Intersants atkrastes/piekrastes vēja turbīnu dizains :
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Deutsche Welle par Vēja turbīnu nolietošanos un pārstrādes iespējām:
Tad nevajag tās turbīnu lāpstiņas pārstrādāt. Lielās noteikti var izmantot tādas, kādas ir. Taisīt gājēju tiltus, dambjus, izmantot kā pāļus krastu nostiprināšanai utt.
Potenciāli labāks veids litija ieguvei :
scitechdaily.com/new-extraction-technique-revolutionizes-lithium-production/
en.wikipedia.org/wiki/Abundance_of_elements_in_Earth%27s_crust
dažiem metāliem ir iespējama ekstrakcija no augsnes ar augiem
www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0045653521022773
varbūt kaut ko izdomās
Šis ir labs - cukurbiešu audzēšana atgriežas arī Latvijā:
www.db.lv/zinas/kad-zalais-kurss-nomaldas-no-kursa-512732
Beidzot jēdzīgs eko-virziens ... t.i, normāla un LV piemērota augseka !
Teorētiski interesanti - superkondensatori ka tādi ir vieglāki par baterijām un braucējs kondensatoru uzlādē pats laikā kamēr minas pa līdzenu vietu vai ripo uz leju. bet tur ir arī mīnusi. Mīties pa līdzenu vietu un ar tukšu kondensatoru būs grūtāk, jo jāgriež ģenerators (tas arī pieliek svaru), kondensatoram ir ļoti ātra pašizlāde, viena un tā paša izmēra superkondensators ir mazāk ietilpīgs kā baterija. Un kopā tas padara visu pasākumu diezgan nelietojamu, braucot pa līdzenu vietu un pretvējā. Bet lai jau cenšas.
Tur ir citas idejas.
Uzlādes ciklu skaits un uzlādes ātrums.
For a lifespan comparison, consider that while electrolytic capacitors have an unlimited number of charge cycles, lithium-ion batteries average between 500 and 10,000 cycles. Supercapacitors and ultracapacitors, however, have a lifespan ranging from 100,000 to a million cycles.
www.arrow.com/en/research-and-events/articles/supercapacitor-vs-battery-ultracapacitor-pros-and-cons
Protams, būs ļoti daudz maziņu uzlādes ciklu 
Es par to ka pielādēt varēs tikai minot pa līdzenu vietu un ripojot no kalna. Pretvējā būs jāsaspringst dubultā. Rīgā no šāda e-velo nav nekādas jēgas, jo būs visu laiku jāpiemin kondensators uzbraukšanai 2-3 nelielos pacēlumos. Galā tāpat nonāksi pamatīgi iesvīdis.
Ļoti intersanta info, kurai gan uz šo brīdi es ticu ļoti mazā mērā, bet ja kādam nav slinkums papētīt cik tajā patiesības par Exxon "slēptajām" zināšanām un pētniecību kā tādu - mani šis ļoti ieinteresēja:
cleantechnica.com/2023/09/20/exxon-knew-all-about-zinc-bromine-flow-batteries/
Ja šis cementa ieguves process aiziet "tautās", "mēs" esam kapitāli ieguvēji:
Ķīna jau "gatavo augsni" pret CO2 samazināšanu savās interesēs, tā ka tauta - saņemamies, un pārstājam atbalstīt Ķīnas ekonomiku, vai arī tad pieļaujam tādu pat 'izlaidību', lai pàtrauktu šo negodīgo konkurenci.
To WALA fāterlande jau gatavojās uz robežu ar Pl un CZ domā.
Kāpēc ne vienmēr "veicas" ar plastmasu otrreizēju izmantošanu :
Saules paneļi rada lokālus "karstuma punktus" ciematos un pilsētās, dēļ tā ka maz atstaro saules radiāciju atpakal atmosfērā :
Datu centri ar ūdens dzesēšanu sākuši patērēt pārāk daudz ūdens UK ( laikam sanāk baigi lēti salīdzinot ar gaisa kondicionēšanu, citādāk to nedarītu ...) :
www.theregister.com/2023/07/27/thames_water_to_datacenters_cut/?td=keepreading
Ideja ir, ka silto ūdeni izlaiž upē atpakaļ gabalu tālāk, nevis iztvaicē gaisā, tāpēc tas pazust it kā nevarētu.
ASV vienu 7 MW datu centru 2021.gadā sāka būvēt tieši uz baržas, manuprāt, asprātīgs risinājums.
Tomēr, izrādās, ka daži datu centri paņemto ūdeni iztvaicē dzesēšanas torņos, un tad tas tiešām pazūd no upes vai ezera.
Tehniski jau to var vēl daudz un dažādi izmantot, gan siltam ūdenim, gan vienkārši tualetēm utml. Ir kur izmanto nakts zemās temperatūras dabīgai atdzišanai a la "aukstuma akumlators" ... tik nu tas prasa daudz vietas vajadzīgajam tilpumam ....
Redz vāciešiem ar sāk piegriezties negodīga konkurence ar "zaļo" pisnesu:
Interesanti patiešām par transportu un ekoloģiju, bet, ka jau viss zaļais, nekādi bez politikas.
Zinātne ir atradusi, ka CO2 emisiju modeļi neiekļauj vēl vienu būtisku CO2 "piesārņotāju" -
phys.org/news/2023-10-ancient-carbon-dioxide-world-volcanoes.html
Vēl viena potenciāla problēma enerģētikā - ne visai labi būvēti un novecojoši ūdens krātuvju (HES ) dambji:
WALA rakstīja: Zinātne ir atradusi, ka CO2 emisiju modeļi neiekļauj vēl vienu būtisku CO2 "piesārņotāju" -
phys.org/news/2023-10-ancient-carbon-dioxide-world-volcanoes.html
Šis atklājums varētu nozīmēt, ka klimata pārmaiņas notiek ātrāk, nekā mēs domājam.
Par zaļo nākotni ... visu skaidri pasaka naftas giganta investīcijas:
fortune.com/2023/10/11/exxon-mobil-buys-pioneer-natural-resources-green-energy-transition-delayed/
madi122 rakstīja:
WALA rakstīja: Zinātne ir atradusi, ka CO2 emisiju modeļi neiekļauj vēl vienu būtisku CO2 "piesārņotāju" -
phys.org/news/2023-10-ancient-carbon-dioxide-world-volcanoes.html
Šis atklājums varētu nozīmēt, ka klimata pārmaiņas notiek ātrāk, nekā mēs domājam.
Šeit ir informācija par ekoloģiskajiem akumulatoriem sguru.org/revolutionizing-cobalt-recycling/
Interesants raksts.
kursors.lv/2023/11/08/cik-es-samaksaju-par-mana-lietota-elektroauto-uzladem-lai-nobrauktu-1000km/
Lai elektroauto uzlādes sataisītu lētākas, vajag palielināt benzīna un dīzeļa cenas. Elementāri.
viencexperc
Tā jau ir😜 bet ja nopietni tad naftas tirgoņi ļoti labi visu čeko. Paskatoties uz citurieni savienībā, kur EV nav populāri tās cenas ap 2eur joprojām grozās. Te tikai uz ražas laiku pamet augšā...
Lūk, kā strādā Konektikutā, nevis kā pie mums, lielgabarīta atkritumi, škirošana utt.
Nez vai tevi šādā nākotnē gribēsies dzīvot.
www.bbc.com/news/world-asia-india-58866834
FYI: 2. foto aiz dzīvojamajām mājam atrodas atkritumu kalns 18 stāvu ēkas augstumā.
Nu, nevajag veidot atkritumu kalnus pie pilsētām. Katrā pietiekami lielā valstī ir kāds maz apdzīvots reģions ar kanjonu vai citādi dabiski dziļu bedri. Ja nav, var izrakt ar ekskavatoriem un gāzt tur atkritumus vismaz 100 gadus. Var aplūkot izstrādātus karjerus, lai redzētu, cik iespaidīgas bedres cilvēks var radīt.
Viņam 1000 km izmaksāja 60 eur un tad viņš pieminēja kad ir lētāk nekā ar hibrīdu.Interesanti,cik hibrīdam izmaksā 1000 km?Pieņemsi ka auto ir tādā pašā klasē kā viņa Hyundais.
Varat neatbildēt,atradu SS,Hyundai Ioniq Hybrid 1.6I(77Kw/105Zs). Automāts.Degvielas patēriņš pa trasi 4.3l, pa pilsētu 3.6l.Un tad rodas jautājums,Tu tiešām stulbs jeb izliecies,tev to vajadzēja,šīs entās uzlādes un padirstais laiks,ko Tu no tā visa ieguvi?
Viņam to vajadzēja, lai būtu saturs portālam. Citam ar tādu īsu nobraukumu elektroauto nav vajadzīgs.
Jaunākais forumā
- Kur var mēģināt ievietot cilvēku pēc insulta? (21)
- Audi A4 2011 1.8 tfsi (11)
- Krievijas iebrukums Ukrainā! (7315)
- iAuto čats - aktuālā dienas diskusija (5187)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (19111)
- Transports un īsta ekoloģija. (6687)
- Šofera dienasgrāmata. (4619)
- Lūdzu izvērtēt un dzēst šo komentāru (941)
- Avensis pagrieziena slēdzis (11)
- Visādas sarunas par pasaules politiku (3404)
- Kā izbraukt cauri Polijai? (426)
- Rācija+Magnetola (0)
- Hamas - Izraēlas - Gazas - Palestīnas karš 2023 (227)
- Parunāsimies par LIETOTIEM auto. Jūsu pieredze - kuri auto ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (3629)
- Audi A8 D2 3.3 TDI mistikas problēmas (6)
- Kartera ventilācija? Pastiprināta eļļas degšana! (12)
- Kravas auto 7,5t atļautais maksimālais ātrums Latvijā ir 80 km/h, vai tas uzlabo drošību? (40)
- Atsauksmes par Inchcape Motors autoservisu Land Rover, Range Rover, Jaguar (10)
- Nevar atvērt degvielas tvertnes vāku (8)
- Elektroinstrumentu remonts Rīgā - ieteikumi? (8)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2