Eiropieši ir nobažījušies par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību un vidi, liecina šodien publicētā "Eirobarometra" īpašā aptauja, aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.
Vairums arī uzskata, ka nozarei, valsts iestādēm un darba devējiem ir jādara vairāk, lai uzlabotu gaisa kvalitāti. Respondenti atbalsta starptautisku vai Eiropas pieeju gaisa kvalitātes uzlabošanai, un lielākā daļa respondentu, kuri ir dzirdējuši par Eiropas Savienības (ES) gaisa kvalitātes standartiem, uzskata, ka tie ir jāpadara stingrāki.
Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka tādas veselības problēmas, kā elpceļu slimības, astma un sirds un asinsvadu slimības viņu valstīs ir nopietnas gaisa piesārņojuma izraisītas problēmas. Eiropieši ir nobažījušies arī par vides problēmām, ko ūdenstilpēs rada gaisa piesārņojums, proti, paskābināšanos un eitrofikāciju.
Paskābināšanās - ūdens kļūst skābāks - un eitrofikācija - pārmērīgs barības vielu daudzums ūdenī veicina aļģu pārmērīgu savairošanos, kas savukārt samazina skābekļa daudzumu citiem organismiem - ir vienas no galvenajām sekām, ko rada ūdens kvalitātes pasliktināšanās.
Gandrīz puse jeb 475 respondentu uzskata, ka gaisa kvalitāte pēdējo desmit gadu laikā ir pasliktinājusies, tomēr šis īpatsvars kopš 2019.gada ir samazinājies par 11 punktiem.
"Eirobarometra" rezultāti liecina, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par gaisa kvalitātes problēmām savā valstī. Vairums eiropiešu joprojām ir slikti informēti par spēkā esošajiem ES standartiem, jo tikai neliela daļa jeb 27% respondentu ir dzirdējuši par tiem. Tomēr lielākā daļa jeb 67% respondentu, kuri ir informēti par ES gaisa kvalitātes standartiem, apgalvo, ka tie būtu jāpastiprina. Tā domā gandrīz visās dalībvalstīs, izņemot piecās.
Lielākā daļa jeb 65% eiropiešu uzskata, ka gaisa piesārņojuma jautājums būtu jārisina starptautiskā līmenī, pēc tam ar 42% seko atbilde, ka tas ir jārisina Eiropas un valstu līmenī. 32% aptaujas dalībnieku uzskata, ka tas ir jārisina reģionālā vai vietējā līmenī, bet 19% atzīmē, ka tam jānotiek visos līmeņos.
Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka lielas rūpnieciskās ražotnes, enerģijas ražotāji, kuri izmanto fosilo kurināmo, valsts iestādes un darba devēji nedara pietiekami, lai veicinātu labu gaisa kvalitāti.
Vairākums arī uzskata, ka mājsaimniecību sektors dara pietiekami daudz. Salīdzinājumā ar 2019.gadu respondenti, visticamāk, šogad ir rīkojušies aktīvāk, lai paši samazinātu emisijas. Lai samazinātu kaitīgās emisijas gaisā, eiropieši ziņo, ka visbiežāk izvēlas sabiedrisko transportu, braukt ar velosipēdu vai iet kājām.
Kā paziņots Eiropas zaļajā kursā saistībā ar nulles piesārņojuma mērķi panākt no toksīniem brīvu vidi, EK plāno ierosināt pašreizējo ES gaisa kvalitātes standartu pārskatīšanu, lai tos ciešāk saskaņotu ar jaunākajiem Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem un pastiprinātu noteikumus, kas palīdzēs vietējām pašvaldībām panākt, ka gaiss kļūst tīrāks. Lai palīdzētu šos standartus ieviest praksē, pārskatītajā priekšlikumā galvenā uzmanība tiks pievērsta arī labākai īstenošanai.
"Eirobarometra" īpašā aptauja tika veikta no 21.marta līdz 20.aprīlim. Aptuveni 26 509 respondentu no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām EK vārdā tika uzrunāti viņu dzimtajā valodā.
Šī "Eirobarometra" īpašā aptauja ir turpinājums 2019.gada "Eirobarometra" speciālajai aptaujai par eiropiešu attieksmi pret gaisa kvalitāti. Lai varētu salīdzināt tendences, šajā "Eirobarometra" aptaujā tika atkārtoti vairāki 2019.gada "Eirobarometra" aptaujas jautājumi.
Tad sildīties vairs nevajag? - dzīvosim aukstumā, bet tīrā gaisā.