Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem un ietekmēs AS "Rīgas siltums" siltuma tarifus.
Kā aģentūru LETA informēja SPRK, ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze un ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, "Latvenergo" tika lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 līdz 225 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa.
"Latvenergo" aģentūrai LETA skaidro, ka ar dabasgāzes cenu 140 eiro par MWh Rīgas TEC siltuma ražošanas gala tarifs nākamajā apkures sezonā vidēji būs robežās no 185 eiro par MWh līdz 190 eiro par MWh.
Salīdzinoši, pēc šobrīd spēkā esošā tarifa, "Latvenergo" ir noteikusi, ka šī gada septembrī TEC-1 saražotās siltumenerģijas tarifs ir 53,49 eiro par MWh, bet TEC-2 - 54,41 eiro par MWh.
Paaugstinātais siltumenerģijas tarifs stāsies spēkā 1.oktobrī. Tarifi paaugstināti saistībā ar "kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām".
"Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 eiro par MWh. Līdz ar to "Latvenergo" prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 eiro par MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu," komentējusi SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.
Ozola atzīmējusi, ka rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi, tamdēļ "šajā ziemā jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem".
Kā norāda SPRK, līdz ar izmaiņām "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 tarifos savus tarifus pārskatīs arī AS "Rīgas siltums" (RS). Rīgas pašvaldība iepriekš ir skaidrojusi, ka mitekļiem vienā Daugavas krastā siltumu gādā pats RS, savukārt otram - pērk no "Latvenergo".
AS "Latvenergo" ražotnes TEC-1 un TEC-2 vidēji sezonā nodrošina aptuveni 45% no kopējā "Rīgas siltuma" lietotājiem nodotā siltuma. Pārējo siltumenerģiju saražo pats RS, kas ražošanai izmanto gan dabasgāzi, gan biomasu (šķelda), kā arī neatkarīgie siltuma ražotāji, kas pārsvarā izmanto atjaunīgos resursus - šķeldu.
SPRK vērš uzmanību, ka mājsaimniecību lietotājiem rēķinos ar 1.oktobri automātiski tiks piemērots valsts noteiktais atbalsts. Tas veidosies 50% apmērā no starpības starp konkrētajā brīdī spēkā esošā siltumenerģijas tarifa un iepriekšējā apkures sezonā valstī noteiktā siltumapgādes tarifu sliekšņa 68 eiro par MWh, proti, ja SPRK vai attiecīgās pašvaldības apstiprinātais tarifs būs 150 eiro par MWh, tad ar valsts atbalstu lietotājam tarifs būs 109 eiro par MWh.
"Latvenergo" tarifu projektus SPRK vērtēšanai iesniedza 17.martā. Pēc SPRK lūguma komersants sniedza papildinformāciju, izmaksas pamatojošos dokumentus un precizētus tarifu projektus. SPRK, izvērtējot tarifu projektus un tarifu veidojošo izmaksu pamatojumu, secinājusi, ka tarifu projekti ir pamatoti un aprēķināti tādā apmērā, lai segtu TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas izmaksas.
Kopumā SPRK pašlaik izskatīšanā ir vairāk nekā 30 siltumapgādes tarifu projektu Latvijā.
Patīk tracināt tautu. Tajā pat laikā Latvenergo un Latvijas gāzes peļņa bijusi rekordaugsta pirmajā pusgadā.
Biznesam kā minimums jāstrādā par pašizmaksu, Latvenergo siltumenerģijas ražošana 2021/2022 gadā noteikti nesa vērā ņemamus zaudējumus. Vienkārši Latvenergo peļņa attiecīgi jānovirza derīgām lietām.
Tad tam jābūt privātam, nevis dividendes jāieskaita valsts budžetā. Sanāk tāds slēptais nodoklis.
Lai visu naudu izlieto infrastruktūras uzlabošanā, jaunās tehnoloģijās nevis iemaksā budžetā.
Latvenergo peļņa jau pamatā noteikti ir no HES saražotās elektroenerģijas, kas attiecīgi iet brīvajā tirgū, kur pieprasījums vs piedāvājums nosaka cenu. Nav nekāds slēptais nodoklis.
Nu tehniski slēptais nodoklis tur sanāk, jo lielākā daļa no HES saražotās elektroenerģijas tiek patērēta uz vietas, bet cenas tiek piemērotas no biržas. Attiecīgi maksājot par elektrību un visiem produktiem, kas ražoti izmantojot šo elektrību paralēli pastarpināti masājam tieši valsts budžetā.
Nu tad jau atkal jautājums - gribam brīvo tirgu vai nē. Ja gribam brīvo tirgu, tad rēķināmies, ka papildus bonusiem, kad ir pārprodukcija un lēti energoresursi, nāk klāt arī krīzes, lieli pīķi utml. Varam jau atgriesties pie valsts regulēta tirga un virzīties atpakaļ uz komandekonomiku.
Brīvajam tirgum nav ne vainas, bet tad valsts pārstāvji varētu nebūt pim*** un ar likumu noteikt, ka visas dividenes tiek ieguldītas infrastruktūras uzlabošanā nevis iemaksāta valsts budžetā. Nav jau tā, ka visa infrastruktūra būtu tip top.
Par šo gan piekrītu, plika ieskaitīšana valsts budžetā ir diezgan meh, jo tā nauda izšķīst pa visurieni bez konkrēta ieguvuma. Peļņu rekur varētu labi iet vēju parku attīstībai, kas ir plānos.