AVĀRIJA 1. Iebrauca pretējā joslā un... 25

iAuto | 7.jūnijs 2013 11:28

Ar šo sākam dažādu, kā saka, tipisku avāriju analīzes „seriālu”, kuru esam iecerējuši turpināt ilgi. Visi tā sižeti balstīti uz reāliem satiksmes vēstures faktiem, animēti, izmantojot tiesu ekspertīzē lietotas datorprogrammas.

 

Oskars Irbītis, RTU pasniedzējs, tiesu eksperts. Tiem, kuri pārlieku pietuvojušies soda punktu normai, pazīstams arī kā CSDD „piespiedu mācību” lektors.

- „Aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem, kādā karaļvalstī, kas ļoti līdzinās mūsu republikai, notika avārija. Kravas automobilis tuvojās (pa galveno ceļu) krustojumam. Bet vieglā automobiļa vadītājs, kas krustojumam piebrauca pa mazāk svarīgu ceļu, novēloti reaģēja uz kustības bīstamību un ar bloķētiem riteņiem daļēji ieslīdēja krustojumā. To ieraugot, kravas automobiļa vadītājs grieza stūri pa kreisi un iebrauca pretējās kustības joslā. No sadursmes ar vieglo automobili pilnīgi izvairīties tomēr  neizdevās, un trieciena rezultātā kravas automobiļa priekšdaļa vēl vairāk tika atsista uz kreiso joslu.

Bet pretīm kravas automobilim brauca apvidus auto - pa savu joslu, ar atļauto kustības ātrumu, neko nepārkāpjot. Ieraudzījis, ka viņa braukšanas joslā iebrauc kravas automobilis, apvidus automobiļa vadītājs nekavējoties uzsāka bremzēšanu, bet attālums starp abiem auto bija pārlieku mazs. Pēdējā brīdī apvidus automobiļa vadītājs mēģināja izvairīties no sadursmes ar kravas auto, braucot uz pretējās kustības joslu, bet bija jau par vēlu. Arī kravas automobiļa vadītājs beidzot pamanīja pretim braucošo apvidus automobili un centās atgriezties savā kustības joslā, bet nu jau abi auto virzījās uz vienu punktu. Gandrīz frontāla sadursme. Kravas automobilis nostūma no ceļa apvidus auto. Apvidus auto vadītājs gāja bojā.

Vai kravas auto vadītājam vajadzēja mainīt kustības virzienu, vai bremzēt taisnvirzienā un ietriekties vieglajā automobilī, kas bija primārais CSNg izraisītājs? Iespējams vieglā auto vadītājs šajā gadījumā būtu bijis apvidus automobiļa vadītāja vietā. Varbūt apvidus auto vadītājam bija jābrauc labās puses grāvī?

No klasiska satiksmes drošības viedokļa vienmēr priekšroka tiek dota bremzēšanai attiecībā pret manevru, jo bremzēšanas laikā tiek dzēsta automobiļa kinētiskā enerģija, tādējādi samazinot iespējamās sadursmes sekas, kā arī tiek dodot papildus laiku citiem satiksmes dalībniekiem izkļūšanai no bīstamās zonas. Arī šajā gadījumā - ja kravas auto vadītājs būtu uzsācis bremzēšanu nekavējoties un būtu bremzējis taisnvirzienā, tad līdz sadursmei ar vieglo automobili viņa ātrums būtu samazinājies un vieglā auto saņemtais trieciens būtu mazāks, izredzes izdzīvot lielākas, bet apvidus automobilis vispār netiktu apdraudēts.”

 

 

 Animācijas autors - O.Irbītis

iAuto redakcija savu viedokli par konkrēto negadījumu (iespējams, mazliet atšķirīgu no „klasiskā”) precizēs, izmantojot arī jūsu komentārus. Nākamajās divās nedēļās esam aicinājuši par šo situāciju runāt arī „Stūres kluba” biedrus – autosportistus Ivaru Cauni, Didzi Kalnieti, DBS vadītāju Artūru Priednieku, satiksmes ekspertu Ēriku Griģi un citus. Mērķis – kopīgiem spēkiem veidot pareizus satiksmes dalībnieku „kritisko situāciju algoritmus”.

 

Tātad – „Avārija 1”. Kā būtu bijis, ja...  Kā būtu bijis labāk? Turpinājums sekos.

Ivara Caunes viedoklis šeit>>>

Didža Kalnieša viedoklis šeit >>>

Populārākie komentāri

25 Lasīt visus komentārus →
8 1 Atbildēt

Bremzēt,samazināt ātrumu,bet nelīst ārā no savas joslas.

Savādi sanāks kā Solvitai Ziemelei Jēkabpils pusē.

www.apollo.lv/zinas/avarija...ulacija/560734

113. Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.

Fūres vadītājam bija tikai jābremzē un pa sāniem zilajam bez sirdsapziņas pārmetumiem.

6 1 Atbildēt

Šitā nebremzēšanas sērga ir ļoti smaga. Pat tad, ja priekšā braucošais auto piebremzē, lai nogrieztos pa labi, gandrīz neviena nākošā mašīna nebremzē, bet apbrauc "traucējošo" pa pretējās kustības joslu. Arī tad, ja jāšķērso nepārtraukto līniju (horizontālos apzīmējumus gandrīz neviens nerespektē, jo neviens jau nekontrolē) un pertīm brauc auto.

Smagajam pretējās kustības joslā noteikti nevajadzēja braukt. Un džipam vajadzēja braukt grāvī.

Bet dažās sekundes da'lās tur grūti izsvērt pareizo rīcību. Tāpēc biežāk jāiztirzā līdzīgi gadījumi.

2 0 Atbildēt

Apvidus auto vadiitaaja riiciibu, noskatoties animaaciju, gruuti izskaidrot. Visdriizaak taas ir stabilas parastaa autovadiitaaja, kaadi esam praktiski visi, bailes no nomales un graavja. Vajagot lielu drosmi, lai mestos pat uz nomales. Nezinu, cik pieredzeejis bija nelaikjis, bet papraavi apvidnieki nepieredzeejusham rada nepareizu priekshstatu par gabariitiem un attaalumiem liidz blakus objektiem. Pie tam - shaubos, ka apvidnieks brauca ar aatrumu zem 90km/st, ja taa buutu, tad noteikti speetu izveerteet, kur braukt. Bremzeejot dziities iekshaa preteejaa joslaa gar purnu smagajam - nu nezinu, diez vai tas buutu mans variants shajaa situaacijaa!

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Ilgāk nekā domājam: pētījums atklāj, cik ilgi kalpo elektroauto baterija 9

Elektroauto bateriju ilgmūžība bieži rada bažas, taču jauns, līdz šim lielākais neatkarīgais pētījums rāda, ka situācija kopumā ir daudz labāka, nekā varētu domāt. Lasīt vairāk

Range Rover Electric beidzot nonāk tirgū 6

Elektriskais modelis aizkavējās, tomēr tagad tas gatavs doties pie pircējiem zīmolam raksturīgajā augstajā kvalitātē. Lasīt vairāk

Spogulis ar savilcēju - "Lexus" vadītājs rod risinājumu (+ FOTO) 9

Spogulis fiksēts ar plastmasas savilcēju - šāda amizanta situācija manīta Rīgas ielās un gan jau, ka tas nav vienīgais gadījums. Sūti arī tu savus foto un video uz iAuto.lv, ja redzi ko interesantu. Lasīt vairāk

No 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā norisināsies visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2026” 3

No 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2026”. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti