Cookie Consent by Free Privacy Policy Generator

Transports un īsta ekoloģija.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004

Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.

Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.

iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2

 
msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aviacijas-raditie-izmesi-vai-lidmasinu-degvielu-aplikt-ar-nodokli.a347747/

Ekofašisma augstākais domas lidojums. Viss tas tonis ir aizdomīgi līdzīgs mūsu pašmāju skrūvētāju dziesmām...

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Kāpēc? 1/2 pasaule ir akceptējusi, un itin normāli funkcionē ar CO2 nodokļiem rūpniecībai.

Tas būs papildus stimuls arī aviotransportam mainīties.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
1 0 Atbildēt

Papildus stimuls ražot vairāk NOx un smalkās cietās daļiņas? Vareni... Ar dīzeļiem jau tieši tajās auzās tā iebraucām - tikai dēļ ļaunuma saknes CO2, pēc kā rēķinājām nodokļus...

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

No kurienes tādi secinājumi?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 0 Atbildēt

Nē, ar dīzeļiem brauc tāpēc, ka, vispirms, kā dzinējam tam ir vairākas priekšrocības.

Tam lauku dīzeļauto īpašniekam ekoloģiskie apsvērumi jau nu ir pēdējais, par ko tas satraucas.

msh Reģ.: 16.04.2007
2 0 Atbildēt

Jāāā? Tad kāpēc japāņi šīs priekšrocības nav atklājuši?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

WALA rakstīja: Visu ko vēlējos jau pateicu, īslaicīgums ir baigi nelāga lieta uz ko atsaukties - jautājuma ir par kopejo efektu, jo piemēram CH4 apmeram 25 reizes lielaku sasilšanas efektu rada nekā CO2, bet tā ir ļooooti maz salīdzinoši, H2O tvaiku savukārt ir vairāk par CO2, vismaz 2 reizes vairāk, absorbē un atstaro krietni vairāk par CO2 ( nevaru gan atrast tieši cik tagad uz sitiena). Un tagad turpināsi man stāatīt ka tev viss ir skaidrs ?!?

Jā arī NASA uzskata ka pamata siltumnīcu efektu rada CO2, taču es vēl negrasos tādēļ "skriet pakaļ" šim viedoklim, lai kadus gadus 10 šis viedoklis "padarbojas" tad arī manīsim kas ir kas.

"H2O tvaiku savukārt ir vairāk par CO2, vismaz 2 reizes vairāk"

ĻOTI maldies.

Šobrīd Rīgā ūdens tvaiki ir 7523ppm - tātad ~19x vairāk par CO2.

Avots:

www.gismeteo.lv/weather-riga-4136/now/

www.michell.com/us/calculator/

2x vairāk par CO2 būtu, ja šodien ārā būtu -15 - -20 grādi. Latvijas apstākļos tik sauss gaiss (10% RH) pie +4 grādiem nav un nevar būt.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Tavi fakti nav apstridami, bet mainoties augstumam mainas dažādu gāzu koncentrācija, H2O augstāk par noteiktu attālumu no zemes nepaceļas, kas atkarigs no temperaturas noteiktā augstuma (rasas punkta koncepts), kamer CO2 un CH4 atrodams krietni augstāk. Tiesa info nav no zinatniska raksta ņemts, drīzāk tas bija no kaut kā populārzinatniska, bet nu nedomāju ka šī visa kontekstā tam ir būtiska nozīme, pilnīgi pietiek jau ar 2x vairāk, lai tas neuzskatītos viennozīmigi.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

Pamēģini aptvert visu procesu ar H2O - pareizi saki, ka nozīme ir rasas punktam. Vienkāršoti tas izskatās apmēram šādi - sasilstot virsmai, ūdens iztvaiko un vienlaukus silda gaisu, tādejādi palielinot tā "ūdensietilpību", piedevām šajā slānī veidojas ķēdes reakcija no arvien pieaugošā ūdens tvaiku daudzuma, kas darbojas kā SEG. Kaut kādā brīdī attiecīgais slānis sasilst pietiekami un sasniedz kondīciju pie kuras konvekcija kļūst pietiekami spēcīga, lai visu to ūdens masu paceltu augtāk, faktiski uznesot kaut kur augšā atmosfērā (abstrakti, jo mākoņu veidošanās augstums ir ļoti plašā diapazonā, atkarība no tipa), kur - kondensējoties un sasalstot attiecīgajā atmosfēras slānī vienlaikus tiek atdots ūdens īpatnējais kušanas+iztvaikošanas siltums, kā arī izveidots mākonis, kas izveido "ekrānu" - atstarojot gan saules radiāciju uzreiz atpakaļ kosmosā, gan zemes siltuma starojumu atpakaļ uz zemi.

Šis mehānisms ir visnotaļ virspusīgi izprasts un nevienā klimata modelī netiek ņemta vērā mākoņu veidošanās un ūdens termodinamika tā vienkāršā iemesla deļ, ka šādu modeli mūsdienu zinātnieki NESPĒJ radīt.

Attiecīgi no šīs vietas tālāk ir divi scenāriji:

1) alarmisti paziņo, ka šo ciklu cilvēks nevar ietekmēt, tādēļ tam nav nozīmes CO2 aprēķinos.

2) deniāļi paziņo, ka šis cikls ir tik varens, ka cilvēks to nevar ietekmēt, tādēļ CO2 aprēķiniem tajā nav nozīmes.

Un abi ir vienojušies ignorēt H2O, pliki koncentrējoties uz CO2.

Saprāts ir kaut kur pa vidu un CO2 ir liela nozīme ļoti zemās temperatūrās, kurās gaisā praktiski nav ūdens tvaiku (arktika). Tāpat - ja gaiss ir sauss ūdens trūkuma dēļ (tuksneši). Lielais jautājums ir par to, vai CO2 daudzums patiešām spēj šo līdzsvaru globālā mērogā nobīdīt. Intuīcija saka, ka drīzāk nē, jo tam ir ļoti ticams piesaistes punkts - 0 C grādi, pie kuriem radikāli mainās ūdens aprites mehānika un globālais temperatūras līdzvars. Bet pētījumi par šo... NAV! Jo politiķu granti tiek piešķirti par to, lai pierādītu CO2 vainu, nevis objektīvi izpētītu jautājumu.

Vēl viens lielais nezināmais virziens, kur atkal piedalās ūdens ir zems magnētisms. Visi zin, ka klimatu ietekmē lielās okeāmu straumes. Visi zin, ka ūdeni ietekmē magētiskais laiks. Bet neviens nerunā par to, ka zemes magnētiskā pola pārvietošanās varētu kaut kā šīs straumes ietekmēt - kur nu - CO2 noteikti ir visvarens un pajāt, ja magnētiskie poli apgrizīsies otrādi...

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Visnotaļ atzīstami izklāstīts, ceru ka arī vel kādam noderīgi.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 2 Atbildēt

Pieņemot, ka

'nevienā modelī netiek ņemta vērā' tu domā IPPC klimata modeļus,

kāpēc tā uzskati? Izlasot www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2018/02/ar4-wg1-chapter8-1.pdf sadaļu Atmosfēra - neko tādu nevar ieraudzīt.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
1 0 Atbildēt

Bradypus, vai Tavs iedvesmas avots nav Fred Singer? Ja ir, vai zini, ka večuks jau izsenis ir slavens ar naudas ņemšanu no naftas firmām, un kopš 1990. gada nekādus pētījumus nav veicis, rikai aktīvi piedaļījies sabiedriskās domas veidošanas pasākumos?

abcnews.go.com/Technology/GlobalWarming/story?id=4506059&page=1

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 1 Atbildēt

Un vispār pārmaiņas pēc visi CO2 fani izlasat Andrew A.Lacis NASA GISS petnieciskos rakstus, jums patiks, un ja vēl mazliet padomāsit varbūt sapratīsit arī mazliet vairāk.

P.S. un palūgšu ievērot pie zinatniskiem rakstiem nereti atradīsit šādu piebildi : Note that we are not discussing the attribution of any specific climate change !

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 1 Atbildēt

un vēl kas es redzu ka CO2 faniem patiik sakritības, man patīk pētījumu dziļums, un es neevaruu saprast kādēļ pēdējos 5 gaados nav daudz jaunu pētiījumu GHG un absorbcijas jomā, bet arvien ņiprāk uzbāzžas ar savu glābiet planētu no CO2 ??

Tas ir tupa jautaaajums par to ka vaira tikaii naftiniekiem CO2 probbblēmas būtībaa vairs tikai interesē, jeb visi taagad samācijušiees mmārketinggu un zinna ka jo skaļāk blļausi, jo vairāk "lohu" sasnniiegsi ?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 3 Atbildēt

Ļoti laba atbilde.

Vidējais Džo sajūsmā.

Iepriekšējo tekstu par to, kā tas starojums tur tajā atmosfērā īsti atstarojas jau aizmirsis.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Postu augstāk piedāvāju zinātni " bez aizspriedumiem", bet tas nešķita interesanti, jo tur neviens nav kādam priekšā nolicis savu interpretāciju, bet tur ir apskatīts kā atmosfēras slāņu temperatūra ir pētīta un ar kadiem rezultātiem. Bet katram jau savs ...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Pārlasi to tekstu, kur pats raksti par to, kā tas starojums tur nepareizi atstarojas un kā viens cits biedrs skaidro, ka tur atšķiras tie viļņu garumi. Ap 30-to lapu.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Neko no tā neesmu palaidis garām. Man tikai nav diemžēl baigi daudz laika smalki viedokli izklastīt, tā lai tas butu bez robiem ...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Problēma ir tā, ka tā teorija, lai cik tā pareiza vai nepareiza būtu, tika pieminēta kaut kur tēmas sākumā.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

un lai būtu skaidrs mans skatījums uz dzivi - globālā sasilšana tiek mērīta pēc datiem kas vākti zemes līmenī, uz šo līmeni ļoti būtisku ietekmi atstaj tieši H2O daļa gaisā. Gribas iebilst - atrodat man temperatūras mērijumus augstāk par vidējo ūdens kondensēšanās augstumu - gribu redzēt, un varbutmanas domas mainīsies par svarīgāko GHG sastāvdaļu ...

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Te nu nebūs taisnība. Ir pētījumi, kas apgalvo, ka pastiprināti uzsilst tieši stratosfēra. Bet... Tas ir tikai loģiski, ja mākoņu daudzums palielinās un saules starojums divreiz (atstarošanās) iet cauri tieši atmosfēras augšējiem slāņiem, nenonākot zemāk. Attiecīgi tieši augšējo atmosfēras slāņu sasilšana pastiprina kopējo atpakaļ kosmosā izstaroto enerģiju, saglabājot līdzsvaru uz zemes.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Tas absolūti neruna prati tam ko es saku, bet secinājumi par globalo sasilšanu tiek izdariti pēc kuriem merījumiem, teiksim NASA stratosferas, vai zemes meteo noverojumiem, kuri prevalē rakstos par globalo sasilšanu ?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Secinājumiem izmanto abus un abos gadījumos ir apšaubāms ticamības moments spējā piefiksēt globālas izmaiņas. Pat, ja vienā slānī (un šeit ir runa ne tikai par atmosfēras slāņiem) ir konstatējamas globālas izmaiņas, tas nekādi nenozīmē globālas starpslāņu izmaiņas. Kā piemērs - cik biezu gaisa slāni ir jāliek pretī 1m ūdens, lai iegūtu vienādu siltumietilpību?

Propagandā, protams, dominē tieši virsmas izmaiņas, jo "Mūs kā sugu interesē tieši tā atmosfēras daļa un Zemes virsma, kas sasilst." un "Ziemas paliek siltākas". Bet abi ir pliki "parastajam Džo" domāti argumenti, kam nav nekāda reāla izprasta cēloņsakarība ar globāliem procesiem.

Ja ir tik vienkārši, ka "Ziemas paliek siltākas", tad ir jāatbild uz vienkāršu jautājumu - kās ir tā formula, ar kuru no +30 siltākajiem gradiem ziemā tiek iegūts tieši +1 globāls, nevis -1 globāls grāds. Tas nav iespējams un tieši šāda argumenta lietošana liek apšaubīt, ka tā izmantotājs vispār saprot, par ko runā.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 4 Atbildēt

Mūs kā sugu interesē tieši tā atmosfēras daļa un Zemes virsma, kas sasilst.

Vienu pētījumu no Tava autora paskatījos.

Secinājumos nekā tāda, kas būtu pretrunā ar vispārpieņemto domu, nav.

Neesmu tāds speciālists, lai urbtos cauri visam tekstam, un tēlotu, ka kaut ko saprotu

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Jauki ka vispār ko paskatijies, un tad domā ka ir labi un pareizi ejot pa vieglāko ceļu turpināt atbalstīt to teoriju ka viss ir skaidrs kā uz delnas ... Man nav skaidrs kaut šo to no tās visas gudrības spēju saprast ...

MelnaPiektdiena Reģ.: 20.12.2016
0 0 Atbildēt

What if ,ja ar hodronu paātrinātāju vai vairākiem var izmainīt zemes magnētisko centru, -respektīvi asi, tādā veidā, ka ne tikai Sibīrijas Tundrā jūt šo akadēmisko dulburu experimentu sekas?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Skaista sazvērestibas teorija varētu sanākt... BET...

Hadronu paātrinātājs nodarbojas ar pavisam ko citu.

Zemes magnētiskā ass iet pastaigāties pati.

en.wikipedia.org/wiki/Geomagnetic_reversal

Šobrīt magnētiskais zimeļpols ir nolēmis doties no Kanādas uz Sibīriju ar ātrumu ~55km gadā. Neviens nezina, cik tālu tas ies un kādēļ tas iet. Tieši tāpat - neviens nezina, kas notiks ar lielajām okeāna straumē, mūsu kompasu/GPS pasauli u.c. "sīkumiem", ja tas izdomās aiziet

pavisam. Bet par to neviens nesatraucas...

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 3 Atbildēt

Pat ja pieņemsim, ka 'neviens nezina', tad tavi argumenti neko nesver, jo okeāna straumju izmaiņas nevar palielināt vidējo Zemes temperatūru. Var kaut kur kaut kas lokāli mainīties, bet vidēji - nevar.

Un kaut vai šis

www.nasa.gov/topics/earth/features/2012-poleReversal.html

apliecina, ka nav tā, ka 'neviens nezina'

Tātad - atkal Bradypus arguments ir viena tante teica līmenī!

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Un atkal cilvēks kurš nekā nesaprata prasti sakot "iedirsa" ar nu ne gluži pulnīgu muļķību, bet nu tomēr - tev neviens nemēģina pārdot "jauno pasaules galu" - to vismaz tu spej Sliņķa teiktajā izšķirt ???

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 2 Atbildēt

Tikai norādīju ka viņš jauc gaisu, bet nekādu jaunu Eiropu nav atklājis.

Tu gan... Ļoti saturīgu, vērtīgu komentāru atļāvies iespraust.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Paņemsim iztirzāšanai vēl vienu piemēru.

Elementārā fizika saka, ka CO2 labāk šķīst aukstā ūdenī un, paaugstinoties temperatūrai, izdalās kā gāze. Eksperiments ir atkārtojams katram ar pāris gāzēta ūdens pudelēm... Alarmisti iebilst - jo okeāna virsējā slāņa Ph līmenis ir samazinājies, tātad mums ir jāpieņem, ka paaugstinātais CO2 līmenis atmosfērā tomēr ir pietiekams, lai "ieskābētu" visu okeānu. Samierinamies ar pretrunu elementārās fizikas līmenī un ejam glābt pasauli...

Vai arī... Paņemam vēl vienu alarmistu apgalvojumu - sēra izmešiem nav lielas nozīmes, jo to dzīves cikls atmosfērā ir īss - sērs pārvēršas skābajā lietū. Alarmista šortlistā rindiņa izsvītrota. Ejam glābt pasauli no CO2... Man tomēr gribas izsekot tālākajam sēra "liktenim" - kas skābais lietus (atšķaidīta sērskābe) nolīst okeānā, ķīmijas pamati saka, ka tam vajadzētu okeāna vidi padarīt ne vien skābāku (sākotnējais arguments), bet piedevām reaģēt ar moluskiem tik svarīgo kalcija karbonātu pēc formulas H2SO4 + CaCO3 = CaSO4 + CO2 + H2O. Un kas sanāk? Skābāks okeāns, iznīcināta gliemeža čaula un IZDALĀS CO2 - sekas nevis cēlonis!

Pieliekam klāt visādas citas industriālās skābes, kas ir notekūdeņos, atceroties, ka ogļskābe ir viena no vājākajām un visas stiprākās kalcija karbonātu "uzvar" līdzīgi sērskābei.

Pieliekam klāt tādu niansi, ka kaut kur dziļumā ir šķidra CO2 okeāni, kas ir veidojušies zemudens vulkāniem reaģējot ar kalcija karbonāta iežiem. Dziļās straumes, kas gandrīz nav pētītas, vienmēr kaut kādā mērā jaucas ar šo CO2 un pie salīdzinoši nelielām izmaiņām var iznest virspusē jūtami atšķirīgu devu. Un atkal virsmas CO2 ir tikai sekas... Bet alarmisti zina labāk - šie procesi nav mainījušies "ne par gramu"

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 5 Atbildēt

Šitais viss ir ūdens.

Tātad, neviens visā plašajā pasaulē nezina, tikai Bradypus ir uzzinājis kaut ko īpaši slepenu!

Atkal laikam nelieši - tie, kas grib visus sadzīt kautkādās 'nodokļu fermās' ir piespieduši/apmaksājuši/pierunājuši visus iespējamos pasaules zinātniekus kaut ko speciāli 'nepētīt'!

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Ka vēl "videjais topinamburs" varētu nepiesipties pie sakarigi izklastita viedokļa, īpaši pats nepasakot pretī neko jēdzīgu, un kur nu vēl vertīgu. Brīžiem sajūta ka tiešā veidā troļļo - un jēga ?

Bija kas nepareizi pateikts - lūdzu tavu aprakstu Bradypus kļūdām. Pagaidām pēc būtības es Sliņķa teiktajam varu piesieties tikai teikumos par idiotiem ...

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 2 Atbildēt

Ir dučiem pētījumu par šo tēmu, ja pameklē, nevis atkal 'neviens nezina'

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 3 Atbildēt

Jūs zināt, kas ir Rīgas Dinamo?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
4 0 Atbildēt

Jā. Mūsdienu gladiatori. Spēcīgi tēviņi, kas, tā vieta, lai darītu kaut ko produktīvu, savu dzīvi ziedo sabiedrības izklaidēšanai, lai novērstu uzmanību no patiesajām problēmām.

imzz Reģ.: 27.02.2015
2 0 Atbildēt

Daiļslidošanas entuziastu pulciņš ?

Conqueror Reģ.: 15.10.2002
1 0 Atbildēt

Nu, tas nav auto

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

Konteksts ir. Ar vienu no klimata iespējamām problēmām. Rīgas Dinamo.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Ej pamācies valodu. Rīgas Dinamo ir hokeja komanda. Tas, ko apraksti tu, ir dinamo. Sugas vārdus neraksta ar lielajiem burtiem.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Nezināji, kas tas ir. Bet ar citas "zinātnes" interneta adresēm darbojies.

Kontekstu saprati?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nezināju, ka tu esi iedomājies ko citu, nekā uzrakstījis. Tieši tāpat, kā, acīmredzot, nespēju izlobīt tavu dziļo domu no šī komentāra.

Kontekstu sapratu, kad ieliki linku, kas neatbilst tevis paša iepriekš rakstītajam. Pieļauju, ka daudz atbildes nesaņem tādas, kādas sagaidi, jo neaptver, ka esi uzdevis ne to jautājumu, ko iedomājies.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Un kāds ir šis konteksts?

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Dienvidfrancijā tiek turpināta "Iteras projekta" kodoltermiskās sintēzes eksperimentālā reaktora būve. Tas ir nopietnākais objekts šajā sfērā patlaban. Projektā iesaistītas 35 valstis un tam ir ES finansējums vēl līdz 2020.gada beigām. Pirmo plazmu cer iegūt līdz 2025.gadam. Tomēr BBC žurnālists domā, ka diez vai pat 2050.gadā reaktors spēs demonstrēt kodoltermiskās enerģijas ražošanu.

www.iter.org/album/Media/4%20-%20Aerial

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt
raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Komentāru par to, ka nu zinām, ka Rīgas Dināmo ir kas cits kā The Riga dynamo experiment ir jāliek šeit, nevis tur, kur izskatās, ka tas saprasts bez priekšāteikšanas.

www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11290098

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Vēl mazliet par tēmu. Smuka bildīte. Kopumā pareiza. Ticamības moments zūd tajā baltajā raustītajā līnijā. Tā ir dziļi un krietni vien abstraktāka un izplūdušāka, nekā bildē. Pētniecība "tur" ir tik "pieejama", ka pat par tur dzīvojošajiem iemītniekiem zinātnieki spriež pastarpināti, ar retām un minimālām iespējām veikt reālu izpēti. Tomēr TUR lejā ir pat šķidra CO2 tilpnes - tik lielā spiedienā CO2 nepārvēršas gāzē un ir smagāks par ūdeni - ja nav straumes, kas to sajauc ar ūdeni, jo šķidrs CO2 ir smagāks par ūdeni. Ar uzsvaru - "ja nav straumes" - jo dziļūdens straumju izmaiņas jau nekādi klimata procesu ietekmēt nevar... ;)

Pētnieki, kuru spēkos nav tur ielīst, lai veiktu precīzus visaptverošus mērījumus, ir "precīzi" izmērījuši ka tur ("deep ocean") ir 37000 Gt CO2 krājumu, bet tie ir tik precīzi nodalīti no "surface ocean", ka spēj to ietekmēt mazāk, nekā atmosfērā esošās 800 Gt. Šo pārliecību nespēj izjaukt pat tas, ka vielas pāreja no gāzes šķidrumā tomēr ir ar mazliet kompleksākiem fizikāliem procesiem saistīta barjera, nekā iedomāta līnija starp "deep" un "surface" vienā kopējā ūdens masā.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
1 1 Atbildēt

Nu taču, drošāk. Skrien pie Nobeļa, iedos prēmiju! Neviens cits, izņemot tevi, nav pamanījus, ka līnija īstenībā nav raustīta!

Mīti rodas ātrāk, kā tos spēj zinātnieki atspēkot.

2009. gadā Pīters Dorans veica aptauju starp 10 000 zinātniekiem, kas bija veikuši kādus pētījumus saistītus ar klimatu, ģeoloģiju, utml. ap 3000 zinātnieku atsaucās, un no tiem 90% bija ar doktora zinātnisko grādu. ap 95% no atbildējušajiem piekrīt uzskatam, ka Zemes sasilšana ir cilvēces veikto CO2 izmešu dēļ.

Sīkāk te agupubs.onlinelibrary.wiley.com/doi/pdf/10.1029/2009EO030002

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Kaut kāda sūnaina iemesla dēļ nevaru pdfu dabūt, bet vispār gribētu redzēt petījuma uzdotos jautājumus, jo no iepriekšējas diskusijas redzu ka nesaproti daudzus konceptuālus jautājumus kaut vai CO2 kontekstā. Ir būtiska atšķirība jau tajā ko saka par vesturiskiem klimata notikumiem, un ka to uztver vai interpretē tu.

Jau iepriekš lūdzu atvainot ja koments nevietā, jo no viedštrunta netieku klāt info.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Kā tur bija ar to konceptu, ka CO2 ir specifiska ietekme uz dažādiem siltumstarojuma viļņu garumiem?

msh Reģ.: 16.04.2007
1 0 Atbildēt

"2009. gadā Pīters Dorans veica aptauju starp 10 000 zinātniekiem, kas bija veikuši kādus pētījumus saistītus ar klimatu, ģeoloģiju, utml. ap 3000 zinātnieku atsaucās, un no tiem 90% bija ar doktora zinātnisko grādu. ap 95% no atbildējušajiem piekrīt uzskatam, ka Zemes sasilšana ir cilvēces veikto CO2 izmešu dēļ. "

Runāsim līdzībās - kad latvijā notika urālu referendums [par krievu valodu kā otro valsts valodu], tad saskaņa apgalvoja ka latgalē kaut kādi reģioni nobalsoja PAR, jo aizgājušie bija pamatā par izmaiņām, un to skaļi taurēja. Bet pēc likuma neaizgājušie nobalsoja PRET, līdz ar to nevienā reģionā nebija PAR.

Tas pats princips, ja lieto veselo saprātu, attiecas uz šito - nevis 95% uzskatīja to fufeli, bet mazāk par 30%.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Te jums izklaidei viens no NASA GiSS yzlabotajiem modeļiem - vai tiešām viss tik skaidrs ???

pubs.giss.nasa.gov/abs/ri02010y.html

Andrew Lacis līdzautors ;)

Un drīkst uzrakstīt ko tad katrs saprat no šī modeļa.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Īsumā - sarežģīts modelis ir uzlabots, lai precīzāk spētu modelēt vienu atmosfēras slāni, veicot daļēju integrāciju ar dažiem citiem lokāliem modeļiem. Secinājums - pat NASA nav pa spēkam radīt pilnvērtīgu visaptverošu modeli un augstākā pilotāža mūsdienu zinātnē ir vairāku lokālu modeļu parametrizēta integrācija.

Sīkāk par parametrizēšanu - modelis ir būvēts par pamatu ņemot pieņēmumu, ka CO2 ir ieejas parametrs un kalibrēts, lai pie 2x un 4x CO2 līmeņiem uzrādītu prognozētos rezultātus - t.i. tas nepierāda CO2 cēloņsakarību, bet gan cenšas progrozēt notikumus attiecīgajā atmosfēras slānī, balstoties uz šādu pieņēmumu.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 1 Atbildēt

tas papīrs NAV par klimata pārmaiņām, tas ir par atmosfēras modeli kā tādu; punktā 3.4 viņi to skaidri pasaka, ka palaiduši modeli ar diviem CO2 cipariem, 2% un 4%, un redz, ka temp. palielināsies.

tas ir viens no modeļiem.

Un, ko Tu ar to gribēji teikt?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Ļoti labi, un tu apstājies pie modeļa apraksta jeb arī ko tālāk izlasiji un centies saprast ? Man lūk tā daļa par to ko saprati tieši tu ļoti interesē.

P.S. jā un ļoti pareizi uztvēri ka nav par klimata pārmaiņām, bet kā domā uz kā tiek balstītas klimata pārmaiņu jeb sasilšanas pieauguma potenciālās vērtības, nu jeb tas ko Sliņķis saka ka prognozē X zin ko tikai kaut kā reti, ja vispār tas piepildās.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 1 Atbildēt

sapratu tieši to, ko teicu - viens no modeļiem.

Manas zināšanas un pieredze neļauj spriest par pašu modeli, neesmu klimatologs

Ja Tu esi, un tava pieredze ļauj spriest, ka tieši šis modelis ir kaut kas īpaši citādāks, tad neuzdod dumjus jautājumus, bet sniedz īsu aprakstu, kas, kā, un kāpēc.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Labi ka vismaz godīgi pasaki, vēl gribētu sagaidit Raimonda komentāru, arī viņam šim jokam butu jābut diezgan labi saprotamam.

Jautājumi nav dumji, ja grib pie kaut kā nonākt (un nav japiekrit ne man ne Sliņķim), tad ir jāmācās salikt puzli drusku kopā, no kā tā klimata puzle vai precīzāk sasilšanas prognoze balstās. Zinātne attīstās, daudzas lietas ko domājām esam vienā veidā izradijušās ka ur pavisam citādas utt.

Tāpēc es jau diezgan agri šajā tēmā saku ka nevajag vidi piecukot t.sk. ar CO2 kur ražot nav nepieciešams (piem. ražojot kalnus ar iepakojumu), bet ka tagad pēkšņi jālec citā grāvī (teiksim EV) - nu tas arī galīgi garām, un vēl stulbāk ir subsidēt to cita "grāvja rakšanu". Jā ir un būs kur elektriskam transportam ur sava vieta ( jau uzsenis piem elektrokariem ir jēdzigs pielietojums).

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Nav pat tik vienkārši. Ja, piemēram, par plastmasu nav atrodams jebkāds arguments, kas to aizstāvētu, tad CO2 ir krietni savādāks jautājums. Augiem tas nāk tikai par labu - "pirmsindustriālā laikmeta" CO2 līmenis jau bija tuvu kritiskajai robežai, pie kuras sāktos masveida augu sugu izmiršana. Šo faktu apliecina arī NASA ar bildēm, ka pasaule paliek zaļāka. Zīdītājiem (cilvēkiem) bez īpašas evolūcijas un pielāgošanās nav problēmu ar pašreizējā daudzuma dubultošanu (militārais gaisa kvalitātes standarts bunkuriem un zemūdenēm nosaka 800-1000ppm uzturēšanu), kas ir augstāks līmenis, nekā prognozē ļaunākie alarmistu scenāriji, sadedzinot visus zināmos fosilā kurināmā krājumus.

Papildus vēl fakts, kas gandrīz nekad netiek minēts attiecībā uz augiem, ir mazāka nepieciešamība pēc ūdens - lielāka CO2 pieejamība ļauj samazināt atveres caur kurām augs no gaisa uzsūc CO2 un vienlaikus zaudē H2O. Tas, savukārt, nozīmē ne vien labākas ražas, bet arī mazāku irigācijas ūdens patēriņu lauksaimniecībā, kā arī tuksnešu "atgūšanu", augiem kļūstot spējīgākiem izdzīvot sausākos apstākļos.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

Arī tas nav tik vienkārši

Par augiem - labumi no CO2 palielināšanās tiks zaudēti, palielinoties temperatūrai - augam vajadzēs vairāk ūdeni. Lasīju pētījumu, nevaru uzreiz ielikt saiti.

Bet tie ir teorētiski spriedumi par siltumnīcas apstākļiem!

WALA Reģ.: 19.06.2002
2 0 Atbildēt

Arī fakts, bet tad atkal mēs ne sūda nesaprotam kas var notikt ar okeāniem pie CO2 stabilizacijas, vai pieauguma utml. Un vispār ļoti daudzas lietas nesaprotam. Tādēļ vienigais uz kā manuprāt ir nepieciešams uzstāt - ierobežot nevajadzīgu lietu ražošanu. Un baidos, ka parsvarā EV arī iekrīt šajā kategorijā, lai kā tas kādam nepatiktu ! Jā slegtās teritorijās kravu pārvadāšanai utml. maksimāli automatizētā veidā visticamāk ir ļoti daudz plusu, bet vai citur tā ir - pagaid uzskatu ka NE.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 2 Atbildēt

Diemžēl ar 'es uzskatu' pasauli stūrēt nevar, patīk vai nē, mums ir demokrātija, un sabiedrība kopumā paliek saprātīgāka, ieklausās zinātniekos, nevis populistos.

Rezultāts - ejam pareizajā virzienā, samazinot CO2 izmešus

Vieni, kā Grēta, domā, ka samazinām par maz

Citi, kā Bradypus domā, ka neko nevajag darīt, ka ar CO2 Zeme pati tiks galā.

Tikt jau tiks, nav šaubu.

Ja lielākā daļa klimata modeļu sola pamatīgas un dārgas izmaiņas klimatā, ja neko nedarām, tad tomēr ir vērts ieklausīties, nevis sludināt no sērijas 'manis tur nemaz nebija, un mēs jau neko nedarījām'

WALA Reģ.: 19.06.2002
2 0 Atbildēt

Man nav pieņemams veids kā CO2 vēlas samazināt, esat tik laipni ražojat mazāk "mēslu" un kā minimums 1/4 problēmas pazudīs pati par sevi. Bet tā jau nenotiks, citādi jau bizness negriezīsies. Un te ir tas ko uzsveru ne tikai es - ekologijai tiek 0, n% kamer biznesam 99,m % labuma. Tātad par ko īsti cīnaties?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Mums ir demokrātija, un sabiedrība kopumā paliek arvien mazāk domājoša, ieklausās propagandā, nevis domā patstāvīgi.

Rezultāts - ejam politiķu nospraustajā virzienā, izmantojot CO2 izmešus kā augsti efektīvu politiskās manipulācijas rīku.

Vieni, kā Grēta, domā, ka samazinām par maz

Citi, kā Topinambūrs, melo, ka Grētai nepiekrītošie saka, ka neko darīt nevajag.

Ja lielākā daļa piedāvāto CO2 taupīšanas risinājumu sola garantētu labklājības līmeņa krišanos, atņemot lētas enerģētikas pieejamību, tādejādi attālinot jaunnattīstības valstu izraušanos no nabadzības un attiecīga ekoloģiskas domāšanas līmeņa sasniegšanu, ir jāsaprot, ka "maksa" par CO2 politiku ir, piemēram, ārprātīgais plastmasas piesārņojums, kas nav salīdzināms ar dažu bagāto indivīdu personīgo NOx problēmu.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 1 Atbildēt

Nevajag jaukt visus vienā maisā, atkal tu nolaidies līdz personālijām.

Un atkal tu slīdi nost no tēmas, tagad uz plastmasu un jaunattīstības valstīm

Jaunattīstības valstis jau raujas no tās nabadzības, šķiet, tu pats te pieminēji Hansu Roslingu un/vai viņa grāmatu par šo tēmu?

Cik CO2 rada ārprātīgais plastmasas piesārņojums?

Un nevajag teikt (lai neteiktu 'melot'), ka par to nedomā.

ec.europa.eu/environment/waste/plastic_waste.htm

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

"Citi, kā Bradypus domā, ka neko nevajag darīt"

Un tu MAN pārmet "nolaišanos līdz personālijām"?

Piedod, bet fakta konstatēšana, ka tu atļaujies melot par to, ko es domāju, nav nekāda "nolaišanās". Tieši tev visa diskusija sastāv no personālijām un autoritātēm, nespējot patstāvīgi argumentēt neko.

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Un atkal nesaprati par ko Sliņķis runā, un acimredzot ari to ko teicu es. Teikšu vienkāršāk - neražojot tos plastmasa utml. "mēslus" (un attiecigi tos nevacot un neparstrādājot to "kas netika saražots") esmu diezgan pārliecināts ka mēs spetu ieekonomēt pietiekoši enerģijas lai mirīgi turpinatu svilināt pat akmeņogles tur kur tas ir jēdzīgi.

Taču svarīgāk ir parādīt ka vainigs CO2 un mesties apkarot to vienu nabagu, par kura vainu, es nemaz tik pārliecinats neesmu.

Tas tā vienkāršā valodā runājot !

Un galvenais ka "mēslu" ražotaji var nopelnīt, CO2 apkarotāji var nopelnīt utt. galvenais ka tik ir topinamburs, kurš labprātigi par to visu maksās ...

Piedod par personālijām!

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 1 Atbildēt
WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Jauki, būs labs tas tavs avots arī, tiesa neizdala pārstrādātus materiālus, bet nu varu arī savādāk.

EV ražošanai šobrīd uzskata ka tērē par 1/3 daļu vairāk enerģijas kā parastiem ICE (es balstoties uz vienu zviedru petijumu uzskatu ka vairāk, bet nu pofig). Tātad jau neražojot ICE bet piespiedu pārejas gadījuma uz EV būs par 1/3 daļu vairāk ražošanas izmešu, kuru var vienkārši nebūt. Jā kaut kādā laikā šie "handikapa" izmeši tiek atpelnīti pieņemot ka lādē ļoti "zaļu" enerģiju (teiksimLV ir diezgan laba situācija). Vislabāk handikapu deldē mazo bateriju auto, bet tiem savukārt funkcija ir stipri ierobežota, tātad principā tur kur itkā ar EV būtu visvieglāk mazināt CO2 izmešosu patiesībā to lūžņu vietā varēja ržot velosipēdus ar daudz mazāku CO2 asti pie ražošanas, un bez CO2 pie ekspluatācijas.

Tie protams nav absolūtie skaitļi un tomēr, domā baigi sarežģīti ir atrast vietas kur to 1/4 daļu CO2 izmešu varētu jēdzīgi samazināt ?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt
topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 1 Atbildēt

Arī jautājumā par to, vai zeme ir apaļa?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Jā. Bija, laiks, kad vairākums, līdzīgi tev, domāja, ka zeme ir apaļš disks - izlasi uzmanīgi, vairākkārt, pirms kliedz. "Zeme ir apaļa" ir precīzs formulējums maldīgam vairākuma viedoklim. Gan agrāk, gan tagad!

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 1 Atbildēt

Atkal tu novērsies no temata.

Iedod vienreiz to pētījumu, ko katrs var apskatīties, kas tiešām PIERĀDA to, ka Co2 NAV pietiekama ietekme uz klimata pārmaiņām.

Līdz šim tu tikai vai nu mētājies ar tukšiem avīžrakstiem, vai nu izvirzi arvien 'jaunas' teorijas - lai tikai sētu šaubas

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Paskaidrosi, kā ES novēršos no temata, atbildot uz jautājumu, kuru uzdod TU?!

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 3 Atbildēt

Neko es nepaskaidrošu, turpini sēdēt savā burbulī, un gausties par to, ka braukšanu ar lielu amerikāņu benzīna kapsētu uzskatīs par antisociālu, meklējot 101 attaisnojumu savai aprobežotībai. Tev par laimi internets piedāvā kaudzēm bezdomu izklaides tajā virzienā.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

Prātīgi, faktos argumentēti un visnotaļ viedi vārdi no cilvēka, kam nepatīk "nolaišanās līdz personālijām".

Jā - esmu "antisociāls", jo man nav vienaldzīgs sociālisma radīto upuru skaits un es neatbalstu nākamo sociālisma eksperimentu.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 2 Atbildēt

Vispār jau tas ir no vārda - socium, kas ir sabiedrība.

Bet patērētājam patiks - pret sociālismu. Pareizi.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Jā, tev taisnība. Tieši šāda ir mūsdienās zaļi karogotā politikas virziena nosaukuma etimoloģiskā izcelsme.

Agrākās versijas izmēģināja citas krāsas, bet būtība no tā nemainās.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

topinamburs rakstīja: Nevajag jaukt visus vienā maisā, atkal tu nolaidies līdz personālijām.

Un atkal tu slīdi nost no tēmas, tagad uz plastmasu un jaunattīstības valstīm

Jaunattīstības valstis jau raujas no tās nabadzības, šķiet, tu pats te pieminēji Hansu Roslingu un/vai viņa grāmatu par šo tēmu?

Cik CO2 rada ārprātīgais plastmasas piesārņojums?

Un nevajag teikt (lai neteiktu 'melot'), ka par to nedomā.

ec.europa.eu/environment/waste/plastic_waste.htm

"Jaunattīstības valstis jau raujas no tās nabadzības"

Kā tev šķiet, kur tās izrausies bez lētas enerģijas? Kā tev šķiet, vai ķīna bez akmeņoglēm un naftas būtu nonākusi tur, kur tā ir šodien? Kā ar indiju?

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

topinamburs rakstīja: Diemžēl ar 'es uzskatu' pasauli stūrēt nevar, patīk vai nē, mums ir demokrātija, un sabiedrība kopumā paliek saprātīgāka, ieklausās zinātniekos, nevis populistos.

Rezultāts - ejam pareizajā virzienā, samazinot CO2 izmešus

Vieni, kā Grēta, domā, ka samazinām par maz

Citi, kā Bradypus domā, ka neko nevajag darīt, ka ar CO2 Zeme pati tiks galā.

Tikt jau tiks, nav šaubu.

Ja lielākā daļa klimata modeļu sola pamatīgas un dārgas izmaiņas klimatā, ja neko nedarām, tad tomēr ir vērts ieklausīties, nevis sludināt no sērijas 'manis tur nemaz nebija, un mēs jau neko nedarījām'

"Rezultāts - ejam pareizajā virzienā, samazinot CO2 izmešus "

Tiešām? Kur un kā mēs samazinām tos izmešus, pastāstīsi? Vai radot mākslīgi palielinātu pieprasījumu pēc jaunām un resursietilpīgām mašīnām - kas ekofašistu utopijas īstenošanās gadījumā nozīmētu 2x lielāku jaunu mašīnu patēriņu? Visu rēķinot oglekļa dioksīdā, bet tādos abstraktos veidos lai ražotāji varētu apiet ierobežojumus un procesā labi uzvārīties? Šodienas autobūve ir kliedzošs piemērs kā mēs kaut ko "samazinām" - lieliem un pieaugošiem pseidodžipu apjomiem, kur šīgada jaunā elektromobīļu raža, jaunie modeļi, puse ir pseidodžipi - kā mēs samazinām oglekļa dioksīda izmešus, lietojot mašīnas kuras ir smagas un ar sliktu aerodinamiku, kādā veidā?! Kā tas tā nākas ka jaunai mašīnai uz papīra ir smuki CO2 cipari, uz kā balstoties politiķi cēli deklamē "davai žņaudzam nost tos kas brauc ar divdesmitgadīgām mašīnām, jaunajām ir daudz mazāki oglekļa dioksīda izmeši", jo uz papīra tā ir - bet dabā - tāds pats degvielas patēriņš, līdz ar to izmeši - kur ir samazinājums?! Šitā var turpināt un turpināt...

Tam visam vēl var pieiet pavisam abstrakti - jebkura nauda, ko tu izdod, rada izmešus - jo tu nopērc kaut ko, kuru lai saražotu un piegādātu tiek radīti izmeši - no peļņas tiek maksāta alga cilvēkiem, kuri ar savām algām tādā pat veidā rada izmešus, un peļņa īpašniekiem, kuri dara to pašu, un nodokļi, kuri tiek tērēti atkal radot izmešus. Tātad, ja tu lai atbalstītu kaut kādu pseido eko pasācienu esi spiests maksāt vairāk - tu radi arī vairāk izmešus - tieši vai netieši. Kur ir tas izmešu samazinājums?!

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

Nu, nevajag jau paņemt sliktākos piemērus un pārspīlēt esošos, bieži vien neveiklos risinājumus.

Mēs taču sākumā diskutējām par iespējām nebraukt vispār ar savu auto, bet izmantot autostāvvietas pie dzelzceļa stacijām un to, kādam servisam jāsagaida lauku Rīgā braucēju, lai tas nedzītu to savu auto 50-100-200 km uz pilsētu, bet izmantotu sabiedrisko transportu, auto nomu vai vispār pasūtītu kaut kādas preces atvešanu vai piegādi un pats nekur nebrauktu. Ne jau vienmēr, bet 20-30-50 procentos braucienu.

Tāpat bija tabula ar kilovatstundām uz 100 kilometriem un cik dažādu degvielu jāsadedzina, lai tos 100 kilometrus nobrauktu vai saražotu elektroenerģiju. Kādas 20 reizes bija jāraksta, ka VISU no jauna nepieciešamo enerģiju neražos no oglēm.

Izmešus var rēķināt. Plašai publikai pieejami dažādu rūpniecisko prccesu aprēķinu vienkārši nav. Ja arī ir, tad vecās tehnoloģijas izmaksas un radītie piesārņojumi tiek noklusēti.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Nē - par to "diskutēji" TU. Noraidot piedāvājumu rīkoties tā, lai nemaz nerastos tā nepieciešamība braukt ar jebkādu transportu.

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 2 Atbildēt

Tātad uzspiest brīvajam tirgum kopbirojus ir OK, tas nav sociālisms, bet uzspiest brīvajam tirgum elektrotransportu nav OK, un tas ir sociālisms?

PN - kopbiroji jau ir, Siguldā, Valmierā un Cēsīs ir LIAA telpas, kur var iet un strādāt, jāizmanto tikai.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Kādam vēl brīvajam tirgum? Tu neesi pat papūlējies izlasīt, par ko runāju!

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Uzspiest? Kopš kura laika kaut kas saprātīgs un praktisks ir jāuzspiež? Tas ka šo risinājumu īpaši neizmanto, ir cits jautājums - jo ir ieinteresētās personas, kurām tas nav izdevīgi - iedomājies, piemēram - ja VIDs tiktu vēl vairāk izkliedēts, nevis savākts vienā ēkā - nebūtu tak bijis jābūvē ēka!

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

raimondsm rakstīja: Kā tur bija ar to konceptu, ka CO2 ir specifiska ietekme uz dažādiem siltumstarojuma viļņu garumiem?

Tad par ko šajā kontekstā vēlies diskutēt, redzu ka uzstajīgi to velies. Protams specifiska, aptver salidzinoši mazu viļnu garumu spektru, kaut vai attiecībā pret H2O dažadu, ja atļausi, "agregātstavokļu" radito absorbciju un atatarošanos. Tvaikam ja nemaldos (balslstoties uz saviem avotiem) piedēveja ap 50%, no kumulatīvā efekta, un vēl 25 % piedēvē mākoņiem, kas atstaro "ienākošos" (uz zemi verstos dažādoz vilnu garumus). CO2 ap 20% un pārējās SEG ap 5%.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Ja atkārto to eksperimentu no jūtūba ar tām ūdens pudelēm un vajag izpētīt, kā dažādi viļņu garumi tur absorbējas vai atstarojas, kā var to dažādus viļņa garumus iegūt?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Ja gribi "tīru" eksperimentu, ar oriģinālajiem "izejas viļņiem" novieto pudeles saulē, aizēnojot ar necaurspīdīga, siltumvadoša materiāla loksni. Melns bleķis sniegs visātrāko rezultātu. Var, protams, kā tavā video, izmantot speciālo, sim nolūkam paredzēto spuldzi, lai simulētu procesu laboratorijas apstākļos.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Dažādus viļņu garumus kādiem 5 atsevišķiem eksperimentiem.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Dažāda materiāla aizēnojošo ekrānu.

Ja vēlies konkrētus materiālus un konkrētus viļņu garumus, meklē pats - neredzu jēgu eksperimentam, kas pierādīs tikai to, ko neviens neapstrīd. Šāda līmeņa esperimentus var veikt kopā ar bērniem, lai radītu interesi un iemācītu fizikas pamatus, bet tiem nav konteksta šajā diskusijā.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Konkrēts tehnisks jautājums. Kā iegūt dažādus viļņu garumus no veikalā nopērkamām precēm tam eksperimentam. Kā atrast kaut kādu konkrētu viļņu garumu, pie kura tie efekti varētu būt visizteiktākie.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

"Kā iegūt dažādus viļņu garumus no veikalā nopērkamām precēm tam eksperimentam."

Jau atbildēju. Kā iemācīt tev lasīt?

"Kā atrast kaut kādu konkrētu viļņu garumu, pie kura tie efekti varētu būt visizteiktākie."

tinyurl.com/satu5nh

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Tātad - kas izstaro gaismu un siltumu.

Kā iegūt dažādus viļņu garumus?

mgprsiapuslmesa

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Skat. atbildes iepriekš.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Hmm, tavam eksperimentam nevajag gaismu, redzamaja spektra CO2 nekadu ietekmi nerada. Vēl ņem vērā ka PET un PVC infrasarkno viļnu īsākajā galā (angliski near infra red jeb NIR) atstaro šos viļņus. Pārējo tev mazliet vēlāk aprakstīšu, man nav pie rokas īpatnējās siltumietilpības ūdenim un gāzētam ūdenim - tur arī ir atšķirība, tik jautājums cik liela.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Es pat piedāvāju risinājumu, kā izveikt šo eksperimentu, izmantojot saules gaismu, ieskaitot visu spektra pārvēršanu, ko veic zemes virsma, bet tas nav labi gana, jo jautājums vienkārši tiek atkārtots, neliekoties ne zinis, ka atbilde ir jau sniegta

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

Jūs taču savos tekstos un interneta adresēs norādāt uz tehnoloģisku informāciju.

Tas ir ļoti vienkāršs jautājums - kā iegūt dažādus viļņa garumus ar vienkāršiem līdzekļiem. Sauli šoreiz neizmantojam. Filtri ir dārgi. Noteiktiem viļņu garumiem būs grūti piemeklēt. Un neiegūsim jau stingri konkrētu viļņu garumu, bet ar noteiktu zināma spektra pārsvaru.

Varbūt pie kaut kāda noteikta viļņu garuma pārsvara spektrā tur ir konkrētas, lielas izmaiņas.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Tas ir ļoti vienkārši - beidzot izlasīt atbildi un pārstāt atkārtot vienu un to pašu jautājumu.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

Ko izmanto tajā video? Kas vispār izstaro gaismu?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Skat. atbildi 11.02.2020 14:40.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

Labi, te vēl ir pāris aktīvisti, varbūt tie ko uzrakstīs.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Domā? Tava atteikšanās/nespēja lasīt ne pārāk motivē sniegt atbildes uz taviem spītīgi atkārtotajiem jautājumiem.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

IR gadījumam var izmantot IR diodes, maksā šamās praktiski neko, tikai nav baigi plašs diapazons. Ja gribi visu IR spektru jadara kā sliņķis teica ar "absoluti melnu" ķermeni.

Bet vispār kādas frekvences tu gribi emulēt ?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Hmm tomēt diodes ir garām visas ko atradu ir NIR, tas būs stipri par švaku eksperimentam, tā ka "melna ķermeņa" štelle ir labakais ko var dabūt IR spektram.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

ebay ir 940 un 850 nanometri LED

Tas nav tas, kaut kas cits. Kas vēl izstaro kaut kādu starojumu?

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Varbūt atļausies precizēt par kadu frekvenču diapazonu tad velies atrast tu, jo Sliņķis IR gadījumam piedāvāja vienu no jēdzigakajiem variantiem !

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 2 Atbildēt

Ar parastām lampām.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Darīt var bet parastas lampas emitē redzamo gaismo + NIR jeb redzamai gaismai tuvo IR galu - tādā veida tu nedabūn apmeram 80% no IR radiacijas !!!

Un vel kaut kadu gabalu pie 1000-1500 nm tev atstaros PET vai PVC pudele, un beigas tas tavs eksperiments ir ar baigi mazo lietderīgo jēgu - esi selektīvi paķēris radiācijas apgabalu utt.utjpr.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Papildināsu tikai ar šādu sīkumu (parbaudītās frekvences atbilst tam kas paradits šajā bildē):

CO2 absorbē ļoti izteikti pie 4000 nm un 15000 nm, kas ar parastu lampu tev nav "aizsniedzams".

Otra lieta ūdens kura ķīmiskais sastavs tiek izmainīts, kaut vai iemetot jebkadu tableti tajā, tāpat ka CO2 esamiba udenī jau maina tā siltumietilpību , CO2 iztvaikošana maina arī H2O tvaikošanas ātrumu, un H2O tvaikiem ir vēl mazāka siltumietilpība. Tā kā pat šo vienkāršo eksperimentu veicot ir liela varbūtiba ka tiek izdarīti pilnīgi nepareizi secinajumi. Es gan vel nesaku hop, jo neesmu atradiska mainas iptnejā siltumietilpība ūdenim ar piemaisījumiem !!!

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Pēc teorijas - kas izstaro gaismu un kas nosaka, kāda tā gaisma būs?

Tur var izdomāt, kā tieši tos ūdens-gāzes procesus novērs vai samazināt. Piemēram, pudeles korķī ieliekot spiediena ventili.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

un ka tu esi iedomajies šādā situacija ieverot vienadus apstākļus abās pudelēs ?!? Saproti taču arī vienu lietu ka pudelē rodoties spiedienam virs atmosferas standarta tas izskatas vienā veidā, kamēr stratosfērā tas ir pavisam kas cits !

WALA Reģ.: 19.06.2002
1 0 Atbildēt

Un vēl man šobrīd izskatās, ka pats nesaproti par ko runā, tāpēc man ne sevišķi gribas tev teikt priekšā, jo visjēdzīgāko un objektīvāko risunajumu tev Bradypus jau pašā sākumā noradīja, bet tas tev palika nepamanīts. Un arī tad kā jau teicu eksperiments nav tīrs jo kaut ko ieberot ūdenī - tu jau esi sačakarējis eksperimentu - apstākļi nav vienādi !

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Ja nu gadījumā jūsu saturīgajā diskusijā izdodas saprast, kāda vispār ir eksperimenta jēga un kāds ir "pareizais" starojuma avots, paņem tukšu pudeli un sauso ledu.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Ņemsim parastu gāzētu minerālūdeni. Drusku pakratīsim. Vai izmantosim pusautomāta metināšanas aizsarggāzi. Novērsīsim paaugstinātu spiedienu.

Kas tur ir ar to teoriju par izstarotiem viļņu garumiem. Kas jāmaina tai lampai? Izlasi to burtu sakopojumu, pirms kāda laika ieliku, viens vārds tur ir lampa.

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

Raimond - izstarotājam varētu nemainīt neko, taču tu ka noverotajs spēj "absorbet" tikai redzamo spektru, tā ka tev nebūs ne jausmas kādu spektru izstaros tā vai cita "tumšā" lampa atkarība no pievaditā enerģijas daudzuma. Vai tālāk šādam eksperimentam vispār ir jēga, ja vien nevēlies saņemt pretī sviestainus rezultatus ? Piem . netrāpīsi CO2 absorbējošā diapazonā un izrādisies ka jasecina - CO2 vispār nekā neitekmē IR izstarojumu, vai gluži pretēji trāpīsi pareizi un iegūsi ka tikai CO2 vispār visu nosaka (kas arī ir tufta).

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Tipisks "settled science" piemērs. www.tvnet.lv/6896359/okeanu-straumes-klust-atrakas

Vispirms pasludinam vainīgo un pēc tam kautrīgi piebilstam, ka neko nesaprotam...

"Izmaiņas ir lielākas par tām, kādas varētu rasties dabisko svārstību rezultātā, tāpēc, visticamāk, vainojamas ir klimata pārmaiņas.

Piemēram, pastāv tikai daži novērojumi, kas koncentrējas uz cirkulāciju dziļāk okeānā. Izmaiņu okeānos apzināšana un saprašana var palīdzēt labāk saprast klimata pārmaiņas un to ietekmi uz dabu. Okeānu straumes izplata siltumu pa visu zemeslodi, kas savukārt ietekmē vidi un laikapstākļus."

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 0 Atbildēt

ja tu būtu paskatījies uz ko atsaucas Tvnet, un uz ko atsaucas viņu avots, tad redzētu, ka pētījums ir tikai pētījums par straumēm, un nebūt neapgalvo, ka klimata pārmaiņas ir 100% vainīgas pie straumju izmaiņām.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Viena klikšķa attālumā ("uz ko atsaucas Tvnet") ir apgalvojums: "Global warming is speeding up Earth’s massive ocean currents". Divu klikšķu attālumā ("un uz ko atsaucas viņu avots") ir apgalvojums "After correcting for the distinct effects of pollution hazes over land and ocean and for flaws in the temperature record, the researchers found that the interplay of greenhouse gases and atmospheric pollution almost single-handedly shaped the climate. Although the study could have reached different conclusions with different assumptions, outside researchers have conceded that the idea of regular multidecade cycles in the ocean is getting harder to defend."

100% vispār nekur netika minēti - konkrēta cipara nosaukšana ir tavs izdomājums. Kāds ir šī izdomājuma mērķis šīs komunikācijas kontekstā?

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
0 2 Atbildēt

manā tekstā ir ka neapgalvo, tu, dislektiķi

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Tieši tā - tavā tekstā ir "pētījums ir tikai pētījums par straumēm, un nebūt neapgalvo...", bet sekojot tevis norādītajām atsaucēm šādi apgalvojumi tomēr ir tur, kur tu apgalvo, ka nav.

Kādēļ atkal izsaki personīgu apvainojumu ar nepatiesu pamatojumu?

 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti