Iciks tādu arī ņēma un nopirka. Biju domājis kādu nieku pavizināties un tad uzrakstīt, bet nu ja mana necilā persona pieminēta, tad varu šo to īsumā uzrakstīt.
Šāda doma par jaunu auto (nevis citu, bet jaunu) man bija uztapusi jau pirms laba laika, bet nu tad visādi apstākļi kavēja un atrunāja, līdz šogad vienā brīdī nolēmu - vajag. Diži izvēlēties bija slinkums, apskatīju vien kaut kādus zināmākus auto, bet tur vienam bija tikai automāti, citam dīzeļi, kam vēl kas un tad nu beigās man atlika Škoda Octavia 1,5 TSI (benzīns, 150 ZS) ar manāli.
Iespēju nolasīt sev pa prātam diži nebija, jo gaidīt no rūpnīcas būtu 6-7 mēnešus, kas galīgi nebija forši, tāpēc izmantoju piedāvājumu paņemt jau to, kas gatavs. Principā ļoti lielā mērā jau arī bija tas, ko gribēju. Dabūju mazliet par daudz, bet neko darīt.
Nobraucis esmu bik virs tūkstoša un šādi secinājumi:
1) pēc vecā 2,0 TDI (čipota pie tam, kas varētu vilkt uz 170 ZS un gana labu griezes momentu) šis liekas gaudenāks, par ko nebūtu jābrīnās, lai gan visticamāk varēs piešauties un būs ok.
2) nodeva "drošai braukšanai"- elektriskie palīgi. Pats tādas figņas nebūtu ņēmis, bet nu man nebija variantu. Starp & stop vēl pieciešams, taču joslu asistents ir nenormāli kaitinošs. Iespēju robežās cenšos atslēgt. Avārijas bremzēšana & brīdinājums - tas arī vairāk kaitina, nekā kaut ko dod. 1x uztaisīja reālu avārijas situāciju. Glābējs, bļin...
3) degvielas patēriņš gauži mazs, vismaz lielākos gabalos. Nobrauc kādus 200 km un uz tāpeles 5,1 vai 5,3 l/100km (dīlerservisā teica, ka varētu pēc kādiem 3-5k km mazliet pat kristies) īpaši nedomājot par Fana cienīgu ekobraukšanu. Ar to 2,0 TDI analogos apstākļos bija kādi 4,3 - 4,7 l.
It kā tiekot atslēgti 2 cilindri braucot vienmērīgi. Iesākumā likās, ka es sajūtu, ka uzspiežot gāzi ir tāda kā neliela aizture (acīmredzot pieslēdzas visi), bet nu jau laikam būšu pieradis un nejūtu.
4) Viena lieta, kas man liekas nepārdomāta - kloķīšu vietā ielikta kaut kāda tizla planšete vai kā nu to saukt. Ar tiem kloķīšiem tomēr bija vairāk laika uz ceļu skatīties.
Iespējams, laika gaitā mazāk tur skatīšos, bet ar kloķiem vienlaicīgi varēji gan mūziku dzenāt, gan kondiķi kurbulēt, krēslus sildīt un apsildes režīmus mainīt. Šeit tik prasti vis nav.
5) tiku pie keyless sistēmas. Biju skeptisks, bet nav nemaz tik sūdīgi, vien bagāžnieku reizumis nevar atvērt, ja atslēga kabatā tieši blakus mobzim. Ja atslēga otrā kabatā, nekādu bēdu.
6) LED gaismas. Varētu jaut kaut ko nokomentēt, bet kaut kā nav sanācis tumsā braukt
Viens no apstākļiem, kāpēc tieši šis auto,lielais bagāžnieks, nav mainījies - tas joprojām ir liels un sakraut var lērumu. Rezerves rats arī pilnā izmēra, kas patīkami. Un pat domkrats beidzot normāls, nevis kaut kāds štrunts ;)
Un jā, pie 800 km uz tāpeles, gandrīz nošķīlu. Viena zoss nespēja noteikt priekšrokas krustojumā ar galveno ceļu, kas maina virzienu. Kad testēju jaunā auto tauri, zoss ar žestiem demonstratīvi ādīja, ka viņai taisnība.
Ko zosij padarīsi...