“Lielākais sasniegums kopš automātiskā startera!” Ar šādu saukli General Motors koncerns pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados centās kāpināt interesi par automobiļiem ar automātisko pārnesumkārbu, kuru tirdzniecība tajā laikā pamazām sāka uzņemt apgriezienus.
Un, lai arī varētu šķist, ka automātiskās transmisijas kļuvušas populāras un pieprasītas tikai pēdējās desmitgadēs, jo par tām arī vairāk runājam, patiesībā šāda tipa pārnesumkārbu vēsture ir gadsimtu sena.
Viss sākās pirms simts gadiem
Automātiskās transmisijas pirmsākumi meklējami aptuveni gadsimtu senā pagātnē, kad pirmo patentu 1921. gadā reģistrēja kanādiešu inženieris Alfrēds Horners Munro (Alfred Horner Munro). Viņš bija iecerējis, ka zobratus transmisijā varēs saslēgt, izmantojot saspiestu gaisu, tomēr praksē inženiera izgudrotā tehnoloģija nepietiekamās jaudas dēļ nedarbojās un komerciālus panākumus neguva.
Nepilnu desmitgadi vēlāk divi inženieri no Brazīlijas Hosē Brass Araripe (Hose Braz Araripe) un Fernando Lelī Lemoss (Fernando Lehly Lemos) izstrādāja pirmo hidraulisko automātisko transmisiju, kas jau vairāk līdzinājās mūsdienu automobiļos sastopamajām ātrumkārbām. Vēlāk brazīlieši savu tehnoloģiju pārdeva General Motors koncernam. Tas šim agregātam deva nosaukumu Hydra-Matic un sāka izmantot savu automobiļu ražošanā.
Diskusijas un domstarpības par to, kuras transmisijas ir labākas, pastāv jau kopš dienas, kad radās iespēja izvēlēties. Nav arī pārsteigums, jo kā viena, tā arī otra tipa pārnesumkārbām ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Piemēram, laiskai ikdienas braukšanai daudzi autovadītāji labprāt izvēlētos auto ar automātisko pārnesumkārbu. Mūsdienās šī tehnoloģija ir pilnveidota tiktāl, ka pārvietošanās tādā auto ir vistīrākā atpūta. Turpretī, ja runa ir par klasiskiem auto un azartisku braukšanu, tad daudzi autovadītāji piekritīs, ka nav nekā saistošāka par manuālo pārnesumkārbu. Jo īpaši, ja pārnesumu attiecības ir pareizi aprēķinātas un pielāgotas motoram, un ātrumkārbai ir baudāms pārslēgšanas mehānisms.
Pārnesumu skaita sacensība
Dodoties dziļāk vēstures labirintos, redzams, ka automātiskas transmisijas ideja eksistējusi jau 19. gadsimtā, kad smagajai tehnikai tika uzstādītas variatora tipa pārnesumkārbas. Par modernās automātiskās pārnesumkārbas dzimšanas brīdi gan jāuzskata 20. gadsimta pirmā puse. Un, kamēr darbības principi nav fundamentāli mainījušies, pašas pārnesumkārbas ievērojami atšķiras no tām, kādas tās bija toreiz –, sākot no pārnesumu skaita un beidzot ar uzticamību un efektivitāti.
Agrāk automātiskās pārnesumkārbas nereti bija slikti salāgotas ar dzinēju, kā rezultātā automašīnas sniegums uz ceļa bija vājš. Arī kalpošanas mūžs šādiem agregātiem bija īsāks, bet degvielas patēriņš attiecīgajam auto bija augstāks nekā analoģiskai mašīnai ar manuālo pārnesumkārbu. Modernās automātiskās transmisijas tikmēr neatpaliek no manuālajām, ja runa ir par ekonomiju. Dažkārt tās pat ir labākas. Piemēram, Peugeot to panāk ar nelielu viltību, 8 pakāpju automātisko transmisiju ieslēdzot neitrālajā pārnesumā brīdī, kad vadītājs atlaiž savas mašīnas akseleratora pedāli. Šādā veidā auto ripo, izmantojot inerci, un degvielas patēriņš samazinās.
Aizvadīto desmitgažu laikā automātiskās transmisijas ir piedzīvojušas ievērojamas pārmaiņas un redzamākās no tām ir pārnesumu skaits. Agrīnajām automātiskajām pārnesumkārbām bija tikai divi pārnesumi – braukšanai uz priekšu un atpakaļgaita. Taču bija skaidrs, ka vajag vairāk, lai efektīvāk izmantotu dzinēja jaudu, kā arī samazinātu degvielas patēriņu un braukšana būtu komfortablāka. Pirmajās desmitgadēs autobūvē pārnesumu skaits būtiski nepalielinājās un pat 21. gadsimtā dažiem automobiļiem ir “automāts” ar četriem pārnesumiem, tomēr optimālā pārnesumu skaita meklēšana notiek aizvien, un īpaši intensīva tā ir pēdējos divdesmit gadus.
Par pirmo automobili ar sešu pakāpju automātisko pārnesumkārbu 2002. gadā kļuva reprezentatīvais 7. sērijas BMW. Tikai gadu vēlāk Mercedes-Benz iepazīstināja ar savu 7-G Tronic – pirmo sērijveida mašīnām paredzēto septiņu pakāpju transmisiju. Savukārt 2007. gadā Lexus savam modelim LS460 uzstādīja pirmo ātrumkārbu ar astoņiem pārnesumiem. Kopš tā brīža ātrumkārbu sacensība uz kādu laiku pierima, taču ar jaunu sparu atsākās 2014. gadā, kad tirgū nonāca Jeep Cherokee ar deviņu pakāpju automātisko transmisiju. Vēl trīs gadus vēlāk japāņi pasaulei prezentēja modeli Lexus LC, kam jau ir desmit ātrumi. Arī General Motors un Ford vairākiem modeļiem drīz pēc tam sāka piedāvāt kopīgi izstrādātu automātisko transmisiju ar desmit pārnesumiem.
Lai gan varētu šķist, ka vairāk ir labāk, pārāk bieža pārnesumu slēgšana un dzinēja apgriezienu lēkāšana ikdienas braucienus var padarīt nekomfortablus. Tā rezultātā mērošanās ar pārnesumu skaitu ir pierimusi, daudziem ražotājiem apstājoties pie vidējās “zelta” vērtības – astoņiem pārnesumiem, kas dod optimālu līdzsvaru starp efektivitāti un ekonomiju. Jo ar sešiem vai septiņiem pārnesumiem ir grūti optimizēt degvielas patēriņu, braucot lielā ātrumā, savukārt devņi vai 10 pārnesumi nozīmē papildus pārslēgšanos gandrīz ik reizi, kad kāja pieskaras pedālim.
Automātiskās pārnesumkārbas ir dažādas. Autobraucēju gaume atšķiras, tomēr lielais vairums priekšroku dod klasiskajām automātiskajām pārnesumkārbām, jo robotizētās (mehāniskas automātiskās pārnesumkārbas ar diviem pedāļiem) darbojas nepatīkami, saraustīti, nepārliecinoši, savukārt variatoriem, pat modernajiem, ir raksturīga skaļa gaudošana, un tie laupa dinamikas sajūtu. Arī tad, ja auto ir gana jaudīgs un ātrs, ar variatoru tas tāds nešķiet. Tādēļ labākā izvēle ir klasiskās hidrauliskās pārnesumkārbas. Lielisku piemēru mūsdienu autobūvē netrūkst, jo labus “automātus” uzstāda ne tikai tādi premium zīmoli kā BMW un Mercedes-Benz, bet arī Peugeot, kas automātisko transmisiju piedāvā, piemēram, savam kompaktajam SUV 3008. Bet būtiski arī atcerēties, ka laba pārnesumkārba nebūs glābiņš kombinācijā ar trūcīgu motoru. Tikai tad, ja pārnesumkārba un dzinējs darbojas saskanīgā tandēmā, braukšana sagādās baudu.
Hidrauliskās pārnesumkārbas stiprā puse – uzticamība
Paralēli sacensībai par lielāko pārnesumu skaitu autoražotāji gadu gaitā izmēģinājuši arī dažādus tehnoloģiskos risinājumus. Tā radās automatizētās manuālās pārnesumkārbas ar diviem pedāļiem un pārnesumkārbas ar diviem sajūgiem. Šī risinājuma galvenā priekšrocība ir zibenīga ātrumu pārslēgšana, kā dēļ divsajūgu “automāti” ir iemantojuši milzu popularitāti. Tai pašā laikā šīs tehnoloģijas ir salīdzinoši jaunas un nereti cieš no uzticamības un ierobežota darba mūža problēmām. Tradicionālās hidrauliskā tipa automātiskās transmisijas šajā ziņā ir nepārspējamas un tiek uzskatītas par visuzticamākajām. Jāatceras gan viens –, lai ātrumkārba labi kalpotu, tai nepieciešamas regulāras apkopes. Tas turklāt attiecas ne tikai uz variatoriem, kas ir visjutīgākie pret paviršībām ekspluatācijā un tādēļ bieži lūst. Arī klasiskajām automātiskajām pārnesumkārbām jāveic regulāras pārbaudes un eļļas maiņa, nevis par servisa apmeklējumu jāinteresējas tikai tad, kad parādās vibrācijas un trokšņi.
Nepieciešamība stingri ievērot servisa intervālus un augstas remonta izmaksas ir iemesli, kādēļ daži ražotāji atturīgi raugās uz automātiskajām pārnesumkārbām ar diviem sajūgiem. Volkswagen grupā plaši lietotās DSG pārnesumkārbas darbojas nevainojami un pat palīdz ekonomēt degvielu, tomēr problēmas sākas pēc garantijas termiņa beigām, jo auto lietotāji servisu sāk apmeklēt neregulāri, ātrumkārbās rodas defekti, uzticamība krītas, savukārt remonts ir ārkārtīgi dārgs.
Hidrauliskās automātiskās pārnesumkārbas tehnoloģija ir senāka, taču izceļas ar uzticamību un ir stabila vērtība tādu ražotāju kā BMW un Peugeot piedāvājumā. Hidrauliskās automātiskās pārnesumkārbas nav tik smalkas, tādēļ tehnisku ķibeļu ir mazāk un izredzes automobilim tikt pārdotam lietoto auto tirgū – lielākas. Tāpat būtiska ir pārnesumkārbas uzticamība mašīnas garantijas periodā. Ko līdz pārnesumkārbas vai bojāto komponenšu nomaiņa, ja šajā periodā, kas var ilgt pat vairākas nedēļas, mašīna nav lietojama, bet līzings tāpat ir jāmaksā?
nabagu, jeb strādnieku prēmiumi vēl šobrīd, 2020 gadā, braukā ar manuālajām kārbām.
Atšķirībā no tevis ir gana daudz cilvēku kam patīk vadīt auto, nevis tikai "ļurkāties" līdz "kulbā", tādēļ nē manuālās kārbas ir pieejams ne tikai strādnieku premiumiem, bet arī vairākiem sportiskiem auto ...
Vot es šitos "izjust" mašīnu laikam nesapratīšu. Lielai daļai auto ir elektriskais stūres pastiprinātājs, stūrēšana ir pilnīgi nebaudāma un tur nav nekādas izjūtas. Gāzes pedālis arī, sen kā elektrisks, kāda vairs izjūta? Pilns ar elektroniku kas neļauj slīpi mest, pat izslēgt tolkam nevar, bet redz kārbai jābūt manuālai, lai justu mašīnu. Say What?!!
Sporta mašīna, jā, es tur neko nesaku, bet salīdzināt Porsche ar ikdienas Peugeot ar bik padumji ir. Ikdienā, man vienmēr būs automāts. Esmu braucis ar tām jaunajām, īsajām manuālajām kārbām, nu nafig, pilsētā visi seši pārnesumi jāizmanto, pie 60 jāliek sestajā. Protams, gribas otru auto ar manuālu kārbu, visu mehānisku, 90gadu, bet tā nav dzīves prioritāte.
Kādas figņas pēc tu braucot ar 60km/h liec 6. robu? Es 6. lieku tik pie 80+ km/h. Baudāma vai nebaudāma stūrēšana ir atkarīga no regulējuma. Man ir pasmaga stūrēšana varētu teikt līdzīgi kā ar hidraulisko pastirpinātāju.
Īsā kārba, pats mašīnas borta dators to saka! Un auto nav nīkulis, 1.6 turbo ar 204zs. Ja neliksi, tad vari skatīties kā panelis mirgo, ka redz ir jāslēdzas. Un tas jau vienalga, sture smaga vai viegla, bet precizitāte nav tā pati, kā tad, ja pa tiešo sajūgts. Vēl ir jāskatās tomēr uzbūve, ir dzirdēts ka dažas automašīnas pat novēloti reaģē uz strauju stūres kustību. Nav tā ka diena jāgaida, bet braucējos to jūt un tas neliek justies ērti un droši. Šobrīd mašīnas liek kopā tā lai tu brauktu lēni un mierīgi. Principā ikdienai arī ar to pietiek, bet tāpēc arī izvēlos automātu. Nevis manuālo, jo pārējais no tā kas tur ir, tāpat nedod to braukt prieku kā agrāk. Gribi ko jēdzīgu, jāskatās visādi GT, R line un sazin kas vēl.
Nu un ka dators bļauj, ka jāslēdzas? Man arī bļauj pie 63km/h, ka jāliek 5., bet tas nenozīmē, ka tā ir 100% jādara. Ja es braucu plūsmā es ar 5. absolūti netiktu dinamiski līdzi un būtu visu laiku jāslēgājas. Tā var darīt, ja ir taisns, tukšs posms priekšā, tad var iebliezt kruīzu uz 62km/h 5. robā un brauc mierīgi.
Es parasti ignorējo to mazo ciparu ar bultiņu uz paneļa, nezinu, kas Tev tur mirgo tik uzbāzīgi panelī.
Es gan teiktu man ir diezgan precīzi. Ne pa velti Focusiem piedēvē labas vadāmības īpašības. Protams, nav nekāds augstākās raudzes sporta auto, bet līkumoti ceļi problēmas nesagādā un rada smaidu sejā.
Tā kā korķi nav man ikdiena, tad pārmaksāt par automātu nav vajadzības un tik ilgi kamēr piedāvās izvēlēsos M/T. Vienīgi žēl, ka to reti piedāvā augstākās komplektācijās.
Protams, citiem ar brīdinājumi netraucē panelī. Ja kārba ir īsa, nav arī veselīgi ne motoram ne pašai kārba visu laiku augstos apgriezienos braukt. Tas tāpat ka 3cyl motors un bānis. Nav mana mašīna, izbraucu un sapratu. Un nezinu kas gan automātam dārgāks, no salona es ņemu tikai mazlietotus auto, pirmais īpašnieks par visu ir norēķinājies.
Tev neviens neliek saprast, bet kamer ir auto ar manuālo - tie ir mana primara izvele un pue dirsas ko kads eksperts par to domā, man tā ir daudz ērtāk un punkts, bet man ir ari ASV auro ar tomatu ...
Tas pseidoeksperts jau allaž šo frāzi citē vietā un nevietā.
Iz sērijas - es esmu vegāns!
Tu visus kas izsaka viedokli uzskati par ekspertiem?
Elektriskais pastiprinatajs ļauj precīzak vadit auto, ar to izjusanu ur ta, ka ātri braucot un ilgi nepastiprināta stūre nogurdina vaditāju, un attiecigi pec stundas braukšanas,ja vien tas nav ļoti taisns ceļš, vaditajs jau vaira prwcizi nestūre pats, ta ja reala dzive pastiprinata stūre precizitati yzlabo, īpaši ilgtermiņā.
Bet automāta vaditajus es vel saprotu uz asfalta, bet tikko ka esi nost no tā un/vai laikapstākļi slidenāki - piedod bet automats sūkā ... Man pašam ir ar ameriksni RWD bijis, ka ziema neka savadak ka šķērē pabraukt nevar, jo gan uz gāzes pedali atsaucībā ka gljemezim, gan ari spiediens transmisija vel ir labi sekundi pec tam kad jaut irka esi atmeties - lai to savaktu principa nedrīkst "mīzt" un ir jabrauc, kaut vai šķērē ...
Nekur nav bijušas problēmas ar automātu, ne kupenās, ne grants, ne kur. Dubļos gan nelienu, tam domāts traktors. Bet BMW arī ar manuālo kārbu Riga pa ziemu mokas, jo lohi pie stūres. Tad man tāda doma radās, ja automāts un RWD mokas ziema, vai pie stūres nav tie paši kas BMW?
O prieks satikr profu, nu tad sagaidisim ziemu un sagaidu ka atskriesi pie manis pamacīt kā tadam loham ka man pareizi braukt ar RWD pikapu ar automatu. (smilsu maisus neliksim, jo es bez tiem esmu 10gadus izticis)
Kaut ko aizskāru? Ja pakaļa viegla, tad ko Tev dos manuāla kārba? Neko! Tāpēc arī pieminu studentus kam BMW ar nobrauktām, sliktam, riepām! Ir debili apgalvot, ka redz tikai automāta dēļ tas RWD Tev neiet. Bez tam tikai viens pikaps, ne visi pārejie kas pieejami tirgū. Bet tā jau ir, ja viens ir sūds, tad visi sdūdi.
Ā un par aizskaršanu, nē neaizskāri, es tikai vienkārši drusku iesmeju, ka gribi izlikties labaks neka esi patiesībā, prakse varu pateikt, ka cilveki kas brauc ar automatiem izjut problemas vadīt citus auto, pie kuriem nav pieraduši, un tad sākas brinumi, ir jau ari otra virziena joki reizem, mans fateris reiz kaut kados 1990- tajos sakuma, pec padomju verķa iekapa Saab 900 ar automatu ... un Jelgava pie luksafora mazliet parsteidza aizmugure esošo, jo automatiski raustot kloķi ielika atpakaļgaita (bez sekām protams ).
Jā tieši deļ automāta, jo tas gan uzraujot ir "bremze" kamēr uzražo spiedienu, kamēr izdomā ka jāsledz kickdown un tas pats kad gribi atmesties - gāzi jau atlaidi, bez karba eļļas spiedirns vel turpina diezgan ņipri griezt ratus, ta ka tev jabut plānam un rezerves planam kadu sekundi vismaz uz prieksu, un vusas darbibas jāveic krietni ātrāk ka ar manuālo kārbu. Manualajai tu zaude laiku tīri pārsledzoties, bet es vienalga sava verķa automatu krietni arbto apsteidzu ...
To teiksil nevar attiecinat uz vienu no.labakajiem automatiem pasaulē ZF 8HP, bet uz visam parējām lielaka vai kazaka mērā tā būs.
P.S. un es ceru ka tu atšķir ka divsajūgu kārbas nav tas pats kas automāti !
Zilīšiem patīk raustīties auto, pie ātrumu pārslēgšanas, un kaut ko raustīt blakus. Viņi to sauc par "braukšanas baudījumu".
Tā arī raksti, ka tev, kā jau komunistam, nav naudas priekš automāta.
p.s.
Komunisti - kapitālisti, pat Staļina laikos, brauca ar automātiem.
Pietiks gvelzst muļķības Daugavpils bomār!
Bābas vienmēr izvēlas automātu!