un cik maksāja, ja nav noslēpums. Interesē, kā tik maza summa sanāk....
Es savu ņēmu lietotu ( gadi 5 atpakaļ) par aptuveni 8000EUR, daļu maksāju skaidrā, daļu - kredītā. Un man sanāca ap 140 EUR mēnesī. Bet tu - jaunu.
Pirku jaunu par 13700 EUR. Pirmā iemaksa laikam 12% bija, ja nemaldos. Termiņš 6 gadi, finanšu līzings. 26 maksājumi nomaksāti, 46 vēl paliek. Iespējams, ka izpirkšu auto nedaudz ātrāk.
Man par Jazz, ko pirku jaunu par virs 16 kEUR, oplīzes maksājums ir vienu vakariņu restorānā vērtībā - 81,42 EUR.
Termiņš 60 mēneši, bet iemaksa bija diezgan liela
A kur problēma aizbraukt uz Autobravu un samainīt Jazzu pret "izcilo" Vitaru?
1. Finansiāli neizdevīgi. Jazzam sanāks milzīgs vērtības kritums pa 25 lietošanas mēnešiem.
2. Vitara tagad vairs nenāk ar veco, pārbaudīto, uzticamo 1,6 litra benzīnu, bet tā vietā ar 1,0 litra trīscilindru benzīna turbomotoru.
Gribas te paturpināt. Būvēsim māju, būs mums jauna māja. Pilnīgi tukša māja 
Bet, protams, ka manā situācijā daudz prātīgāk būs viens nopietns patēriņa kredīts, no kā iekārtot visu sadzīvi uzreiz, nevis knapināties un kaut ko krāt utt. Patēriņa kredītam ir liels pluss, max 5 gadi un viss. Protams, tā kā summa papildus mēnesī būtu teju nesajūtama, vislabāk gribētu, lai papildus summu banka iedod pie hipotekārā kredīta. Diemžēl nekādu variantu, jau iedots pēc max nākotnes vērtības jaunuzceltajai mājai, kas pēc visām komunikācijām, žoga un bruģa... reāli izmaksās vairāk nekā pats augstākais vērtējums NĪ nākotnes vērtībai 
Bet, protams, ka manā situācijā daudz prātīgāk būs viens nopietns patēriņa kredīts, no kā iekārtot visu sadzīvi uzreiz, nevis knapināties un kaut ko krāt utt. Patēriņa kredītam ir liels pluss, max 5 gadi un viss. Protams, tā kā summa papildus mēnesī būtu teju nesajūtama, vislabāk gribētu, lai papildus summu banka iedod pie hipotekārā kredīta. Diemžēl nekādu variantu, jau iedots pēc max nākotnes vērtības jaunuzceltajai mājai, kas pēc visām komunikācijām, žoga un bruģa... reāli izmaksās vairāk nekā pats augstākais vērtējums NĪ nākotnes vērtībai Ar šo IMO ir vērts padomāt. Ir vērts apskatīties kā GB vai NO dzīvo. Tur viņi pārāk neplēš pakaļu par ideālu iekārtošanu. Pamatā lai ir ērti, nevis pēdējais modes kliedziens. Viņiem, protams, gēnos vēl soc.nodr neesamība kādu brīdi atpakaļ. Tāpēc vajadzēja krāt....Bet tomēr. Varbūt tomēr to naudu ir vairāk vērts nobraukāt uz Antarktīdu, Čadu vai Maurīciju? Vai nopirkt kolekcijas Jaguāru?
Ir lietas, ko noteikti vajag, piemēram, gultu, veļasmašīnu u.tml. lietas, bet par pārējo - ieteiktu nesasteigties. Gan jau ar mantu tāpat apaugsi, bet labāk bez tā visa. Vismaz to laiku, kamēr tā sanāk
Zinot sevi, tas ir nereāli kaut laiku dzīvot “kā ir, tā ir” 
Kā tas ir - nereāli? Tu šobrīd dzīvo tukšā dzīvoklī? Jeb tev dzīvoklis piekrāmēts ar mēbelēm kas nav tavas? Esošo mantību pārvietot uz māju, un puse mājas jau būs iekārtota, bet atlikumu ar laiku piepirkt klāt.
Katram savs.
Kad es cēlu māju, uzreiz zināju, ka no dzīvokļa neņemšu līdzi neko, izņemot idkienas lietas, bet no tehnikas - tikai TV, spēļu konsoles un kafijas aparātu. Visu pārējo gribēju jaunu, ko arī izdarīju.
Būtu stulbi uzcelt jaunu māju, bet iekārtot to ar vecām mēbelēm.
Nekas nav pastāvīgāks kā "pagaidām".
Nu un kāpēc vajag to visu jaunu - viss esošais ir sapists un izvarots? Un kas tām vecajām mēbelēm vainas?
Tas kā kuram, preferences un raksturs (lielīšanās, ponti utt). Man, piemēram, vecākiem mājās ir vecum vecās grīdas - netraucē, tāpat ir arī vēl visādi vecie skapji, kas joprojām godam kalpo. Maina tikai to, ko ir nepieciešams mainīt. Dzīvo ērti un labi.
Turpretī pazīstu arī cilvēkus, kas pa teiksim pēdējiem 15 gadiem paspējuši visu dzīvokli (PSRS laika mājās, protams) pa diviem lāgiem izremontēt, jo redz neesot labi un visu laiku sūdzās, ka redz kaimiņiem tā un šitā un tāda tehnika un šitāds dizains utt...
Un ilgtermiņa pētījums liecina, ka PILNĪGI vienmēr NĪ spekulācijas (uzkrājumi) ir mazāk vērtīgas kā citas alternatīvas. Tā, ka spekulatīvi uz šo pat vari nesākt skatīties. Tas ir patēriņš. Spekulācijām (uzkrājumiem) ir citas instances
Mūsdienu plaša patēriņa preces ar kalpošanas laiku apm. 3 gadi. Pie kam absolūti lielākā daļa līzingā un nepārtrauktā ciklā (3+3+3+...utt.)tātad šī algas daļa vienkārši norakstās auto līzings nepārtrauktais cikls. Veco nodod, jauno paņem. Arī var neskaitīt pie algas. Obligātie izdevumi lai eksistētu, uz darbu/no darba un par eksistēšanu (visādi ikmēneša rēķini no kuriem neaizbēgsi) arī var neskaitīt kā saņemtus algas dienā. Paliek kādi 300-600€ kas arī ir reālā alga, jo to var iztērēt pēc saviem ieskatiem (noēst/nodzert izmantot atpūtai vai personiskai labsajūtai, apģērbam).
Ieviešot pilnībā bezskaidras naudas norēķinus visas augstāk pieminētās pozīcijas paliek pavisam viegli kontrolējamas un n manipulējamas. Būs kā armijā- katram sociālajam slānim savs patēriņa grozs. Pārējais nodokļos.
Ar auto tik traki nav. Mūsdienu vieglie auto pārsvarā labi kalpo līdz 200 tūkst.km nobraukumam, kas pie vidējā nobraukuma 15-20 tūkst.km gadā ir 10-13 gadi. Kāpēc līdz 200 tūkst.km ? Tāpēc, ka vidusmēra vieglā auto lietotājam apmēram tik ir vajadzīgs, un uz tādu resursu arī autobūve orientējas. Tāpēc 200 tūkst.km nobraucis vieglais auto vairs nebūs nekāds augstvērtīgais, jo drīzumā gaidāmi dārgi remonti, īpaši dārgi prestižo zīmolu lielizmēra automobiļiem. Protams, var jau organizēt remontus, braukt un atkal organizēt remontus, tomēr baudāmāk ir nopirkt jaunu auto, kuru bez lielām raizēm lietot līdz 200 tūkst.km nobraukumam. Piemēram, tagad Nordes Renault ziemas sezonas piedāvājumā par izdevīgu cenu 17190 eiro nopērkams balts Renault-Kadjar ar 1,3 litru 140 zirgspēku turbomotoru.
Nu par komfortu jāmaksā. Cik tavam jazz/fabia gadā krītas vērtība? Par kādiem 1000 eur? Vairāk? Tam 10 gadīgam katru gadu 1000 eur būtu jāiegulda remontos (neskaitot regulārās apkopes)? Droši vien jau, ka nē, bet nu, kā esi jau te kādreiz rakstījis - negribas čakarēties un nav tā laika arī. Nu par to ekstru ir jāpiemaksā.
Opel-Merivu pirku par 14,3 K, pārdevu pēc 9 gadiem par 1,7 K. Tātad vērtības kritums 1400 EUR gadā.
Bet lietotajiem auto tāpat vērtība krītas. Ņemsim to pašu Volvo-XC90. 2009.gada mašīnas maksā 9-10 K, 2004.gada mašīnas 5-6 K. 4000 EUR vērtības kritums 5 gados. Vidēji gadā 800 EUR.
Tātad jaunai mazajai vai kompaktklasei vērtības kritums tikai par 600 eiro gadā jeb 50 eiro mēnesī lielāks nekā pavecam, lielam premium auto.
Kā tur iederās vārds "tikai"? Lielāka maksa par zemāku līmeni neizklausās labi.
Nu redzi 1400 gadā, tas tomēr ir gana daudz. Bet nu labi, kāpēc jāsalīdzina ar kaut ko pilnīgi nesalīdzināmu, kā xc90? Nu paņem blakus kaut ko līdzvērtīgu, piemēram, cik tā tava Meriva izmaksāja nākošajam īpašniekam? Kaut kad nerakstīji te forumā, ka tava Meriva vēl cītīgi braukā? Cilvēki taču pēc 10 gadiem savas mašīnas nedzen uz tolmetu, bet cilvēki vēl bieži vien 5-10 gadus ar tām brauc...
200 k pie gada nobraukuma 55-70 k arī neizklausās labi
Freijers - Mans komentārs par kredītiem būtu tāds, ka vēlams, lai tie nepārsniedz 25% no kredīta ņēmēja (nevis visas ģimenes) ienākumiem - tas ir gan pašam vieglāk šķirties no tādām summām, gan arī ir drošības sajūta....bankas neizdomā līknes par naudu, kas jāatstāj citiem tēriņiem tāpat vien.
------------------------
Ja mašīna nerūsē un daļas ir salīdzīnoši lētas, tad, manuprāt, tāds lietots auto cenu robežā no 2000 līdz 6000 ar paredzamajiem ieguldījumiem 3000 - 5000 piecu gadu laikā nodrošina pietiekamu komfortu.
šādu www.ss.com/msg/lv/transport/cars/audi/80/cehxm.html
var kādus gadus 3 mierīgi drebināt pa laukiem, ieguldot tajā laikā 1-2 tūkstoši. Varbūt arī 5 gadus ar papildus 2000 ieguldījumu.
šādu, ar gāzi
www.ss.com/msg/lv/transport/cars/audi/a6/bhihi.html
gan jau arī gadus 3-5 pa asfaltu ar 2-3 tūkstošiem ieguldījumu. Gan jau vēl pa kādiem 2000 izdosies pārdot.
Protams, jauna mašīna ir jauna mašīna, taču tur ir jābūt noteiktam ienākumu līmenim. Nez, cik izmaksā to moderno pneimopiekaru remonti Audi Allroad un līdzīgiem un tiem franču jaunajiem auto, kuri reklamējas ar komfortablo braukšanu pa sliktu celu.
Pneima manuprāt nav pavelkama pat labai algai un ir finansiāls rip offs, tāpēc brīnos par tiem audi allroad, kas tiek tirgoti piemēram Latgalē - kurš tur ir atļāvies ar tiem braukt.
Vispār tas allroad un nākamās paaudzes pēc C4 ir liela cūcība no audi....A6 C5 ir par 2(!) cm zemāks klīrenss nekā A100 C4 + vēl atsevišķs pārgājamības modelis allroad, kas nu jau ir labi lietots, tomēr nenormāli dārgs uzturēšanā, pirmāmkārtām jau dēļ tās pašas pneimas....
Lai ieguldītu 2 štukas B3 vai B4 80kos ir labi jāpacenšās, tur visa piekare ieskaitot amortizatoru statnes ir atjaunojama pa kādiem eiro 200-300 atkarībā no detaļām, bundžas cinkotas, motori prasti (ja vajag šrotos pa 100ku nopērkami) - laikam jau tika projektētas LV laukiem :D Nav brīnums, ka veciem audi cena stāv uz vietas praktiski, kaut gadi iet, protams komforts mūsdienu izpratnē tur nav.
Kas īsti ir "ērtības mūsdienu izpratnē" - satraumēts priekšējais buferis, pa nelīdzenu ceļu braucot klaboši zobi iekšā sēdošajiem un automātisks urīna nosūcējs vadītāja sēdeklī, jo tas nabags regulāri apmīžas, ieraugot dziļāku bedri, jo 30-40 profila riepas pārsist nav grūti - ?
Attiecībā par alraudiem - eksemplāriem kas ir 10 gadus veci un uz augšu diezgan bieži mēdz pneimatiku aizstāt ar parastiem amartiem un atsperēm. Ja kāds akurāt grib savu pneimatiku uzturēt pie dzīvības, pastāv arī aftermarketa spilveni.
Nu ja. Tomēr veci Audi pa tiem grubuļainajiem ceļiem to personu no A uz B nogādā. Par apmēram 50-70-100 EUR mēnesī tipa "līzinga" (piekares un pārējā maiņas izmaksas).
Vēl tikpat glaunākam, 10-15 gadus vecam auto asfalta ceļiem.
Manuprāt, lielai daļai braucēju labāk, nekā 200 eur mēnesī par jaunu.
------------------
Un braukšana ar jaunu auto nav latviešu NOKIA. Tas ir patīkami un kādu laiku nav rūpju par auto un viss.
Nav tur arī mēnesī to 70-100, ja ir, tad drizāk tuvāk 50mit eiro - tīri ja uz auto amortizāciju skatās, un, jā ar mazu komfortu, bet aizgādā starp punktiem, kas perifērijā arī ir galvenais. Tādēļ domāju, ka ar šiem auto tur brauks vēl jo ilgi
www.citroen.lv/modeli/c5-aircross
Nez, cik maksā šī remonts - "Pateicoties unikālajam Citroën risinājumam, jaunais Citroën C5 Aircross apvidus auto piedāvā nepārspējamu braukšanas komfortu. Inovatīvais risinājums uztver gan lielus, gan mazus nelīdzenumus uz ceļa, radot automašīnā sēdošajiem sajūtu, ka viņi gludi lido virs ceļa. Standarta piekares sistēmas izmanto amortizatorus un atsperes, sistēma ar progresīvajiem hidrauliskajiem spilveniem® ir aprīkota ar diviem papildu hidrauliskajiem amortizatoriem, no kuriem viens ir paredzēts kompresijai, bet otrs dekompresijai. Šie amortizatori pakāpeniski palēnina kustību, izvairoties no pēkšņiem satricinājumiem. Pateicoties šai īpašībai brauciens jaunajā apvidus auto ir salīdzināms ar lidojumu uz maģiskā paklāja."
Nezinu par citrona hidrausliskajiem kušoniem...pieņemu, ka tas ir uzmudrīts eļļas+gāzes amis, līdz ar to pats par sevi dārgāks, nevis sistēma ar pumpi un trubām, kas kļūdas gadījumā dod "iespēju" iesēsties arkās. Jaunajiem allroadiem audi ir atteikušies no pneimas...kas vieš cerību, ka nenormāli dārgu agregātu likšana iekšā vid+ klases auto tomēr ir beigusies (pneima ir arī A8, kur tā strādā labi) - pircēji arī naudu skaita un nevēlās tapt izģērbti pilnībā.
Sapņo vien! Pneima ir aizstāta ar advancētākiem amjiem, kuri ir pāris kārtas dārgāki par standart un visu nomaiņa būs līdzvērtīgā cenā ar pneimas restaurēšanu.
Un nenormāli dārgo agregātu paliek ar vien vairāk.
Lūk, auto, ko nevajag pirkt:
www.ss.com/msg/lv/transport/cars/audi/allroad/bxnlek.html
JanJan rakstīja: Nuuuuu, naudu vienmēr ir viegli iztērēt. VWfan - ja tev pieliktu kādus 500 eur pie algas, Tu nākamo mašīnu arī pirktu fabia vai jazz vai jau kaut ko lielāku? Kad cilvēkiem ir lieka nauda vienmēr atrodas kādi hobiji, papildus izklaides, ceļojumi, pieaug prasības (lielāku tv, jauna mašīna, jaunas dizaina mēbeles) utt utt.
Ekonomikas aksioma ir: nauda tiek notērēta VIENMĒR. Tāpēc siltāka ekonomika vienmēr nozīmē labākus laikus jaunu biznesu uzsākšanai. Tāpēc mūsu krīzes austerity politika ir nenormāls stulbums - tas mūsu attīstību nobremzēja par vismaz gadiem 5. Un visssliktālkais šajā ir tas, ka tā rocene netika šādi svlināta nekur citur pasaulē. Pat Grieķijā.
Neviena valsts savus parādus pat netaisās atdot....izņemot Latviju. Mūsu politiķi gatavi zemu pietupties, lai kāds viņiem dziļi iespraustu. Daļa pietupjas krievu priekšā, daļa - Eiropas.
Tādi mums ģēni. Nē velti vēsturē - Lietuvieši kontrolēja lielu daļu Eiropas, bet latvieši tikai pakļāvās zviedriem, krieviem,lietuviešiem, poļiem....
P.s.
Reiz Gerhards Šrēders ( ex vācu kanclers) uz žurnālistu jautājumiem - kad Vācija atdos parādu, atbildēja - es ceru, kā nekad.
"Neviena valsts savus parādus pat netaisās atdot" Jautājums, kam ? Daudzas valstis ir atdevušas savus parādus SVF, jo SVF ir nepatīkams kreditors. Otrkārt, visas maksātspējīgās valstis savas aizņēmuma obligācijas tāpat izpērk. Pārdodot jaunas , protams. Bet Latvija nav ASV vai Vācija. Tās vētspapīriem strauji kristos vērtība vai stipri pieaugtu procenti, ja Latvija gribētu masveidā aizņemties. Tagad , pēc iestāšanās eirozonā, to neatļautu arī ECB.
"Tāpēc mūsu krīzes austerity politika ir nenormāls stulbums"
Tātad, ja valstij nav naudas, valstij vajag izdot vairāk naudas. OK. Vai tu sīkāk nepaskaidrotu mehānismu, kā Latvija laikā, kad bija parādā SVF vai kad tikko pārfinansēja savu parādu uz EK būtu varējusi iegūt kādu lielu aizdevēju uz labiem noteikumiem, lai iegūtu naudu attīstībai un "ekonomikas sildīšanai"?
Msh rakstíja
ja man piepeši no zila gaisa nokristu 10 štukas, nē, es neskrietu pirkt par tām 10 štukām A6 - es 1) sastellētu golfam nullīti motoru un pārlasītu kārbu 2) nosiltinātu māju 3) nopirktu dažus otrā svarīguma niekus, teiksim, iztērētu kādus simtus par velosipēdu detaļām.
Kas bútu ja Tev 100 - 150k nokristu no gaisa? 
apzeltītu golfu !
Paldies Msh par ielikto linku! Audi-A6 C6 uzturēšanas izmaksas šokē!
Ļoti labs apraksts par to Audi-A6 C6 3litru dīzeļa izmaksām.
Liek apdomāt, vai otrreizējā tirgū ir iespējams nopirkt gana labu tāda tipa auto.
Un, vai tā pirkšana nebija drusku šikošana pāri iespējām. Ir jau labi, ka ta superkomforta fīča darbojas. Tā viņa darbojas gadu vai divus un tad vairs nedarbojas. Vai cita fīča nedarbojas. Vai pats auto neiet. Tā kā tā šika sajūta nav permanenta, bet tāda saraustīta, pārejoša.
Komforts nebūs tik liels, bet kapitāli saremotēts zemākas klases auto summā vai tik nesniegs vairāk prieka.
Mans secinājums: tā sieviete, lai uzturētu savu Audi-A6 labā stāvoklī, ar to noņemas neproporcionāli daudz attiecībā pret nobraukto attālumu, kuru viņa izbauda. Jo tēmā izskan informācija, ka gadā nobrauc 12-15 tūkst.km, kas ir maz. Man ar Škodu pilnīgi pretēji - auto raizes nerada tikpat kā nemaz, bet nobraucu (parasti izbaudot to) daudz - ap 25-30 tūkst.km gadā.
raimondsm rakstīja: 2006.gada decembris. Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!.
Nez, cik procentu cilvēku brauc ar klasi augstāku auto, nekā patiesībā varētu atļauties?
imzz rakstīja: "Tāpēc mūsu krīzes austerity politika ir nenormāls stulbums" Tātad, ja valstij nav naudas, valstij vajag izdot vairāk naudas. OK. Vai tu sīkāk nepaskaidrotu mehānismu, kā Latvija laikā, kad bija parādā SVF vai kad tikko pārfinansēja savu parādu uz EK būtu varējusi iegūt kādu lielu aizdevēju uz labiem noteikumiem, lai iegūtu naudu attīstībai un "ekonomikas sildīšanai"?
Īzī: Sūdu gadījumā vienmēr ir devalvācija, tikai jautājums uz kā rēķina. Austerity - uz iedzīvotāju rēķina. Devalvācija (atkarībā no konstrukcijas) - uz PILNĪGI visu (tajā skaitā VISU aizdevēju) rēķina. Pirmo izveica sabrauktais ezītis, otro Islande, Ungārija. Ārpus visiem teorētiskiem modeļiem, ir acīmredzami vismaz 2 ārējās devalvācijas ieguvumi: neaizmuktu visi celtnieki (ja jauni emitētā nauda tiktu atgriezta celtniecības pasūtijumos, kas ir visprātīgākais), mājsaimniecības parādi būtu mazāki. Gan viens, gan otrs būtiski mainītu valsts atgūšanos (skat Islandesd paraugu). un ja devalvācija būtu 30%, tad LVL pret EUR nomainītu 1:1 un arī mājsaimniecības vinnētu
imzz rakstīja: "Neviena valsts savus parādus pat netaisās atdot" Jautājums, kam ? Daudzas valstis ir atdevušas savus parādus SVF, jo SVF ir nepatīkams kreditors. Otrkārt, visas maksātspējīgās valstis savas aizņēmuma obligācijas tāpat izpērk. Pārdodot jaunas , protams. Bet Latvija nav ASV vai Vācija. Tās vētspapīriem strauji kristos vērtība vai stipri pieaugtu procenti, ja Latvija gribētu masveidā aizņemties. Tagad , pēc iestāšanās eirozonā, to neatļautu arī ECB.
Nezinu par Vāciju, bet Japāna, ASV atdot tikai procentus. Jā, mēs neesam ne Vācija, ne ASV...bet, neviens mums neko neizdarītu, ja mums "nebūtu naudas" ko atdot. Pienāktu laiks, kad tie parādi kļūtu pārāk mazi ( katru gadu NKP palielinās, budžeta ieņēmumu palielinās, naudas vērtība samazinās...), bet ja atkal sāktos krīze - aizdotu tik un tā, jo krīze LV, ietekmētu visu Eirozonu. Tā kā Grieķijai. Aizdeva bez vārda runas, bet viņiem kā bija 13.algas, tā arī palika. p,s. Ja runājam par SVF, tad lielās valstis tiem nemaksā, jo tas viss SVF turās uz to valstu rēķina. Ja ASV, ES, Japāna nobankrotētu, kas būtu ar SVF? Kur tas rautu naudu?
Mūsu gadījumā - tam parādam ir viena laba lieta - naudu maksā SVF, nevis VID notriec savā, stilā stulbībām.
Tā ka - ja mēs nemaksātu parādu, vairāk naudas tik un tā mums nebūtu
Jaunākais forumā
- F1 2026, braucēji neapmierināti ar formulu (0)
- Kuras lietoto auto markas šobrīd pērk vairāk? (27)
- Parunāsimies par LIETOTIEM močiem. Jūsu pieredze - kuri moči ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (74)
- Šofera dienasgrāmata. (5237)
- Karogu brauciens Jūrmalā 2026 - 4.maijā plkst.16.00 (6)
- test (0)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (20662)
- Vēja turbīnas un vēja parki! Kāpēc Latvijā ir liela pretestība? (44)
- iAuto forums. Uzlabojumu ieteikumi, jautājumi un jaunumi (606)
- Makslīgais intelekts (MI) (170)
- Degvielas cenas Latvijā un pasaulē (394)
- Toyota Land Cruiser auto tests, atsauksmes 2023 / 2024 (12)
- LEXUS RZ 550e 2026. Atsauksmes un iespaidi (11)
- Sports (23)
- Automobiļu ādas salonu pāršūšana Rīgā – kur labi meistari, cenas, atsauksmes un pieredze (3)
- EKII 2026: Tikai līdz 24. februārim iesniedz viedokli par 40 miljonu eiro subsīdijām elektroauto (62)
- Lietotu/mazlietotu auto plači Rīgā, Jūrmalā, Tukumā? Labākā vs Sliktākā pieredze! (20)
- iAuto uzlīmes – liec uz auto un esi pamanāms! Cepures, T-Krekli. Dizaini? (104)
- Latvijas Valsts ceļi un iAuto.lv tiekas Delfi TV diskusijā - Uzdod savu jautājumu par Latvijas ceļiem! (14)
- Izstāde “Auto 2025” Ķīpsalā 24.–26. aprīlī, darba laiks un biļetese cenas. Laimē 2 ielūgumus! (59)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.