arba rakstīja: interesanti, ja elektroauto lādē ar elektrību, ko iegūst ātomelektrostacijā, vai auto ir ekoloģisks ?
Nebūs. Kaut vai dēl pārvades elektromagnētiskā lauka un kodolatkritumiem.
Tas neko nepierāda. Un šovasar dažādās valstīs tika uzstādīti steriem siltuma rekordu.
www.sciencealert.com/this-is-why-that-freezing-winter-doesn-t-mean-we-can-ignore-global-warming
eu.indystar.com/story/news/2018/01/03/how-science-links-cold-weather-and-global-warming/995553001/
Un ko tas pierāda? Ja 5 gadus pēc kārtas tiks uzstādīti tādi siltuma rekordi tad varbūt sākšu ticēt. Piemēram 17tā gada vasara bija auksta.
Viens no aukstas vasaras iemesliem ir globālā sasilšana - kūst polārie ledāji un vējš pūš pārsvarā no tās puses.
Pa to laiku Austrālijā www.theguardian.com/australia-news/2019/jan/24/australia-heatwave-adelaide-breaks-its-all-time-heat-record-hitting-466c
--------------------
Kā jau rakstīju sākumā - vai mēs varētu nenoliegt globālo sasilšanu kā faktu, ko?
Sāc vienreiz aizdomāties, kādēļ virsrakstā ir "all time", bet pašā rakstā (kuru, iespējams, ka tagad modē - neesi nemaz lasījis) jau mainās uz "since records began 80 years ago". Nav tur ko noliegt - klimats uz zemes ir mainījies miljardiem gadu un mainās arī tagad.
Izvirzīta teorija, ka klimatu sāka mainīt jau Amerikas kolonizācijas laikā. www.tvnet.lv/6513341/kolonisti-amerika-nogalinaja-tik-daudz-cilveku-ka-sakas-klimata-parmainas
Rekordus fikse pedejos 100 gados !
Tāpēc, ka ja fiksēs senākos laikos, visa cilvēka ietekme uz klimatu sagāzīsies kā kāršu namiņš.
raimonds
Kā jau rakstīju sākumā - vai mēs varētu nenoliegt globālo sasilšanu kā faktu, ko?
.
Protams ,ka nevaram noliegt . Tikai ar cilvēka darbību tur maz sakara . Nesena pagātne ( 10 000) kurš izkausēja ledu tagadējās Latvijas teritorijā
arba rakstīja: Rekordus fikse pedejos 100 gados !
Rekordus fiksē "zinātnieki" dažādu klimata fondu ,grantu stipendiāti . Izdevīgos rekordus izceļ ( kūst ledus ziemelpolā ,lāčiem nav kur dzīvot ) , citus noklusē ( antraktīdā ledus platība pieaug ) .
Un kas ir 100 gadi planētai . Pēdējos 1000 gados ( rakstība ,plaši daudz dokumentēts ) ir bijuši paris simti gadi krietni siltāks, gan vēsāks pēc tam
www.gdrc.org/oceans/world-oceans.html
82 milijoni kvadrātkilometru Atlantijas okeānam vien. kopā 333. Un 1 centimetrs ūdens no virsmas laukuma.
Izrēķinām, cik koksnes jāizaudzē un kaut kur jāsakrauj, lai aizvāktu 1 centimetru no pasaules okeānu līmeņa.
Otrs variants - cik enerģijas vajag, lai elektrolīzē sadalītu to pašu daudzumu ūdens. Skābeklis paliek atmosfērā, ūdeņradis pagaist kosmosā, jo gravitācija to nenotur.
Rēķinām. Jo sasilšanu netaisamies mazināt.
Un kam tev tas 1cm? Painteresējies, piemēram, kur atrodas Pori, kas tika dibināta 1558. gadā jūras krastā.
Nu pamēģini izrēķināt. 333 miljoni kvadrātkilometru. Cik tonnas ja par centimetru un cik- ja par metru. Kā pārrēķināsi koksne, kas jāzin.
Hm, 10 kilometri no botnijas līča... 
Vajadzētu saskaņot datus un faktus, ar kuriem strādājam. Nafta, gāze un ogles jau ari faktiski nekas cits nav, kā zemes dzīlēs pārstrādātas augu atliekas. Tad nu, lai apmēram diskutētu par tēmu, jābūt saprašanai par vielu apjomiem un dažiem skaitļiem.
Sasaldēt to ūdeni, kas cels to okeānu līmeni laikam nevar. toties vismaz teorētiski varsadalīt ūdeni elektrolīzē vai izaudzēt nemērā daudz koku un vispār biomasas, sakraut kaudzē un aizvākt to no aprites kā gadu tūkstošus bija aizvāktas akmeņogles, nafta un gāze.
Lai to izdarītu, ir jāzin, kur ņemt skaitļus un ko ar tiem darīt.
Ja nu sanāktu, ka tas daudzums ir ļoti liels, tad nekas cits neatliktu, kā rēķināt to pašu ekonomiju, co2 samazinājumus un citus pasākumus, kas samazina siltumu uz Zemes.
Tu esi tā kā drusku apsēsts ar to elektrolīzi. Visi skaitļi ir Googlē. Te ir tāds neliels aprēķins:
Pasaules okeānu pazemināšanai par 1 mm vajag sadalīt 362 km3 ūdens. Pusmetram 181000 km3. 1 m3 ūdens sadalīšanai vajag 4400 kWh. Visas Pasaules saražotā enerģija ir apm 22 Twh gadā. Tas ir 2.2*10^10 kWh.
181000 km3 sadalīšanai vajadzēs: 4400*181000*10^9=
7.96*10^17. Izdalām to ar 2.2*10^10 ( Pasaules saražotais elektroenerģijas daudzums gadā, tiesa tikai 2012.g. dati ),
un dabūjam 3.62*10^7 gadi. Tātad , tikai 36 miljoni gadu elektrolīzei. Mazliet pacietības vajadzēs. Bez tam process okeānus nedaudz uzkarsēs, jo elektrolīzes lietderības koeficients ne tuvu nav 100%, un pastiprinātas ledus kušanas rezultātā pienāks vairāk ūdens klāt , nekā tiks sadalīts. Un vēl jautājums , kur likt ārkārtīgos skābekļa un ūdeņraža daudzumus, jo ūdeņradi dedzināt nedrīkst.
Bet Tu jau neesi aktīvākais globālās sasilšanas cilvēka ietekmes noliedzējs Tiem lūdzu sarēķināt visu biomasā. Tu tur nepiedalies.
------------------
Ūdeņradis izgaisīs kosmosā, jo ir par vieglu. Un mainīsies atmosfēras sastāvs. Interesanti, par cik vairāk skābekļa sanāks?
----------------
Pie tam skābekli uzreiz var izmantot kādu degšanas procesu uzturēšanai, tas paaugstinas lietderības koeficientu.
Un vispār - tie visi ir tikai aprēķini un vielas izpratnes demonstrējumi. Lai parādītu, ka enerģētiski varbūt ir daudz izdevīgāki pavisam citi pasākumi. Un to visu apmēram izrēķinātu. Es esmu dabā redzējis studējošu ļaužu diskusiju par to, vai ekoloģiski izdevīgāk ir dedzināt metānu vai akmeņogles. Nopietni.
Runājot par "biomasu", TVnetā bija tāds interesanta rakstiņš:
www.tvnet.lv/6513341/kolonisti-amerika-nogalinaja-tik-daudz-cilveku-ka-sakas-klimata-parmainas
"Londonas universitātes pētnieki aplēsuši, ka kolonistu dēļ, kas ieradās Amerikā 15. gadsimta beigās, bojā gāja 55 miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju."
"Tas viss noveda pie tā, ka 56 miljoni hektāru zemes, kas iepriekš tika izmantota lauksaimniecībai, tika pamesti. Rezultātā tur sāka augt koki un dažādi savvaļas augi, kas burtiski izsūca no atmosfēras milzīgu daudzumu CO2, atvēsinot klimatu uz Zemes."
Kāda mārrutka pēc būtu to jārēķina biomasā? Kārtējais bezjēdzīgais, lai arī teorētiski iespējamais, aprēķins.
Klimats mainās un vienmēr ir mainījies. Ir jāpārstāj domāt, ka mēs esam spējīgi tās izmaiņas apturēt, lai vai kāds ir mūsu tehnoloģiskais progress. Tā vietā ir savlaicīgi jādomā, kā pielāgoties - to, ko cilvēki ir darījuši visu savas eksistences laiku. Nevis liegt enerģijas pieejamību nabadzīgajiem tādēļ, lai mēģinātu izglābt ne tik nabadzigā Ala Gora jūras krastā uzcelto villu!
97% pasaules zinātnieku, kuri ir pētījuši šo problēmu, piekrīt apgalvojumam, ka cilvēka darbības ietekmē pašreizējās klimata pārmaiņas.
Cerams starpība starp "ietekmēt" un "izsaukt" ir saprotama?
Es domāju, ka tie 3 procenti nesaprata jautājuma būtību.
Protams, ka ietekmē. Viena aita nopurkšķina un ar savu metānu ietekmē klimatu.
Tikai vai tik daudz, ka klimats mainās cilvēka dēļ, tas ir cits jautājums.
Gaidīju šo... Zinātne nav politika - tajā neeksistē balsu skaitīšana, bet gan tikai fakti. Balsu skaitīšana vien jau nozīmē ka tas ir politisks jautājums. Zinātnē, savukārt, vienmēr taisnība ir bijusi un būs mazākumam - reizēm pat vienam vienīgam cilvēkam uz pasaules.
Guzis rakstīja: Cerams starpība starp "ietekmēt" un "izsaukt" ir saprotama?
Zinātniekiem nekad nav bijis viegli , vienmēr jāmāk uzminēt ko pastāvošās varas "jūtīgās " tēmas . Tā tas bija viduslaikos ,staļina . Un tagad jauno marksistu domas . Nu klimata jomā skaidrs , ja apšubi tad ... labākajā gadījumā nedabūsi grantu . Bet vēl iespēja ,ka piekarinās visu komplektu fašists,ksenofobs, rasists ..... trampists .
Tapēc tie izteikumi ir tādi uzmanīgi
Pilnīgi aplams saīidzinājums. Un, kā pierāda OIK skandālītis, sa...st var jebkuru patiesībā labu ideju, jo piemaksājot 5-10% neviens īpaši neprotestetu, lai jau tā vietējāe enerģētika attīstās, bet veiiklie zēni spēj sa..st visu, kam pieskaras. UN nejauc liberālisma ideologiju un stratēģiju un taktiku ar globālās saslilšanas faktu un cilvēka ietekmi.
Mēģiniet tomēr vismaz paši priekš sevis tos aprēkinus uzrakastīt. Ja strīdas par ietekmi, tad jābūt vismaz dažiem kopējiem secinājumiem, ko pieņem abas strīdus puses.
Nu piemēram, vai SEG gāzes vispār ietekmē klimatu.
Vai zinātnieku dati par dažadu periodu atmosfēras sastāvu ir reāli vai ne.
Vai degot ogļūdeņražiem rodas co2 un ūdens.
Neesmu pārbaudījis tos aprēķinus, bet tie spēj diezgan skaidri pateikt, kuras tehnoloģijas varētu būt labāk piemērotas un kuras ne.
1) To jau izdarīja Als Gors & Co - nevienam citam neko vairs nav jājauc - tieši otrādi jāmēģina izstrēbt tie mēsli, kas ir ievārīti sajaucot patieso ekoloģiju ar liberālisma ideoloģiju un stratēģiju
2) Ar kādu mērķi tie aprēķini būtu vajadzīgi - to vēl neesi paskaidrojis saprotamā veidā. Ja es tev teikšu, lai aprēķini urīnvielas procentus vidējā hokeja spēles apmeklētāja čurā, jautājums nešaubīgi būs saistīts ar ekoloģiju, tikai jēga nekāda.
3) Jā SEG gāzes ietekmē klimatu, bet visā šajā diskusijā tiek ignorēta pati izplatītākā SEG gāze H20. Vai nu runājam par visām, vai diskusija ir bezjēdzīga.
4) Kuri tieši dati? Ir virkne pretrunīgu datu kopu, kas absolūti un neapstŗidami pierāda, ka vismaz daļa no datiem ir nereāla.
5) Jā, un?
6) Kuri no aprēķiniem? Atkal ir pretrunīgi, kas automātiski nozīmē, ka vismaz vismaz daļa ir maldīga.
Pamēģināsim tā - dīzeļa izmešus rada cilvēks braucot ar savu auto un pilsētā būtu labāk, ja to būtu mazāk, jo tie ir kaitīgi veselībai.
Sastrēgumus rada cilvēki ar saviem auto, ja to būtu mazāk, tiem, kas brauc arī būtu labāk. CO2 vispār nav pieminēts.
Nedomāju, ka saņemšu apstiprinošu atbildi, es te tikai māžojos. Tā tāda argumentācijas tipa pārbaude.
Ok, pamēģināsim. Kādēļ mini tieši dīzeļa? NOx nupat jau ir aktuāli arī augstas veiktspējas benzīna dzinējiem, bet kvēpi ar filtriem ir relatīvi maza problēma. Bet kopumā jā - piesārņojuma iznešana no blīvi apdzīvotām vietām ir vēlama, tikai jārēķina samērīgums izmaksās un risinājumos.
Jā - lieka pārvietošanās ir problēma. Pamatā sastrēgumu rada ikdienas darbs-māja braucēji. Problēma jārisina, samazinot nepieciešamību pēc ikdienas ārvietošanās un tādejādi atvieglojot ikdienu, nevis ar apgrūtinājumiem ierobežojumiem padarot ikdienu grūtāku (sabiedriskais transports). Ar pareizu nodokļu politiku u.t.t.
To, ka māžojies var redzēt, jo no savas puses mini tikai saukļus, ne argumentus.
Tu sarežģī jebkuru vienkāršu atbildi. Varētu būt, ka jebkurai pierādītai un atzītai tēzei atradīsi kaut ko piebilst.
Dižajā pilsētā un vispār rietumeiropā vienkārši pārāk lielas algas maksā, tāpēc arī daudz braukā apkārt, jo var to atļauties. Man tikmēr darbavietai viena no prasībām ir lai atrodas tuvu, un tāpēc es nevaru būt izvēlīgs pret darbavietām - bet ja man sagribētos nopelnīt vairāk kā uz vietas kokzāģētavā var nopelnīt - tad tas, ko es nopelnītu vairāk, strādājot liepājā, vienkārši tiktu DUSiem un rezerves daļu veikaliem, ne man, līdz ar to bezjēdžīgi.
Pirmais teikums domāts puspajokam.
Slikts joks tev sanāca. Sastrēgumus veido tie, kas ir spiesti braukt tālu uz darbu, nevis tie, kas prieka pēc vizinās apkārt. Brīvdienas to sastrēgumu nav - ne dižajā pilsētā, ne Rietumeiropā. Ja visi gribētu un varētu atrast darbavietu tuvu mājām, nebūtu problēma, ko tagad var risināt no nepareizā gala.
Nu paga paga - bet es tak arī varēju nodomāt "es esmu pārāk labs priekš kokzāģētavas!" un ikdienā braukāt 2x50 km. Tu pareizi pateici - "ja visi gribētu".
Ja visi strādātu kokzāģētavās, tas nebūtu nekas labāks, kā tas, ja visi būtu deputāti. Paskaties no otra gala - vai visiem, kas ir "pārāk labi" pietiktu darba tajā kokzāģētavā, lai nevienam nebūtu jābraukā?
Pie esošā iedzīvotāju sadalījuma - noteikti pietiktu - neesi pamanījis ka visādi darba devēji sūdzas ka strādnieku trūkst? Manas darbavietas īpašniekiem tādā ziņā nav lielu ambīciju, tāpēc arī vienkārši ražošana ir sašaurinājusies - cik noprotu, 10-15 gadus atpakaļ strādnieku bija stipri vairāk nekā tagad.
Slikts joks tev sanāca. Sastrēgumus veido tie, kas ir spiesti braukt tālu uz darbu, nevis tie, kas prieka pēc vizinās apkārt. Brīvdienas to sastrēgumu nav - ne dižajā pilsētā, ne Rietumeiropā. Ja visi gribētu un varētu atrast darbavietu tuvu mājām, nebūtu problēma, ko tagad var risināt no nepareizā gala.
Problēmas var risināt, novēršot un samazinot gan vienus faktorus, gan pavisam citus faktorus. daudzas problēmas vispār pastāv 2-3-5 un vairāku faktoru kombinācijā. sastrēgumi būtu daudz mazāki, ja darbs būtu tuvāk mājām, ja sabtranss būtu labāk pielāgots pēc laikiem, maršrutiem un papildreisiem, ja valsts ekonomika struktūra būtu savādāka, ja balsu vāksanas dēļ sabtranss būtu pievilcīgāks, jo pensionāriem būtu brīvbiļetes ierobežojumi no rīta, kad visi dodas uz darbu un pēcpusdienā, kad tie visi dodas no darba. Sanāca 4 punkti tā uzreiz.
Skolā ir viens tāds brīdis, kad tiek risināti teksta uzdevumi, kur teorētiski iemācītais ir jāprot piemērot praksē. kad pēc teorijas jāsaliek praksē aprēķinā tie visi skaitļi un jāsaprot visas tas tendences. Par to vismaz ir jābūt vienotiem, ja tā nav, tad tur neko nevar ne pierādīt, ne pastāstīt.
Tāpēc ir jārēķina.
Nu redz - pat tikai mazliet padomājot, pats nosauci uzreiz ČETRAS tēmas, par kurām jādomā, risinot transporta problēmas. Un nemaz nepamanīji, ka enerģijas nodoklis nav neviena no tām. Bet varneši nez kādēļ stumj to un tikai to. Un tu dziedi līdz...
Vēl piemirsu draivera sindromu. Tas ir tad, ka ja vien varēs kaut kur BRAUKT nevis paļauties vai izdomāt, ka CITS viņa vietā kaut ko vedīs un kārtos, tad brauks un vedīs pats.
Un jebkas, kas ierobežo braukšanu, ir slikti.
Kas tur bija ar tiem atmosfēras sastāva pētījumiem paraugos, kas saglabājušies pirms sazin cik gadu tūkstošiem - tie ir reāli dati vai nav?
Droši varēji piemirst - atrisini piespiedu braukšanu tiem, kas negrib braukt un nebūs jādomā, ka kaut ko aizliegt un ierobežot tiem, kas grib.
Jā nevajadzīgi ierobežojumi ir slikti, jo īpaši jomā, kas ir tieši saistīta ar progresu.
Pat tad ja dati nav pretrunīgi, attēlots var būt. Droši vien esi saskatījies nemaņā hokejnūjas grafiku - bet kā tas (parādot tikai pleistocēnu un holocēnu) izskatās, ja aplūkojams ka daļa no ilgākas laikā skalas? wattsupwiththat.files.wordpress.com/2013/06/co2_temperature_historical.png
Piesārņojums un sastrēgumi tomēr īsti nav progress.
en.wikipedia.org/wiki/Carbon_dioxide_in_Earth%27s_atmosphere otrā rindkopa par CO2 saturu 410 ppm 2018.gadā
en.wikipedia.org/wiki/Great_Oxygenation_Event
Tur ir diezgan labi aprakstīts, kā tā visa ķīmija notiek, kā to ietekemē bioloģija, vispirms jau zilaļģes un kā viss pārējais.
Un CO2 absorbē un emitē infrsarkano starojumu ar viļņa garumu 4.26 µm un 14.99 µm un tiešām ir SEG gāze.
Ir kādi iebildumi? Neabsorbē un neemitē? Un neatradās saistītā veidā kaut kādā naftas, gāzes vai akmeņogļu ieguves vietā un tagad pēkšņi nekļuva par gāzi atmosfērā?
---------------------
Jebkura joma, kas kādā brīdī pārstāv progresu, ar laiku vairs tāda nav vai ari tas loma ir daudz mazāka, pie tam ir visadi blakusefekti. Un tad īstais progress ir šo jomu mainīt, uzlabot un atrast citus risinajumus.
Visiem jau nav tie maršruti no mājām uz darbu tik aplami greizi, ka neko, neko tur nevar uzlabot, gan jau kādi 10%-20% braucēju jau tagad mierīgi varētu nebraukt ar savu auto, ja būtu labāk plānots sabtranss un tie paši pensionāri nebrauktu par velti no rīta no 7.00 līdz 9.00.
Un vēlreiz - es neesmu pret autobraukšanu, man patīk kaut kur aizbraukt vienkārši tāpat, bet es labprāt nebraucu, ja man tikai jāaiziet līdz autobusam vai vilcienam pārsimt metri un tā mašīna pilsēta tajā dienā īpaši nav vajadzīga. 5EUR dienas transporta biļete un ej un brauc kur gribi
Nu re - pats norādi, ka CO2 līmenis, skatoties no zemes laika mēroga ir mazliet pacēlies atpakaļ no katastrofāli zema, augiem nāvējoša līmeņa - laikos, kad nafta, kuru tērējam tagad, radās zeme bija daudz auglīgāka - tik auglīga, ka biomasa spēja pieaugt straujāk, nekā sadalīties un veidojās krājumi, kas vēlāk pārvērtās naftā, oglēs, gāzē - t.i. fosilajos kurināmajos. Tātad pat, ja iemesls kāpumam patiešām ir cilvēka darbība (tikai kādēļ gan lai tas nebūtu citu, mums nezināmu iemeslu radīts tāpat kā iepriekšējos kāpumos), rezultāts ir augiem piemērotāka vide - un mēs varam cerēt ilgākā termiņā uz zaļāku planētu. Pie argumenta "cilvēks tādos apstākļos nav dzīvojis" vari neķerties - CO2 līmeņi, kas ir šajā skalā, visnotaļ atbilst normām, kas tiek uzturētas slēgtās telpās - zemūdenēs u.c. Galvenais iemesls - pat 410ppm ir tik maz, kas to ir ārkārtēji grūti absorbēt - efektīvāk to ir darīt pie augstākas koncentrācijas, kas joprojām nekādi netraucē cilvēkam. Bet tas vēl reizi pierāda, cik grūti šobrīd ir augiem.
Jā - CO2 ir SEG gāze teorētiski. Bet vai praktiski zemes atmosfērā tai ir kāds būtisks pienesums? Ir mazliet jāsaspiež galva, lai tam ticētu. Tu akli tici polittehnologiem, ka CO2, kuru tu nevari ne redzēt, ne just ietekmē zemes klimatu, bet H2O kopā ar viņiem ignorē vispāŗ, lai gan tā ietekme klimatā ir uztverama ar praktiski jebkuru no cilvēka maņām, bez jebkādiem instrumentiem.
Un vēlreiz - es nenoliedzu, ka jebkura joma ir jāuzlabo. Un jebkuras jomas bezjēdzīga funkcionēšana nav nekas labs, pat tad, ja tam nav nekādu blakusefektu. Es esmu par to, lai mazinātu sastrēgumus un labprāt braucu arī ar velo. Tikai man nepavisam nav pieņemami, ka tiek jauktas šīs patiešām aktuālās problēmas ar polittehnologu propagandu, kas zaļuma aizsegā bīda vispārēju dzīves līmeņa pazemināšanu, ieviešot enerģijas nodokli.
"Jā - CO2 ir SEG gāze teorētiski. Bet vai praktiski zemes atmosfērā tai ir kāds būtisks pienesums? Ir mazliet jāsaspiež galva, lai tam ticētu. Tu akli tici polittehnologiem, ka CO2, kuru tu nevari ne redzēt, ne just ietekmē zemes klimatu, bet H2O kopā ar viņiem ignorē vispāŗ, lai gan tā ietekme klimatā ir uztverama ar praktiski jebkuru no cilvēka maņām, bez jebkādiem instrumentiem."
Re kur ir tā dilemma un kļūda - ja tu neuztver, tad nav.
Nu tad izskaidro, kā var "zinātniski" pamatot modeļus, kas ignorē H2O mijiedarbību, izolēti pētot CO2 ietekmi. Rezultāts šiem pētījumiem ir acīmredzams - spēja apgalvot, ka esam tuvu neatgriezeniskam CO2 apjomam, kas iznīcinās dzīvību pavisam, vienlaikus labi zinot, ka tieši 10x lielāks CO2 apjoms pastāvēja "dzīvības šūpuļa" laikos un dīvainā kārtā ne vien bija "neatgriezenisks", bet izsīka un netraucēja zemei atdzist. Diemžēl vienīgais termins, kas man liekas piemērots šādai "zinātnei" ir Orvela dubultdoma.
Biju papildinājis savu atbildi, otrreiz visu nerakstīšu visu, jo tas teksts pazuda.
Kā tie viļņa garumi pie tā CO2 tajā tekstā nonāca - politehnologs pakasīja pakausi un uz dullo ierakstīja vai kā.
Tas ūdens, kas rodas, degot metānam, propānam, butānam, oktānam, dīzeļa ogļūdeņražiem ir cilvēka darbības rezultāts vai ne?
Izdomāji, jo patiesībā nav ko teikt?
Viļņa garumi jau ir pareizi, tikai tiem pašiem par sevi nav nekādas vainas. Problēma ir interpretācijā, ko tas nozīmē. Zāles krāsu var izteikt viļņa garumā, kas būs zinātniski pareizi, bet tas nekādi neizskaidros, kādēl tu saki "zaļš", bet angļi "green". Iespējams būsi pārsteigts - bet taisnība ir... vienlaikus visiem. Slikti būs tad, ja anglis tev par vārda "zaļš" lietošanu uzliks nodokli, pamatojot to ar gaismas viļņa garumu.
Ir. Un? "Tas ūdens" vispār nav vērā ņemams apjoms pret klimatu veidojošo ūdens apriti dabā. Cipars būs vēl nesalīdzināmi mazāks par 0.04% CO2 sausā gaisā. Parēķini tepat Latvijā, cik aptuveni tonnas dienā ir fosilo kurināmo patēriņš un cik tonnas ūdens, kas piedalās klimata veidošanā, ietek jūrā no vienas Daugavas vien - varbūt radīsies reālāka nojausma par cilvēka ietekmes īpatsvaru.
Nē, es papildinot uzdrukāju kādus 30cm teksta šajā salikumā un teksts pazuda, laikam tāpēc, ka ierakstīji atbildi. Labi, man pašlaikk nav laika, jāpastrādā. Turpināsim vēlāk.
Palieku pie tā, ka šis "Tu tici, ka CO2, k u r u t u n e v a r i n e r e d z ē t, n e j u s t ietekmē zemes klimatu." visu izskaidro.
Palasi tos saitus, kas un kā to klimatu ietekmēja, interesanta lasāmviela.
Acīmredzot esmu lasījis krietni vairāk par tevi. Pamēģini vēlreiz paskaidrot, kā visā pasaulē diennaktī saražotās ~58miljoni tonnu CO2 ietekmē klimatu vairāk nekā vienas pašas Daugavas (~21 miljons tonnu diennaktī). Man skolā mācīja un joprojām tam ticu - klimatu veido tieši ūdens aprite - iztvaikošana, gaisa masu plūsma, mākoņu veidošanās un ūdens atgriešanās uz zemes nokrišņu veidā uz zemes. Šajā ciklā viena pati mūsu mazā Daugava ir līdzvērtīga gandrīz pusei no no visas pasaules fosilās enerģētikas. Un šo patiešām varu saredzēt, sataustīt un uztvert ar visām maņām. Pamēģini iebāzt kaut vai roku sniegā un aptaustīt to, kas patiešām veido mūsu klimatu, nevis dzīties pakaļ spokiem.
Tieši tā - diezgan vispārzināma patiesība arī bez RTU testa. Un pasludinot CO2 par lielāko ļaunumu zemes virsū rezultātā tiek iegūts NOx un kvēpu uzvaras gājiens.
Mjā...kauns par RTU speciālistiem. Izklausās pēc kaut kāda dīzeļu reklāmraksta. Ne jau dēļ
CO2 un globālās sasilšanas dīzeļus sāk ierobežot, varēja vismaz ieminēties arī par NOx
Un ja jau gribēja paspīdēt, ka māk mērīt CO2,
tad vajadzēja to mērīt LV raksturīgākiem auto, teiksim 10+ gadi.
Te ir NASA pētījums
www.nasa.gov/topics/earth/features/co2-temperature.html
Te vēl daži
www.skepticalscience.com/empirical-evidence-for-co2-enhanced-greenhouse-effect.htm
scienceblogs.com/illconsidered/2008/10/what-is-the-evidence-that-co2
www.livescience.com/58203-how-carbon-dioxide-is-warming-earth.html
Te - kā ar mākoņiem pat var samazināt sasilšanu
Sūds uz kociņa, ne pētījums. Es šai tēmai sekoju nu jau gandrīz 20 gadus. Kopējais naratīvs nemainās, politekonomiskās lietas, kas ar to tiek bīdītas paliek arvien agresīvākas, bet zinātniskais pamatojums arvien vājāks. Pirms Ala Gora propagandas šausmenes es pat visam šim diezgan ticēju, apšaubot atsevišķus elementus, bet tieši filma mani pārliecināja, ka tā ir politiskā propaganda un lika sākt vairāk iedziļināties gan pašā "alarmismā", gan tā politiskajā motivācijā.
Galveno atslēgu uz patiesību pats pieminēji - "ar mākoņiem mazināt sasilšanu". Saliec to kopā ar pamatskolas dabaszinātnēm par to, kā mākoņi veidojas un sapratīsi, ka tā ir pašregulējoša sistēma, kas ir apbrīnojami stabila - pat ja nespēj izdomāt neko piebilstamu, kādēļ kambrija 4000 ppm izzuda un neuzvārīja zemi, bet šodienas 400 ppm ir neatgriezeniski.
Pakomentēšu konkrētus citātus no šiem rakstiem.
NASA: "Water vapor and clouds are the major contributors to Earth's greenhouse effect" un "Without the sustaining support by the non-condensing greenhouse gases, Earth’s greenhouse effect collapsed as water vapor quickly precipitated from the atmosphere, plunging the model Earth into an icebound state -- a clear demonstration that water vapor, although contributing 50 percent of the total greenhouse warming, acts as a feedback process, and as such, cannot by itself uphold the Earth's greenhouse effect."
Jā acīmredzama patiesība, no kuras ir izdarīti pilnīgi pretēji secinājumi. Ūdens tvaiki, tieši dēļ kondensēšanās īpatnības, ir regulējošais mehānisms kopējā siltumnīcas efektā. Jo vairāk nekondensējošo gāzu, jo vairāk ūdens, jo vairāk mākoņu, jo... Sistēma nepārkarst - tā turas jau miljardiem gadu fantastiski stabilā, dzīvībai piemērotā (42 C grādi ir absolūtā robeža bioloģiskajiem procesiem) līmenī un tieši pazūdot šo sistēmu uzturošajām gāzēm, veidojas tuksneši - arktiskie vai ekvatoriālie. No zemes ģeoloģiskā vecuma skatoties mēs savus mērijumus esam uzsākuši pie absolūti kritiski zema CO2 līmeņa, kas bija uz augu iznīkšanas robežas no kura senā vēsturē ir bijuši tikai kāpumi - tieši vēl zemāka krišana būtu dzīvības iznīcība. Acīmredzot šajā sistēma eksistē kāds līdzsvarojošais mehānisms, jo sistēma arī agrāk no šādas situācijas atguvusies, atjaunojot veselīgu CO2 līmeni. Ūdens, kas nekad nav trūcis, savukārt pilda paredzēto funkciju - aizsargāt sistēmu no pārkaršanas. Palielināts CO2 attiecīgi neapšaubāmi ne vien kausē ledājus, bet arī notura šo ūdeni atmosfērā, nevis pliki pieskaita okeānu līmenim, kuru tu gribi rēķināt, neņemot vērā to, ka liela daļa šī ūdens nonāks tuksnešos, tos atdzīvinot, nevis okeānā, appludinot Ala Gora piekrastes villu.
Scienceblogs: "we know anthropogenic climate change is real because there is no other likely candidate cause"
Kur nu vēl zinātniskāk... "Mēs ZINĀM, jo neko labāku nevaram izdomāt". Patiesā zinātnē zina to, kas ir tieši pierādīts. Ticība kaut kam iedomātam, jo šobrīd nav atrasts zinātnisks izskaidrojums, ir RELIĢIJA!
Par to pēdējo - zinātne atsevišķās tēmās, piemēram, evolūcijā, arī ir reliģija - darvina evolūcijas teorija ir tikai teorija, bet tā, lai arī ir ar baltiem diegiem šūta, ir sekmīgi uztiepta kreacionisma vietā, tieši tādā pat veidā kā te ar to sasilšanu...
Tieši tā. Zinātnē eksistē teorijas - koncepts, kas nepieciešams, lai kaut ko pierādītu. Balstoties un netiešiem pierādījumiem tiek izdarīts pieņēmums un zinātnes darbs ir šo pieņēmumu pierādīt vai atspēkot. Un tikai tad tas kļūst par faktu. Darvina evolūcijas teorija vienmēr ir saukta par teoriju - to neslēpjot un ik pa laikam publicējot kādu jaunu atklājumu kā soli uz tās pierādīšanu/precizēšanu. Toties globālās sasilšanas teorija pārliecinoši tiek saukta par faktu, argumentējot to ar... BALSOJUMU, nevis pierādījumiem
Darvina teorija ir teorija tikai nosaukumā, bet pasniegta tiek tieši tāpat kā globālās sasilšanas teorija - par faktu - un no šīs teorijas izriet kreacionistu apņirgšana. Tāpat šo teoriju māca skolās, ar noteiktu nolūku - un tādēļ divdesmitajos gados ASV lielākajā daļā štatu [ja ne pat visos] politiķi lai vāktu sev piekrišanu, aizliedza skolās mācīt to evolūcijas teoriju, jo tā uz jauniem prātiem atstāja vēlamo iespaidu, par tēmu "ja jau cilvēks ir nevis radīts, bet radies no mērkaķa, tātad Dieva nav!". Tev varbūt nav nācies iedziļināties šajā jautājumā, bet man ir pazīstami cilvēki, kuri to ir darījuši, apoloģētikas nolūkos, tajā skaitā viens pazīstams bioloģijas, neatceros, maģistrs vai zinātņu doktors - un ir arī plauktā pāris grāmatas kur daļēji ir šī tēma apskatīta, tik ne no darvina puses, bet otras - secinājums - ja ar globālās sasilšanas teoriju ir tā, kā tu to apraksti, tad ar darvina evolūcijas teoriju ir identiski tāpat...
Bija tāda Einšteina relativitātes teorija, kuru saprata un skaidroja tikai viņš pats. 
Kaut ko jauc. Evolūcijas teorija nekad un nekāda veida nav izgājusi ārpus teorētiskas cīņas par ideoloģiju . Starp citu - tā nebūt nerada pretrunu ar dieva eksistenci, bet tas jau ir pavisam cits stāsts un par šādu viedokli var atrauties uzreiz no ateistiem UN tekstiem vienlaikus Savukārt klimatu Als Gors ir pamanījies pārvērst milzīgā pasaules mēroga koruptīvā biznesā, par kuru arī tu piespiedu kārtā maksā.
Nerada pretrunu? Nu, ne gluži - galu galā bībele saka ka Dievs visas radības radīja, bet darvins, pats, starp citu, neticīgs, izdomāja ka radības no kaut kā izevolucionēja. Ne par velti apoloģētiskos materiālos ir pietiekami daudz izskatīti evolūcijas teorijas caurumi - protams, arī dzīvības izcelšanās teorija.
Ar uzstādījumu, ka pierādāms ir tikai tas, ko var redzēt un aptaustīt un dažādu vielu molekulu, atomu, viļņu īpašibas un to interpretācijas un pierādījumi neder, CO2 un cilvēka ietekme šādā argumentu šķirošanas vidē, protams, nav pierādāma principā.
Varam vairāk pievērsties ērtību aspektam - katram vienam auto lietotājam būtu ērtāk, ja auto braucēju būtu mazāk. Un otrs, ekoloģiskais aspekts - piesāņojums ar NOXiem un cietajām daļiņām ir ar pierādītu ietekmi uz veselību un būtu labi, ja tas piesārņojums būtu daudz mazāks.
Pareiza atbilde uz abām tēzēm ir - jā, tā ir un jā, arī tas ir taisnība. Jebkura cita atbilde ir nepareiza.
Tālāk jau, par pamatu ņemot šīs divas neapstrīdamās tēzes, varam mierigi diskutēt, kā samazināt to braukšanu.
Ar pirmo tēzi esi kaut ko ļoti saputrojis. Es nesaku, ka pierādāms ir tikai tas, kas ir aptaustāms, bet gan to, ka ir absurdi balstīt secinājumus par integrētu sistēmu, apskatot tikai vienu komponenti, kas ir tikai pierādāma ar "molekulu, atomu, viļņu īpašibām", vienlaikus ignorējot otru daudz vienkāršāku, vispārzināmu komponenti, kas ir tik reāla, ka pat sataustāma parastam cilvēkam daudzos veidos.
Otrā - jā, taisnība. Un pat tikai ar otro pietiek, lai domātu par nevajadzīgas braukšanas samazināšanu. Nevajadzīgas - tās, ko cilvēki ir spiesti veikt pret savu gribu nejēdzīgas organizācijas dēļ.
Lielais BET ir tas, ka mēs nevaram "mierigi diskutēt, ka samazināt to braukšanu", kamēr neesam vienojušies par CO2 nozīmi šajā procesā. Pašreizējā politiskā iekārta ir radījusi milzu spiedienu tieši CO2 virzienā, kas attiecīgi izkropļo visu pārējo "bildi" - fakts, ko, ja pareizi saprotu, abpusēji atzīstam, neatkarīgi no tā, ko uzskatām par šāda spiediena motīviem.
Problēma ir tā, ka varētu iztērēt kādu miljonu vai divus, lai kaut kādā norobežotā zemes apgabalā noteiktā augstumā sapūstu CO2, noteiktu koncentrāciju un reāli novērotu , ka tajā vietā uz Zemes tā temperatūra paugstinātos, tiem, kas tic, ka CO2 neko neizraisa, tas neko nenozīmētu. Tāpat, ka nenozīmē tas, ka divatomu gāzēm N2 un O2 to molekulu izmēru un konstrukcijas dēļ, par spīti milzīgajai koncentrācijai,salīdzinot ar pārējām gāzēm, kas atrodas atmosfērā, nav tādas ietekmes. Noteiktā uzskatu sistēmā tas nenozīmē neko. Kādi tur viļņu garumi, kāda tur ietekme, jūs ko!
Tāpēc es piedāvāju apspriest pasākumus transporta sistēmas efektivitātes un ērtības uzlabošanai balstoties uz 2 neapstrīdamām tēzēm. katram vienam auto lietotājam būtu ērtāk, ja auto braucēju būtu mazāk. Un otrs, ekoloģiskais aspekts - piesāņojums ar NOXiem un cietajām daļiņām ir ar pierādītu ietekmi uz veselību un būtu labi, ja tas piesārņojums būtu daudz mazāks.
Pareiza atbilde uz abām tēzēm ir - jā, tā ir un jā, arī tas ir taisnība. Jebkura cita atbilde ir nepareiza.
Pirmā daļa parāda tavu neizpratni un iemeslu kādēļ tici tām pasakām. Neko kaut tuvu līdzīgi klimatam cilvēks vispār nav spējīgs radīt, kur nu vēl par pāris miljoniem norobežotā telpā. Jā norobežota telpā uzvarēs CO2 "pierādītāji" tādēļ ka tādus ne īpaši viegli modelī atkārtojumus "sīkumus" kā Amazones baseinu, Golfa straumi u.tml. droši izlaidīs un veiks "tīrus" eksperimentus, kuru rezultātiem tu kvēli ticēsi.
Un to tu vistiešākajā veidā pierādi, piedāvājot turpināt sarunu, ignorējot principiālu diskusijas sastāvdaļu, jo tā ir neērta. Nē - NOx piesārņojumu nevar nodalīt no CO2 tāda pavisam vienkārša iemesla dēļ, ka tas ir radies kā sekas CO2 dēmonizēšanai. NOx problēma mūsdienās ir atrisināma elementāri - aizstajot CO2 nodokli ar NOx nodokli. VISI NOx būtiskā apjomā ražojošie dzinēji ir ECU vadīti un pārprogrammejami. Ar cietajam daļiņām grūtāk - dīzeļdzinēju īpatsvars ir liels tieši tajā sabiedrības daļā, kas to ir izvēlējušies ekonomisku apsvērumu vadīti un šīs CO2 politikas sekas nav īstermiņā atrisināmas bez sāpīga trieciena tieši nabadzīgākajai tautas daļai.
Lielai daļai publikas mūsu strīds jau ir apnicis, daļa neiebrauc, par ko stāsts.
Piedāvāju to visu reducēt uz manis pieminētajām divām patiesībām.
Tajā diskusijas līmenī, cik bieži jābrauc sabtransam, kā tam jāmaina maršruti, cik tīram tam jābūt un ka priviliģēt auto īpašniekus ar reālu maršrutu aizstāšanu, tur taču nekādu īpašu domstarpību nebūs. ja labi ies, varam pavisam uzmanīgi pieskarties apgalvojumam, ka dīzeļi, kuri papildus aprīkoti ar gāzi, izdala mazāk NOX un esot pat palielināta jauda un protams, ekonomija, jo gāze ir lētāka.
Vari visu reducēt uz "tavu patiesību", bet tā vairs nebūs diskusija, bet gan kopīga vienas reliģijas piekritēju lūgšana. Nav slikta lieta, bet ne priekš manis.
Tas, ka ja ir mazāk braucēju ir ērtāk tiem, kas brauc un tas, ka NOX un cietās daļiņas ir kaitīgas nav MANAS patiesības.
Problēma ir tavā piebildē: "Pareiza atbilde uz abām tēzēm ir - jā, tā ir un jā, arī tas ir taisnība. Jebkura cita atbilde ir nepareiza." Tā ir reliģioza pareizās patiesības pasludināšana. Lai arī es abām tēzēm konceptuāli piekrītu, neesmu gatavs tās pasludināt par absolūto patiesību. Piemēram - zinu cilvēkus, kam patīk sastrēgumi un kas šo dienas daļu izbauda. Vai arī - nenoliedzot NOx un cieto daļiņu kaitīgumu konceptuāli, nav objektīvu datu, lai šo kaitīgumu salīdzinātu ar piespiedu pasīvās smēķēšanas kaitīgumu sabiedriskā transporta pieturvietas un pašā transportā.
Nu un labi ir, ka piekrīti.
Tātad - 2 attīstības virzieni - satiksmes organizācija - kā pārsēdināt pilsoni uz sabtransu. vai var organizēt īpašu transportu, kurā tiek tikai tie ar auto tiesībām un pierādāmu maršrutu līdz darbam Cik procenti pārsēdīsies uz trolejbusu, ja tajā nebrauks pensionāri no rīta uz tirgu-1-2-5? Kā labāk organizēt atlaides pensionāriem sabtransā?
Otrais - visādu tehnoloģiju pārbaude. Sākt varētu ar dīzeļa/gāzes kombinācijas aprīkotiem auto. 10 vai 20 dažāda vecuma dažādi auto. Kārtīgi saremontēti vecā un jaunā paruaga motori. Reāla ekspluatācija pilsētas režīmā. Vai var dabūt to NOX un daļiņas reāli līdz zemam līmenism. Citas tehnoloģijas.
Dīzelis + gāze - vai Tu vispār esi painteresējies, cik tādu pie mums ir? CSDD statistika saka, ka 0,001% no visiem... ak nē, kravas auto ir 0,027%.
Jau iepriekš uzrakstīju, kā var dabūt to NOx līdz īpaši zemam līmenim - atcelt CO2 murgus. Programmātiski deforsēt visus mazos NOx ražotājus un motivēt cilvēkus ar tādiem braukt. Atmosfērisks benzīnnieks NOx un kvēpus praktiski nerada - pirms globālās sasilšanas murgu radīšanas tieši ar tādiem pārvietojās visi vieglie auto, savukārt lielā komerctransporta radītais piesārņojums ir kopumā ir pietiekami mazs un pamatā nekoncentrējas blīvi apdzīvotās vietās.
Visefektīvākais veids kā izpildīt tavus 2 uzstādījumus ir padarīt cilvēkus nabagākus. Ķīna 1978.gadā nospiedošs vairākums pārvietojās ar riteņiem un mopēdiem, bet 2008.gada visi jau bija pārsēdušies uz kūpošajām kastēm.Tas, protams, radīja nepieredzētu piesārņojumu un tagad straujiem soļiem tiek ieviesta elektro auto ieviešana. Kāpēc? Tāpēc, ka visi auto ierobežojumi un sabiedriska transporta uzlabošanas pasākumi nav devuši vēlamos rezultātus. Cilvēki ir kļuvuši pārāk bagāti.
Ķīnā tas notiks ātri, atšķirībā no mums.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2