Paziņa kādu laiku nevarēja pārdot NĪ Āgenskalnā. Interese pietiekama, bet bankas negrib dot kredītu. Kredīta atteikuma iemeslus nepaskaidrojuši. Ienākumi stabili, visi bija gatavi veikt pirmo iemksu 30% - 50%. Bankas atteikušas. Vairākiem tā bija swed.

Pirms dažām dienām īpašumu apskatīja RU pilsonis. Nopirka nežagojoties.

Ne tieši, bet vēja virziens raisa aizdomas...

Pirms iepriekšējās krīzes arī “eksperti” daudz runāja. Runāja, izteica tēzes un variantus, bet krīze ieblieza nopietni. Ja jau tiešām būtu paredzējuši, tad: 1) krīzi novērstu vai padarītu maigāku; 2) Īsā laikā kļūtu par multimiljonāriem.

Sena anekdote stāsta, ka ekonomisti iedaloties divās grupās – vieni, kuri saprot, ka neko paredzēt nespēj, bet stāsta prognozes, un otri, kuri arī stāsta prognozes, bet paši nesaprot, ka paredzēt nespēj.

Bet, kā zināms, katrā jokā ir daļa patiesības un katrā patiesībā ir daļa joka

Tā varētu būt, ka bankas finansē nelabprāt, tomēr NĪ iegāde (vietējiem) pārsvarā dominē, iesaistot finansētāju - bankas... Apburtais loks zināmā mērā.

Mana pieredze gan apliecina, ka bankas finansē bez lielām bažām jaunus dzīvokļus jaunbūvēs vai arī mājas, kas vēl jābūvē. Acīmredzami, likviditāte būtiska utt. Veca māja bieži vien kalpos par atteikumu no bankas puses.

Es pārstāvu bankas un šobrīd nebūtu iemeslu krīzei, kas rodas iekšējā tirgū. Par privātp. kreditēšanu jāsaka, ka īpašs uzsvars ir uz kvalitāti, tiešam vecajās paneļa mājās negrib kreditēt, jo cenas nav adekvātas pret kvalitāti. Jaunie projekti iet uz urā pateicoties arī Altum programmām. par to, ka 30-50% iemaksa ir forši, bet jāskatās kopējās kredīta saistības, ja tas ir virs 40% no ienākumiem, tad kredīts īsti nespīd.

Runājot par krīzi, jā algas aug, bet citi ekonomikas rādītāji arī aug - eksports, tirdzniecības bilance utt, produktivitāte aug līdzi ar to iekšējie riski mazinās, kas notiks ārpusē neviens nezina, bet riski noteikti ir mazāki, kaut vai mums ir EIRO, līdz ar to viena spekulācija par devalvāciju jau vairs nav aktuāla.

Ja kredīti ir ņemti saprātīgi, stipri nepārspīlējot savus ienākumus, kā arī ja īpašums ir iegādāts par saprātīgu cenu, krīze noteikti atstāj iespaidu uz ikdienas sadzīvi, bet katrā ziņā ne kritiski.

Es tik labi kā 2009.gada krīzē neesmu dzīvojis nekad. Tieši krīzes laikā uzcēlu māju (bez kredīta), kas bez krīzes nekad nebūtu bjis iespējams.

gribu krīzi ,gaidu krīzi , Jo dažiem poltiķiem sāk raut jumtu nost , grib masveidā importēt darbaspēku

Ar kredītiem jau galvenā problēma ir, ka cilvēkam nauda kontā parasti nepārsniedz 1 algas apmēru. Uznāk problēmas un kredītu samaksāt jau nevar uzreiz. Normāli būtu, ja cilvēkiem kontos būtu brīvie līdzekļi, lai kādus 3-6 mēnešus varētu dzīvot bez brīdinājuma vēstulēm par parādu piedziņu...

Paši kredīti jau ar mēdz būt pārāk lieli, saki, ko gribi, bet iegūt īpašumu par 120-160k EUR, bet savu ieguldījuma daļu tik kaut kādu minimālo sagrabināt, ir neprāts...

Protams, ja Tu esi tur super IT speciālists ar 3k+ eur algu, tad jau visticamāk būs pieprasījums tavam darbam arī krīzē un pēc tās, bet katrai nozarei jau citādi. Starpcitu - arī darba devējam ir nozīme. Man te viens radinieks strādā lielā IT pakalpojumu uzņēmumā, kad uznāca krīze viņiem arī diezgan kritās apgriezieni, jo klientu skaits saruka. Liels uzņēmums, viņš reāli kādu pusgadu/gadu nosēdēja tādā daļējā dīkstāvē, bet algu saņēma labu. Praksē viņš bija nodarbināts labi, ja uz pusslodzi, bet uzņēmums labus speciālistus negribēja atlaist un cik stāstīts, tad algu saņēma par pilnu slodzi. Būtu kaut kāds mazais kantoris, tur vnk daļu atlaistu un palikušajiem sagrūstu pilnas darba stundas līdz vakaram.

Nav būtiska LIELA alga, būtiskāk, lai PIETIEK Tā arī ir, saņemot lielāku summu, to izjūt pirmajā mēnesī. Varbūt pirmajos divos. Tālāk cilvēks adaptējas un tērē citādāk (brīvāk atļaujoties vairāk utt.) Kuriozs ir tāds, ka spēja iekrāt tomēr atkarīga no gribasspēka. Piemēram, reiz pirku dzīvokli jaunajā projektā, Nordea meitene bija smaidīga pat ļoti, līdz brīdim, kad pateicu, nav pirmās iemaksas Neko, noformēju īstermiņa patēriņa aizdevumu ar mērķi - 1.iemaksa dzīvokļa kredītam, bankai viss caurspīdīgi utt. Gados 3-os visu patēriņu atdevu, visi apmierināti

Ja teicu, labsirdīgi

Pārdomas. Iespējams, kāds ar salīdzinoši nelielu atalgojuma līmeni var dzīvot brīvāk nekā cits ar augstāku, bet kaudzi saistībām... Protams, katrs pats lemj savu vēlmju un iespēju līmeni. Piemēram, man nav bail no kredītiem, man raksturs tāds, ka ķepurošos vienmēr un arī izķepurošos Kredīti, īpaši hipotekārais un viss ar to saistītais (piem., iekārtošanai) ir adekvātie kredīti. Auto - adekvātas saistības. Ceļojumi - totāli stulbas saistības. Apģērbs - arīdzan utt.

vienīgās adekvātās saistības varētu būt mājoklis.

Gan auto, gan viss pārējais uz parāda nu nav ieteicams.

Ja vajag auto un naudas ir tik, cik ir, vajag pētīt pasākumu un pirkt uzticamu lietoto, nevis to, kas baram un pašam patīk, visspilgtāk spīd.

Piekrītu - 2 tk priekš mūsu valsts cenu līmeņa nekas tāds baigi dižs nav - tīri, lai varētu normāli dzīvot, veikalos īpaši neiespringstot par cenām, plus braukt ar jaunu auto, nopirkt normālu mitekli, plus atļauties kādu ceļojumu, restorānu, teātri, konci u.tml. Normāls vidusslāņa dzīves līmenis.

Dažbrīd drusku nožēloju, ka 2017.gada janvārī nopirku Honda-Jazz. Varēju tēmēt drusku augstāk, pērkot baudāmo Suzuki-Vitara ar uzticamo 1,6 litru benzīna motoru elegantā sarkanā krāsā ar melnu jumtu. Tomēr labāk būt finansiāli piesardzīgākam nekā pārvērtēt savas finansiālās iespējas.

Gribas te paturpināt. Būvēsim māju, būs mums jauna māja. Pilnīgi tukša māja Bet, protams, ka manā situācijā daudz prātīgāk būs viens nopietns patēriņa kredīts, no kā iekārtot visu sadzīvi uzreiz, nevis knapināties un kaut ko krāt utt. Patēriņa kredītam ir liels pluss, max 5 gadi un viss. Protams, tā kā summa papildus mēnesī būtu teju nesajūtama, vislabāk gribētu, lai papildus summu banka iedod pie hipotekārā kredīta. Diemžēl nekādu variantu, jau iedots pēc max nākotnes vērtības jaunuzceltajai mājai, kas pēc visām komunikācijām, žoga un bruģa... reāli izmaksās vairāk nekā pats augstākais vērtējums NĪ nākotnes vērtībai

Mūsdienu plaša patēriņa preces ar kalpošanas laiku apm. 3 gadi. Pie kam absolūti lielākā daļa līzingā un nepārtrauktā ciklā (3+3+3+...utt.)tātad šī algas daļa vienkārši norakstās auto līzings nepārtrauktais cikls. Veco nodod, jauno paņem. Arī var neskaitīt pie algas. Obligātie izdevumi lai eksistētu, uz darbu/no darba un par eksistēšanu (visādi ikmēneša rēķini no kuriem neaizbēgsi) arī var neskaitīt kā saņemtus algas dienā. Paliek kādi 300-600€ kas arī ir reālā alga, jo to var iztērēt pēc saviem ieskatiem (noēst/nodzert izmantot atpūtai vai personiskai labsajūtai, apģērbam).

Ieviešot pilnībā bezskaidras naudas norēķinus visas augstāk pieminētās pozīcijas paliek pavisam viegli kontrolējamas un n manipulējamas. Būs kā armijā- katram sociālajam slānim savs patēriņa grozs. Pārējais nodokļos.

200 k pie gada nobraukuma 55-70 k arī neizklausās labi

Freijers - Mans komentārs par kredītiem būtu tāds, ka vēlams, lai tie nepārsniedz 25% no kredīta ņēmēja (nevis visas ģimenes) ienākumiem - tas ir gan pašam vieglāk šķirties no tādām summām, gan arī ir drošības sajūta....bankas neizdomā līknes par naudu, kas jāatstāj citiem tēriņiem tāpat vien.

------------------------

Ja mašīna nerūsē un daļas ir salīdzīnoši lētas, tad, manuprāt, tāds lietots auto cenu robežā no 2000 līdz 6000 ar paredzamajiem ieguldījumiem 3000 - 5000 piecu gadu laikā nodrošina pietiekamu komfortu.

šādu www.ss.com/msg/lv/transport/cars/audi/80/cehxm.html

var kādus gadus 3 mierīgi drebināt pa laukiem, ieguldot tajā laikā 1-2 tūkstoši. Varbūt arī 5 gadus ar papildus 2000 ieguldījumu.

šādu, ar gāzi

www.ss.com/msg/lv/transport/cars/audi/a6/bhihi.html

gan jau arī gadus 3-5 pa asfaltu ar 2-3 tūkstošiem ieguldījumu. Gan jau vēl pa kādiem 2000 izdosies pārdot.

Protams, jauna mašīna ir jauna mašīna, taču tur ir jābūt noteiktam ienākumu līmenim. Nez, cik izmaksā to moderno pneimopiekaru remonti Audi Allroad un līdzīgiem un tiem franču jaunajiem auto, kuri reklamējas ar komfortablo braukšanu pa sliktu celu.

Lūk, auto, ko nevajag pirkt:

www.ss.com/msg/lv/transport/cars/audi/allroad/bxnlek.html

Ekonomikas aksioma ir: nauda tiek notērēta VIENMĒR.

Tāpēc siltāka ekonomika vienmēr nozīmē labākus laikus jaunu biznesu uzsākšanai. Tāpēc mūsu krīzes austerity politika ir nenormāls stulbums - tas mūsu attīstību nobremzēja par vismaz gadiem 5. Un visssliktālkais šajā ir tas, ka tā rocene netika šādi svlināta nekur citur pasaulē. Pat Grieķijā.

Msh rakstíja

ja man piepeši no zila gaisa nokristu 10 štukas, nē, es neskrietu pirkt par tām 10 štukām A6 - es 1) sastellētu golfam nullīti motoru un pārlasītu kārbu 2) nosiltinātu māju 3) nopirktu dažus otrā svarīguma niekus, teiksim, iztērētu kādus simtus par velosipēdu detaļām.

Kas bútu ja Tev 100 - 150k nokristu no gaisa?

Paldies Msh par ielikto linku! Audi-A6 C6 uzturēšanas izmaksas šokē!

Ļoti labs apraksts par to Audi-A6 C6 3litru dīzeļa izmaksām.

Liek apdomāt, vai otrreizējā tirgū ir iespējams nopirkt gana labu tāda tipa auto.

Un, vai tā pirkšana nebija drusku šikošana pāri iespējām. Ir jau labi, ka ta superkomforta fīča darbojas. Tā viņa darbojas gadu vai divus un tad vairs nedarbojas. Vai cita fīča nedarbojas. Vai pats auto neiet. Tā kā tā šika sajūta nav permanenta, bet tāda saraustīta, pārejoša.

Komforts nebūs tik liels, bet kapitāli saremotēts zemākas klases auto summā vai tik nesniegs vairāk prieka.

Nez, cik procentu cilvēku brauc ar klasi augstāku auto, nekā patiesībā varētu atļauties?

Īzī:

Sūdu gadījumā vienmēr ir devalvācija, tikai jautājums uz kā rēķina. Austerity - uz iedzīvotāju rēķina. Devalvācija (atkarībā no konstrukcijas) - uz PILNĪGI visu (tajā skaitā VISU aizdevēju) rēķina. Pirmo izveica sabrauktais ezītis, otro Islande, Ungārija.

Ārpus visiem teorētiskiem modeļiem, ir acīmredzami vismaz 2 ārējās devalvācijas ieguvumi: neaizmuktu visi celtnieki (ja jauni emitētā nauda tiktu atgriezta celtniecības pasūtijumos, kas ir visprātīgākais), mājsaimniecības parādi būtu mazāki. Gan viens, gan otrs būtiski mainītu valsts atgūšanos (skat Islandesd paraugu).

un ja devalvācija būtu 30%, tad LVL pret EUR nomainītu 1:1 un arī mājsaimniecības vinnētu

Nezinu par Vāciju, bet Japāna, ASV atdot tikai procentus. Jā, mēs neesam ne Vācija, ne ASV...bet, neviens mums neko neizdarītu, ja mums "nebūtu naudas" ko atdot. Pienāktu laiks, kad tie parādi kļūtu pārāk mazi ( katru gadu NKP palielinās, budžeta ieņēmumu palielinās, naudas vērtība samazinās...), bet ja atkal sāktos krīze - aizdotu tik un tā, jo krīze LV, ietekmētu visu Eirozonu. Tā kā Grieķijai. Aizdeva bez vārda runas, bet viņiem kā bija 13.algas, tā arī palika.

p,s.

Ja runājam par SVF, tad lielās valstis tiem nemaksā, jo tas viss SVF turās uz to valstu rēķina. Ja ASV, ES, Japāna nobankrotētu, kas būtu ar SVF? Kur tas rautu naudu?