msh rakstīja: Ja jaunatne, nedabūnot labi apmaksāto darbu, izvēlas sēdēt uz vecāku kakla, tā vietā lai strādātu slikti apmaksāto darbu, kas tas ir, ja ne slinkums? Jā, protams, attīstītās sabiedrības ir aizvirzījušās uz to, par to šaubu nav.
Kurš teica ka agrāk viss bija jauki? Nē, nebija, čupa mīnusu bija arī tur, tikai tie plusi un mīnusi sadalīti savādāk, dēļ kā cilvēkiem kam kā žagatām tīk spīguļi, liekas ka tagad ir daudz labāk. Es domāju ka par elementāru pamata atskaites punktu varētu paņemt demogrāfiju - nu, ir labāk? Kāpēc nav? Kāpēc tik daudzi izmanto lieliskās iespējas pist prom ja reiz ir tik daudz un varenas iespējas - nevis kā agrāk, kad bija tik sūdīgi, ka pat īpaši neviens nepārcēlās uz dižo metropoli Maskavu... Man palika interesanti - kuras tad bija tās vitāli nepieciešamās lietas? Es aptuveni varu iztēloties, bet vienalga interesanti
Attiecībā par "amatu novērtējums ir izmainījies uz pareizo pusi" - nu jā, jo padomju variants tev pie sirds neietu. Bet vienīgais attaisnojums esošajai kārtībai ir tas, ka pārāk daudzi cilvēki kuriem galvas strādā, ir aizpisuši prom, jo savādāk tā ir nežēlīga netaisnība - tie, kas strādā smagu darbu, kura dēļ sākot ar kādiem 50 gadiem [un bieži vien ātrāk] mocīsies ar dažādām veselības problēmām, saņem mazas algas, kamēr tie, kam darbs ir viegls, saņem lielas algas un, ja paveiksies, varēs izbaudīt vecumdienas. Es pēdējos gados esmu pievērsis uzmanību vecākiem cilvēkiem man apkārt; baigi labi var redzēt kurš ir strādājis fizisku darbu, kurš tikai spaidījis kloķus, un kurš pat ne to. Jā, ieskaitot bijušo "vienkāršo pārdevēju veikalā" kas 70 gadu vecumā knapi spēj paiet pa istabu. Padomju sistēma arī tādā ziņā bija pareiza - vienkārši to inženieru un izglītoto cilvēku bija daudz, attiecīgi nevajadzēja viņiem maksāt lielas algas - kamēr vērtīgiem cilvēkiem, kā ārstiem, bija blats un aploksnes.
Kas no manis teiktā bija tik neskaidrs? Skaidri un gaiši pateicu, ka ļoti būtiska ir audzināšana. Ja vecāki rāda labu paraugu, tad arī bērni augs jēdzīgi.
Ja ieskati, ka bērniem jādzīvo sūdīgi, lai izaugtu čakli, droši - audzini pēc saviem ieskatiem.
"Kāpēc tik daudzi izmanto lieliskās iespējas pist prom ja reiz ir tik daudz un varenas iespējas" - tāpēc arī izmanto, ka ir tādas iespējas. Agrāk tālāk par kolchozu netiki, tagad tiec.
"kuras tad bija tās vitāli nepieciešamās lietas?" - uzskaitīt? Normāls ēdiens (sakarīga maize tikai dzelzceļnieku veikalā pēc tam, kad paši dzelzceļnieki iepirkušies), tās pašas drēbes, ko meklēja kooperējoties ar radiem, motocikla detaļas (jā, nevis hārlijs izklaidēm, bet pārvietošanās līdzeklis laikā, kad autobusu satiksme bija sūdīga un ne tikai) u.t.t. Nav būtiski? Kā nu kam. Nešaubos, ka Nīcā tas viss lieliskajā sistēmā bija.
Tava domāšana attiecībā uz darbu ir pavisam īpaša. Tātad speciālistam, kas nestrādā ar lāpstu, darbs ir viegls un tas ir netaisnīgi, ka viņš varēs izbaudīt vecumdienas?
Tev prātā neienāk, ka par tādu specialistu viņš nav dzimis? Mācījies, strādājis, guvis pieredzi, ir ar lielāku atbildību, nekā ierindas grāvracis?
Kāpēc tad sētnieki nesteidz būt par vadošajiem speciālistiem, kam viegls darbs un saldas vecumdienas?
Lai vai kā, sistēma bija krietna un visiem bija labi.