msh rakstīja: Tas "pamazām aizliegt" punkts jau tomēr notiek - reku ja gribi vojāžeri ar rijīgu nemotoru, un nevis transportieri - maksā ragā.
Nenotiek aizliegšana.
transportieris arī piesārņo. Es rakstīju nevis par atsevišķu auto brendu lobēšanu ( turklāt, kuri krāpās ar cipariem), bet par ierobežošanu un auto skaita SAMAZINĀŠANU.
Saki, vajag samazināt mašīnas? Nu tad jau cilvēkus arī vajag samazināt - kā ieteiksi, iemidzināt vai nogāzēt?
viencexperc
11.02.2019 17:30
".... Ja kāds gribētu atrisināt šo "problēmu", tad to atrisinātu. Ja ļoti liela gribēšana, var iet Ķīnas piemēram - limitēt auto reģistrāciju. Piemēram, - reģistrēt 1000 auto gadā. ...
Tad auto varēs atļauties retais, un atrisināsies gan piesārņojuma, gan sastrēgumu problēma.
Bet NEVIENAM to NEVAJAG"
>>>
Re ko rakstīju oriģinālā.
Es, protams, ka gribu turpināt braukt ar auto, nevis autobusu. Es esmu pret tādam scenārijam. Un visi grib. Bet ja runājam par "ekoloģiju", piesārņojumu pilsētās, tad daudz vieglāk tēlot kaut kādu darbību. Ar katru gadu automobiļu skaits PALIELINĀS. Un ja jaunie auto, kuri nedaudz ekoloģiskāki, tad tas maz ko maina, ja to skaits ir lielāks.
Visiem tas ir pie dirsas. Tā ir daļa no shēmas, kā var nopelnīt autoražotāji ( elektro, hibrīd auto ir dārgāki, plus - konkurentu iznīcināšana, jo tiem grūti atbilst eko normām), nopelnīt valstis, kurām nav naftas, nopelnīt valstis, ar izdomātiem nodokļiem ( un pats galvenais, - visi ir par aughstiem nodokļiem. Tas taču cilvēces labā!), un pelna zinātnieki, jo eko "pētījumiem" viegli atrast finansējumu, pelna dažādi uzņēmumi, biedrības utt, kas darbojas ar projektiem saistīti ar "ekoloģiju". Tā pati "TESLA" nemaz nebūtu, ja neviens nesāktu muldēt par piesārņojumu un ekoloģiju. Visi pelna. Uz parastā, muļķa, pelēkā zombija rēķina. Bet reāli, ar ekoloģiju neviens nemaz negrib cīnīties.
p.s.
Bet cilvēku skaits nav nemaz tik liels. Pasaule sevi var nobarot mierīgi.Turklāt, tie reģioni, kuri mirst badā - sevi ar pārtiku arī nenodrošina. Bet tas, ka Eiropā saražo pārtiku tik daudz, ka var atļauties eksportēt, un pie tam izmet daudz miskastēs, tad tā ir viņas lieta. Neviens neliedz Āfrikai mazāk vairoties, mazāk karot un vairāk domāt par ražošanas produktivitāti.
Bet ja prasītu MANU viedokli, es pateiktu, ka ļoti daudzi cilvēki tiek uzturēti pie dzīvības nevajadzīgi. Smagie noziedzinieki, garīgi un fiziski slimie, kā arī ļoti daudz nekastrētu tēviņu un mātītes, kuri vairojas naudas dēļ, bet no bērniem audzina nākamos noziedziniekus.
"Ar katru gadu automobiļu skaits PALIELINĀS"
Es gribētu redzēt statistiku latvijā reģistrētajām mašīnām kurām ir derīga TA, pa gadiem.
Lūdzu, skaties: bfy.tw/MMuf
O, LMGIFY ir izmainījuši savu darbības principu... 
Jebkurā gadījumā, man slinkums ņemties lai es varētu apskatīties CSDD lapā esošos failus [nav man te biroja programmas] - cik tie cipari atšķiras no šitentajā rakstā www.tvnet.lv/4752528/latvija-registreto-transportlidzeklu-skaits-parsniedzis-1-2-miljonus nosauktajiem?
Latviešiem ir tieksme skriet pakaļ citiem, Eu cīnās ar auto piesārņojumu, mums arī vajag. PAt nepiedomājot, kas, kur , par ko
Vai LAtvijā ir jāuztraucas par auto piesārņojumu pašreiz un tuvākajā nākotnē ?
LAtvijā iedzīvotāju blīvums ir 10 x mazāks kā vecajā eiropā , Lat - 30 uz km2, Vācija - 230, Beļģija 363, Holande 414
Mašīnu skaits ir apm 2 x mazāks uz iedzīvotāju kā tur, Latv -340 auto uz 1000 iedz, Luxemburgā pāri par 600.
Neliela matemātika un sanāk ka uz 1 km2 mums ir 20 x !!! mazāk automašīnu !
Iespējams, ka tuvāko 10 gadu laikā mēs labklājībā pietuvosimies vidējiem Eu rādītājiem un mašīnu skaits palielināsies, tad iedzīvotāju skaita ziņā mēs netuvosimies tam nemaz !
MAnā skatījumā, šī problēma ir tikai Rīgas centrā, 4 ielās, tikai pēcpusdienās !
Tad tur viņa arī ir jārisina !
Par pārējo Lat teritoriju vispār nav ko diskutēt.
Sastrēgumi Rīgā tomēr ir reāla problēma. Piesārņojums arī. Un, ja jau tagad sāks kaut ko risināt, tad pēc tam nebūs tik daudz jārisina.
Piemēram, plašas autostāvvietas pie katras dzelzcela stacijas jau tagad.
Jo pēc kāda laika tajās vietās būs sacelts kaut kas cits.
Izskatās, ka tā pamatproblēma ir drīzāk psiholoģiska, jo pie ērtībām pieradušais braucējs negrib pat pāris reizes nedēļā tiks vests ar busu vai kaimiņa auto un pieciest nelielas neērtības vest līdzbraucējus, paieties kādus pārsimt metrus kājām vai pabraukt pāris pieturas ar sabtransu.
Viens no variantiem būtu iestāstīt draiverim 1 reizi nedēļā nebraukt pašam un pārējās dienās novērtēt to iegūto labumu - mazāk auto, mazāk sastrēgumu.
Viss ir ar ko salīdzina, ja arī uz tām pāris ielām, drīzāk virzieniem, kur tie sastrēgumi rodas, tie ir, tad pēc pusstundas, max stundas tie vairāk tur nav un tas ir tikai Rīgā, pārējā LV to nav, kā jau pareizi arba norādīja.
Turklāt Rīgā tas lielā mērā ir apvedceļu trūkuma dēļ, neefeltīva, lēna un dārga sabtransa dēļ, kā jau pieminēto neeksistējošo park&ride sistēmu dēļ t.i. problēmu, kas ir jārisina no augšas. Taču tā kā mums visu ir pierasts risināt no apakšas - ar cilvēku neērtības, administratīvi radītiem šķēršļiem, sodiem un čakarēšanu šāda pelnu kaisīšana un pelnu kaisītāji sev uz galvas ir ļoti izdevīgi tiem, kas nespēj/negrib šīs problēmas risināt, tā vietā ievieš slaukšanas mehānismu auto vadītājiem ar "ekoloģisku" auto nodevu.
Ideja par stāvlaukumiem pie dz ceļa stacijām ir laba/atbalstāma, diemžēl praksē tur parādās maksas stāvvietas/ierobežojumi.
Tev ir principiāli iebildumi pret to, lai cīnītos pašos pamatos ar nepieciešamību ikdienā braukt uz Rīgu? Vai vēlies par atru cenu šādu nepieciešamību saglabāt, bet apgŗutināt cilvēkus ar stāavietu izbūves izmaksām un pārvietošanās ierobežojumiem?
ne mana cūka, ne mana druva...
Piesārņojošām gāzēm nav tautības. Tās, maitas, plūst pāri robežām! Bez pases un vīzas!
Tā, arba, mēs domāt nedrīkstam, sak, papriekšu piedirsīsim līdz tādam līmenim, kā citi, un tad, kad mūsu bērnuem smelsies sūdi mutē, tad lai paši arī domā?
Bija tāda bērnu grāmatiņa par Nezinīti. Viņi tur bija apsēduši kaut kādu bagātnieku pili un tās istabas vienu pēc otrās tā arī .... piegānīja. Citā tā autora grāmatā atkal bija par kredītiem 
Nē, tur bija pavisam savādāk. Kas notika ar bagātniekiem, kad aizgāja visi kalpotāji.
Liekas dīvaini uzlikt sev pamatīgu nodokļu slogu, kamēr citi dzīvo un ne par ko nebēdā. ASV pasaka, lai Kioto protokolu iebāž, kur saule neiespīd un pilsoņi laimīgi rada baisuli - CO2 un neiespringst. Ķīnā par ražošanu arī dzirdēts gana daudz - un kas viņiem?
Uz tā fona esam mazi un radām neievērojamu efektu, bet vajag savu labklājību kaut kā apcirpt, pamatojot ar "būsim zaļi". Bodēs demonizēt iepirkumu maisiņus, CO2 nodokļi, visādi citi vides absurdi (par ceļa P4 caur to Kangaru kaķu ateju pasākumu laikam būs visi dzirdējuši) - ikdiena.
Blin Zelta cilvēks TU esi Raimi,- Zelta cilvēks tikai par tautu domā. 
Ar sabiedrisko braukts ilgi . Nu izskatās atkal būs jāsāk . Precīzi nezinu kad ,bet lieli remonti plānojas Jelgavā .Loka magīstrāles tilts , un tilts pār platones upi . Abi izbraucamie /iebraucamie ceļi Jegava- Rīga . Un Rīgā Krasta iela ,teorētiski šis remonts man var stipri patraucēt .
reālais rīgas piesārņijums ir vienkārši netīras ielas !
ziemas smiltis kā tuksnesī vējš dzenā
kad kāds ir redzējis, ka sētnieki ietves mazgātu ?
par brauktuvēm vispār nav runa
bet mēs d....., ka dīzeļus vajag ierobežot
Sāls labvēlīgi iedarbojas uz elpceļiem,reku cilvēki kūrortos stāv rindās un maksā bargu naudu par iespēju sālsistabā pabūt.Sākot no aprīļa,2-3 mēn varēsim baudīt par velti, kamēr jūlija lietus to daudzmaz aizskalos.Galvenais baudīšanas laikā ir neaizrīties ar nox-u un netapt nosistam ar strāvu no kāda garāmbraucošā ekoelektromobīļa.
Tad jau radiācija arī veselīga.
Ir sanatorijas ( piemēram Baltkrievijā esošā "Radon" sanradon.by/), kur apstrādā ar radiāciju, kā profilakse pret vēzi.
Kurš maksātu par to ūdeni, ar kuru sētniekiem vajadzētu ietves mazgāt un kā sētnieki to ūdeni dabūtu līdz tām ietvēm ? ;) Piem mums tak nav 19.gs Vācija , kur to kārtīgi darīja.
Maksātu nodokļu maksātāji - tāpat, kā par visu citu. Aktuālākais jautājums, protams ir kā to ūdeni līdz ietvēm dabūt - tam būtu nepieciešama neattīrīta ūdens apgādes sistēma, jo ne no kāda saprāta viedokļa ietves nevajadzētu mazgāt ar dzeramo ūdeni.
Freijers - Turklāt Rīgā tas lielā mērā ir apvedceļu trūkuma dēļ, neefeltīva, lēna un dārga sabtransa dēļ, kā jau pieminēto neeksistējošo park&ride sistēmu dēļ t.i. problēmu, kas ir jārisina no augšas.
Protams, ka tā ir ļoti svarīga tēma. Tas atrisinātu problēmu dažiem lauku braucējiem, kas atstāja auto lielveikalu stāvvietās, ar sabtransu izbraukāja Rīgu un vakarā godīgi aizbrauca mājās, Rīgas centrā nemaz neparādoties.
Un vēlreiz - piesārņojums un transporta izmaksas toemēr ir reāla lieta. Un ekoloģiskiem pasākumiem, protams, būs visādi kantori, kas mēģinās sa...t visu ideju. Tomēr to, ka vismaz lokāli braucošs elektrovāģis vai kaut vai LPG auto tomēr reāli mazāk piesārņo un otrajā gadījumā - mazāk izmaksā. Tie ir reāli skaitļi.
Jebkurš ekoloģisks pasākums ir nedaudz neērts. Alumīnija bundžas placināšana, lai vairāk saiet kaste vai papīra mešana citā kastē, nekā stikls arī ir neērtība. Tāpat, ka 2 reiz nedēļā nebraukt vienam, bet vest divus līdzi un vēl pievest pie viņus pēc adreses darba vietā.
www.pv.lv/lv/marsrutu-saraksts/?from=Carnikava&stop_from=&to=R%C4%ABga&stop_to=&date=19.02.2019 paskat, Carnikava - Rīga
No Ādažiem jātiek līdz Carnikavai tur plašā 100 auto stāvvietā tas auto jāatstāj līdz vakaram.
Kādēļ negribi novērst pašu nepieciešamību masveidā braukāt no Carnikavas uz Rīgu? Tā pati par sevi ir neekoloģiska un neērta pat tad, ja aiztāj transportu ar mazliet ekoloģiskāku.
Vispār jau daudzās pasaules daudzmiljonu megapolisēs dzīvošana laukos un darbs stundas brauciena attālumā pilsētā ir super ekstra.
Ietlpīgas autostāvvietas pie KATRAS dzelzeļa stacijas gan jau ir viens no variantiem, kas varētu kapitāli atslogot satiksmi. pie tam daudzi brauc 2-3-5 kilometrus līdz tai stacijai, tur vasarā to varētu darīt pat ar kaut kādu elektrovelosipēdu. To gan vajadzētu īpašā stāvvietā.
ltv.lsm.lv/lv/raksts/19.02.2019-rita-panorama.id151887/
1st.21.minūte sastrēgumi Rīgā
Ļoti slikti, ka tā. Vajag mācīties no kļūdām, nevis tās atkārtot. Iedzīvotāju koncentrēšanās "daudzmiljonu megapolisēs" ir slikta no ļoti daudziem aspektiem un faktiski mūsdienās ir zudusi jebkāda praktiska nepieciešamība tādām būt.
Ok. nemazgāsim ielas, aizliegsim auto Rīgā !
Visā pasaulē mazgā ielas !!!
Vienīgie , kas Rīgā cīnās ar putekļiem ir tramvaji, kas sliedes regulāri laista
p.s. pirms 2 nedēļām redzēju tantiņu, kas ar šļūteni skaloja sniegu no tuneļa kāpnēm pretī centrālturgum !!!
Trepes bija tīras no dubļiem un sniega, bet nedaudz ledainas
"Vienīgie , kas Rīgā cīnās ar putekļiem ir tramvaji, kas sliedes regulāri laista" Tam ir iemesls, mums atšķirībā no "visas pasaules" , starp tramvaju sliedēm ir smiltis vai nu dabiski, vai no tā, kas ziemā sakaisīts. Un , kad tas viss izkalst, tramvaju vibrācijas kopā ar vēju pavasaros rada aiz tramvajiem skaistus putekļu mākoņus. "redzēju tantiņu, kas ar šļūteni skaloja sniegu no tuneļa kāpnēm pretī centrālturgum !!!" Protams, viena no retajām vietām, kur to var redzēt, jo krāns netālu un par ūdeni tantiņai nav jāmaksā.
Veco laiku filmās var redzēt neparastu skatu- 5cos no rīta pilsētā brauc cisterna un laista brauktuvi.Gaiss smaržo, uz darbu steidzošie pēc stundas dziļi elpos un neviltoti priecāsies.Tagad ir cits skats- brauc putekļu savācējs, stāv gaisā putekļu mākonis, bet aiz viņa vienalga paliek skaidri saskatāma nesavākto meeslu strīpa.
Ar to laistīšanu naudu nenopelnīsi. Kas tas par biznesu - liet ūdeni.
Ja varētu mazgāt ielas ar feirī, tad protams, ka jau sen mazgātu. Atvērtu kādam dēliņam vai meitiņai feirī - ūdens "ražošanas" biznesu un mazgātu ielas no rīta līdz vakaram. Bet ar parastu ūdeni. Un vēl tērēt degvielu?
Un, vispār, ja tagad brauktuves un ietves smuki skalotu ar ūdeni, tad zināt, kas notiktu ? Visi tie dubļi aizdambētu lietus ūdens kanalizācijas sistēmu. Kas daļēji notiks tā kā tā, uznākot kārtīgam lietum.
www.youtube.com/watch?v=ylL_4RPA6LY&t=3m17s
te redzams, kāpēc pie mums un uz A ar satiksmi ir tā, kā ir.
650 rakstīja: Veco laiku filmās var redzēt neparastu skatu- 5cos no rīta pilsētā brauc cisterna un laista brauktuvi.Gaiss smaržo, uz darbu steidzošie pēc stundas dziļi elpos un neviltoti priecāsies.Tagad ir cits skats- brauc putekļu savācējs, stāv gaisā putekļu mākonis, bet aiz viņa vienalga paliek skaidri saskatāma nesavākto meeslu strīpa.
Bet tu ievēroji, ka veco laiku filmās brauc pa ielu 5 mašīnas, nevis 500.
raimondsm rakstīja: Sastrēgumi Rīgā tomēr ir reāla problēma. Piesārņojums arī. Un, ja jau tagad sāks kaut ko risināt, tad pēc tam nebūs tik daudz jārisina.
Piemēram, plašas autostāvvietas pie katras dzelzcela stacijas jau tagad.
Jo pēc kāda laika tajās vietās būs sacelts kaut kas cits.
Izskatās, ka tā pamatproblēma ir drīzāk psiholoģiska, jo pie ērtībām pieradušais braucējs negrib pat pāris reizes nedēļā tiks vests ar busu vai kaimiņa auto un pieciest nelielas neērtības vest līdzbraucējus, paieties kādus pārsimt metrus kājām vai pabraukt pāris pieturas ar sabtransu.
Viens no variantiem būtu iestāstīt draiverim 1 reizi nedēļā nebraukt pašam un pārējās dienās novērtēt to iegūto labumu - mazāk auto, mazāk sastrēgumu.
No otras puses - tas, kas te Rīgā ir, tos pārsvarā pat īsti par sastrēgumiem nosaukt nevar... Pamēģiniet pīķa stundā izbraukt cauri, piemēram, Parīzes centram :w)
Par to psiholoģisko - savā ziņā piekrītu. Es kaut kā no tā izmācījos ārā, kad pārvācos uz centru diezgan tuvu darbam - tieši ar domu, lai vajadzētu mazāk braukt ar auto, stāvēt sastrēgumos utt. Tagad tā arī daru - man pa nedēļu mašīna vairāk stāv, jo līdz darbam ar kājām 20 minūtes... Vakarā dažreiz pat ātrāk sanāk kā ar auto 
Teorētiski pat vispār varētu bez mašīnas iztikt un tā pat lētāk būtu - pa nedēļu ar kājām/sabu/Taksifaju, kas man par brīvu ir, sliktākajā gadījumā kaut kādu Carguru, a brīvdienās kaut vai noīrēt... bet, nu, neesmu gatavs psiholoģiski atteikties no sava auto. Varbūt kaut kad nākotnē.
Nevajag iztikt bez mašinas vispār. Ar mašīnu ir labi kaut kur aizbraukt, piemēram, vasarā turp-atpakal 650km uz Čuguna festivālu, pilnīgi neracionāls brauciens, vai arī ciemos, vai sagribējās apskatīt Latviju vai Eiropu.
Problēma ir ikdienas garie vai ne tik garie maršruti ar kārtīgu mīcīšanos sastrēgumos, sabiedriskā transporta organizācija, visādu stimulu trūkums to izmantot, dotācijas un tamlīdzīgi.
Ir jau labi arī Rīgā šad tad aizbraukt kaut kur, ja vien uz ielas būtu 20-30% auto mazāk. Bet tad 2x nedēļā Tu pats esi tas, kas tur nebrauc ar savu auto, bet ar ko citu. Un tā atkal ir neērtība, zinies.
Ehh, labi te dažam labam, kad darbs sasniedzams teju ar kājām. Lai arī pats nedrīkstu žēloties, arī varu aiziet kājām max 25 min., tomēr darba specifika man prasa pastāvīgi būt mobilam, tādēļ arī nīkstu (gan ne tik trakā) sastrēgumā ikdienas. Slavenās Valdeķu ielas un Graudu ielas virzienā uz CSDD pusi ir visai jautras no rītiem 
Tomēr ienāca prātā manas sievas variants, kad no dzīvesvietas Ziepniekkalnā viņai katru dienu jāmēro ceļu līdz Duntes ielai turp un atpakaļ. Totāli zemē izmests laiks, no rīta ap 7:20 - kādas 35 minūtes, vakarā ap 17:15 - pat visas 50 minūtes korķos Maigi sakot, nekāda ekoloģijas pienesuma no viņas (gan mazauto Hyundai i20 ar laikam litrīgu benzīna sirsniņu) Rīgai nav vis. Arī darbs prasa būt mobilai, vizītes pie klientiem ik pa laikam utt. Es te par to, ka arī Rīgā reāli besī ārā sastrēgumi, ko apbraukt neprot arī Waze...
Īsais kopsavilkums - tavai ģimenei (un pakārtoti sabiedrībai) būtu daudz nepieciešamāk risināt sastrēgumos zaudētā laika (kas rodas no ikdiena braukšanas nepieciešamības) problēmu, nekā vēl vairāk atņemt laiku ģimenei, lai mēģinātu glābt pasauli no nenormālā piesārņojuma, ko tava sieva rada.
msh rakstīja: O, LMGIFY ir izmainījuši savu darbības principu...
Jebkurā gadījumā, man slinkums ņemties lai es varētu apskatīties CSDD lapā esošos failus [nav man te biroja programmas] - cik tie cipari atšķiras no šitentajā rakstā www.tvnet.lv/4752528/latvija-registreto-transportlidzeklu-skaits-parsniedzis-1-2-miljonus nosauktajiem?
Tad tu gribi redzēt, vai gribi, lai kāds tev pasniedz uz paplātes ar zelta maliņu?
iciks - "Liekas dīvaini uzlikt sev pamatīgu nodokļu slogu, kamēr citi dzīvo un ne par ko nebēdā. ASV pasaka, lai Kioto protokolu iebāž, kur saule neiespīd un pilsoņi laimīgi rada baisuli - CO2 un neiespringst. Ķīnā par ražošanu arī dzirdēts gana daudz - un kas viņiem?
Uz tā fona esam mazi un radām neievērojamu efektu, bet vajag savu labklājību kaut kā apcirpt, pamatojot ar "būsim zaļi". Bodēs demonizēt iepirkumu maisiņus, CO2 nodokļi, visādi citi vides absurdi ...."
Un kuras tad būtu rūpnieciskās daudz enerģiju tērējošas rūpniecības nozares Latvijā?
Par CO2 mēs te vispār nediskutējam jau gana ilgi, jo tad visa saruna aizietu vienos vārtos. Pat dīzeļa NOXus un cietās daļinas mēģina salīdzināt ar parastiem putekļiem.
Plastikāta maisiņi ir izcils piemērs. Jo cilvēki sajūtas zaļi auduma maisiņu piekraujot ar produktiem, kas katrs atsevišķi ir iesaiņots plastmasas kalnos. Jā tā vietā, lai bīdītu visu šo pseidozaļo biznesu, ļautu cilvēkiem dzīvot kā ierasts, bet atbrīvojušos resursus veltītu biodgradējama plastmasas aizstājēja izstrādē, tas jau sen būtu izdarīts un visi varētu dzīvot tālāk ērti un laimīgi. Padomā kādreiz paskatoties uz jautājumu no citas puses - vai faktiskā rīcība patiešām ir efektīvākais ceļš uz deklarēto mērķi. Ja ne - tad aizdomājies, kas ir patiesais mērķis.
kasinsh79 rakstīja: Ehh, labi te dažam labam, kad darbs sasniedzams teju ar kājām. Lai arī pats nedrīkstu žēloties, arī varu aiziet kājām max 25 min., tomēr darba specifika man prasa pastāvīgi būt mobilam, tādēļ arī nīkstu (gan ne tik trakā) sastrēgumā ikdienas. Slavenās Valdeķu ielas un Graudu ielas virzienā uz CSDD pusi ir visai jautras no rītiem
Tomēr ienāca prātā manas sievas variants, kad no dzīvesvietas Ziepniekkalnā viņai katru dienu jāmēro ceļu līdz Duntes ielai turp un atpakaļ. Totāli zemē izmests laiks, no rīta ap 7:20 - kādas 35 minūtes, vakarā ap 17:15 - pat visas 50 minūtes korķos Maigi sakot, nekāda ekoloģijas pienesuma no viņas (gan mazauto Hyundai i20 ar laikam litrīgu benzīna sirsniņu) Rīgai nav vis. Arī darbs prasa būt mobilai, vizītes pie klientiem ik pa laikam utt. Es te par to, ka arī Rīgā reāli besī ārā sastrēgumi, ko apbraukt neprot arī Waze...
Katram regulārām sastrēgumam Rīgā ir vismaz kāds rerouts...tos wāze nepazīt lielākoties + waze arī neprognozē korķus, tie parādās tad, kad pats jau esi iekšā vienā.
Par to ekoloģiju...pilsētai labi, ja ej ar kājām - nelieto sabtransu un maksā nodokļus - IIN un NĪN, auto nelieto - laukumi nav nepieciešami (tirsēju bandas kvieks, tavs auto - tava problēma - piekrītu, bet tad ir jāatdod daļa IIN un NĪN, vai arī kas pretīm jādod), bērnu nav. T.i., kas kādam citam labi, pašam reti arī kad ir labi.
Rīgā braukāt pāri Daugavai - OK centrs cita opera, darbs/mācības <--> mājas , sevišķi ja vēl kādā kaktu mirkorajonā sanāk dzīvot nereti ir tas pats, kas dzīvot pierīgā un braukāt uz to pašu rajonu - cilvēki ir to sapratuši.
Tādēļ man pēc mājas būvniecības tajā būs arī birojs - reāli būs iespēja ekonomēt gan benzīnu (nedaudz), gan laiku arīdzan 
Darba devēja oficiāls piedāvājums, starp citu - nevar tādu neizmantot, pretī solot vien jau tā labo rezultātu nemainību (uzlabojumu) 
Tad tas, ka plastmasas piesārņojums pastāv, arī tiek apšaubīts?
Kāpēc parastie smilšu putekļi tiek salīdzināti ar NOX un sīkajām daļiņām no dīzeļiem?
Idejiski piesārņojums pastāv, bet ir lietderīgi apšaubīt tā apmērus un to, kā tas mums tiek pasniegts. Demonizēt plastmasas pudeles, maisiņus, ieviest depozītus, celt cenas u.tml.
Tās bildes ar bērniem, kas peldas plastmasas atkritumu jūrā, nav no Latvijas. Tu vari maksāt kaut 1 eur par mazo maisiņu, tajā Ķīnā, Indonēzijā vai Indijā viņi tāpat ķēza un ķēzīs.
Nu paga, mēs dzīvojam savā valstī ar rmūsu vidi, kas mums apkārt, ar mūsu urbanizācijas un satiksmes organizācijas līmeni un mēs savā vidē varam normāli apspriest, ko var darit, Viena doma ir - pie katras dzelzceļa stacijas kapitalu, lielu, ēŗtu 100 auto stāvvietu. Mums nav tās 10 miljonu metropoles ar viņu problēmām. Mums ir Daugava, varbūt vēla pāris tiltus vajag.
Daudziem ir darbs pusstundas vai stundas brauciena attālumā no praktiski lauku vides līdz darbam pilsētā, kas ir ekstra citās valstīs, bet mēs to varam padarīt par vēl lileāku ekstru, reizi nedēļā braucot kopā ar kaimiņu un mazinot sastrēgumus, kurus pēc citu valstu mērogiem par tādiem nemaz neuzskata.
Piesārņojums vai ne piesārņojums, bet mums apkārt tās plastmasas ir ŠAUSMĪGI daudz, neatkarīgi no tā, kur tā plastmasa galu galā nonāk. Es personīgi principa pēc cenšos neņemt veikalos nevajadzīgus maisiņus - lai arī tas gājiens tāpat diezgan maz samazina manu plastmasas atkritumu ražošanas apjomu.
Kaut kā nemanīju, ka kāds apšaubītu plastmasas piesārņojumu.
Bet kas nepareizs kvēpu un putekļu salīdzinājumā? Tas ir visnotaļ pamatots, jo medicīniski ietekmē ir līdzīga. Bet NOx pats piepini klāt.
Pats savukārt spītīgi atsakies atbildēt uz jautājumu, kas tev ir pret domu samazināt vajadzību pēc braukāšanas, bet uzstāj uz to, ka jābraukā, tikai jāpadara tas process neērtāks. Tas kaut kāds mazohisma paveids?
Dīzeļa daļiņas ir daudz smalkākas.
www.dieselnet.com/tech/dpm_size.php
Coarse particles or PM10—particulates of an aerodynamic diameter ≤ 10 µm
Fine particles or PM2.5—particles with a diameter ≤ 2.5 µm
Ultrafine particles of diameters below 0.1 µm or 100 nm
Nanoparticles, characterized by diameters of less than 50 nm.
Pirms pārdesmit gadiem martā vēl bija ziema. Ja nu kāds ar šīs ziemas pāris mēnešiem mēģina noliegt sasilšanas faktu.
Savukārt aizpagājušogad nebija vasaras. Vispār. Skatīsies, kā šogad būs.
Aizpagājšgad 3 dienas bija vasara, bet peldēties es nebiju ne vienu reizi.
Savukārt, ja nemaldos, 4 gadus atpakaļ vēl aprīlī bija sniegs un maija vidū bija mīnuss grādi.
Visaugstākā gaisa temperatūra +37,8 °C Ventspils 2014. gada 4.augusts
+36,7 °C Ventspils 2014. gada 3.augusts
!!!!!!!!!!!!!+36,4 °C Daugavpils 1943.( !!!!!!) gada 4.augusts !!!!!!!!!!!!!!!!!!!
+36,0 °C Jelgava 1994. gada 13. jūlijs[4]
es domāju, ka neviens nenoliedz faktu par sasilšanu. Noliedz CILVĒKA IETEKMI uz klimatu.
Tā ir liela atšķirība.
Tas ir tas pats, kas teikt:
Pavasarī ūdens līmenis upēs ceļas, jo cilvēki sāk mainīt ziemas riepas uz vasaras. Tā ka no šodienas - vasaras riepas mainīsim, samaksājot 5 eiro. Tādā veidā cīnīsimies pret paliem.
...
Lūk tā tas notiek.
13-19 gs Eiropā bija mazais ledus laikmets. Kopš šī laika klimats pakāpeniski silst. Kāds sakars ar dīzeļģeitu? Klimats sāka silt no 1850,gada, bet VW tika nodibināts tikai 1933. Vai tev neliekas, ka tevi čakarē?
Tā ir ļoti laba lieta, tā globalā sasilšana. Kad zinātniskajās konferencēs kāds piemin, ka cilvēks neitekmē klimatu, uzreiz uzrodas fakti par smogu, piesārņojumu lielās pilsētās, un protams, ka tam visi piekrīt. Globālā sasilšana un piesārņojums pilsētās, tās ir dažādas lietas, bet kopā tās ļauj lielām kompānijām nopelnīt. Un parasti, tas viss tiek padots kopā ( lai gan tas nav tas pats), lai palielinātu tā visa nopietnību.
raimondsm rakstīja: Pirms pārdesmit gadiem martā vēl bija ziema. Ja nu kāds ar šīs ziemas pāris mēnešiem mēģina noliegt sasilšanas faktu.
Pirms 1000 gadiem Grenlande bija zaļa . Tagad ? Vai to sauc par sasilšanu ?
Bradypus rakstīja: Un vēl kādu laiku atpakaļ ledājs pa Latvijas teritoriju stumdīja velnakmeņus. Būtu diezgan jocīgi noliegt sasilšanas faktu.
Pirms gadiem bija strīds ar vienu klimata sasilšanas apmāto . Toreiz viņš visu novēla tikai uz cilvēka izraisītu .
Tagad tāpat pūš klimatistu stabulē , bet šiem iedotas citas metodičkas . Tagad šamie nenoliedz no cilvēka neietekmējamu klimata maiņu . Tikai akcentē ,ka tas cilvēka dēļ norit daudz straujāk.
Ideja taupīt un nebraukt patiesībā ir laba ideja. Tam ir vairāki pamatojumi. Ekoloģiskais, globālās sasilšanas, lokālais piesārņojums ar NOXiem un daļiņām, sastrēgumi, tirdzniecības bilance, jo Latvijā degvielu tik daudz, kā vajag, neražo.
Tad nu to ideju attīstot, sākas visādi gājieni - sākas ar paša sasilšanas fakta apšaubīšanu, tad - ar to, ka cilvēks ietekmē, tad, ar to ka vispār var noteikt, cik tā CO2 bijis, tad sākas salīdzinājumi dīzeļa izdlītajām daļiņām ar parastiem smilšu putekļiem, tad mēģina piedēvēt kau kādu personisku interesi, - visu laiku kaut kāda ....., ka tikai traucē apjēgt un labi jēdzīgi izdomāt, kas un kā.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2