Brady, nekā personīga, bet tu, draugs, esi apmaldījies patiesībā.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Tava atbilde precīzi raksturo, kurš no mums ir apmaldījies. Tieši tev piemīt tas, ko Orvels nosauca par dubultdomu un kas ir nepieciešams, lai pieņemtu to patiesību, kurai tici tu.
Tava atbilde precīzi raksturo, kurš no mums ir apmaldījies. Tieši tev piemīt tas, ko Orvels nosauca par dubultdomu un kas ir nepieciešams, lai pieņemtu to patiesību, kurai tici tu.
Štrunts tie visi dīzeļi. Parunāsim par baložiem pilsētā.
Slinkums strīdēties. Brady, tādi kā Tu pieņem, ka viss, ko saka oficiālās iestādes ir nepatiesība. bet tic tam, ko sagrābsta kaut kādās interneta dzīlēs un citās sapņu grāmatās. Agrāk tādi ticēja Nostradamusiem, tagad - jūķūba patiesībām.
Jā, nenoliedzami, dažkārt valdības nonāk pie secinājuma, ka ir kaut kas, ko plašām masām nezināt, vai zināt daļēji, un per to, vai tas ir labi, slikti, via vienkārši ir, mēs (ne)uzzināsim kaut kad nākotnē.
Bet pašlaik pasaule ir kļuvusi pārāk maza, lai kaut ko lielu - nu, tādu, ka pasaule ir plakana, vai Golfa straumes izmaiņas - noslēptu...
Par atgāzēm ir bezgala vienkārši. Naftas pumpītim ir izdevīga tādu vienkāršo Džo ticība, ka nekas traks jau nenotiek, ka globāli silšana tāds bubulis vien ir. Un naftas pumpītis ar visiem zināmiem līdzekļiem ietekmē zinātni, presi, dažas labas valdības, lai tie 'šaubās'. Jūķūbs? Tie kaļ tikai savus klikšķus un laikus.
Tik vienkārši es to redzu.
Un par naftu - vienkārši to paliks neizdevīgi dumji dedzināt motorā. Pārāk vērtīga tā paliks dažādām ražošanas vajadzibām.
Tāpat kā 19. gadsimta ogles Anglijā - palika nezidevīgi dedzināt, jo atradās citi enerģijas avoti, plus arī rupes par to, ka īsti nav ko elpot.
Peace
Es baidos ka viņš tā nepieņem, kā tu to pasniedz - toties tu, kā redzams, pieņem par labu esam to, ko stāsta televīzijā un citos ar lielu naudu atbalstītos plašsaziņas līdzekļos. Tu laikam pat īsti neesi iedziļinājies ko bradypus raksta, ja jau tu vari apgalvot ka viņš noliedz globālo sasilšanu
Globālā sasilšana ir nenoliedzams notikums - vienīgi priekš plaša patēriņa tā tiek pasniegta kā kaut kas šausmīgs, nebijis, katastrofāls, bet novēršams, tāpēc visiem jāsavelk ciešāk jostas un izdosies sasilšanu novērst. Realitātē gan tas ir dabisks process; zeme sasilst pēc mazā ledus laikmeta, un pat ja cilvēces nebūtu, tas vienalga notiktu - atceries, Grenlande 1000 gadus atpakaļ tika nosaukta par "zaļo zemi" ne jau kā vikingu ironijas izpausme - vienīgais jautājums ir tas, cik ļoti cilvēce ar savām darbībām to paātrina, bet cilvēces sniegums noteikti ir salīdzinoši mazs. Tajā pašā laikā netiek darīts pilnīgi NEKAS lai reāli samazinātu tos oglekļa dioksīda izmešus. Saproti - NEKAS. Vai nav savādi?
Un kad tu runā par kaut kādu "naftas pumpīti" - nebaidies, tam "naftas pumpītim" ir pohuj, jo tu pareizi pieminēji tās ražošanas vajadzības + vēl jau kaut ko TECos arī būs jāsadedzina.
Abet par to ka anglijā palika neizdevīgi sadedzināt ogles - cik esmu ar vienas acs kaktiņu pētījis, galvenokārt tās pašas pseidoekoloģijas politikas dēļ - apvienotās karalistes lielākā termoelektrostacija kas dedzina ogles, tās ieved no citām valstīm.
Kaut ko būsi ļoti sajaucis - neatkarīgi no avota, informāciju vērtēju pēc tās konsekvences un pretrunām ar vispārzināmām patiesībām. Nelaime ir tā, ka tu nespēj atšķirt situāciju, kad naftu nebūs izdevīgi dedzināt motorā (tehnoloģijās neesam pat tuvu tam) no patreizējā politiskā enerģijas nodokļa, kas vistiešākajā veidā vairo nabadzību. Toties spēj akli pieņemt sarežģītus klimata modeļu, kuri acīmredzami neatbilst pamatskolas līmeņa dabaszinībām.
Bradypus rakstīja: Kaut ko būsi ļoti sajaucis - neatkarīgi no avota, informāciju vērtēju pēc tās konsekvences un pretrunām ar vispārzināmām patiesībām. Nelaime ir tā, ka tu nespēj atšķirt situāciju, kad naftu nebūs izdevīgi dedzināt motorā (tehnoloģijās neesam pat tuvu tam) no patreizējā politiskā enerģijas nodokļa, kas vistiešākajā veidā vairo nabadzību. Toties spēj akli pieņemt sarežģītus klimata modeļu, kuri acīmredzami neatbilst pamatskolas līmeņa dabaszinībām.
''Toties spēj akli pieņemt sarežģītus klimata modeļu, kuri acīmredzami neatbilst pamatskolas līmeņa dabaszinībām''
datus studijā, kas tieši neatbilst kam
OK, piemērs - vai piekrīti, ka laikā, kad nafta veidojās, uz zemes bija nesalīdzināmi augstāks CO2 līmenis un siltāks klimats, kas ļāva augt tik spēcīgai augu valstij, ka biomasa nespēja sadalīties un radīja iegulas, kas vēlāk pārvērtās naftā? Tā man skolā mācīja un arī šodien ticu šim. Vai arī šis ir plakanas zemes līmeņa muļķības?
Biomasa veidojās miljoniem gadu. Apmēram tāpat, kā tagad kūdra. Kūdra - spiediens - ogles - spiediens - nafta.
CO līmenim maza ietekme, lai gan tajos miljonos gadu varēja būt brīži, kad CO2 līmenis bija augsts.
Tagad mēs tos miljoniem gadu veidojušos materiālus dedzinam. Esam kā sērkociņa galviņā, ģeoloģiskos mērogos skatoties.
Tā ka nē, nepiekrītu, ka VISĀ laikā, kad nafta veidojās. Kādos brīžos - iespējams - CO2 bija augsts.
Tad bija vai nebija? Esam šobrīd CO2 maksimumā vai ne?
Pēdējo 2.5 milj gadu maksimumā. Un?
Maksimumā bez laika ierobežojuma vai tomēr nē?
pēdējo 2.5 miljonu gadu laikā pašlaik ir 400 ppm CO2 līmenis, augstāks nav bijis.
Un?
Nezinu. Mani maz interesē naftas izcelšanās ģeoloģiskie procesi un to laiku temperatūra un CO līmenis. Pēdējo 10000 gadu temperatūra, okeāna līmenis, un CO līmenis man un citiem homo sapiens varētu būt interesantāks.
Nu re... Te nu arī nonākam. Tevi neinteresē... Bet tos nevar nodalīt, ja gribi saprast tagadnes procesus. Viens no alarmistu mītiem, kas tika stumts apmēram līdz 2013. gadam, bija 400ppm "point-of-no-return" - sasilšana kļūs nekontrolējama un zemi piemeklēs Venēras liktenis. Tas ir, protams, noklusis, jo šobrīd esam 400ppm sasnieguši un solītie procesi nemaz netaisās notikt, tādēļ naratīvu nācās mainīt. Tomēr jau pirms 2013. gada es šim neticēju, jo neviens nav pat mēģinājis noliegt, ka kambrija periodā CO2 līmenis svārstījās ap 4000ppm, bet mezozojā, kad veidojās nafta un dzīvoja dinozauri Co2 bija 1000-2000 ppm robežas. Abi periodi zemes attīstībā ir bijusi ļoti labvēlīgi floras un faunas evolūcijā. Bet pat šie augstie līmeņi dabiski izzuda un zeme atdzisa. Tagad tev ir divas iespējas - pateikt, kas no manis minētā ir nepatiess vai arī pamatot kādēļ alarmistu meli bija pareizi un kādēļ man vajadzētu ticēt citiem viņu apgalvojumiem. Pēc tam varam parunāt arī par homo sapiens egoistisko komfortu, ja nevēlies apstrīdēt, šis co2 nekaitēs zemei.
Es to neesmu dzirdējis laikam. Dzīvoju citā burbulī, cita folija man galvā.
Esmu dzirdējis trauksmi par to, ka kopš industriālās revolūcijas CO2 tik kāpj un kāpj, un sasniedzis tik augstus līmeņus, ka zemei grūti no tādiem atkopties.
Tiem kambrija un mezozoja līmeņiem augi un dzīvnieki piemērojās pamazām, simtu tūkstošu, ja ne miljonu gadu laikā.
Pašlaik CO 2 pieaug ar ātrumu, kas tuvs katastrofāliem - ģeoloģiskā izpratnē katastrofa ir ilgs laiks, var ilg tūstots gadu, un tad tas ir tikai mirklis Zemes vēsturē. Mēs runājam par 200 gadu industriālas revolūcijas ar nekontolētiem CO2 un citiem izmešiem.
Neviens arī nemēģina apstrīdēt kambrija uc CO2 līmeņus.
Uztraukums ir par to, ka pie tik straujām izmaiņām flora un fauna nespēs pielāgoties pietiekami ātri, lai homo sapiens kā sugai saglabātos piemēroti dzīves apstākļi.
Mums ar Tevi un vēl mūsu bērniem jau iznāks i bencīnam, i šnapstam. Kas tālāk? Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks?
Klāj vaļā, sliktāk jau nebūs.
Lūk par floru: www.maximumyield.com/what-are-the-maximum-light-and-co2-levels-that-can-be-applied-to-a-plant-before-destroying-it/7/2610
Lūk par faunu: ohsonline.com/articles/2016/04/01/carbon-dioxide-detection-and-indoor-air-quality-control.aspx?m=1
Kambrija zināmais 4000ppm maksimums nesasniedz pat mūsdienu normatīvu pieļauto 5000ppm limitu darba vietā. Bet mezozoja 1000-2000 ir mūsu ikdiena, dzīvojot slikti vēdinātās iekštelpās. Temperatūra Kambrija periodā bija vidēji ~7 grādus augstākā. Bet jāsaprot, ko nozīmē vidēji - organiskās ķīmijas pamatos māca, ka organiskās vielas sāk sabrukt nedaudz virs 40gradiem - tas nav mainījies visā evolūcijas laikā un auglīgākais klimats vienmēr attiecīgi ir bijis tajā zonā , ko mūsdienās saucam par tropisko un maksājam lielu naudu, lai tajā pavadītu atvaļinājumu. Vai izklausās pēc milzu nepieciešamības pielāgoties?
Nu ne jau tiešā veidā nobeigsies no CO2, protams.
Viss kopā, CO2, temperatūra, klimata pārmaiņas.
PN - kāpēc Tavuprāt tad tādas ekoloģijas normas uzspiež?
Vai tev ir nojausma par šo normu ekonomisko un varas efektu? Par OIK esi dzirdējis? Izcils (protams maziņš Latvijas mēroga) piemērs, kā ar šo normu palīdzību ir iespējams izredzētajiem gūt peļņu.
Un kas ir "viss tas kopā"? Es, šķiet minēju, arī sagaidāmas klimata pārmaiņas, kas draud ar iespēju atvaļinājumu pavadīt Bali līdzvērtīga klimatā tiem, kas šobrīd to nevar atļauties. Vai no tā jāmirst?
Pērnā vasara ar sausām akām nav tas labākais Bali variants, tas jau pirmkārt.
Ūdens līmeņa celšnos lidz kembrija līmenim arī gribi?
Ūdens līmeņa celšanās ir lielākais potenciālais diskomforts, kas... visvairāk apdraud tos, kam nebūtu par ko sūdzēties. Villas jūras krastā cietīs dažviet un atsevišķos gadījumos, piemēram holandiešiem, nāksies mazliet pārvākties. Bet nez vai Holandieša nepieciešamība pārvākties uz Beļģiju ir lielāka nelaime par sīrieša, palestīniešu vai venecuēlieša šodienas likteni, kuram nav nekāda sakara ar klimata pārmaiņām.
Bet par sausajām akām parunā ar tiem, kas piedzīvoja 1930os gadus ASV. Un pie tā nu nekādi nevar vainot fosilo degvielu vai co2.
Par Klusā okeāna salām esi dzirdējis?
Protams šo karti
www.nationalgeographic.com/magazine/2013/09/rising-seas-ice-melt-new-shoreline-maps/
var uzskatīt par pašu ekstrēmāko gadījumu, ja viss ledus izkustu. Bet otmēr, tās būs drusku vairāk kā dažas villas
Nu un? Šos cilvēkus pārvietot ir lētāk un humānāk, nekā likt mirt Āfrikas iedzīvotājiem tādēļ, ka viņi nevar atļauties elektrību. Jeb to arī nezināji, ka elektrība ne tuvu nav pieejama visiem pasaules iedzīvotājiem un CO2 kvotas šo situāciju tikai pasliktina?
Nodokļi vispār ir varas instruments.
OIK ir vietējo afēristu (Šķēle un co pirmsākumos) izperināts, bet klāj vaļā par to, kā dzinēju ekoloģijas normas - kas turklāt spiež izvēlēties mazākus auto ar mazāku patēriņu - ietekmē kādas valsts nodokļos ieņemtos līdzekļus.
Lūdzu tā ar atsaucēm uz konkrētiem faktiem, populārzinātniskos un pseidozinātniskos rakstus vari izlaist.
OIK ir piemērs, kā pat vietējie afēristi var nopelnīt, izmatojot radītos spēles nosacījumus. Bet par globālākiem jautājumiem runājot - mazākos auto ar mazāko patēriņu ražo Tata, bet tā nespēj nokļūt Eiropas tirgū dažādu prasību dēļ. Vienlaikus indieši ne tuvu nevar atļauties iegādāties Eiropas supersadardzinatos auto. Vai šāds ekonomiskais nošķirums ir izdevīgs Eiropas un Indijas parastajiem iedzīvotājiem? Vai tomēr starptautiskā līmeņa "OIK" bīdītājiem? Vai, mazliet atkāpjoties no auto, tavā skatījumā starpvalstu tirgošanās ar CO2 kvotām nav saskatāma zināma līdzība ar OIK?
Par nodokļos ieņemtiem līdzekļiem neko nezinām, bet paskatoties uz vāciju, redzam divas dabas parādības - pirmā - tavas iespējas pārvietoties ar mašīnu tiek ierobežotas arvien vairāk, ja vienu tu ik pēc dažiem gadiem nevari atļauties nopirkt jaunu mašīnu - jā, dažiem, tie tavi 10 gadi ir par maz, pa to laiku nomainās divi EIURO līmeņi - otrā - šādi tiek veicināta lielo autoražotāju peļņa, jo tiek veicināta mašīnu pirkšana.
Vai paskatāmies uz apvienoto karalisti - tur tas notiek mazliet tiešāk - ja nevari atļauties nopirkt jaunāku mašīnu, tad tu maksā pa tiešo, pašvaldībai - londona pēc dažiem mēnešiem to savu zemo izmešu zonu papletīs stipri lielāku un būs par iebraukšanu jāpiķo benzīnniekiem zem EURO4 un dīzeļiem, neatceros, EURO5 vai EURO6.
Vārdu sakot, tas ir papildus nodoklis - līdzīgi kā OIK. Parēķini pats kā izmainītos tavi izdevumi, ja tu būtu spiests jaunu dacīti pirkt reizi piecos, nevis reizi desmit gados.
Spiešana ir uz to, lai mašīnas nepērk vairāk, bet brauc ar vilcienu.
Vai Eiropā jaunu auto tirdzniecība pieaug? Ne visai.
Vai tas ir labi? Vai esi pamanījis arī, ka iespējas anonīmi pārvietoties samazinās? Tālākā vilcienā, tāpat kā lidmašīnā vairs netiksi bez reģistrācijas un personu apliecinoša dokumenta... Arī palikušās automašīnas sāk uzraudzīt ar totālas kontroles, nevis pārkāpējus fiksējošām iekārtām. Un šim procesam tiek izmantot divi pamata argumenti - terorisms un ekoloģija. Abi mākslīgi radīti...
Nu re, un nonācām pie folijas cepurītes. Kreditkartes Tev ari nav, un mobilo telefonu a;ri protams nelieto.
Brauc ar vilcienu? Nu jā - apmēram kā rīgā ir spiediens braukt ar sabiedrisko, bet mums te ir vesels forums, kur vismaz puse lietotāju pasaka "nah to rīgas sabiedrisko, es labāk lietoju dārgas stāvvietas un stumdos korķos nekā braucu ar sabiedrisko". Es nedzīvoju vācijā un īpaši nekontaktējos ar vāciešiem, bet pat es esmu dzirdējis par gadījumiem, kur cilvēks ir bijis spiests nopirkt jaunāku mašīnu dēļ aizlieguma iebraukt pilsētā ar esošo mašīnu.
"es labāk lietoju dārgas stāvvietas un stumdos korķos nekā braucu ar sabiedrisko" Aha. nekas nav patīkamāk, kā stāvēt trolejbusā ar pilnu RIMI lielo iepirkumu maisu rokā un tapt jauki stumdītam no tiem cilvēkiem, kuri pa šauro eju nez kāpēc spraucas garām.
Situācija, kurā cilvēks ir spiests darīt jebko piespiedu kārtā ir nesalīdzināmi sliktāka no daudziem aspektiem salīdzinājumā ar pozitīvu motivāciju. Gadījumā ar elektroauto - vai neliekas mazliet absurdi, ka tiek bīdīts papildus elektrības patēriņš sitācijā, kurā pasaulē kopumā varāk kā miljards cilvēku joprojām dzīvo vispār bez elektrības, bet tie, kam elektrība ir - pieaugošo patēriņu nosedz ar... fosilo kurināmo. en.wikipedia.org/wiki/Electricity_generation#/media/File:Electricity_production_in_the_World.PNG
Protams, ir cilvēki, kas šajā saredz ekoloģiju un rūpes par pasauli, uzskatot, ka jebkādu citu motīvu meklēšana ir folijas cepurīte.
Starpvalstu tirgošanās bija (ir) kompromiss, lai pēc iespējas vairāk valstu visār piekristu kaut ko mainīt.
Tirgus protekcija - kā tu pareizi norādi - daudz vairāk sadārdzina automašīnu cenas salīdzinot ar ekoloģijas normām.
Pietiks pļāpu.
lynx85 rakstīja: Štrunts tie visi dīzeļi. Parunāsim par baložiem pilsētā.
bilde pazuda...
smaidīgais
Slinkums strīdēties. Brady, tādi kā Tu pieņem, ka viss, ko saka oficiālās iestādes ir nepatiesība. bet tic tam, ko sagrābsta kaut kādās interneta dzīlēs un citās sapņu grāmatās. Agrāk tādi ticēja Nostradamusiem, tagad - jūķūba patiesībām.
.
Varbūt tieši Tu esi tendēts ticēt visādām varnešu pasakām
Vakar lauķis Raimis ērti ar auto aizbrauca uz Grāmatu un izglītības izstādi, jo bija nogulējis visus termiņus, lai brauktu ar sabtransu. Ap 20 litri propāna, 3 stundas ceļā turp atpakaļ, nekādu sastrēgumu, pie luksofora max 2 minūtes, jo svētdiena. Ja tāda būtu satiksme!
-------------------------------------
Es tā izdomāju, ka patiesībā jau pastāv ideju cīņa un ir veseli kantori, kas taisa sižetus, raksta grāmatas un izplata idejas, kas uztur tās - viss ok, tik tērē vien un daudz nedomā teorijas.
Par to dinozauru un lielo paparžu laikmetu, kad bija augsts CO2 līmenis un nekas slikts nenotika. Gadu tūkstošiem tās papardes un citi augi to CO2 piesaistīja un pamazām izvāca ārā no atmosfēras.
Tad, kad to visu atrada, to nosvilināja pāris simtgadēs.
"Gadu tūkstošiem tās papardes un citi augi to CO2 piesaistīja un pamazām izvāca ārā no atmosfēras.
Tad, kad to visu atrada, to nosvilināja pāris simtgadēs."
Gandrīz pilnībā šim var piekrist ar mazu precizējumu (vēl nav pāris simtgades un ne tuvu viss ir nosvilināts) - bet ideja pareiza.
Viedokļu atšķirība jau sākas tajā - vai tas ir labi vai slikti.
Skatoties no augu viedokļa - mēs esam parūpējušies par atjaunotu barības bāzi augiem no bada līmeņa līdz mērenam izsalkumam. Augi paši izrija savu "pārtiku" un nebūt nav spējuši pielāgoties jaunajiem aptākļiem - tātad ne tikai cilvēks ir spējīgs iznīcināt savu eksistences vidi! Bet cilvēks ir spējis augu pašiznīcināšanos novērst.
Kāds būtu tavs viedoklis par šādu skatījumu?
Mans viedoklis ir tāds, ka dinozuriem, zīdītājiem un putniem vispār laikam ir diezgan vienalga, cik augsts tas jūras līmenis ir, tie nav sabūvējuši savas pilsētas jūras malā un pie visādu upju iztekām jūrā, tie pielāgojās un pielāgosies.
Jūras iemītniekiem, sevišķi koraļļiem, gan nav vienalga, vai tas jūras ūdens ir skābāks vai sārmaināks. Tur sākas visādas barības ķēdes un var izzust veselas sugas. Šeit, šajā gadsimtā mums ir visplšākās zināšanas vēsturē par sugu daudzumu un barības ķēdēm.
Man kaut kā gribas, lai tās sugas, kur viņas dzīvo, tur viņas apmēram arī paliek, lai koralļiem ir pareiza pH ūdens un lai leduslāčiem nav jāmeklē pārtika cilvēku miskastēs, lai viņi vazājas pa saviem lediem un jūtas laimīgi.
Tāpat, saprātīgi saimniekojot, lai nebūtu visādu karu, bada un ūdens trūkuma problēmas, pārmērīga migrācija, visādas pārprastas politkoretuma problēmas un tamlīdzīgas problēmas, lai katrs apmēram savā vidē dzīvo un jūtas labi.
Un maza valsts kā Latvija, savu it kā problēmu - zems cilvēku blīvums uz zemes vienību pārvērstu par bonusu, cik ērti, ekoloģiski un tīri te, Latvijā ir dzīvot un mēs paši te lemjam, kā mums dzīvot. Mēs varam sev saražot gan pārtiku, gan diezgan daudz enerģijas tā idzīvotāju blivuma dēļ. Un ekoloģija, ērta satiksme, mazāks pilsētas piesārņojums, kapitālas plašas stāvvietas 2-5-10km ap Rīgu, kamēr viss nav aizbūvēts, laba tirdzniecības bilance no mazāka nevajadzīga degvielas patēriņa ir tikai daži punkti no tā visa.
Kambrijs un Mezozojs ar augstajiem co2 līmeņiem ir bijuši "visražīgākie" periodi sugu attīstībā. Vai tev ir kāds objektīvs iemesls apgalvot, ka tieši ledusāču un koraļļu labklājība (ja pieņemam, ka šī problēma ir patiesa) ir svarīgāka par visai florai un faunai kopumā labvēlīgas vides veidošanu?
"Man kaut kā gribas, lai tās sugas, kur viņas dzīvo, tur viņas apmēram arī paliek" - dīvaina vēlme, kas ir pretrunā ar evolūcijas jēgu. Būtu saprotama no kreacionista - nedod Dievs sabojāt perfekto darinājumu.
"Saprātīgi saimniekojot, lai nebūtu visādu karu, bada un ūdens trūkuma problēmas" - tieši enerģētika ir radījusi vislielāko labklājības un dzīves apstākļu uzlabojumu cilvēces vēsturē. Vai tavuprāt elektroenerģijas nodrošināšana tiem vairāk kā miljardam zemes iedzīvotāju, kam tāda joprojām nav pieejama, nerisinātu virkni problēmu ar karu, badu, nabadzību, ūdens trūkumu un migrāciju?
Jā - mēs varam daudz un mums ekoloģiskā situācija ir salīdzinoši pat ļoti laba. Bet vai kādam mēs daram labu, sadārdzinot savu dzīvi un vairojot nabadzību savā valstī?
Piebilde pie tā, ka fosilo dedzina apkurei un enerģētikai un tas jāņem vērā - jā, jāņem, tomēr izmanto arī siltumu, vāc to dūmu un tagad attīstās prasta CO2 noglabāšana dabiskos vai mākslīgos rezervuāros un CO2 jau ražošanā apskata nevis kā atlikumu, bet kā izejvielu, CO2>CO>biodegvielas, plastmasa, sķiedras utt.
phys.org/news/2012-05-oxygen-separation-membranes-aid-co2-reduction.html
Man galīgi nav iebildumu, ja tiek attītītas tehnoloģijas, kas mūsu dzīvi var padarīt vēl labāku un tīrāku. Tikai nevajag jaukt tos vienā maisā ar ierobežojumiem un aizliegumiem, kas dzīvi padara sliktāku. Viennozīmīgi fosilā enerģētika nav izmantojama bezgalīgi, tomēr tās ierobežošana šobrīd - bez reāla aizstājēja, faktiski samazina dzīves līmeni un tam sekojoši mūsu potenciālu radīt jaunas tehnoloģijas - dzīvojot nabadzībā ir grūtāk veltīt naudu zinātnei.
Tehnoloģijas attīstās un vienā brīdī tās ir pasaules top problēmu risinājums un pēc gadu desmitiem vairs nav un ir pasaules top problēma.
Un reālu aizstājēju jau var meklēt un atrast, piemēram, tās visas Maskavas ielas auto plači - pusē no tiem varētu būt smukas autostāvvietas, no kuram kursētu Dambja elektrobusi.
Tas nav risinājums, jo pat Dambja elektrobusi ir jābaro ar akmeņogļu elektrību. Vai kaut ko vairāk par to, uz ko varam cerēt pasaules enerģētikā zini, jeb tava pasaulē un "risinājumi" beidzas Rumbulā?
"Maskavas ielas auto plači - pusē no tiem varētu būt smukas autostāvvietas, no kuram kursētu Dambja elektrobusi."
Izskatās, ka visi aizmirsuši par to, ka visvienkāršāk būtu izmantot esošo dzelzceļu, tikai palaist 2 vagonu sastāvus pilsētas robežās ar īsu intervālu. Sabiedriskajam transportam, lai tas būtu pievilcīgs, vispirms jābūt ātram. Tāds ir metro. Bet Rīgā ir plašs jau esošais sliežu tīkls. Pat uz Bolderāju.
Un atkal... Atpakaļ pie tā, ka braukt vajag!!! Mēģināsim par katru cenu sastūķēt cilvēkus sabiedriskajā transportā. Varbūt vēl, kā Japānā, algosim iestūmējus. Un NEKO nedarīsim lai novērstu cilvēkiem nepieciešamību katru dienu pavadīt ceļā laiku, ko savādāk varētu vletīt ģimenei, kādai lietderīgai nodarbei vai kaut vai atpūtai.
Tu labāk iedomājies, kāds robs akcīzes plānā būs, ja masveidā strādās pie tā, lai mazāk braucējiem būtu ikdienā jābrauc...joks protams. Bet virziens būtu pareizs, mums diemžēl nav valstī īsti pielecis, ka laiks ir nauda, ok teiksim neitrāli, vērtība, kuru labāk netērēt bezjēdzīgi...bet tas, ka tiek tērēts bezjēdzīgi lasāms visādos "jāierēķina +xx min ceļā", "jāplāno ilgāks brauciens", utt.
Kās pietrūkst, lai tādi "zaļie" cīnītos par kopābirojošanu, nevis kopābraukšanu? Acīmredzot saprāts - tieši tā trūkums ir kopīgs "zaļajiem". Mūsdienās milzu slodzi no transporta un nepieciešamību pēc sabiedriskā transporta varētu noņemt, organizējot darbu attālināti. Biroja darbā, ja tas nav saistīts ar klientu apkalpošanu, darba vieta ir brīvi pārvietojama. Kas liedz, piemēram, tām pašām valsts iestādēm kopīgi apzināt visus ierēdņus, kas brauc uz darbu Rīgā no Siguldas, un nodrošināt kopīgu valsts pārvaldes darbavietu ēku Siguldā? Arhaiska vēlme uz dokumenta papīra izdrukas uzlikt tintes zīmogu, neskatoties uz to, ka dokuments ir elektroniski saskaņots un parakstīts DVS?
Kādēļ, piemēram, visi VID ierēdņi bija jāsakopo vienā ēkā, kam katastrofāli trūkst stāvvietu un sabiedriskā transporta pieejamība? Bet tā jau nav īstā problēma, vai ne? Ir taču jāliek cilvēkiem bezjēdzīgi braukt un pēc tam šo procesu vēl jāapgrūtina.
Jā, jā, kaut kur sēž zaļš zirnekļonkulis un perina ļaunos plānus kā cilvēci marinēt pa satiksmes sastrēgumiem.
Mēs ar dzīvesbiedri jau pacmit gadus lielāko daļu darba paveicam mājas birojā, kaut viņai darba vieta ir Valmierā, man - Piebalgas pusē, bet dzīvojam Siguldā, uz tiem galdiem braucam reizi vai divas nedēļā.
Tu draugs gaidi kaut ko no šīs mistiskās ļaunuma impērijas ar nosaukumu Valsts. Beidz gaidīt, dari pats.
VID utt valsts iestādes varbūt nav tie labākie piemēri, tas tiesa. Kaut gan jāsaka, ka, piemēram, VID ierēdņi arī citās pilsētās sēžot spēj apstrādāt dokumentus, tā ka pat tajā behemotā notiek kaut neliela bet decentralizācija. Valsts iestādes un birokrātija ir smagnēji organismi. Privātās iestādes un uzņēmumi pēc iespējas tā arī darbus organizēs tuvākajā nākotnē.
Nu beidz taču visur saskatīt Orvela lielo brāli. 
Ko vēlējies pateikt, ielienot topikā par to, kas būtu jādara valstij, lai mazinātu sastrēgumus un pasakot negaidi no valsts, dari pats? Kādēļ pārmet man nez ko, lai gan piedāvāju idejas kā sastrēgumus mazināt bez cilvēku ikdienu pasliktinošiem ierobežojumiem, kas ir izmantojamas arī valstij. Kādēļ tie, kas šeit stumj lielāku valsts varu un papildus ierobežojumus seku novēršanai, nevis risinājumus problēmai, tevī nekādus iebildumus nerada?
Braukšanai (vismaz iešanai) ir arī pozitīvās puses. Ne katrs var noskaņoties mājās produktīvi pastrādāt, pārāk daudz kairinājumu apkārt.
Savus tiešos darba pienākumus es nekādi nevarētu mājās darīt, bet ir papildus darbs, ko esmu uzņēmies darīt ārpus darba laika. Ar tiem pa laikam sanāk iekavēt, jo mājās gandrīz vienmēr atrodas kaut kas cits, lai darbs nebūtu jādara 
Izskatās, ka nemēģināji pat iedziļināties - es piedāvāju organizēt darbu attālināti Siguldas birojā, aizstājot starppilsētu braucienu un sastrēgumus, nevis darbu no mājām.
Tas ne tik daudz tieši Tavam tekstam, kaut kur iepriekš bija doma, ka varot strādāt no mājām vai jebkur citur.
Bet Tavas domas potenciālais mīnuss, kad nomainās darbinieki un vairums vairs nav no Siguldas, bet, piemēram, Ķekavas. Tad ko, mainam biroja atrašanās vietu?
Jā, arī Ķekavā tādu pat. Valsts pārvaldei rādīt piemēru un nodrošināt attālinātu darba vietu pieejamību visā valstī. Brīdī, kad darbinieks aiziet no vienas iestādes, tikpat labi tas var uzsākt darbu citā iestādē un pat nemainīt savu fizisko darba vietu. Ilgtermiņa šis process ir visnotaļ izlīdzināts un katras atsevišķās darba vietas uzturēšana nav īpaši dārga, ja saglabājas pārējā infrastruktūra.
Piedevām - šis ir lietojams ka reģionu attīstības līdzeklis. Var, piemēram, atslogot arī Siguldu un izveidot šādu reģionālo koplietošanas valsts pārvaldes biroju Līgatnē. Pakārtoti veidosies arī pieprasījums pēc papildus servisiem - veikaliem, ēdnīcām, frizētavām u.c., kas attiecīgi veicinās vēl papildus darba vietu vienmērīgāku sadalīšanos.
Rīgas Domē kāds pakārsies, bet uz Bolderāju vilcienu nepalaidīs. Un vēl tās ir divas naidīgas struktūras, kas laikam neatrodas pat vienā Valstī!
No Bolderājas pāri Daugavai arī prāmim uz Ķīšezera pusi vajadzēja būt!
Pie visas šīs eko šmeko keko diskusijas ir jāsaprot viena lieta - tehnoloģijas un izstrādājumi savulaik izplatījās tikai tad, kad kļuva plašām masām pieejami t.i. lēti un līdz ar to pieejami. Ar administratīviem līdzekļiem uzspiestas lietas neizplatās, pret tām meklē robus likumos un citos veidos pasīvi pretojās - tā ir bijis un būs.
Var visādas fantastikas uzburt, bet, ja tas nebūs pieejams vidējam cilvēkam, tad tas neizplatīsies un pagaidām fosilās enerģijas alternatīvām līdz dzīvotspējai BRĪVĀ TIRGŪ (es nerunāju par kādiem OIKveidīgiem surogātiem) ir vēl ceļš ejams - tam būtu jāpalīdz ar zinātni, nevis vecā mākslīgu ierobežošanu.
Un par to globālo sasilšanu - tā vienmēr ir bijusi un arī tagad ir cikliska.
Bradypus
Kādēļ, piemēram, visi VID ierēdņi bija jāsakopo vienā ēkā, kam katastrofāli trūkst stāvvietu un sabiedriskā transporta pieejamība?
.
Radi strādā vid . Iepriekš bija padsmit ēkās , tagad vienā . Radinš saka ,tagad labi , var savākt viegli parakustus dokumentiem . Bet !! Kapēc eksistē elektroniskais paraksts . Un kāds liktens ex vid ēķām ? Vai tik viena otra nestāv tukša
Tāpēc, ka to zemi, uz kuras tagad atrodas VID, nopirka Vaškevica uzticamā draudzene Vilkaste un iesmērēja pa dārgo Putinam draudzīgajam krievu miljardierim Vekseļbergam, iestāstot, jādomā, ka ar nekustekļiem Rīgā būs lielas lietas. Tajā brīdī NĪ burbulis pārplīsa, bet Vekseļbergu tak mīnusos atstāt nevarēja, tāpēc arī tika realizēts liels projekts VID pārvietošanai uz viņa zemes.
Bet"vid eds"lapa ir akmens laikmets,tai skaitā"vsaa eds",totālas auzas,ne velti tur figurē"gov",laikam govis saīsinājumā. 
Ogļu ģenerācijas faniem ASV
www.eia.gov/energyexplained/index.php?page=electricity_in_the_united_states
Dabasgāze 32%
Ogles 30%
Atomenerģija 20%
Atjaunojamie 17% (HES 7, Vējš 6%, Biomasa 2%, Saule 1%, Ģeotermālie 1%)
---------------
Dabasgāze - data.worldbank.org/indicator/EG.ELC.NGAS.ZS
Latvija 49.81
Un kāds sakars globālajam CO2 līmenim ar enerģijas ieguves veidu sadalījumu atsevišķās valstīs? Piedevām ASV dabasgāze ir nokļuvusi pirmajā vietā tikai pateicoties frekingam, par ko zaļie kliedz vēl skaļāk par CO2.
Sakars tāds. Daži saka, ka elektrību iegūst, dedzinot ogles un citi to kā mantru atkārto.
Un vēl
C + O2 = CO2
CH4 + 2O2 = CO2 + 2H2O
Daži saka? Vēlies apstrīdēt, ka ogļu elektrība joprojām pasaulē sastāda 38% no visa apjoma un ir vienīgā, kas netiek izmantota savā patreizējā 100% kapacitātē, tādējādi faktiski kļūstot par vienīgo avotu papildus patēriņam?
Un ko gribēji pateikt ar vispārzināmām ķīmiskajām formulām? To, ka dabasgāze ir labāka par oglēm? Es tam pilnībā piekrītu, tikai kāda tam nozīme šajā kontekstā?
Vislabākā ir ģeotermālā, kas ir pieejama jau tagad jebkur uz Zemes, izmantojot esošās naftas urbšanas tehnologijas, tikai patlaban tas nav ekonomiski izdevīgi. 10 km dziļumā ir 374C, var laist iekšā ūdeni un ražot tvaiku, urbums atdzistu apmēram 15 gadu laikā, tāpēc vajag vismaz divus. Neizmantotais urbums 15 gadu laikā atkal sasiltu. Starp citu, Zemes iekšpuse būšot karsta vēl daudzus miljonus gadu pēc Saules izdzišanas, jo Zeme būtībā ir liels termoss.
Jā, ģeotermālā enerģētika ir viens no risinājumiem un, atšķirībā no saules un vēja enerģijas, ir plānojama un patiešām noderīga maiņstrāvas tīkla uzturēšanai. Tikai kaut kā netiek "zaļo" stumta. Arguments - "nav ekonomiski izdevīgi" šajā kontekstā neiztur kritiku - arī neuzticamā saules un vēja enerģija nekādi nav ekonomiski izdevīga, tomēr tas nav traucējis šos risinājumus uzspiest ar varu.
Bet tā ģeotermālā enerģija neiet kopā ar teoriju "visvarenais cilvēks".
Co nedrīkst, jo tas silda klimatu, bet papildus siltumu laist augšā no zemes dzīlēm? Ko tas maina? Tapat, cilvēks sasildīs klimatu.
Bet kurš no tā nopelnīs? tikai viena kompānija, kura raks tos dziļurbumus. Bet pelnīt taču grib daudzi.
Muammars Kadda bija Lībijā radījis mākslīgo upi 4 metru diametrā un 4000 km garumā! 13 000 km garumā irigācijas sistēmas! Degviela maksāja 6 vai 7 centi litrā, medicīna par velti, izglītība par velti, mācības ārzemēs 100% apmaksātas, elektrība par velti, īres maksa neeksistēja!
Novāca! Pie kam šausmīgi sadistiski! Tas par to pelnīšanu!
Tieši tā - izmantojot fosilā kurināmā enerģētiku ir iespējams radīt mākslīgas apūdeņošanas sistēmas pat tuksnesī. Bet tas taču ir pretrunā ar alarmistu bubuli - ūdens trūkumu. Tas gan neiet kopā ar viņu pašu klimata modeļu mehāniku - CO2 "feedback" pamatojas tajā, ka palielina ūdens iztvaikošanu - t.i. pastiprina dabisko ūdens aprites ciklu - tieši tādēļ ar CO2 bagātajos periodos valdīja tropisks (ar ūdeni bagāts), nevis tuksnešu klimats. Vai šo pamatskolas bildi visi jau ir aizmirsuši?
Ideja, ka elektroauto lādē ar ogļu enerģiju labi skan antiekofanu tekstos un šos tekstus atkārto arī tādi, kas nemaz tās ogļu un metāna degšanas formulas un CO2 balansus tajās nemaz nevar tā uzrakstīt. Taču ideju braši tiražē.
Nevajag vienu no fosilajiem resursiem nepamatoti izcelt. Ja Latvijā paaugstinātos pieprasījums pēc elektroenerģijas elektroauto dēļ, visticamāk tiktu lietotas daudzas, lokālas gāzes koģenerācijas stacijas gan jau kombinacijā ar kaut kadiem advancētiem UPS risinājumiem, lai nodrošinātu pīķa jaudu, kad visi grib lādēt. Kaut kādu saspiesta gaisa, pacelta 'ūdens un tam pievienota lokāla HES vai līdzīgas nozīmes konstrukciju.
Un ogles nevajadzētu pārmērīgi izcelt vēl šī te iemesla dēļ
www.energy.gov/fe/science-innovation/oil-gas-research/methane-hydrate
geology.com/articles/methane-hydrates/
Tā kā nākotnē visticamāk, šis būs viens no lielākajiem enerģijas avotiem un protams, CO2 turpat pie trubas tiks savākts un deponēts vai konvertēts vai nu degvielā, vai visādos izejmateriālos.
--------
Ideja nebraukt vispār un daudz ko risināt attālināti - pašu darbu, dokumentāciju utt. arī gan jau kādus 10-20% teorētiski var to braukšanu samazināt.
Kādēļ uzskati, ka nepamatoti? Es runāju par faktisko situāciju, nevis nākotnes teorētiskajām iespējām. ŠOBRĪD ogles ir tās, kas rada 38% pasaules elektroenerģijas un vienīgais elektrības izejmateriāls, kura kapacitāti iespējams paplašināt pēc nepieciešamības - t.i. nosegt pieaugošo patēriņu.
Vai esi gatavs apstrīdēt kādu no konkrētām tēzēm, kas ir pamatā manam viedoklim:
1) elektroauto rada papildus elektroenerģijas patēriņu
2) pasaulē pastāv elektroenerģijas deficīts un vairāk kā miljards cilvēku mūsdienās joprojām dzīvo bez elektrības, ar visām no tā izrietošajām skarbajām sekām
3) iekšdedzes dzinējs efektivitātē un CO2 "pēdā" (dedzina ogļhidrātus, nevis oglekli) ir aptuveni līdzvērtīgs gāzes elektrostacijai
4) pārskatāmā periodā ar esošajām tehnoloģijām patēriņa pieaugumu var nosegt tikai ar papildus ogļu elektrostacijām.
Manā skatījumā, kamēr vien pasaulē ir cilvēki, kam jādzīvo bez elektrības un elektrība tiek ražota ar oglēm, katrs elektroauto tikai pasliktina situāciju. Piedevām - pat brīdī, kad visi būs nodrošināti ar elektrību un visas ogļu stacijas aizstātas, es joprojām būšu pret elektroauto. Kādēļ? Ja nav liela atšķirība starp gāzes (nākamais lielākais un joprojām fosilais avots aiz oglēm) elektrību un iekšdedzes dzinēju, neredzu pamatu tāda apjoma ķīmisko atkritumu ražošanai, kādus pieprasa patreizējās akumulatoru tehnoloģijas. Un te nu jāpiebilst tā bēda, ko neviens "zaļais" negrib pat dzirdēt - ja enerģētikā ir reālas iestrādes un cerība šī gadsimta laikā tikt pie jauniem enerģijas avotiem (piemēram, kodolsintēzes), tad par akumulatoru aizstāšanu nevienam nav pat ideju, kurā virzienā pētīt. Notiek tikai bakstīšanās un mistiska cerība uz veiksmi, nevis zinātnisku tehnoloģiju izstrādi.
Un nepavisam negribu tev piekrist par tikai 10-20% braukšanas samazinājuma potenciālu, optimizējot darbu. Tie, kas savu darbu dara pilnu darba dienu pavadot konkrētā vietā, ir absolūtais vairākums. Piedevām, kā jau minēju, tie, kuriem pašiem faktiski diena rit pie datora un nav piesieta konkrētai vietai, "paņem līdzi" nosacīti piesaistītās darba vietas - veikalus, kafejnīcas, frizētavas u.tml. Šobrīd faktiski visa valsts pārvalde ir ģeogrāfiski sakoncentrēta Rīgas vēsturiskajā centrā, kura sastrēgumos vaino Ušakovu. Bet vai ir kāds objektīvs pamats likt visai ierēdņu armijai ikdienā gāzties uz Rīgas centru?
Reāli elektro auto CO2 izmešus un visu sū...rada citur, nevis pilsētā - tas būtu vienīgais pluss, ka vidē, kur lieto nejūt, bet jūt citur sākot no tām pašām TEC, kur dedzina ogles līdz litija atkritumu poligoniem - kas gan jau ka ekoloģiski tiks nogrūsti kāda 3.pasaules valstī...
Kas attiecas uz visādām zaļām elektrībām - tad jājautā, kas par to maksās, jo brīvā tirgu lielākoties tas viss pastāvēt nespēj pats par sevi.
vispār jau paredz CO@ savākt un pārstrādāt.
Vai šo lasījāt?
Jā, ļoti patika beigu frāze: "Arī braucot ar iekšdedzes dzinēja auto, visticamāk, būtu nepieciešama kāda apstāšanās, vai nu labierīcību apmeklējumam, degvielas uzpildei, vai kafijas iegādei."
Nekas vairāk neliecina par sliktu pieredzi, kā mēģinājums to attaisnot.
Raksta autorei noteikti ir fizioloģiskas dabas īpatnības kā manai sievai dēļ kā viņai ir vēlme regulāri atliet, un no tā izriet šāds pieņēmums. Agrākos laikos man parasti brauciens no rīgas bija bezapstājas, un es pieņēmu ka saprātīgi dzerot ūdeni, es spētu bez apstājas izturēt arī braucienu līdz d-pilij - tagad ja braucot uz dižo pilsētu blakus ir sieva, tualetes pietura saldus staķikā ir obligāta...
Nelasīju, bet paskatījos tabulas, un man tapa skaidrs.
32kWh nu NEKĀDI NEVAR BŪT 300KM. 32 kwh tas ir 100 jūdzes. 150 km. Tāpēc arī bija apstāšanās.
Izvēlas sūdus, un tad brīnās. Ja būtu paņēmuši elektromobili, tad varētu kaut ko salīdzināt. Bet te - kaut kādas divas parodijas salīdzina. Brīžiem rodas iespaids, ka tos sūdus ražo speciāli, lai taptu tādi raksti, un cilvēki domātu, ka elektroauto - tas ir sūds.
Viszekauskākās baterejas ELEKTROAUTO ir 70kw/h. Un pat tās, jau izņem no apgrozījuma. Bet te - 32kw/h
ja 32 kwh ir 300km, tad cik 100kw/h? 1000 km? Žēl, ka to ražotāji nezin, un 100kw batereju automasīnām zīmē distanci - ap 400km.
Elektru auto (pašlaik) nav domāti gariem gabaliem. Megapolēm gan.
Rīgā būtu OK. Kaut Rīgā vispār bez auto var iztikt
Tāpēc nevajag šitādus testus ņemt pierē.
No elektroauto labākais variants ir Plug-in hibrīds. Īsos gabalus braukt ar elektrību, garos ar benzīnu!
Maniem 4-6 reizes dienā ap 30 km pa pilsētu - būtu ideāli. Nopirktu chrysler pacifica hibrīdu, bet tos pie mums netirgo... 
Nu, bet tā nopietni - nu nav Liepājā dzīvojošs Rīgā strādājošs ikdienas braucējs īstā elektroauto auditorija. Tas ir ap 30-50-70km Rīgu dzīvojošs pilsonis.
Tas Liepājas vai līdzīgs brauciens viņam būs reizi divos mēnešos un tad var arī uzlādes stacijā pagaidīt. Vai nomas auto paņemt.
ja pirkt kādu eiropas bomželektroauto, piemēram VW egolf, tad pat Rīgā dzīvojošam var nepietikt vienas uzlādes.
Bet ja elektroauto ar normālu batereju - Chevrolet Bolt EV, Opel Ampera - e, tesla, tad tiem zīmē virs 350 km distavnci ( reāli, vai ziemā būs stipri mazāk) bet domāju, ka no Liepājas uz Rīgu pietiktu bez uzlādes pa ceļam.
Teorētiski, varētu pietikt pat Renault Zoe ar 80 kw akumulatoru.
Manam auto gāzes noskrējiens ir apmēram elektromobiļa sniedzamības līmenī. Neskatoties uz to, ka gāzes uzpilde ir nesalīdzināmi ātrāka par elektrību, bet lēnāka par benzīnu, kā arī varu turpināt braukt ar benzīnu, ja gāze beidzas, izjūtu šo ierobežojumu kā neērtību un vēlos atgriezties pie dīzeļauto. Un tas neskaitot faktu, ka rozetes pieejamība, kuru te daži piesauc kā biežāku nekā DUS, priekš manis ir tik tāla, ka ziemas sezonā akumulatoru pielādēšanai ir vienkāršāk noskruvēt un aiznest pie rozetes, nekā atrast pieejamu rozeti ar visu auto.
Par to sildīšanos ziemā, nu, cik tad reāli vajag? Auto ir mazāks par istabu, tātad , ja nav -20 un zemāk, ar apm. 1kW vajadzētu pietikt. Uz 5 st.braucienu tas dos 5 kWh. 1/6 daļa no 30 kWh baterijas un 1/20 no 100 kWh baterijas.
Vairāk. Pirmkārt jāņem vērā nepieciešamība stāvot atdzisušu auto uzsildīt, nevis tikai konstanti uztrēt siltumu istabā. Un prakse rāda, ka mazākiem dīzeļiem nākas izmantot autonomo apkuri arī braukšanas laikā, kas vēl dedzina papildus degvielu, jo ar motora pārpalikuma siltumu nepietiek - bet tas pat vismazākajam motoram nav ne tuvu tika maz, kā 1kW.
Jaunākais forumā
- Krievijas iebrukums Ukrainā! (7356)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (19120)
- Transports un īsta ekoloģija. (6697)
- Latvijas Gada auto 2025 - jaunu automobiļu konkurss (1)
- iAuto čats - aktuālā dienas diskusija (5193)
- Visādas sarunas par pasaules politiku (3407)
- Lūdzu izvērtēt un dzēst šo komentāru (942)
- Šofera dienasgrāmata. (4626)
- Kur var mēģināt ievietot cilvēku pēc insulta? (21)
- Audi A4 2011 1.8 tfsi (11)
- Avensis pagrieziena slēdzis (11)
- Kā izbraukt cauri Polijai? (426)
- Rācija+Magnetola (0)
- Hamas - Izraēlas - Gazas - Palestīnas karš 2023 (227)
- Parunāsimies par LIETOTIEM auto. Jūsu pieredze - kuri auto ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (3629)
- Audi A8 D2 3.3 TDI mistikas problēmas (6)
- Kartera ventilācija? Pastiprināta eļļas degšana! (12)
- Kravas auto 7,5t atļautais maksimālais ātrums Latvijā ir 80 km/h, vai tas uzlabo drošību? (40)
- Atsauksmes par Inchcape Motors autoservisu Land Rover, Range Rover, Jaguar (10)
- Nevar atvērt degvielas tvertnes vāku (8)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2