Saskarsme ar ceļu policiju sanāk reti, pārsvarā tikai tad, kad notiek dokumentu pārbaude. Ceļu satiksmes noteikumus cenšos ievērot un arī ja mani par kādu sīku pārkāpumu pieķer, necenšos apstrīdēt acīmredzamo. Pārkāpums ir pārkāpums. Tomēr šorīt arī man nācās aizdomāties par to, kāpēc ceļu policijai ir tik ļoti slikts tēls sabiedrības acīs, sevišķi tās sabiedrības daļas, kas pārvietojas ar kādu mehānisku transporta līdzekli.
Negribētu kādu saukt vārdā, vienīgi piebildīšu, ka tiku sodīts par to, ka savam automobilim līdz galam nebiju nospiedis gaismu slēdzi, kā rezultātā braucu tikai ar ieslēgtiem gabarītiem, rīts bija saulains un šoreiz, lai arī tas bija pārkāpums, tas bija ārkārtīgi niecīgs, kas neapdraudēja satiksmi. Atskārtis, kāpēc esmu apstādināts, biju tiešām pārsteigts, ka braucu tikai ar ieslēgtiem gabarītiem, taču ceļu policistu acīs tas laikam bija kāds ārkārtīgi svarīgs pārkāpums. Neviens mans paskaidrojums vai iebildums netika ņemts vērā, turklāt polemizējot par autovadītāju motivēšanas metodēm, lika saprast, ka sodīt ir tikai vienīgais veids, pie tam visus pēc kārtas, nešķirojot pārkāpumus. Bet stāsts nav par to. Sāku domāt par mūžīgām tēmām, kā, piemēram noziegums un sods, par cilvēka motivēšanu ievērot noteikumus, cienīt likuma kalpus, par policijas primārajām funkcijām, kas tomēr laikam nav piecīšu iekasēšana, bet satiksmes drošības nodrošināšana un par ceļu policistu profesionalitātes līmeni, kas laikam tomēr nav tikai CSN pārzināšana, bet kas vairāk. Tad iedomājos kādu ceļu policiju es cienītu. Pirmkārt, tādu, kas pati ievērotu satiksmes noteikumus. Otrkārt, laipnus, kuriem ir kaut vai elementāras iemaņas saskarsmes psiholoģijā un kultūrā. Treškārt, kuri, ja aizturētais pieprasa, uzreiz arī pasaka savu vārdu un uzvārdu, nevis kā man šorīt pēc šāda lūguma atbildēja “Jāāānis, bet uzvārdu es netaisos te desmit reizes nosaukt, jo jau sākumā stādījos priekšā” (nianse tā, ka nestādījās viss), un visbeidzot, tādus, kuri apzinātos sava amata lomu sabiedrībā – un tā nav kasiera vai rēķina izrakstītāja loma. Skaidrs ir viens, ja Ceļu policijas amatpersonām ir vēlme uzlabot savas institūcijas tēlu, tad nāksies daudz ko mainīt: 1) pašiem būt par paraugu CSN ievērošanā 2) būt pieklājīgiem, rezervētiem (nelasīt morāles utt.), pildīt savu pienākumus pret autovadītājiem (piemēram, nosaukt vārdu, uzvārdu pēc pieprasījuma) 3) spēt izvērtēt noteikumu pārkāpumu vadoties pēc likuma gara, nevis likuma burta, tas nozīmē nelokāmi sodīt tos, kas pārkāpj noteikumus rupji un apzināti, bet tur kur pārkāpums ir nejaušs un nenozīmīgs iztikt ar brīdinājumu vai atgādinājumu 4) būt neuzpērkamai 5) nemeklēt noteikumu pārkāpumus tādēļ, ka vajag atrast kur piesieties Noteikti, iAuto lasītājiem arī ir savi priekšstati par ideālu ceļu policiju, kas tiešām pildītu savu galveno funkciju – nodrošinātu kārtību uz ceļa un satiksmes drošību. Tāpēc ierosinu izteikt savu viedokli par to kādai jābūt ceļu policijai. Nobeigumā gribu arī atzīmēt, ka vaina jāuzņemas arī autovadītājiem, sevišķi tiem, kas pārkāpj noteikumus un pēc tam cenšas CP pierādīt, ka neko nav darījis, cenšas piekukuļot utt.. Neaizmirsīsim, ka savstarpējās attiecības ir divvirzienu satiksme… Ar cieņu, Uldis Galdiņš- Ziņas
- Sludinājumi
- Sports
- Pie stūres
- Tehnoloģijas
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
labs raksts. Arī man lika aizdomāties par mūžsenām tēmām ... :)