Eksperimentā noskaidro, kā tiek ievērots intervāls starp auto un velo (+ VIDEO) 11

Nereti satiksmes dalībnieki dusmojas cits uz citu: riteņbraucēji pārmet autovadītājiem agresivitāti, autovadītāji velosipēdistiem – neparedzamību. Lai uz ceļa visi justos droši, izstrādāts ieteicamais apsteigšanas intervāls.

Par to, kā autovadītāji šo drošās telpas principu ievēro, apsteidzot mazāk aizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus, Ceļus satiksmes drošības direkcija (CSDD) kampaņas “Tuvāk NĒ!” ietvaros pārliecinājās īpašā eksperimentā, ar dronu sekojot velosipēdistam dažādos ceļu satiksmes posmos.

Eksperimenta gaitā īsā laikā nofilmētas vairāk nekā 200 dažādas situācijas, kas ļauj secināt, ka apdzīvotās vietās 1 metra drošas telpas intervālu ievēro lielākā daļa jeb 71 % no visiem novērotajiem autobraucējiem. Bēdīgāka aina paveras ārpus apdzīvotām vietām, kur tikai 44 % ievēro 1,5 metru intervālu, kaut arī tieši tur bīstamība un potenciālās negadījumu sekas būtiski pieaug – lielāks ātrums, turbulences risks un arī lielgabarīta transportlīdzekļu dalība satiksmē.  Situācijas ar drošas telpas intervāla ievērošanu fiksētas Rīgā: Brīvības, Duntes un Tallinas ielās, kā arī ārpus pilsētas uz Ventspils šosejas.

“Video uzskatāmi parāda, ka velosipēdistam ir sarežģīti garantēt savu drošību, braucot pa vienu brauktuvi kopā ar automašīnām. Bīstams «risinājums», ko izmanto arī video redzamais braucējs, ir piespiesties tik tuvu ielas apmalei, ka to var aizķert ar pedāli. Tomēr arī tas neko nelīdz, tieši pretēji, pat ielā, kur ir divas tukšas braukšanas joslas vienā virzienā, daudzi izvēlas apbraukt velosipēdistu, neievērojot drošu intervālu. Viena brauciena laikā velobraucējam šādu situāciju var sakrāties ļoti daudz. Pat bez fiziska kontakta pārlieku tuvu veikti manevri mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem rada papildu emocionālo spriedzi un diskomfortu. Riteņbraucēju nevajadzētu uztvert kā šķērsli, ko apbraukt, bet gan atcerēties, ka ir vērts nedaudz piebremzēt un apbraukšanu veikt lēnāk – apzinoties, ka ar velosipēdu pārvietojas cilvēks,” norāda apvienības “Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Māris Jonovs.

Eksperiments iezīmēja trīs izplatītas tendences.

·         Ja viens aiz otra rindā brauc vairāki auto, visi, apsteidzot velosipēdistu, izvēlas tādu intervālu, kādu izvēlējies pirmais vadītājs. Proti, ja pirmais vadītājs pārāk tuvu apbrauc velosipēdistu, visa auto kolonna seko viņa negatīvajam piemēram. 

·         Ļoti bīstamas situācijas veidojas, kad autovadītājs vēlas apsteigt velosipēdistu, bet pa pretējo joslu pretī brauc cits transportlīdzeklis. Tā vietā, lai piebremzētu un uzreiz neapdzītu velo braucēju, autovadītājs steigšus veic apdzīšanas manevru, kā rezultātā tiek radītas vairākas bīstamības: gan attiecībā pret velo, gan arī pretim braucošo transportlīdzekli. Ko darīt? Nesasteigt manevru – izvērtēt situāciju, apzināties riskus un atlikt apdzīšanu uz dažām sekundēm! 

·         Ārpus apdzīvotām vietām smagās automašīnas apsteidz velosipēdistu, cenšoties palikt savā braukšanas joslā un nemaz nemēģinot ievērot drošu intervālu. Vienlaikus tieši lielgabarīta transportlīdzekļi ap sevi veido vislielāko gaisa masu jeb turbulences efektu, kas apdraud velobraucējus.

CSDD atgādina, ka autovadītājiem un velosipēdistiem, vienam otru apbraucot, jāievēro drošs intervāls – pilsētas vidē pie nelieliem ātrumiem intervālam jābūt vismaz 1 metram, ārpus apdzīvotām vietām un pilsētā, braucot ar ātrumu virs 50 km/h – vismaz 1,5 metriem.