Ja tiksi NO meža dzīvnieku gaļas pārstrādes cehā un rukāsi garās h, var 2/3 mēn izsist 16k eur...
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Ja tiksi NO meža dzīvnieku gaļas pārstrādes cehā un rukāsi garās h, var 2/3 mēn izsist 16k eur...
Nu jau mazāk. Norvēģijā beidzot sociālisms un zaļais kurss ir uzvarējis pat naftas varenību. Cik esmu lasījis ekonomisktu prognozes, tiek sagaidīta šī virziena turpināšanās par spīti tam, ka pats Eiro jau nemaz nepaliek labāks.
MMX rakstīja:
GTD2 rakstīja: Neticu ,ka vācijā viņš arī strādāja par inzenieri, lai strādātu par inženieri Vacijā vajag specifiskas vācu valodas zināšanas. Tu teici ,ka paziņa bija inženieris ,bet tu salīdzini strādnieku algas
Vācijā viņš strādāja kā elektromontieris/ darbu vadītājs. Un jā, Latvijā viņš bija inženieris, kurš saņēma ap 1500Eur uz rokas, kamēr Vācijā gāja runa par x2 vai pat x3. No kurienes secinājums ka tās ir strādnieka algas? Kāpēc vispār domas ka Latvijā vēl pāris gadus atpakaļ vājstrāvu nozarē kāds saņēma pat attāli tās algas ko šobrīd var redzēt CV? Es reāli esmu nostrādājis jau padsmit gadus Rīgā ar būvniecību, enerģētiku un telekomunikācijām saistītos uzņēmumos un tikai pāris gadījumos esmu dzirdējis, ka kāds saņemtu tādas fundamentāli lielas algas. Tie kas gribēja normālas algas uztisīja savus uzņēmumus, pārgāja uz citām nozarēm vai aizbrauca. Attiecīgi man vienkārši interesanti no kurienes dati par tām lielajām algām vājstrāvniekiem?
visticamāk ,ka elektromontieris/brigadieris, darbu vadītājam ir pakļautībā vairākas brigādes un vairāki objekti, un nav laika pašam kaut ko montēt. Tu tieci ,ka viņš strādāja par inženieri, Inženieris ir mazākā uzņēmumā ,kā minimums tehniskais direktors, un ja viņam nākās strādāt desmit stundas tad ne jau dēļ algas bet dēļ darba apjonma. vēl mazākos uzņemumos inmženieris ir arī uzņēmuma vadītājs. Vēl inženieris varētu būt projektētājs vai projektu vadītājs. man šķiet,ka tas cilvēks,par ko iet runa varētu 'but šeit tas pats brigdieris vai kads programētājs, varebūt darbu vadīttājs ar serifikātu, neticu ,ka inženieris nolaistos līdz elektromontiera līmenim.
Jā, un lielākā uzņēmumā inženieris ir vēl zem vesela bara dažādu vadītāju un valdes locekļu. Es šajā gadījumā runāju par inženieriem kā amata vietu nevis vārda kopējo raksturojumu. Tehniskais direktors ir tehniskais direktors, uzņēmuma vadītājs ir uzņēmuma vadītājs, tās ir citas pozīcijas ar citu atbildību un citiem algas līmeņiem. Attiecīgi atkārtošos - ja cilvēkam piedāvā algu reiz 3, tad ir reāli pofig, ka pašam vadi jāvelk. Zinu mazākās firmās projektu vadītājus, kas paši atsevišķos objektos velk kabeļus un pie reizes programmē iekārtas, jo trūkst cilvēku. Mētāt no sevis lielu čiekuru protams ir forši, bet dzīves realitāte ir tāda ka kompetentu cilvēku daudzums ir tāds kāds tas ir.
Pats, būdams konkrēts ofisa planktons bet ar pietiekamu tehnisko zināšanu bāzi, pagājušajā gadā uz vienu projektu tiku paaugstināts par projektu vadītāju lai pāris naktis kopā ar vienu montieri un darbu vadītāju kopā vilktu vadus un palaistu iekārtu, jo tupa nebija cilvēku ko nosūtīt. Un no piegādātāja puses arī ieradās projektu vadītājs, kurš pa nakti savilka savus vadus. Elektronikas un enerģētikas nozarē gandrīz visi, praktiski līdz kaut kādiem jau lielajiem vadītāju amatiem vai lielu daļu projektētāju, prot vilkt vadus un neviens to neuzskata zem sava goda, it sevišķi ja par to maksā vairākas kārtas labāk.
Es saprotu, ka filmās rāda smukus inženierus, kas stāv blakus iekārtām un tikai komandē, bet izbūves uzņēmumos Latvijā tas reāli neiet cauri.
Vispār tas ir labi, ka projekta vadītāji paši rubī fišku, māk to izdarīt un arī dara. Tas tik vēl trūka, lai vadītājs nerubī, kas un kā praksē darāms, tad auzas garantētas...
Bet vai šeit daļēji nav arī naudas jautājums? Nu tādā ziņā, ka, lai projekta vadītājam nebūtu vajadzības pašam pa nakti vilkt vadus, tam pakalpojumam vajadzētu būt pa kārtu dārgākam, bet tad atkal zaudē citiem, kas sola izdarīt lētāk?
Par to jau visa diskusija. Lai paņemtu tos objektus kādam ir jāstrādā pa kapeikām un/vai arī projektu vadītājam/darbu vadītājam/inženierim jākapā pašam, pretējā gadījumā tevi izkonkurēs kāds, kurš būs gatavs to darīt. Normāli jau objekta peļņai vajadzētu būt tik lielai lai pietiktu gan nolīgt darbiniekus objekta izbūvei, gan arī ofisa planktonam nebūtu jāvelk vadi, bet tā kā nozarē visi dempingo pēc principa, ka jāsanāk vispirms vadībai un tad visiem pārējiem, tad attiecīgi tādam pašam projektu vadītājam japieņem lēmums vai viņš grib to savu prēmiju par objektu vai nē. Tajos pašos Sadales tīklu objektu iepirkumos lētākās firmas startē vidēji par 10-20% lētāk kā vidējais tirgus līmenis, attiecīgi darbu vadītājs visticamāk arī pats rok to tranšeju, ved materiālus, utt.
Tikko atcerējos par vēl vienu vājstrāvu inženieri tajā firmā - čalim brīžam darbs bija vienkārši 20h dienā trīs dienas pēc kārtas. Shēmu izstrāde, piedalīšanās pie uzstādīšanas (tai skaitā vadu vilkšana), konfigurēšana, garantijas serviss. Lieki teikt, ka viņs kādus 2-3 gadus tādā režīmā nostrādāja, piecēlās un uztaisīja savu firmu. Iepriekšējā firma no viņa pērk ārpakalpojumu, viņš dara to pašu, tikai jau brīvākā režīmā un pa citiem cipariem.
Nu par to čali, kas uztaisa savu firmu un sāk pelnīt vairāk - forši, malacis, bet nu drusku arī izklausās no sērijas, ka vecajā firmā īpašniekam arī paliela apetīte bij.
Ja jau tagad var pirkt ārpakalpojumu par lielāku cenu, tad jau droši vien varētu arī atrast līdzekļus tam štata darbiniekam samaksāt vairāk, ne?
Protams ka varēja atrast naudu. Visi uzņēmumi kuros es esmu strādājis vai par kuriem es esmu tā padziļinātāk dzirdējis var maksāt vairāk. Kāpēc to nedara?
1) Jo var atrast cilvēkus kas ir gatavi strādāt pa tādu naudu. Tirgus mums neliels un vadības līmenī cilvēki neraustās aizstāt vienu speciālistu ar diviem studentiem, pat ja tas nozīmē pagarināt izbūves termiņus, sačakarēt attiecības ar klientu un sačakarēt arī jaunos kadrus.
2) Jo lielai daļai vadītāju, it sevišķi tiem, kas strādā jau kopš "treknajiem gadiem" ir sava izpratne par nepieciešamo dzīves līmeni un tur ir dziļi pofig, ka darbinieki knapi savelk galus
3) Jo liela daļa nozares uzņēmumu īsti neplāno pastāvēt ilgāk par vadītāju pensionēšanos, attiecīgi nav jēgas ieguldīt naudu darbinieku lojalitātē, jo pats priekšnieks nezin cik viņš vēl ilgi šeit plāno strādāt.
Rezultātā firmas īpaši neiespringst pat tad ja kāda speciālista aiziešanas gadījumā zaudē veselu virzienu, bet ja tas tomēr izrādas sāpīgāk kā plānots, tad nav arī problēmu samaksāt to papildus naudu.
Manā pieredzē ir reāls gadījums, kad es kā projektu vadītājs saņemu zvanu no piegādātāja par neapmaksātiem rēķiniem, sasolu noteikti visu noskaidrot, un uzreiz tieku izsaukts uz pagalmu aplaistīt šefa jauno džipu ar individuālo komplektāciju. Lieki teikt ka uzņēmums strādā vēl šobaltdien un balstās uz kārtīga slāņa demagoģijas un pieredzējušiem cilvēkiem, kas raustās kaut ko mainīt savā dzīvē.
Var jau būt, ka es vienkārši savās darba gaitās esmu trāpījis neriktīgos uzņēmumos, bet pieredze tomēr vedina domāt ka visa sistēma ir tāda, līdz ar to man nav ko pārmest zinošiem speciālistiem, kas met lepnumu pie malas lai ietu darītu kaut ko dumjāku par augstāku algu.
Pēdējā laika skandāli par dažādiem kavējumiem objektu izbūvē liek domāt ka šāda pat situācija ir arī būvniecībā, jo arī normāla objekta darba organizācija ir diezgan svarīga prasme, it sevišķi jau daudzmiljonu objektos.
Diemžēl kā parasti pierādās vecā atziņa, ka labākais veids kā dabūt algas pielikumu ir mainīt darbu. Un tas izskatās, ka ir visur, vienalga privātais vai valsts sektors, biroja darbs vai kaut kas praktisks.
Mums darbā pirms kāda laika ilgadējais kolēģis gāja prom, tad no priekšnieces ar skaneja tādi tipiskie inerto negribīgo komentāri "Nu kur tad tu iesi? Vai tad citur būs labāk? Mums jau normāli maksā, citur nebūs vairāk!" Tā priekšniece tur strādā man liekas kkādus 20 gadus jau, ja ne vairāk.
Vecajā darbā atkal atceros gadījumu, kur bija situācija, ka kolēģe kkad drusku pēc krīzes aizgāja dekrētā, kad nāca atpakaļ viņai bija mazākā alga starp kolēģiem, viņa tur ilgstoši cīnījās par šito. Traģikomiskāk bija tas, ka tur dažs labs universitātes beidzējs bez darba pieredzes atnāca strādāt par lielāku algu. Par laimi vienā brīdī mums uzradās viens tāds aktīvāks priekšnieks, kolēģe viņam pateica, ka viņa raksta atlūgumu, jo alga ir neadekvāti zema. Jaunais priekšnieks saprata, ka sūdi ir un šitais jautājums nav laikus risināts - viss tika nokārtots un algas pielikums tika sakārtots 1-2 dienu laikā. Bet nu tas ir sviests, ka cilvēkam vairāku gadu garumā jāiet lūgties algas pielikumu, jo alga ir pa kārtu zemāks kā citiem.
Baidos,ka tavis arakstītajos uzņēmumos vispār nav tāda amata ,kā inženieris, kam ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija. Nēesmu dzirdējis ,kad kāds inženieris pats vilktu vadus, projektu vadītājs ir lepns nosaukums ,tur nav jabūt inženierim tas vairāk tāds menedzeris
iciks rakstīja:
MMX rakstīja:
ZZZZ rakstīja: Diemžēl īstenība tāda, ka patreiz 28% kredītņēmēji ir nespējīgi turpināt maksāt kredītu...Čemodāns stacija.
Šeit ir jautājums vai problēma ir tikai dumjos kredītņēmējos, vai arī faktā, ka tās algas tiem kredītņēmējiem neaug atbilstoši inflācijai. Pieļauju ka daļa tāpat nonāks līdz čemodānam->lidosta, jo ja cilvēks redz, ka viņa ieņēmumi ilgākā laika posmā neaug līdzi izdevumiem, darba iespēju arī nav tā ka čupām un mājoklis kura dēļ viņš ir kaplējis pa 10-12h dienā kļūst nepavelkams, tad lēmums doties prom ir diezgan loģisks.
Es šobrīd savā nozarē noskatos, ka vidēja līmeņa inženieri un vadītāji, saprotot, ka vadība viņus brutāli izmanto un hipotekārais jaunajā projektā nav tā vērts, vienkārši dodas strādāt uz ārzemēm. Par šo vienreiz diskutēju ar savu firmas vadītāju, bet viņš pie savas 3k+ Eur uz rokas īsti neiebrauca kāpēc viņa paša uzņēmuma darbinieki tā dara. Lieki teikt, ka būvniecība jau šobrīd ir palieli darbinieku iztrūkumi un darbinieku kvalitāte ir ievērojami kritusies.
Izteikšos pietiekami tieši - manuprāt, liela daļa cilvēku ir nespējīga rīkoties ar naudu un tas rada problēmas.
Cilvēkiem ar pietiekami normālām algām jāgaida kārtējā algas diena, lai nopirktu kādu nieku. Kad noskaidro, ka šim cilvēkam nav ne kredītu, nav ne dārgi uzturamu slimu radinieku vai citu analogu tēriņu, tad nevari saprast - kā tas nākas?
Ja alga netiek līdzi inflācijai, tas nav forši, bet kredītu ņemot tomēr būtu jārēķinās, ka tas ir ilgtermiņa pasākums. Var būt krīzes, var gadīties kāda veselības ķibele vai tamlīdzīgi, attiecīgi jārēķinās, ka šim maksājumam būtu jābūt tādam, lai tam pieaugot varētu to slogu vilkt.
Bet nu vienam otram noteikti ir gan nekustamais īpašums krītā, auto krītā, visai ģimenei telefoni krītā un vēl ceļojums uz Ēģipti un kopā tie % ir jau lieli. Ja vēl pieaug, tad ir auzas.
Saprotu, ka skaisti dzīvot visi grib, bet varbūt derētu apdomāt, vai tiešām kuram katram tagad vajag 2stāvu māju ar visu to labāko.
Piekrītu - pratība un domāšana katram būtiski atšķiras. Daži piemēri:
1) man iepriekšējā darba vietā bija kolēģis, pēc izglītības ekonomists, strādājis savu laik arī pie kredītu izsniegšanas. Galva strādā. Bet nu viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kuriem VIENMĒR ir par maz, vienmēr sūdzas, ka naudas nav. Tu viņam vari pielikt +1k eur pie algas, viņš tāpat sūdzēsies, ka uz mēneša beigām jāsāk taupīt. Viņš atradīs veidus kā to naudu notriekt un tāpat sūdzēsies, ka par maz maksā.
2) Man radiniece ar vīru ir ultra piesardzīga uz kredītiem, viņiem ir īpašumā trīsistabu sērijveida dzīvoklis, kredītu nav. To savulaik pirka pa iekrājumiem un tur aizņēmās no radiniekiem naudu bez procentiem. Tā kā ir 2 bērni, prasītos kaut kas lielāks un gribētos jau arī kaut ko labāku. Pa laikam viņi kaut ko skatās, bet nu nekur tālāk arī nevirzās. Es vēl tagad atceros, ka viņa man pilnā nopietnībā pirms kādiem 8-9 gadiem teica, ka bērnudārzā viena cita mamma, kura strādājot bankā, esot teikusi, ka tūlīt būšot krīze un neko nevar pirkt. Tā nu viņa visus šos gadus sēž un neko nedara lietas labā. Tagad nesen ģimenes pasākumā izmeta apvainotā tonī frāzes, ka nu jā, jaunie projekti jau tikai turīgajiem, normāli cilvēki nevar atļauties. Tur jau tā lieta, ka pirms tiem 8-9 gadiem jaunie projekti bija kkur 1500 eur/m2? To viņi ar kredītu varēja atļauties, pārdodot savu esošo dzīvokli. Tagad pa 2,5k/m3, jā, visticamāk vairs īsti nevar atļauties... Protams, ka pēc fakta jau visi gudri (mani spriedelējumi), bet nu tā ir - piesardzīgais kaut ko mūžīgi gaida un visticamāk neko arī nesagaida...
Ja jau nenopirka lielāku, tad nevajag. Lielākā daļa jauno dzīvokļu ir samērā mazi, atsevišķas virtuves nav, mantu kambara nav (ja paveicas, tad pagrabstāvā). Būtu jāpērk +1 istaba vai pat 2, atklātos defekti (lietus laikā ārsiena mitra), apkure kaprīza un sūdzētos par to, ka jāmaksā oioioi, bet kaimiņus dzird kā vecajās blokmājās un apsaimniekotājs tādi paši pinpi kā RNP tikai citādākā veidā (piem. elektrības piegādes līgums ar apsaimniekotāju, nevis Elektrum vai citu).
Vajag, bet baidās kredītu ņemt. Es saprotu, ka daudzi no šejieniešiem savā bērnībā ir dzīvojuši pat 6 vai vairāk cilvēki 3 istabās (es arī viens no tiem), bet nu pēc mūsdienu standartiem un dzīves līmeņa prasītos tomēr atsevišķas guļamistabas. Ja ir ģimene ar diviem bērniem, tad tomēr prasās 3 izolētas guļamistabas. Nu kamēr bērni mazi var vēl iztikt, bet, kad nāk pusaudžu gadi, it īpaši, ja ir gan puika, gan meitene... Nu optimāli būtu atsevišķas guļamistabas.
Zini, kā tās kopīgās telpas motivē ātrāk iet dzīvē un sisties uz augšu? A tā, kad katram savs guļamkambaris ar slēdzamām durēm un virtuvē vecie sanes pilnu aukstumskapi, var dzīvot kamēr iestājas kopdzīve ar studiju biedru vai pat kolēģi 😃
Smej vai nesmej, bet taisnība ir patiesi. Iz sevis zinu.
Tiesa, līdz mirklim, kad tas notiek, visiem ir pagrūti.
Savulaik dzīvesvietu meklējot skatījos arī jaunos projektus, bet ļoti nepatika plānojums, kas bija lielākajā daļā. Milzu centrālās istabas un virtuves apvienojums un kādas 2 mazas istabiņas max. Jaunam bezbērnu pārim droši vien kā reiz, bet 3-4 vai pat vairāk kopā dzīvojot tā kā gribētos kaktiņu, kur nolīst savā nodabā, bet tādā plānojumā ar to tā bēdīgāk.
Tas bija viens no iemesliem, kāpēc nefanoju par jaunajiem. Tas labi izskatās bukletos, ko lasa jaunās ģimenes.
Laukos ir dzīvoklis-kolhoznieks, ar lielo virtuvi ap 20 kvadrāti un tam blakus pieliekamais apm 7-9kv. + istabas. 2 sienas skapji, klāt vēl mazais kambaris pie tualetes. Vienīgais trūkums - viena tualete. Apakšā pagrabs. Pēc tāda tie jaunie projekti izskatās pēc lauku sētas, kur visi pa vienu rūmi dzīvojas.
Nu gan jums izvirtīgas prasības. Neesmu manījis, ka kopdzīvošana sagādātu problēmas progresīvi domājošiem cilvēkiem. Tā tada konservatīvo domāšanas atlieka, kas ir iznīdējama kopā ar pašiem konservatīvi domājošajiem.
Kopdzīve ir laba lieta, ja tā nav nepārtraukta, cieša un neizbēgama 😃 Zini, pēc pirmā kopdzīves gada mainās asins ķīmija, hormoni izlīdzinās un cilvēks kaut ko sāk gribēt arī sev, nevis tikai kopīgi. Bioloģija, vai saproties - vispirms strādā sugas turpināšanas instinkts, pēc tam jau pašsaglabāšanās instinkts.
Spēja uztvert sarkasmu arī ir noderīga lieta. Un neskatoties uz to, manis rakstītajā ir arī biedējoša patiesība. Visi šie Wolti un Bolti, kas dzīvo baros, ir gana konkurētspējīgi vietējo iedzīvotāju, kas grib vairāk telpas, izēšanā no dzīvesvietas.
Slavenajā "silikona" ielejā vietējie jau vairs vispār nevar izdzīvot - no pieredzes stāstiem (praktikants no Latvijas Cisco) 30 jūdzes attālā mājā viena 10m2 istabiņa bez loga maksāja $1000 mēnesī jau pāris gadus atpakaļ. Tā paša Cisco apkopējai nav izredžu par savu ne-IT algu samaksāt par dzīvesvietu ģimenei - ir nācies pārvākties prom varāk kā 100 jūdzes un katru dienu tās braukāt uz darbu.
Tas ir mūsdienu ekonomikas fineses. Kur audzē inflāciju, pārpārdodot to pašu 3 reizes dārgāk. nekustamo īpašumu tirgū ar šo vispār ir auzas. Vācijā pilsētās ar iespēju tikt pie kaut vai īrēta vonunga tagad ejot ne labāk ka Sillīcija ielejā.
Pizģec, trīs istabu dzīvoklis četriem cilvēkiem par mazu
Rekur tev būs vēl ko skaust bez SUViem. Varēsi stāstīt, ka mazā tomēr ērtāk.
Ej takš tu dirst ar savu skaudību priekšā un pakaļā 😂 Es ļoti labi atceros padomju kārtību - dzīvokļa lielā istaba ir arī vecāku guļamistaba - nu un kur bija problēma? Mūsdienās piedevām noteikti var arī nopirkt divguļamo gultu kas dienā uzceļas augšā, nevajadzēs kā agrāk, uz izlaižamā dīvāna gulēt. Pēc šitās loģikas manai mātei deviņdesmito vidū vajadzēja meklēt un privatizēt trīsistabu, nevis divistabu, dzīvokli, un vispār no Nīcas dzīvojamā fonda tikai uz pirkstiem saskaitāmi dzīvokļi ir derīgi ģimenēm... 😂
Ar nabaga domāšanu tu dzīvo, ar nabaga domāšanu nomirsi.
Tu kaut ko esi sajaucis - mēs te runājam nevis par naudas pelnīšanu vai biznesa idejām, bet bezjēdzīgiem tēriņiem, kur pretstats "nabaga domāšanai" ir "izšķērdīga cilvēka domāšana"; lasīt uz atpakaļ stāstus par tiem cilvēkiem, kam lielas algas par īsu, lūk tādiem. Jā, var jau pašikot, bet tas kaut kā pārāk bieži beidzas ar pļurkt un pārcelšanos uz kādu Vāciju, Norvēģiju vai Apvienoto Karalisti...
Msh kad Tu beigsi citus vērtēt pēc sevis?
Kas ir bezjēdzīgi tēriņi un kāda jēga jēgai, ja jēgai jēgas nav?
Kam vispār ir jēga? Katrs, lai par to lemj. Kādēļ kādam būtu jādzīvo kaut, kā tikai tādēļ, ka psrs laikos tā bija? Kāda jēga Tev golfā bija likt turbiķi? Kas ir patīk sajūtiņa kad iespiež beņķos? Ak Tu pagāns tāds, tas būtu jāaizliedz, jo kāda jēga? Tu apmierini kaut kādas savas velnišķās tieksmes, gūsti baudu no tā? Kādēļ Tu ar ričuku brauc apskatīt dažādas vietas? Tas nav pieļaujams Tu drīksti braukt ar ričuku tikai uz darbu un atpakaļ! Tev, kā baznīcas cilvēkam nevajadzētu ar visām šīm “muļķībām” nodarboties…
Vairāk par 6 cilv. iekš hat ir psihotrons ierocis. AD666 ir pilns rublis?
Paga, kāds te vēl nah "pēc manis"? Es vērtēju pēc tā, ko redzu apkārt - un kaut kā tas padomju laiku dzīvokļu standartiņš ir divas istabas, un jā, protams, arī trīsistabnieki, bet jau jūtami mazākos daudzumos - var jau būt ka jaunajos projektos tās trīs istabas ir norma, neņemos spriest, tās mājas es tikai no ārpuses esmu apskatījis, vairāk jau nu noteikti nē.
Un par bezjēdzīgiem tēriņiem - reku šitā situācija, kur cilvēki iespringuši ka vajadzētu četru istabu dzīvokli četriem cilvēkiem, jo, lūk, vajagot atsevišķu dzīvojamo istabu, bet tajā pašā laikā to nevar atļauties neparaujot krītu - vai šeit tas četru istabu dzīvoklis būtu jēdzīgs tēriņš?
Nu pag un vērtēju pēc tā ko redzu sev apkārt.
Turklāt mans komentārs bija vairāk, kā atbilde uz Tavu izbrīnu par to, ka cilvēki vēlas 4 istabu dzīvokli, kā āri par Tavu salīdzinājumu - “Padomju laikos redz senči guleja viesistabā”, tas, ka tā bija, nenozīmē, ka uz cilvēku kurš vēlas tikt prom no šī būtu jāskatās dīvaini.
Un kas vainas kredītam? Redz divu istabu dzīvoklis (1 guļamistaba) Rīgā jaunajā projektā uz iri vidēji maksās 500EUR plus komunālie maksājumi. Tā ir summa kura līdzīga ikmēneša maksājumam bankai, pēc pāris gadiem tas ir tavs Nī, kurpretī īres gadījumā čušs..
Tu vispār esi pircis sev NĪ? Jeb dzīvo vel pie vecākiem/mantojumā iegūta NĪ?
Tak dzīvo savos pāķos kā gribi, nepis citiem smadzeni ar saviem dumajiem spriedelējumiem.
Paga, es esmu kaut ko palaidis garām - dižajā pilsētā dzīvokļi ar vismaz 4 istabām ir norma?
Dižajā pilsētā panelenēs ir gan 1, gan 2 un 3, arī 4 dzīvokļi noteiktā proporcijā. Vecajās un jaunajās. Vai tas, ka daļa dzīvokļu ir 4istabnieki, ir norma? Ne visiem tos vajag, tāpēc to nav vairāk par 2istabniekiem. Bet tie ir un nav retums.
Tāpat lauku teritoriju panelenēs ir gan 2istabnieki, gan 3. Pēdējos padomju gados bija projekts ar 4 istabām, kopējā platība nebija neko diži brangāka par vecāka projekta 3istabnieku, bet nu bija. 1istabnieki laukos gan nebija izplatīti, jo dzīvot vienam bija izšķērdīgi, kaitīgi un to nemotivēja. Ja cilvēkam nav ģimenes, tad jādzīvo pie vecākiem vai kojās, tika uzskatīts.
Manuprāt no diskusijas par kredītiem var droši "izslēgt" toas, kas mantojuši īpašumā dzīvokli/privatizējuši to vēl jo vairāk, ja tādi īpašumi ir vairāki. Jo būsim godīgi, tādi cilvēki ir savus 20/30/40 K eiro priekšā tiem, kam jāsāk no 0. Pašiem ir minimāls hipo, mājā kurā iekšā ir sagājuši vēl 2x tādi hipo no pašu līdzekļiem - ja pirktu gatavu ar atslēgām, gan jau ka savi 200 K būtu aizgājuši kā minimums, kas principā +/- ir summa tiem, kas negrib čakarēties un pieklājīgā attālumā no darba vēlas nopikrt māju vai adekvāta lieluma (vismaz 3 istabas, jeb kā ārzemēs teiktu 2 guļamistabu dzīvoklis) dzīvokli. Ar mājām ir labāk tā, ka tur ir kādā dzīves telpa un faktiski tā tādām 3/4 bērnu ģimenēm ir vienīgā opcija. Vot līzingiem gan pagaidām neredzu jēgu, vecās mizas tomēr ar visiem remontiem tomēr sanāk lētāk.
MMX rakstīja: Jā, un lielākā uzņēmumā inženieris ir vēl zem vesela bara dažādu vadītāju un valdes locekļu. Es šajā gadījumā runāju par inženieriem kā amata vietu nevis vārda kopējo raksturojumu. Tehniskais direktors ir tehniskais direktors, uzņēmuma vadītājs ir uzņēmuma vadītājs, tās ir citas pozīcijas ar citu atbildību un citiem algas līmeņiem. Attiecīgi atkārtošos - ja cilvēkam piedāvā algu reiz 3, tad ir reāli pofig, ka pašam vadi jāvelk. Zinu mazākās firmās projektu vadītājus, kas paši atsevišķos objektos velk kabeļus un pie reizes programmē iekārtas, jo trūkst cilvēku. Mētāt no sevis lielu čiekuru protams ir forši, bet dzīves realitāte ir tāda ka kompetentu cilvēku daudzums ir tāds kāds tas ir.
Pats, būdams konkrēts ofisa planktons bet ar pietiekamu tehnisko zināšanu bāzi, pagājušajā gadā uz vienu projektu tiku paaugstināts par projektu vadītāju lai pāris naktis kopā ar vienu montieri un darbu vadītāju kopā vilktu vadus un palaistu iekārtu, jo tupa nebija cilvēku ko nosūtīt. Un no piegādātāja puses arī ieradās projektu vadītājs, kurš pa nakti savilka savus vadus. Elektronikas un enerģētikas nozarē gandrīz visi, praktiski līdz kaut kādiem jau lielajiem vadītāju amatiem vai lielu daļu projektētāju, prot vilkt vadus un neviens to neuzskata zem sava goda, it sevišķi ja par to maksā vairākas kārtas labāk.
Es saprotu, ka filmās rāda smukus inženierus, kas stāv blakus iekārtām un tikai komandē, bet izbūves uzņēmumos Latvijā tas reāli neiet cauri.
Manuprāt tas galvenokārt atkarīgs no katra konkrētā uzņēmuma iekšējās politikas.
Es savulaik, kā projektu vadītājs nekad neesmu pats fiziski kaut ko būvējis. Tas vienkārši neatmaksāsies, jo es to darīšu vismaz 3x sliktāk un lēnāk, kā vidēja līmeņa montāžas meistars, nemaz nerunājot par profesionāļiem.
Mans uzdevums bija novirzīt projektu līdz “uzvarai” iekļaujoties noteiktajos termiņos un budžetā.
Tā brutāli runājot - man bija izmaksu tāme un līgums (aktīvo objektu tāmes summa 1.5 līdz~2.5miljoni tas bija uzņēmuma pieņēmums par to cik viens projektu vadītājs spējīgs “apgrozīt” gada laikā, jāpiebilst, ka darbojos inženierkomunikāciju nozarē, tādēļ vienā laikā visbiežāk bija 2-3 objekti, ja objekts ir tikai viens tad tāmes summa varēja būt arī augstāka), tehniskie darbinieki (brigadieris), inženieri un protams standarta uzņēmuma nodrošinātās lietas, auto, telefoni, datori, bankas kartes utt. Un viss. Lūdzu novadi objektu līdz tā nodošanai ekspluatācijā. Protams ar pozitīvu bilanci. Dokumenti, materiāli, saskaņošanas pārskaņošanas, darba drošības, darbinieku skaits, darbs ar arhitektiem, ģenerāluzņēmēju, vai pasūtitājiem utt., tas viss uz tevi. Šeit galvenais ir plānošana un kontakti, ja šis viss Tev, tad objektu iespējams novadīt veiksmīgi.
Cilvēku trūkums? Kādēļ un kā līdz tam nonāci, kādēļ nesazinājies ar citiem uzņēmumiem, meistariem utt? Arī man ir bieži bijis par maz darbaspēka, bet šeit jāņem talkā palīdzība no “ārpuses”, kādu rezervi esi atstājis šim “dārgajam pakalpojumam”, jeb tas bija pārsteigums, kad kaut kas nogāja greizi un vadi bija jāvelk pašam?
Vari pateikt kuros gados biji projektu vadītājs? Šis izklausās pēc reāli 5-10 gadi atpakaļ. Mūsdienās tas gluži tā vairs nestrādā, jo objekts jau startā ir mīnusā pateicoties savstarpējam dempingam. Attiecīgi no atsevišķām lietām ir jāatsakās.
Cilvēku trūkums? Mums objektu Rīgā būvēja cilvēki no Liepājas, jo bija vienīgie kas tajā sadempingotajā tāmē varēja iekļauties. Nav tā ka apakšnieku vispār nav, vienkārši tāmē lai uzvarētu konkursu tādas ekstras nav paredzētas.
Man ir stāstījuši par skaistajiem treknajiem gadiem kad projektu vadība bija tieši tāda kā rakstāt, bet mūsdienās es reāli reti redzu tādus objektus. Protams miljonu objektos projektu vadītājs pats ar lāpstu neskrien, bet pat tad bieži iesaistās zemāka līmeņa darbos.
Paskatieties pēdējos būvniecības skandālus - Stradiņi, dzelzceļa peronu izbūves kavējumi, Rīgas ielu rekonstrukcijas pēdējā gadā, utt. Tur visa nozare jau ir sagājusi sviestā.
Oi tas nav tik sen, kàdi 2 gadi atpakaļ un uzņēmums ar šādu principu strādā joprojām, es ar viņiem joprojām sadarbojos tikai projektēšanas ziņā.
Tiesa es nezinu, kā tas viss notiek EL sadaļās(domāju, ka līdzīgi), mana specialitāte ir AVK, UK un SM.
Demoingotāji protams maitas, bet mēs tādos objektos neielaidāmies, kāda jēga strādāt ar mīnusu, protams bija objekti ar mīnus bilanci, vai tā saukto “nullīti” kuri dažkārt tika ņemti, lai montāžas meistariem būtu darbs un tie nebūtu jāatbrīvo, bet tad citi objekti nedaudz nosedza šo “nullīti”, turklāt objekti tika plānoti vismaz gadu uz priekšu undažkārt mīnusu var izveidot arī projektu vadītājs, jā arī man tā ir bijis.
Tiesa mūsu nozarē (AVK, UK, SM) iespējams ir citādāk, mēs dažkārt pārskaņojām iekārtas kurām pieejami analogi un kuru piegādātājs bija mūsu sadarbības partneris un līdz ar to piedāvā krietni labāku cenu.
Cik es atceros objekti ļoti bieži tiek sačakarēti dēļ nekompetantas komandas no ģenerāluzņēmēja, vai pasūtītāja puses, cilvēki vienkārši nav ar pietiekošu pieredzi un darba prasmēm novadīt objektu, tieši šeit jau ir atšķirība, Tu vari būt projektu vadītājs miljonu vērtiem projektiem, vai projektu vadītājs sava golfa remontā, kā msh. Nu vai projektu vadītājs teiksim kādā firmā kurai pieder pieci busiņi un tu tur tagad meklē klientus (vadi projektus), tā ir milzīga atšķirība, arī atalgojuma ziņā.
Protams daudz kas nāk ar laiku, paziņām utt., ir objekti, pasūtītāji ar kuriem kategoriski neielaižamies, slikti slavu tik mazā valstī, kā Latvija grūti noslēpt. Tad protams paša uzņēmuma prestižš, diemžēl bet ir manīts, ka mazos uzņēmumus var vairāk pačakarēt un nedod dievs tur uz sapulcēm brauc kāds garā vājāks - viņu uzreiz tur apēdīs.
Ir protams vel daudzas šādas tādas nianses, kā un ko labāk darīt, bet tas cits stāsts.
Varbūt ir vērts/pēdējais laiks mainīt attieksmi, un sākt strādāt. Ar pārpirkšanu tikai veicina inflāciju.
msh rakstīja: Paga, es esmu kaut ko palaidis garām - dižajā pilsētā dzīvokļi ar vismaz 4 istabām ir norma?
Protams nē. Bet zinu cilvēkus, kas nopirkuši kaimiņu dzīvokli un tad savienojuši abus kopā. Man viens čoms nopirka divus dzīvokļus vienu zem otra un uztaisīja divstāvīgu. Reāli prikolīgi.
msh rakstīja: Paga, es esmu kaut ko palaidis garām - dižajā pilsētā dzīvokļi ar vismaz 4 istabām ir norma?
Dižajā pilsētā tagad par normu kļūst 5 cilvēki vienā istabā. Priecājies, ka pie tevis šī sērga vēl nav nonākusi - tad uzzināsi, kā ar savām vēlmēm ir būt alkatīgam buržujam.
msh rakstīja: Ej takš tu dirst ar savu skaudību priekšā un pakaļā 😂 Es ļoti labi atceros padomju kārtību - dzīvokļa lielā istaba ir arī vecāku guļamistaba - nu un kur bija problēma? Mūsdienās piedevām noteikti var arī nopirkt divguļamo gultu kas dienā uzceļas augšā, nevajadzēs kā agrāk, uz izlaižamā dīvāna gulēt. Pēc šitās loģikas manai mātei deviņdesmito vidū vajadzēja meklēt un privatizēt trīsistabu, nevis divistabu, dzīvokli, un vispār no Nīcas dzīvojamā fonda tikai uz pirkstiem saskaitāmi dzīvokļi ir derīgi ģimenēm... 😂
Vizģec, cik lielam dīvainim ir jābūt, lai par piemēru minētu padumjos laikus? Tad arī pakaļu slaucīja ar avīzēm, pēc desām stāvēja rindā un ja tev bija žigulis, tad jau biji kruts, bet nez kāpēc tagad neviens negrib ar žiguļiem braukāt, tevi ieskaitot, un cerams arī sagrieztas avīzes tev tualetē nestāv.
Mūsdienās, par laimi, daudz ko var nopirkt, bet nah kādam normālā dzīvoklī, lai vajadzētu paceļamo gultu,ja var ielikt ērtu dīvānu kur sēdēt un gulēt guļamistabā, normālā gultā, tu toč ar galvu nedraudzējies?
Neesmu Nīcā bijis, bet domāju, ka tā pati kā tāda nav derīga ģimenēm.
Izlien vienreiz no savas bedres, sāc dzīvot, nevis eksistēt, tad arī pasaule rādīsies gaišākās krāsās.
Kāpēc par piemēru minēt padomju laikus? Nu laikam tāpēc ka 1) apkārt esošais dzīvokļu fonds pamatā ir no tiem laikiem 2) mūsu vecāki tā varēja, tad ar ko mēs esam švakāki?
Attiecībā par tavu domāšanu par Nīcu, klasiska izgāšanās - Nīca ir tik ļoti nepiemērota ģimenēm ka tur grūti dzīvokli atrast, un pēc oficiālās statistikas, Nīcā/bijušajā Nīcas novadā iedzīvotāju kritums ir mazāks nekā Liepājā - tas viss ir novedis pie stipri palielināta cilvēku skaita kas ikdienā braukā uz darbu Liepājā, dēļ kā manā Nīcas galā pēdējo 10 gadu laikā mašīnu skaits palielinājies par vismaz 50%; sētas kas agrāk bija pustukšas, nu ir pilnas ar mašīnām.
AD666 rakstīja: Nu pag un vērtēju pēc tā ko redzu sev apkārt.
Turklāt mans komentārs bija vairāk, kā atbilde uz Tavu izbrīnu par to, ka cilvēki vēlas 4 istabu dzīvokli, kā āri par Tavu salīdzinājumu - “Padomju laikos redz senči guleja viesistabā”, tas, ka tā bija, nenozīmē, ka uz cilvēku kurš vēlas tikt prom no šī būtu jāskatās dīvaini.
Un kas vainas kredītam? Redz divu istabu dzīvoklis (1 guļamistaba) Rīgā jaunajā projektā uz iri vidēji maksās 500EUR plus komunālie maksājumi. Tā ir summa kura līdzīga ikmēneša maksājumam bankai, pēc pāris gadiem tas ir tavs Nī, kurpretī īres gadījumā čušs..
Tu vispār esi pircis sev NĪ? Jeb dzīvo vel pie vecākiem/mantojumā iegūta NĪ?
Nē, viņš savā dzīvē neko nav pircis, tikai daudz dirsis. Pat otrais golfs ir mantots.
darklight rakstīja:
msh rakstīja: Paga, es esmu kaut ko palaidis garām - dižajā pilsētā dzīvokļi ar vismaz 4 istabām ir norma?
Protams nē. Bet zinu cilvēkus, kas nopirkuši kaimiņu dzīvokli un tad savienojuši abus kopā. Man viens čoms nopirka divus dzīvokļus vienu zem otra un uztaisīja divstāvīgu. Reāli prikolīgi.
Nezinu vai norma, bet draugu lokā lielākā daļa, kam ir 2 bērni, dzīvo 4 istabu dzīvokļos. Turklāt neviens nav ne oligarhs, ne citādi “biezs”, visi strādā algotu darbu. Es tai skaitā pandēmijas laikā samainīju 3 istabas uz 4.
Vienus gan var pieskaitīt pie “biezajiem”, viņiem ir savienoti 2 blakus dzīvokļi jaunajā projektā, tagad ir 5 istabas (2 ar virtuvēm) un 4 wc. Savienojums gan ir vienkārši durvis sienā, lai, nepieciešamības gadījumā, durvis var aizmūrēt un dzīvokli pārdot vai atdot kādam no bērniem, kad paaugsies.
msh rakstīja: Kāpēc par piemēru minēt padomju laikus? Nu laikam tāpēc ka 1) apkārt esošais dzīvokļu fonds pamatā ir no tiem laikiem 2) mūsu vecāki tā varēja, tad ar ko mēs esam švakāki?
Attiecībā par tavu domāšanu par Nīcu, klasiska izgāšanās - Nīca ir tik ļoti nepiemērota ģimenēm ka tur grūti dzīvokli atrast, un pēc oficiālās statistikas, Nīcā/bijušajā Nīcas novadā iedzīvotāju kritums ir mazāks nekā Liepājā - tas viss ir novedis pie stipri palielināta cilvēku skaita kas ikdienā braukā uz darbu Liepājā, dēļ kā manā Nīcas galā pēdējo 10 gadu laikā mašīnu skaits palielinājies par vismaz 50%; sētas kas agrāk bija pustukšas, nu ir pilnas ar mašīnām.
1)Fonds var būt no tiem laikiem, bet var tak nopirkt 3-4 istabu remontētu dzīvokli, vai izremontēt un normāli dzīvot, nevis 1-2 istabu un mocīties ar paceļamajām gultām.
2)Vēl senāk cilvēki alās dzīvoja, ar ko mēs švakāki? Tie bija tādi laiki, kad priecājās, ja vispār bija savs, bet par laimi mēs nedzīvojam tajos, bet labākos laikos. Tad kāpēc nodarboties ar mazohismu?
Nīcā ir dārziņš, skola, kaut kādas ārpus skolas nodarbes bērniem? Kādi parki? Ja jā, tad sorry, teicu jau, ka neesmu tur bijis.
Tu laikam gribēji teikt - nopirkt DIVUS dzīvokļus Te jau bija stāsts par to ka trīsistabnieks esot par maz. Cik vispār no padomju dzīvokļu māju dzīvokļiem ir trīsistabnieki? 20% maz būs? Četras istabas vispār ir kaut kāds ūnikums; es nezināju ka kaut kas tāds vispār tolaik bija, līdz uzzināju ka mans mācītājs [sešu cilvēku ģimene] tādā dzīvo.
Mēs dzīvojam labākos laikos? Tajos laikos pilsētā vajadzēja izstāvēt rindu, bet laukos vajadzēja pieprasītu profesiju, un tu tiki pie dzīvokļa. Šajos laikos tev vajag labu darbu, un tad tu varēsi 20 gadus vergot lai tev piederētu dzīvoklis, pie noteikuma ja kāda krīze nenoraus tavu darbu, un līdz ar to arī dzīvokli, podā. Pie viena šis lielohisms [liel-lohisms pēc šī foruma labākajām tradīcijām ] mūsdienās paģēr papildus NĪN un papildus apkures izmaksas.
Nīcā ir bērnudārzs [uz kuru vismaz agrāk bērnus veda arī no Liepājas], Nīcā ir vidusskola [kuru mūsu izglītības reformatori grib reformēt par pamatskolu, tas nekas ka tam nav nekāda pamatojuma], Nīcā ir mūzikas skola, sporta zāle un hvz kas vēl. Vēl Nīca ir unikāla ar to ka tā ir, domājams, Liepājas rajonā vienīgā apdzīvotā vieta kas nav pilsēta, kur joprojām ir centrālapkure - man kā nīceniekam pusaudža gados bija ļoti savādi skatīties uz Rudes un Rucavas dzīvokļu mājām, apkarinātām ar metāla skursteņiem un malkas šķūnīšiem
P.N. Laukos tie, kam trīs istabas ir par maz, nopērk māju
msh rakstīja: Tu laikam gribēji teikt - nopirkt DIVUS dzīvokļus Te jau bija stāsts par to ka trīsistabnieks esot par maz. Cik vispār no padomju dzīvokļu māju dzīvokļiem ir trīsistabnieki? 20% maz būs? Četras istabas vispār ir kaut kāds ūnikums; es nezināju ka kaut kas tāds vispār tolaik bija, līdz uzzināju ka mans mācītājs [sešu cilvēku ģimene] tādā dzīvo.
Mēs dzīvojam labākos laikos? Tajos laikos pilsētā vajadzēja izstāvēt rindu, bet laukos vajadzēja pieprasītu profesiju, un tu tiki pie dzīvokļa. Šajos laikos tev vajag labu darbu, un tad tu varēsi 20 gadus vergot lai tev piederētu dzīvoklis, pie noteikuma ja kāda krīze nenoraus tavu darbu, un līdz ar to arī dzīvokli, podā. Pie viena šis lielohisms [liel-lohisms pēc šī foruma labākajām tradīcijām ] mūsdienās paģēr papildus NĪN un papildus apkures izmaksas.
Nīcā ir bērnudārzs [uz kuru vismaz agrāk bērnus veda arī no Liepājas], Nīcā ir vidusskola [kuru mūsu izglītības reformatori grib reformēt par pamatskolu, tas nekas ka tam nav nekāda pamatojuma], Nīcā ir mūzikas skola, sporta zāle un hvz kas vēl. Vēl Nīca ir unikāla ar to ka tā ir, domājams, Liepājas rajonā vienīgā apdzīvotā vieta kas nav pilsēta, kur joprojām ir centrālapkure - man kā nīceniekam pusaudža gados bija ļoti savādi skatīties uz Rudes un Rucavas dzīvokļu mājām, apkarinātām ar metāla skursteņiem un malkas šķūnīšiem
P.N. Laukos tie, kam trīs istabas ir par maz, nopērk māju
Komunisms lien ārā pa visām vīlēm. No nostāstiem esi kaut kādas laimes pasakas par rindas izstāvēšanu skalausījies, bet realitāti vārdā "komunalka" laikam redzējis neesi. Un to, ka tavs sapņu ekonomiskais modelis sabruka, arī nepamanīji.
Komunālo dzīvokli neesmu redzējis? Mana bijusī sieva lielākoties mitinās tādos - un pakistāņu, kurus tev tīk piesaukt, dzīves vietas arī nav savādāk nosaucamas. Kā redzi, nekas, izņemot naudas daudzumu, kas jāatstāj par mitekli, nav mainījies, antikomunista kungs
Nu ja esi redzējis, tad ko muldi par "vajag tikai rindu izstāvēt"? Bet to, ka EPSRS ir komunistisks veidojums tāpat, kā mūsu pašlaik vadošais varas režīms, esmu teicis visu laiku - tādēļ jau arī pārāk maz kas ir mainījies.
Bet lai tev vēl būtu, ko pacepties - šodien pusdienās ēdīšu zobenzivs steiku. Pilnīgi bezjēdzīgi. Varētu taču ar kartupeļu biezputru iztikt, vai ne?
msh rakstīja: Tu laikam gribēji teikt - nopirkt DIVUS dzīvokļus Te jau bija stāsts par to ka trīsistabnieks esot par maz. Cik vispār no padomju dzīvokļu māju dzīvokļiem ir trīsistabnieki? 20% maz būs? Četras istabas vispār ir kaut kāds ūnikums; es nezināju ka kaut kas tāds vispār tolaik bija, līdz uzzināju ka mans mācītājs [sešu cilvēku ģimene] tādā dzīvo.
Mēs dzīvojam labākos laikos? Tajos laikos pilsētā vajadzēja izstāvēt rindu, bet laukos vajadzēja pieprasītu profesiju, un tu tiki pie dzīvokļa. Šajos laikos tev vajag labu darbu, un tad tu varēsi 20 gadus vergot lai tev piederētu dzīvoklis, pie noteikuma ja kāda krīze nenoraus tavu darbu, un līdz ar to arī dzīvokli, podā. Pie viena šis lielohisms [liel-lohisms pēc šī foruma labākajām tradīcijām ] mūsdienās paģēr papildus NĪN un papildus apkures izmaksas.
Nīcā ir bērnudārzs [uz kuru vismaz agrāk bērnus veda arī no Liepājas], Nīcā ir vidusskola [kuru mūsu izglītības reformatori grib reformēt par pamatskolu, tas nekas ka tam nav nekāda pamatojuma], Nīcā ir mūzikas skola, sporta zāle un hvz kas vēl. Vēl Nīca ir unikāla ar to ka tā ir, domājams, Liepājas rajonā vienīgā apdzīvotā vieta kas nav pilsēta, kur joprojām ir centrālapkure - man kā nīceniekam pusaudža gados bija ļoti savādi skatīties uz Rudes un Rucavas dzīvokļu mājām, apkarinātām ar metāla skursteņiem un malkas šķūnīšiem
P.N. Laukos tie, kam trīs istabas ir par maz, nopērk māju
Nu tas atkarīgs cik liela ģimene, tāpēc jau rakstīju 3-4 istabu dzīvokli. Ja dzīvo bez bērniem, tad der arī divnieks.
Tu laikam joko? Izstāvēt rindu 😂 tu maz zini cik ilgi tajā rindā bija jāstāv? Laikam sava prieka pēc tajā laikā vienā dzīvoklī dzīvoja 3 paaudzes, vai dzīvoja komunalkā, jo negribēja rindā stāvēt 😂 un pat ja izdevās rindu izstāvēt, tad bija jāņem to kas un kur ir, nevis tāds kā tu gribi. Un strādāt vajadzēja arī tajos laikos, kā pats minēji, tā ka nekas nav mainījies. Un nemaz tik labu darbu nevajag, vajag vidēju darbu. Jā, mēs dzīvojam labākos laikos, jo es nopirku tādu dzīvokli kā gribu, kur gribu un ar 3 istabām kā gribēju, un pats galvenais tad KAD VAJADZĒJA, nevis pēc 10 gadiem. Bet tagad kad ir otrs bērns, arī jūtu, ka gribētos ko plašāku. Jā, uz 4istabu noteikti nemainīšu, jāsāk tuvākajos gados domāt par māju. NĪN dzīvokļa gadījumā vispār nesatrauc, precīzi neatceros, bet ap 35€ gadā, ja pavisam slikti, atliek katru dienu miskastē pa vienai pudelei atrast un pa gadu nodoklis savākts 😂
Ok tad Nīca ir piemērota dzīvošabai, tik kā pats teici, maz normālu dzīvokļu un jautājums vai adekvātā attālumā var dabūt normālu darbu.
P.N. nu redz cik labi dzīvojam, kā jau teicu, pakustini dirsu un lien ārā no savas bedres, dzīve pozitīvāka liksies.
core rakstīja: Man opis stāvēja arī rindā pēc žiguļa, tā arī savā dzīvē nesagaidīja to rindu 😂
Bija pat tāds joks. Aiziet vīriņš pieteikties rindā uz auto un šim saka, ka auto būs pēc 10 gadiem. Vīriņš grib noprecizēt, vai no rīta pienākt, vai vakarā. Tur uz viņu skatās kā uz pamuļķi un prasa, kāda tad nozīmē, jo tas tak pēc 10 gadiem.
Ā, nē, nozīme esot, no rīta nāks santehniķis.
Par Msh teikto, ka vecāki tā varēja un ko, mēs nevaram - grūti saprast, vai smieklīgi, vai skumji.
Es pārstāvu nosacīti jaunākās paaudzes pārstāvi, kas dzimis vien dažus gadus pirms padomijas sabrukuma un piedzīvojis mazāk visa tā kolorīta, bet tāpat mana bērnība bija skarbāka, nekā tā ir maniem bērniem.Domāju, bezjēdzīgi uzskaitīt piemērus, ko tāpat visi lieliski zina.
Kāds dzīves attīstības treneris noteikti secinātu, ka tāpēc es esmu dzīvē rūdīts un tālu tikšu, bet bērni izaugs nīkulīgi bez iemaņām ar cirvi labot televizoru, bet es teikšu tā - ne sūda. Dirsu labāk slaucīt ar tam paredzētu papīru, bet avīzes lasīt U.T.T.
No pieauguša cilvēka klausīties stāstus par to, ka tagad esot slikti, jo dzīvoklis pašam jāpērk, bet agrāk bija par velti - kā šo komentēt? Tiešām neviens no vecākiem radiniekiem nav stāstījis, ka bezmaksas ūdenim bija arī citas ēnas puses?
Piebilde: mana nu jau nelaiķa vecāmāte, kas bija dzimusi 1928. gadā un attiecīgi piedzīvojusi dažādas varas un dažādus laikus, izteicās - dēliņi, tik lieliskus laikus nekad neesmu redzējusi.
Slikti mūsdienās ir tikai tas, ka vidi piediršam drusku par daudz (viss nāk iesaiņots "35 kārtās"), viss cits ir krietni labāk ...
Kaut gan LV noteikti nav vides piediršanas čempioni, pat ņemot vērā to ka mums ir pavāja otrreizējā pārstrāde ...
Tas jau vien, ka no nopietnām problēmām varam pārsviesties pie vaļu glābšanas, liecina, ka nedzīvojam slikti
Mūsu jaunie komunistiņi gan zina pretlīdzekli, kā cīnīties ar šo iepakojumu trakumu - vajag mainīt attieksmi un uz tirgu pēc ikdienišķā zandarta iet ar stikla burku. Ja piestaigāsi bieži, pārdevēji uz tevi neskatīsies kā uz lohu.
Zin, ar to stikla burku nav nemaz tik traki. Attieksmes jautājums un pareiza iepirkumu plānošana, un tad jau nav grūti to vajadzīgo burku daudzumu mašīnā iesviest. Man māsa tā dara, un viņa nebūt nav garlaikota mājsaimniece, kas meklētu kā sarežģīt sev dzīvi.
Man nav ne mazākās vēlmes pakārtot savu dzīvi iepirkumiem. Ja spontāni iegribas ēst to zivi/gaļu/vienalga ko un ja ir iespēja nopirkt, es iešu un izdarīšu.
Pie tam variants iemest mašīnā burkas neder. Tas nav pēc fen šui, jo auto jau savā būtībā sagrauj šo ideju. Vajag ar velo, ar velo.
Ir divas pieejas - plānot pirkumus un noteiktās dienās iet uz veikialu, tirgu, pie privātā. Un tad jau var paņemt līdzi plastmasas kārbas un stikla burkas.
Otra pieeja ir kā padomjlaikos - pirkt kad ierauga, jo tā tak var būt pēdējā reize - jāņem, kamēr ir. Vienam tas ir vēdera impulss, oi, nevaru neapēst to ko redzu, otram tā ir atlaide - ja lētāk, tad obligāti jānopērk. Un tad nedomā par miljonspirmo maisiņu vai iepakojuma kilogramiem.
"bet es teikšu tā - ne sūda" - atgriezīsimies pie šī jautājuma pēc 10 gadiem ;) Pārāk daudz var redzēt to, cik jaunā paaudze kas sasniedz pilngadību ir izlepusi un strādāt negriboša tieši tevis piesaukto faktoru dēļ.
Par ēnas pusēm zinu ļoti labi - vien esi palaidis garām ka šodien nav mazāk līdzīgu ēnas pušu - bet tolaik vismaz nebija jāuztraucas par izdzīvošanu, un bērniem skolā smadzenēs pūderēja varbūt vienīgi marksismu - ļeņinismu. Protams, te tā viena niansīte - Kodols ir ieciklējies uz to laiku scenāriju "lūzt vai plīst, bet dzīvošu Rīgā un strādāšu fabrikā par inženieri!", un tur tad bija visi tie komunālie dzīvokļi un citi sūdi; tolaik vajadzēja domāt un improvizēt - man pilsētnieku problēmas dabūt dzīvokli nav zināmas, jo mani Liepājā dzīvojošie radinieki bija pietiekami apķērīgi lai sev sešdesmitajos - septiņdesmitajos nopirktu mājas - es pats dzīvoju mājā, kuru uzbūvēja vieglās mašīnas šoferis kopā ar sākumskolas skolotāju, audzinot divas pusaugu meitas - samērā necilā, jo tā amata mūsdienu līdzinieks varētu būt kāds maximas krāvējs vai kas tāds, bet pasaki cik liela varbūtība mūsdienās diviem tādiem cilvēkiem ko tādu izveikt? Kur nu vēl tad, ja bija gali - pazīstams čalis dzīvo mājā, ko uzbūvēja viņa sievas vectēvs - ķieģeļu mājā, jūtami lielākā par šito, un ar četrām lielām ķieģeļu saimniecības ēkām - nu jā, izrādās ka vectēvs bijis kamaza šoferis...
Par tavu vecmāti - nevar gribēt lai vecs cilvēks mūsdienās saprastu kas ir kas - attiecīgi palaida garām ka šobrīd notiek dzīres mēra laikos. Ja valsts nedzīvotu uz parādiem, tad diez vai arī tu brauktu ar jaunu tačku - nu varbūt kādu vislētāko dacīti.
Agrāk slaistu un dienderu nemaz nebija? Bija un ir arī tagad. Neviens neliedz bērnus audzināt, rādīt labu paraugu un viss būs jauki. Ja bērnu nejēdzīgi lutina vai pamet savā novārtā, tad nevajag brīnīties par likumsakarīgu rezultātu.
Es gan teikšu, ka Tu droši vien par slinkumu varētu uzskatīt lietu, ka jaunatne nevēlas darīt mazapmaksātu darbu. Vai tas liecina par slinkumu? Nu nez, man jau liekas, ka attīstītas sabiedrības uz to virzās.
Tavā ieskatā agrāk viss bija jauki un komunisti visiem visu pienesa, bet tagad jācīnās par izdzīvošanu? Nezin kāpēc mani radiņi gan ir stāstījuši n-tos stāstus par to, kā nācās shēmot, ņemties un darīties, lai kaut kur sadzītu rokās sadzīvē vitāli nepieciešamu lietu, ne par kādu luksusu nerunājot.
Tagad, ja neesi pamanījis, cilvēkam ir iespējas. Ja vēlies, studē, strādā, gūsti pieredzi, sities dzīvē. Negribi, guli aizkrāsnē, kasi nabu un lamā slikto sajmu. Viss atkarīgs no paša.
Runājot par piemēriem, kur šoferi ceļ lepnas mājas, tad manā ieskatā mūsdienās amatu novērtējums ir izmainījies uz pareizo pusi. Ja nopietns inženieris rūpnīcā saņēma to pašu ko sētinieks vai krāvējs, kuri pie tam vēl dabū papildus par darba laikā uzkrauto šefa auto - tas bija normāli? Nemaz jau nerunājot par vienkāršu pārdevēju veikalā, par ko var strādāt būtībā jebkurš bez sevišķas prasmes, kam toties bija liela vara un iespēja nopelnīt pa virsu.
Bet saprotu, tā tomēr bija laba sistēma un žēl, ka mūsdienās ir tik slikti.
Toreiz pavisam noteikti ērti bija partijas un valdības bosiem, tirdzniecības sistēmā strādājošajiem (jo no viņiem visi bija atkarīgi) un sliņķiem. Pārējiem - kā paveicās. Sviests ar inženieru algām ir labi zināma lieta. Taču tur ir otra puse. Par inženieriem padomju sistēmā sauca arī tehniķus un tehniskā atbalsta personālu, kuriem ar inženiera darba pienākumiem nav nekāda sakara. Slikti bija tas ka pirmie no tā cieta.
Neba jau nu tiem šoferiem, kas cēla mājas, bija diži lielākas algas kā inženieriem. Viņiem bija iespēja zagt, ko visi arī aktīvi izmantoja. Viena krava uz objektu, otra pa kreisi kaimiņam utt. Zaga kravas, degvielu un visu ko varēja. Tā arī to māju uzcēla, par safenderētajām lietām.
Kad cilvēki stāsta, cik laba dzīve bija PSRS es tā arī saku - tik labi dzīvojām, ka izzagām visu kas bija un piedalījāmies valsts sagraušanā 😃
Otra daļa aizgāja komunisma celtniecībai visos pasaules nostūros.
Kopīgiem spēkiem to PSRS arī sagrāvām par ko prieks. Slikti, ka tikumus neatmeta. Pirmās neatkarības laikā korupciju un zagšanu izskauda kā sugu(nebija vēl kolonisti sabraukuši), jo visi saprata ka dzīvot tā kā cariskajā impērijā turpmāk negribam. Šoreiz bez ES palīdzības vēl ilgi pie KNAB netiktu. Un labā dzīve PSRS beidzās tiklīdz beidzās kara laupījums, neo-feodālā sistēma bija dzīvotnespējīga ko arī parādija praksē. Kam to vispār vēl cilāt.
Msh var neņemt pa pilnu(lai gan tāds domas lidojums ir daudziem pāķiem). Kaut vai fakts, ka Msh fano par Lukašenko, kas visu darot pareizi, liecina par verga domāšanu, kam nepieciešama pieturēšanās pie stingrās rokas, lai noietu taisni pa dzīves taciņu.
Ja jaunatne, nedabūnot labi apmaksāto darbu, izvēlas sēdēt uz vecāku kakla, tā vietā lai strādātu slikti apmaksāto darbu, kas tas ir, ja ne slinkums? Jā, protams, attīstītās sabiedrības ir aizvirzījušās uz to, par to šaubu nav.
Kurš teica ka agrāk viss bija jauki? Nē, nebija, čupa mīnusu bija arī tur, tikai tie plusi un mīnusi sadalīti savādāk, dēļ kā cilvēkiem kam kā žagatām tīk spīguļi, liekas ka tagad ir daudz labāk. Es domāju ka par elementāru pamata atskaites punktu varētu paņemt demogrāfiju - nu, ir labāk? Kāpēc nav? Kāpēc tik daudzi izmanto lieliskās iespējas pist prom ja reiz ir tik daudz un varenas iespējas - nevis kā agrāk, kad bija tik sūdīgi, ka pat īpaši neviens nepārcēlās uz dižo metropoli Maskavu... Man palika interesanti - kuras tad bija tās vitāli nepieciešamās lietas? Es aptuveni varu iztēloties, bet vienalga interesanti
Attiecībā par "amatu novērtējums ir izmainījies uz pareizo pusi" - nu jā, jo padomju variants tev pie sirds neietu. Bet vienīgais attaisnojums esošajai kārtībai ir tas, ka pārāk daudzi cilvēki kuriem galvas strādā, ir aizpisuši prom, jo savādāk tā ir nežēlīga netaisnība - tie, kas strādā smagu darbu, kura dēļ sākot ar kādiem 50 gadiem [un bieži vien ātrāk] mocīsies ar dažādām veselības problēmām, saņem mazas algas, kamēr tie, kam darbs ir viegls, saņem lielas algas un, ja paveiksies, varēs izbaudīt vecumdienas. Es pēdējos gados esmu pievērsis uzmanību vecākiem cilvēkiem man apkārt; baigi labi var redzēt kurš ir strādājis fizisku darbu, kurš tikai spaidījis kloķus, un kurš pat ne to. Jā, ieskaitot bijušo "vienkāršo pārdevēju veikalā" kas 70 gadu vecumā knapi spēj paiet pa istabu. Padomju sistēma arī tādā ziņā bija pareiza - vienkārši to inženieru un izglītoto cilvēku bija daudz, attiecīgi nevajadzēja viņiem maksāt lielas algas - kamēr vērtīgiem cilvēkiem, kā ārstiem, bija blats un aploksnes.
"pārāk daudzi cilvēki kuriem galvas strādā, ir aizpisuši prom" jo ir tāda iespēja.
Kāpēc agrāk tūkstošiem nemauca prom uz Maskaviju? Droši vien negribēja dzīvot krieviskā vidē, bet tagad Evrōpā dzīvot starp nelatviešiem liekas sakarīga izvēle, nu labāka nekā Maskavā, un iespējas šķiet kārdinošākas. Laikam jau tikai tāpēc. Nu un aizbraukt dzīvot uz PSRS laiku Maskavu varēja tikai ja biji partijnieks, augstas raudzes spečuks vai biji ar mieru dzīvot kojās. Tagad Evrōpā, ASV vai jebkur citur dzīvo tur, ko vari atļauties ar savu darbu, bez jebkādas ideoloģijas vai ļimitčika putna tiesībām.
Diez, ja tajā laikā varētu izbraukt uz eiropu, cik te cilvēki būtu palikuši?
MMX rakstīja: Ok, tad pajautāšu no otras puses - kādai tieši izglītībai un kvalifikācijai ir jābūt lai skaitītos inženieris?
Tadai arī izglītībai jabūt attiecīgās sfēras piemēram inženieris-enerģētiķis. Saprotams ,ka augsrtākā izglītība
Nu tas gan nepalīdz, kaut vai tādēļ ka profesionālā bakalaura grāds nozarē ir norma, daļai vispār ir maģistra grādi. Šeit vairāk ir stāsts, ka nozare ir tik pārkvalificēta, ka zinu dažus savus kursa biedrus, kas ar pailgu pieredzi un maģistra grādu skaitās brigadieri. Cilvēkam ar augstskolas izglītību ir pat lielāks risks kļūt par projektu vadītāju/inženieri/brigadieri vienā personā, jo šādam cilvēkam var vienkārši maksāt vienu algu par trim pozīcijām un pamatot to ar diženo tekstu par "jauno speciālistu izaugsmi". Kaut kur augstāk lietotājs AD666 aparaksta situāciju AVK, UK un SM būvniecībā, un patinot filmu atpakaļ es arī kaut kā nevaru atcerēties, ka šajos virzienos būtu norma tāds pisec, kas darās vājstrāvās, EL un ELT tīklos.
Attiecīgi pie smagas konkurences gan darba tirgū gan starp uzņēmumiem ir izšķīdis tas normālais dalījums, kad projektu vadītājs organizē projektu kopumā, darbu vadītājs darbus objektā, savukārt inženieris atbild tikai par tehnisko pusi. Realitātē viens cilvēks apvieno vismaz divus amatus, un ja viņam nepaveicas ar uzņēmumu vai arī viņš izdomā pelnīt pats, tad arī visus trīs minētos amatus + montāžu. Pie tā cik šī nozare ir sajāta, man drīz būs vairāk kursa biedru dažādos ar finansēm saistītos amatos, nekā pašā tehniskajā sfērā.
Parasti amats inženieris ir lielos uzņēmumos, kuram pakļauti ,daudz vidējā amata darbinieki , nodaļu vadītāji, menedžeri, darbu vadītāji u.t.t. brigadieris tas ir vēl zemāks amats ,kas vissbiežāk pakļauts darba vadītājam. Tevis nosauktajos piemēros nav nav ekonomiski nepieciešams tāds amats kā inženieris. Dažāus augstākus amatus izdomā paši. ja ir viens cilvēks frmā tad viņš ir montieris ar sertifikātu veikt attiecigos darbus, ja divi vai vairāki montieritad vienam amats brigadieris. Vienai brigādei parasti darbu vadītājs neatmaksājās, vismaz tad jabūt kā minimums trijām brigādēm lai būtu nepieciešams darbu vadītājs. Parasti celvēki grib sev piespraust augstākus amatus kādi tie patiesībā ir. Tapat kā hesburgeru nosauc par restorānu, tā edgradējot restorāna nosaukumu. Pēc agrākiem standartiem hesburgers butu bufete, jeb kā tagad moderni bistro
Tā arī ir.
Augstāk es aprakstīju savus “piedzīvojumus”, bet kā tolaik strādājot konkrētajā uzņēmumā un šobrīd man ir savs projektēšanas uzņēmums ar inženieriem tad varu teikt, ka neviens no viņiem nekad mūžā pat īsti stroikā nebija bijis. (izņēmums bija gados vecākie inženieri) Tad tagad es viņiem uzspiežu braukt uz objektiem, pirmās reizes bija interesantas, kad jaunie inženieri vispār redzēja, kā izskatās viņu projektētais dabā un manuprāt tas ir ļoti noderīgi. Šobrīd man ir viens sertificēts pilna laika inženieris un trīs studenti. Vismaz manā nozarē (AVK, UK, SM) inženierim jābūt ar Latvijas siltuma, gāzes un ūdenstehnoloģijas inženieru savienības sertifikātu, vai arī Tavu projektu NAV iespējams saskaņot buvvaldē. Protams daudzi tā pat, kā es piekopj principu kur studenti projektē un inženieri pārbauda “uzliek parakstu”, bet manuprāt tas nav nekas nosodāms, vai slikts.
Es nezinu kā tas ir citās nozarēs, bet parasti inženieri tiek nopietni kontrolēti, kā arī mums nepārtraukti jāatjauno sertifikāti, jādodas uz semināriem/apmācībām un jākrāj “punkti”, vai arī sertifikācija tiek anulēta.
Nu redz, šeit parādās diskusijas pareizais jautājums - vai inženieris var būt ir tikai projektētājs?
Sertifikāti vismaz manā nozarē un būvniecībā kā tādā, dalās trīs grupās - projektēšana, būvdarbu vadība un būvuzraudzība. Ja mēs uzskatām, ka tikai projektētāji var skaitīties inženieri, tad es pilnīgi piekrītu, ka inženieris var strādāt tikai no sava kabineta, laiku pa laikam aizbraucot paskatīties kas notiek objektā. Ja uzskatām, ka arī cilvēks ar būvdarbu vadītāja sertifikātu var būt inženieris, tad tur tā pienākumu robeža, vismaz energobūvē, ļoti strauji saplūst ar darbu vadītāja un projektu vadītāja pienākumiem, un atkarībā no uzņēmuma lieluma neizslēdz arī darbu objektā.
Ja skatāmies pēc tīras definīcijas inženieris ir speciālists ar augstāko tehnisko izglītību. Izejot no šādas definīcijas vienīgais kas traucē inženierim strādāt ar lāpstu tranšejā ir tas cik ļoti viņam vajag naudu un vai šī cilvēka vadība uzskata, ka ir ok, ka cilvēks ar augstāko izglītību rok tranšeju.
projektētājam vārds inženieris ir pielikts ,jo ir nepieciēšama inženiera izglītība, bet pats darbs projektēšana nav inženiera profesija viņš neskaitās vadošais darbinieks, būvuzraugi un darbu vadītāji arī nav innženieri. Tavā variantā profesija inženieris ir uzņēmuma vadošais darbinieks tas ,kam pakļauts projektēšanas nodaļas vadītājs, būvniecības nodaļas vadītājs, mārketinga nodaļas vadītājs, un droši vien vēl kādas nodaļas, kuram tiešais priekšnieks ir uzņēmuma vadītājs. Mazos uzņēmumos nereti uzņēmuma vadītājs pilda īnženiera inženiera funkciju. Rokot ar lāpstu noteikti nenopelnīs tik daudz cik uzņēmuma vadošais speciālists, un cik zinu inženierim darbs pāri pārēm lai tiktu galā ar saviem amata pienākumiem uzņēmuma vadībā. Starp citu inzenieru attalgojumi ir salidzinot ar parejiem loti augsti
Nu nez'. Inženieris nav vadītājs. Inženieris inženierē, respektīvi "Izmantojot zinātņu un matemātikas zināšanas, kā arī izdomu, inženieru uzdevums ir izstrādāt dažādus tehnoloģiskus risinājumus, lai atrisinātu ne tikai tehniskas, bet arī sociālas un ekonomiskas problēmas. Inženieri veido saikni starp zinātnes atklājumiem un to praktisko izmantošanu ikdienas dzīvē". Iespējams, kāds galvenais inženieris pārrauga pārējo inženieru darbu un kāda projekta realizāciju, bet ierindas inženieris dara citātā minētās lietas. Kas pie rakstāmgalda rasējot, kas dabā salāgojot.
Pats strādāju Latvijas mērogiem lielā uzņēmumā un mums inženieris ir faktiski nākamais aiz ceha strādnieka, atslēdznieka vai montiera.
Es arī pašlaik lepni skaitos inženieris, jo uzņēmumam štatā tāds bija nepieciešams. Tas nekas, ka no darba aprakstā minētā es īstenībā nejēdzu nekā un nodarbojos ar pavisam citām lietām 😁
darklight rakstīja: Es arī pašlaik lepni skaitos inženieris, jo uzņēmumam štatā tāds bija nepieciešams. Tas nekas, ka no darba aprakstā minētā es īstenībā nejēdzu nekā un nodarbojos ar pavisam citām lietām 😁
Par to arī stāsts - cilvēki nez kāpēc ir iedomājušies, ka inženieris ir nezkāds tur svarīgs tituls, kas piedēvējas tikai augstākajiem kabinetos sēdošajiem suslikiem, bet praksē vieni uzņēmumi šos titulus dala pa labi pa kreisi, kamēr citi visus savus inženierus nosauc par projektu vai darbu vadītājiem. Un tad pienāk objekta sapulce un kaut kāds apakšnieka projektu vadītājs visus vecākos inženierus liek kur suņi nesēž, jo viņi nav ievērojuši kaut kādas likumu normas, projektētais risinājums ir sūds un viņam ir labāks risinājums lai novērstu problēmu.
Kā man teica viens vadītājs teica: "amata nosaukums ir tikai tā informācijai, ja gribi varam uzrakstīt kaut ko citu."
Kas tie par objektiem ja nav noslēpums? Kas tur ģenerāluzņēmējs?
Kaut kā nekad neesmu novērojis šādu situāciju.
Turklāt tas, ka kaut kāds uzņēmums tehnisko darbinieku nosauc par inženieri nenozīmē, ka šis cilvēks ir inženieris.
Šeit jau jāsāk ar pašu sākumu, pēc kā vadās darbu vadītājs, projektu vadītājs, brigadieris, montāžas speciālists, būvuzraugs, autoruzraugs, pasūtītājs? Tieši tā, pēc projekta, kurš liek savu parakstu uz projekta?
Nu manuprāt viss šis vienkārši tiek jaukts vienā putrā dēļ ekonomiskās situācijas valstī.
Manā skatījumā pozīcījām būtu jābūt nodalītām, jo tas kas der visam neder nekam un, lai arī cik smieklīgi tas nebūtu inženierim ir jārada, nevis jāvada. Protams arī grāvja izrakšanu un kociņa iestādīšanu var uzskatīt par “radīšanu”, bet šeit atkal jāņem vērā mans piemērs par projektu vadīšanu, tas var būt miljonu projekts un tik pat labi arī divu tūkstošu projekts, domāju visi ļoti labi šeit saprot, ka tas nav viens un tas pats. Tātad mazos uzņēmums protams tur viss iespējams ir krustu šķērsu. Tādam vidēji mazam būvniecības uzņēmuma ar apgrozījumu līdz kādi 10miljoni gadā diez, vai būtu nepieciešams tā saultais inženieris.
Ir valdes loceklis, jeb/vai (uzņēmuma vadītājs)
1.Projektu vadītājs
2.Sertificēts darbu vadītājs
3. Brigadieris
4. Montāžas meistaru komanda
(Augstāk minēto skaits protams atkarīgs no objektu apjoma)
5. Kaut kāds asistents, bet atkal atkarīgs no objektu apjoma un specifikas.
6. Protams grāmatvede
Es vienkārši īsti nesaprotu, kā inženieri var kaut ko rakt? Tad tajā brīdī diez, vai viņš ir inženieris.
Es nezinu, kā tas ir citās nozarēs un Latvija protams nav labākais piemērs turklāt kur nu vel tik nesakārtotai nozarei, kā būvniecība un tomēr inženieris kurš “tērētu” savas “smadzenes”, lai kaut ko raktu nešķiet sevišķi prātīgi, inženieri vispār ir deficīts, vismaz būvniecībā, par pārējām nozarēm nezinu, bet pieļauju, ka līdzīgi.
Par 'to pēdējo daļu jau šeit arī visa diskusija, kas drusku jau aizgājusi offtopikā. Nu kā gan to inženieru netrūks, ja algas netiek līdzi maksājumiem? Kopā ar mani 2010 gadā bakalauru tikai manā fakultātē beidz 90 cilvēku, tikpat vēl vairākus gadus iepriekš + kaut kādi 50 maģisti un 50 profesionālie bakalauri. Būvniecībā situācija bija līdzīga. Kad atgriezos pabeigt maģistrus studējošo bija mazāk pet tajā 2019. gadā vienalga beidza kaut kādi 20-30 maģistri. Tad kur tie visi cilvēki ir? Liela daļa dzīvojas pa tīri administratīviem amatiem nozarē, daļa pārdošanā, kaut kas projektē un pārējie citās nozarēs (ļoti bieži IT) vai ārzemēs.
Kontekstam man kāds valsts uzņēmums nesen piedāvāja vecākā inženiera amatu. Amata nosaukums protams kruts, bet alga ~1300Eur uz rokas. 5 gadi studiju, 10+ gadi nozarē un piedāvājums ir 1300Eur uz rokas... Rīgā. Nē, protams es zinu arī vietas kur maksā vairāk, te kaut kur augstāk jau runājām par to, ka tas pats Mikrotīkls pēdējos gados ir izvilcis rokas no pēcpuses un maksā saviem inženieriem stipri vairāk, bet tie ir atsevišķi gadījumi. Kā pareizi norādīja mans šefs, kas maksā dzīvokļa hipotēku savam dēlam - jaunam speciālistam Rīgā jāsaņem vismaz 1500Eur uz rokas (lieki teikt ka es viņa mājienu sapratu un šobrīd mainu darbu lai atbilstu šādam kritērijam). Ja tās algas ir nekādas un pietiek tikai galu savilkšanai nevis attīstībai, tad ir tikai loģiski ka no tā visa RTU izglītotā bara nozarēs inženieru līmenī paliek retais.
AD666 rakstīja: Nu manuprāt viss šis vienkārši tiek jaukts vienā putrā dēļ ekonomiskās situācijas valstī.
Manā skatījumā pozīcījām būtu jābūt nodalītām, jo tas kas der visam neder nekam un, lai arī cik smieklīgi tas nebūtu inženierim ir jārada, nevis jāvada. Protams arī grāvja izrakšanu un kociņa iestādīšanu var uzskatīt par “radīšanu”, bet šeit atkal jāņem vērā mans piemērs par projektu vadīšanu, tas var būt miljonu projekts un tik pat labi arī divu tūkstošu projekts, domāju visi ļoti labi šeit saprot, ka tas nav viens un tas pats. Tātad mazos uzņēmums protams tur viss iespējams ir krustu šķērsu. Tādam vidēji mazam būvniecības uzņēmuma ar apgrozījumu līdz kādi 10miljoni gadā diez, vai būtu nepieciešams tā saultais inženieris.
Ir valdes loceklis, jeb/vai (uzņēmuma vadītājs)
1.Projektu vadītājs
2.Sertificēts darbu vadītājs
3. Brigadieris
4. Montāžas meistaru komanda
(Augstāk minēto skaits protams atkarīgs no objektu apjoma)
5. Kaut kāds asistents, bet atkal atkarīgs no objektu apjoma un specifikas.
6. Protams grāmatvede
Es vienkārši īsti nesaprotu, kā inženieri var kaut ko rakt? Tad tajā brīdī diez, vai viņš ir inženieris.
Es nezinu, kā tas ir citās nozarēs un Latvija protams nav labākais piemērs turklāt kur nu vel tik nesakārtotai nozarei, kā būvniecība un tomēr inženieris kurš “tērētu” savas “smadzenes”, lai kaut ko raktu nešķiet sevišķi prātīgi, inženieri vispār ir deficīts, vismaz būvniecībā, par pārējām nozarēm nezinu, bet pieļauju, ka līdzīgi.
PN - tieši grāmatvede?
msh rakstīja: Ja jaunatne, nedabūnot labi apmaksāto darbu, izvēlas sēdēt uz vecāku kakla, tā vietā lai strādātu slikti apmaksāto darbu, kas tas ir, ja ne slinkums? Jā, protams, attīstītās sabiedrības ir aizvirzījušās uz to, par to šaubu nav.
Kurš teica ka agrāk viss bija jauki? Nē, nebija, čupa mīnusu bija arī tur, tikai tie plusi un mīnusi sadalīti savādāk, dēļ kā cilvēkiem kam kā žagatām tīk spīguļi, liekas ka tagad ir daudz labāk. Es domāju ka par elementāru pamata atskaites punktu varētu paņemt demogrāfiju - nu, ir labāk? Kāpēc nav? Kāpēc tik daudzi izmanto lieliskās iespējas pist prom ja reiz ir tik daudz un varenas iespējas - nevis kā agrāk, kad bija tik sūdīgi, ka pat īpaši neviens nepārcēlās uz dižo metropoli Maskavu... Man palika interesanti - kuras tad bija tās vitāli nepieciešamās lietas? Es aptuveni varu iztēloties, bet vienalga interesanti
Attiecībā par "amatu novērtējums ir izmainījies uz pareizo pusi" - nu jā, jo padomju variants tev pie sirds neietu. Bet vienīgais attaisnojums esošajai kārtībai ir tas, ka pārāk daudzi cilvēki kuriem galvas strādā, ir aizpisuši prom, jo savādāk tā ir nežēlīga netaisnība - tie, kas strādā smagu darbu, kura dēļ sākot ar kādiem 50 gadiem [un bieži vien ātrāk] mocīsies ar dažādām veselības problēmām, saņem mazas algas, kamēr tie, kam darbs ir viegls, saņem lielas algas un, ja paveiksies, varēs izbaudīt vecumdienas. Es pēdējos gados esmu pievērsis uzmanību vecākiem cilvēkiem man apkārt; baigi labi var redzēt kurš ir strādājis fizisku darbu, kurš tikai spaidījis kloķus, un kurš pat ne to. Jā, ieskaitot bijušo "vienkāršo pārdevēju veikalā" kas 70 gadu vecumā knapi spēj paiet pa istabu. Padomju sistēma arī tādā ziņā bija pareiza - vienkārši to inženieru un izglītoto cilvēku bija daudz, attiecīgi nevajadzēja viņiem maksāt lielas algas - kamēr vērtīgiem cilvēkiem, kā ārstiem, bija blats un aploksnes.
Kas no manis teiktā bija tik neskaidrs? Skaidri un gaiši pateicu, ka ļoti būtiska ir audzināšana. Ja vecāki rāda labu paraugu, tad arī bērni augs jēdzīgi.
Ja ieskati, ka bērniem jādzīvo sūdīgi, lai izaugtu čakli, droši - audzini pēc saviem ieskatiem.
"Kāpēc tik daudzi izmanto lieliskās iespējas pist prom ja reiz ir tik daudz un varenas iespējas" - tāpēc arī izmanto, ka ir tādas iespējas. Agrāk tālāk par kolchozu netiki, tagad tiec.
"kuras tad bija tās vitāli nepieciešamās lietas?" - uzskaitīt? Normāls ēdiens (sakarīga maize tikai dzelzceļnieku veikalā pēc tam, kad paši dzelzceļnieki iepirkušies), tās pašas drēbes, ko meklēja kooperējoties ar radiem, motocikla detaļas (jā, nevis hārlijs izklaidēm, bet pārvietošanās līdzeklis laikā, kad autobusu satiksme bija sūdīga un ne tikai) u.t.t. Nav būtiski? Kā nu kam. Nešaubos, ka Nīcā tas viss lieliskajā sistēmā bija.
Tava domāšana attiecībā uz darbu ir pavisam īpaša. Tātad speciālistam, kas nestrādā ar lāpstu, darbs ir viegls un tas ir netaisnīgi, ka viņš varēs izbaudīt vecumdienas?
Tev prātā neienāk, ka par tādu specialistu viņš nav dzimis? Mācījies, strādājis, guvis pieredzi, ir ar lielāku atbildību, nekā ierindas grāvracis?
Kāpēc tad sētnieki nesteidz būt par vadošajiem speciālistiem, kam viegls darbs un saldas vecumdienas?
Lai vai kā, sistēma bija krietna un visiem bija labi.
Un vēl tas, ka tas speciālists iespējams ir normālu naudu ielicis, lai to savu izglītību dabūtu. Bet msh uzskata ka gaterniekiem, kur vispār liela daļa alkašu strādā, būtu jāpelna visvairāk.
Msh patiesībā ir izcils piemērs tam, kādēļ komunistiem ir nepieciešams apkarot reliģiju. Tieši tā un tikai tā attur viņu no kļūšanas par kārtīgu kreiso radikāli, lai gan visādi citādi viņš ir precīzs proletārietis, kas gatavs cīņai pret buržujiem.
Nepļūti; kārtējie suņa murgi no tevis, piedēvējot otram zilus brīnumus. Pēc dabas esmu konservatīvs [kas bija papildus iemesls ticēt Dievam, nevis otrādi] - tas ka es, atšķirībā no tevis, starp divām sūdīgām izvēlēm centīšos izdarīt izvēli balstoties uz saturu, nevis uz izkārtni, nepadara mani par "kreiso radikāli".
Pļūti kaut ko jau tikai tu. Savas skaudības apmāts, nepārtraukti centies iegalvot, ka tikai tava izvēle ir saprātīga un mana neapšaubāmi ir dēļ kaut kādas tevis iedomātas izkārtnes. Bet tieši tev jau vajag tām konservatīvajām vērtībām izkārtni - t.i. izdomātu dieva pasaciņu. Jo tu jau tici tam vienīgajam, konkrētajam, pareizajam... Vai izmantojot ateistu definīciju - tu noliedz tikai par vienu dievu mazāk, kā ateisti. Bet tas ir OK - cilvēkiem, kas nespēj domāt patstāvīgi vajag Vadoni. Un labāk lai tas ir Dievs - t.i. iedomāts tēls gadsimtos pārbaudītā vērtību skalā, nevis reāls varaskārs Fīrers, kurš patiešām eksistē šajā realitātē.
Kurš teica ka bērniem jādzīvo sūdīgi?
Agrāk netika tālāk par kolhozu, vai arī negribēja tikt tālāk? Nerunājot nemaz par to ka tagad tie lauki [un arī pilsētas] ir apzināti nolaisti līdz kliņķim lai tā izvēle pist prom rastos dabiskā ceļā.
Normāls ēdiens nebija pieejams? Wtf? Pirmā dzirdēšana - nē nu par to ka astoņdesmitajos mani radi brauca uz Palangu pēc desām, zinu; sekas LPSR vadības čaklajai Krievijas apgādāšanai, bet problēmas nopirkt normālu maizi?! Kādā atejas bedrē tu esi uzaudzis? Man te kolēģis, par mani 10 gadus vecāks, stāsta kā viņš bērnībā gājis uz ceptuvi maizi pirkt, esot bijusi ļoti garšīga un lēta - bonusam vēl pončiku mašīna mēdza gļukot, un attiecīgi reizēm bija divreiz garāki pončiki par to pašu cenu - Nīcā tolaik arī bija ceptuve, kuru droši vien piebeidza kādas mūsdienu sanitārās prasības, jo tā aizklapējās kaut kur šī gadsimta sākumā; atceros vēl iešanu uz turieni pirkt maizi; gan klāsts nebija tik kruts kā Rucavā - bet tev maize bija problēma... Redzētas bildes iz tiem laikiem kad laucinieki ar otršķirīgu, no pilsētas ceptuvēm maisos vestu maizi, savus lopus baroja - kaut kā nav dzirdēts ka to mūsdienās kāds atļautos. Tajā pašā laikā piemirsi ka tolaik tā pārtika, kas arī tajā tavā veikalā bija, nebija piehujārīta ar konservantiem un cukuru, bet tas jau laikam sīkums, vai ne? Drēbes? Zināmas grūtības bija, bet viennozīmīgi tās nebija saistītas ar nevarēšanu atļauties kā tagad. Motocikla daļas? Jā, tam es ticu; komandekonomikas sekas - par močiem nezinu, bet par žiķeļu detaļu īpatnībām esmu dzirdējis. Bet par to autobusu satiksmi - jā, Nīcā autobusu satiksme bija laba, labāka kā tagad - uz Rucavas tagadējo 3-4 autobusu dienā fona šībrīža Nīcas viens autobuss stumdā, protams, ir kosmoss, bet tolaik laikam bija ik pēc 40 minūtēm.
"Tev prātā neienāk, ka par tādu specialistu viņš nav dzimis? " - nepareizi. Vismaz par 50% no tā speciālista ir iedzimts. Lai tu būtu labs speciālists, vispirms vajag noteiktas dotības, kuras iedzimst. Ja tu būsi stulbs bet uzņēmīgs un kaut kā izmocīsi to augstskolu, tu būsi sūdīgs speciālists. Arī tām pāris trīs rakstura īpašībām kas rada vēlmi jāties ar augstskolām, ir jāiedzimst. Pārējais ir vienkārši rezultāts tam visam. Bet par "lielāku atbildību" tu mani sasmīdināji - atbildība visos amatos ir vienāda, vienīgi dažos amatos pavirša darba sekas var būt krimināli sodāmas. Tad nu lūk, es ceru ka tagad tev ir skaidrs kāpēc sētnieki parasti nesteidz būt par vadošajiem speciālistiem.
"atbildība visos amatos ir vienāda" - you made my day
Ja sētnieks sūdīgi izdarīs savu darbu, viņš zaudēs pats savu darbu.
Ja uzņēmējs sūdīgi izdarīs savējo - darbu zaudēs viņa darbinieki, kas katrs atsevišķi par sevi iespējams būs izdarījuši visu pēc labākās sirdsapziņas.
Ja tev tā ir "vienāda atbildība", tad par ko vispār runāt. Un nē - uzņēmuma bankrots NAV krimināli sodāms, izņemot praksē nekad nesastopamus pierādāmus tīšas kaitniecības gadījumus. Bet arī tad - lielākoties to izdara nevis uzņēmēji ar sanu biznesu, bet slikti pieskatīti/izvēlēti algoti izpildpriekšnieki.
Es laikam esmu pārāk atbildīgs, kamēr tu skaties no bezatbildīgā skatupunkta - man kaut kā liekas ka jebkurš darbs jādara atbildīgi. Abet par kriminālo sodāmību - uzprojektē vai uzbūvē kādu Zolitūdes maximu un pēc tam pastāsti, bija tas krimināli sodāms vai nē. Līdzīgi arī var sanākt ar kādu fūres stūrēšanu vai ko tamlīdzīgu.
Dažreiz gan mani arī šis naids pārņem. Nē, nekādā gadījumā ne pret speciālistiem, es spēju novērtēt, ka cilvēks ir mācījies, centies un kaut ko zina/ prot labāk nekā citi vai es. Bet ir tāda kategorija, kas pabeiguši kaut kādas uzņēmējdarbības koledžas, menedžeru skolas, daudzos gadījumos ir tupi kā zābaki, strādā par profesionālām biroju žurkām, bīda nevienam nevajadzīgus projektus, maisa gaisu, traucē strādāt reālajiem strādniekiem un saņem divas reizes vairāk kā es. Vot tur rodas skaudība, jo tu reāli nesaproti, kāda no tā cilvēka jēga un par ko viņam maksā? Tāpat visādi PR speciālisti un citi sabiedrības liekēži, kuru darbs nedod itin nekādu pievienoto vērtību, bet parazitē uz reālo strādnieku kakla.
Nu te ir pavisam būtiksi sākt saprast, ka tevis minētā kategorija var eksistēt tikai varas paspārnē par nodokļu maksātāju naudu, nevis pie '"'launajiem buržujiem" un neviens un nekad nebīda nevienam nevajadzīgus projektus. Ja tev kāds projekts šķiet "nevienam nevajadzīgs", tas norāda tik vien uz to, ka neesi pietiekami iedziļinājies, kam un kādēļ šis projekts ir vajadzīgs.
MMX rakstīja: Par 'to pēdējo daļu jau šeit arī visa diskusija, kas drusku jau aizgājusi offtopikā. Nu kā gan to inženieru netrūks, ja algas netiek līdzi maksājumiem? Kopā ar mani 2010 gadā bakalauru tikai manā fakultātē beidz 90 cilvēku, tikpat vēl vairākus gadus iepriekš + kaut kādi 50 maģisti un 50 profesionālie bakalauri. Būvniecībā situācija bija līdzīga. Kad atgriezos pabeigt maģistrus studējošo bija mazāk pet tajā 2019. gadā vienalga beidza kaut kādi 20-30 maģistri. Tad kur tie visi cilvēki ir? Liela daļa dzīvojas pa tīri administratīviem amatiem nozarē, daļa pārdošanā, kaut kas projektē un pārējie citās nozarēs (ļoti bieži IT) vai ārzemēs.
Kontekstam man kāds valsts uzņēmums nesen piedāvāja vecākā inženiera amatu. Amata nosaukums protams kruts, bet alga ~1300Eur uz rokas. 5 gadi studiju, 10+ gadi nozarē un piedāvājums ir 1300Eur uz rokas... Rīgā. Nē, protams es zinu arī vietas kur maksā vairāk, te kaut kur augstāk jau runājām par to, ka tas pats Mikrotīkls pēdējos gados ir izvilcis rokas no pēcpuses un maksā saviem inženieriem stipri vairāk, bet tie ir atsevišķi gadījumi. Kā pareizi norādīja mans šefs, kas maksā dzīvokļa hipotēku savam dēlam - jaunam speciālistam Rīgā jāsaņem vismaz 1500Eur uz rokas (lieki teikt ka es viņa mājienu sapratu un šobrīd mainu darbu lai atbilstu šādam kritērijam). Ja tās algas ir nekādas un pietiek tikai galu savilkšanai nevis attīstībai, tad ir tikai loģiski ka no tā visa RTU izglītotā bara nozarēs inženieru līmenī paliek retais.
Jā nu redz šeit jau nav jēgas pat vairs runāt par amata nosaukumiem, bet gan par atbildības robežām.
Kādi pienākumi sevī ietver “vecākā inženiera” amats kur Twv piedāvāja tos 1300EUR?
Kāda ir Tava izglītība, ja nav noslēpums?
Skaidrs, ka tas piedāvājums izklausās pēc pilnīga sviesta, es kā cilvēks kurš vispirms sāka strādāt šajā nozarē un pēc tam tikai mācījās, jau tikai halturās projektējot mazas AVK sistēmas (privātmājām un maziem birojiem) nopleniju vairāk. Un tolaik es pat nebiju sācis mācīties izņemot autocad apmācības.
Kas attiecās uz sertificētiem AVK daļas inženieriem(projektētājiem) atalgojums parasti svārstās no 2500-5000eur, tiesa tas atkal atkarīgs no uzņēmuma iekšējās politikas. Man bijainženieris kurš strādāja tikai attālināti un ceļoja pa pasauli, tiesa viņam apmaksa tiek rēķināta no izstrādātajiem projektiem, protams arī atbalsts un komunikācija no viņa puses bij ierobežota dēļ ceļošanas utt.
Kā jau teicu, manuprā šeit jāsaprot atbildības robežas un tad var tik skaidrībā ar atalgojumu, amata nosaukumus cik noprotu daudzi darba devēji izdomā pa savam.
Man pašam izglītība ir maģistrs enerģētikā.
Vakanci pa lielam negribu atklāt jo nozare specifiska, bet pa lielam pienākumi ir lielā valsts uzņēmumā dalība iepirkumu sagatavošanā un tehnisko risinājumu izstrādē, projektu izvērtēšana un tamlīdzīgi darbi, kas saistīti ar energosaimniecības uzturēšanu un attīstību.
AVK ir mazliet vienkāršāk, speciālistu nav tik daudz, attiecīgi algas 2500-5000Eur varētu būt pat samērā reālas. Eneŗģētikas nozarē pagaidām tādus ciparus saņem tikai uzņēmuma vadības tuvumā, ārzemēs, vai paralēli strādājot 9-17 vienā firmā un pa vakariem kaut ko pieprojektējot.
Bet kas ir interesanti - kopš vasaras nebiju iegājis cv.lv un tikko ieejot iemest aci, arī enerģētikas sadaļā algas ir kāpušas. Ja vēl pavasarī ieklīstot kādā citā nozares milzī man par projektu vadītāja amatu ar papildus soļiem solīja 1900Eur uz papīra, tad šobrīd jau algas grozās ap 2000+ uz papīra. Priekš manas nozares tas nozīmē, ka *irsa ar cilvēkiem ir samērā liela.
Skatoties no mana viedokļa šis viss pipec nozarē principā strādā manā labā, jo kvalifikācijas un pieredzes pietiek, esmu vēl samērā jauns + ir papildus ienākumi no laukiem. Lielākas problēmas es saskatu tieši tādā plašākā valsts līmenī. Ja tie algu līmeņi necelsies straujāk, tad vienā brīdī sāksies diezgan lielas problēmas ar energoapgādi gan valsts gan uzņēmumu līmeņos, jo šobrīd daudzviet viss darbojas uz kaut kādu pieredzējušo kadru shēmām, burtnīcām, utt. Es reāli esmu bijis kā projektu vadītājs iekārtas uzstādīšanai kādā valstiski svarīgā datu centrā, kur vietējie elektriķi nezin kā strādā viņu galvenās sadalnes automātiskās rezerves ieslēgšanas sistēma. Lieki teikt, ka savu iekārtu es ar minimālu iejaukšanos pieprojektēju klāt esošajai sistēmai, bet konkursu par tās galvenās sadalnes pārskatīšanu neesmu redzējis. Laikam visi tic veiksmei vai arī visiem po
Es domāju Tev kaut kas jāpamaina sakarā ar darba devēju, ja pieredze ir, maģistrs ir manuprāt kabeļu vilkšanai, vai tamlīdzīgiem darbiem Tev nevajadzētu skarties klāt - protams pie nosacījuma, ka tā nav lieta kura Tev pašam patīk. Zinu cilvēkus montāžas meistaru, tiešām meistarus un viņiem tas patīk, viņiem reāli tas patīk, viņi ir ļoti zolīdi, zinoši nu principā retums, bet gan jau arī tādus zini, visās jomās tādi vel ir sastopami.
Vispār man šķita, ka energo nozarēm šobrīd vispār zelta laiki, saules paneļi uzlādes stacijas, vājstrāvas tīkli, elektro sadeles tīkli utt., viss taču iet elektrības virzienā. Man viens čoms (kuru gan neesmu pasen saticis) darbojas Energolukss, kā projektu vadītajs, un man šķiet viņš burtiski sāka peldēties naudā kad sākās visa šī elektro padarīšana, bet tur arī ārzemju klienti iesaistīti.
Es teiktu pamaini darba devēju, ja nozare kurā darbojies patīk.
Manā gadījumā darbs tiek jau mainīts, kā jau minēju es uz šīm lietām pats neiespringstu. Vienkārši no malas ir redzams ka cilvēki šajā nozarē pamazām izdeg, un ja nekas nemainīsies, tad vienā brīdī iestāsies tāda bīstama situācija, ka nozarē algas būs lielas, bet lielākajai daļai būs tāds posttraumatiskais stress no līdz šim darītajām muļķībām, ka neviens tās vakances neies aizpildīt, vai arī vakances aizpildīs ar galīgi nekvalificētiem kadriem, kas nozari padarīs vienkārši par degošu sūdu čupu. Jau tagad zināmi projektētāji ir pametuši samērā lielus projektēšanas uzņēmumus ar labām algām, jo acīm redzot vienkārši ir pārdeguši. Visi šie momenti savukārt atstāj sekas uz projektu, darbu un izpilddokumentācijas kvalitāti, kas savukārt atstāj ietekmi uz jebkādiem nākotnes darbiem. Tā teikt nākotnē algas būs lielākas, bet būs jāizķer visi gļuki kas izbūvēti.
Ar Energoluksu arī ir sanācis sadarboties pēdējā laikā - viss šis elektrobums viņiem ir viennozīmīgi nācis par labu, taču nav tā, ka blakus nav vēl pārdesmit kantoru, kas piedāvā to pašu produktu, attiecīgi arī uzcenojumi tur nav pārāk augsti. Vienā konkursā startējām ar viņu konkurentiem un cenas ar ko viņi konkurēja ar vienu citu lielu tirgus spēlētāju bija tādas, ka es pa tādu naudu nečakarētos. Ok, viņi nopelna ar iekārtu apkopi, bet nu tāpat tie cipari bija nenopietni. Tik daudz ka apgrozījums un naudas plūsmas noteikti varētu būt samērā ok. Viņi arī ir viena no firmām, kur servisa projektu vadītāji reizē ir arī inženieri, viņi pāris objektos man iekārtas līdz galam pieslēdza un palaida.
Par to čakarēšanos/nečakarēšanos ar maziem un finansiāli apšaubāmiem projektiem - tehniski tādi ir visās sfērās, un ir pāris lietas kapēc to vispār dara :
a) lai "ieliktu kāju durvīs" nākotnes sadarbībai
b) ir bariņš cilvēku kuri ir vajdadzīgi kaut vai sertifikācijas (īpaši manā nozarē) noturēšanas dēļ, bet viņi visi nav 100% nodarbināti visu laiku - attiecīgi alga ta tāpat jāmaksā, tādēļ pāris projekti "brīvajā laikā" par "pašizmaksu" ir OK
c) lai būtu "field training" jaunajiem kadriem
d) izmēģinam kādu jaunu produktu/pakalpojumu, kurš vēl tirgū sevi īsti nav "pierādījis"
...
un gan jau ir vēl iemesli kādēļ to ir vērts darīt
Latv. praktiskais kreditētais!
Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!