Jautājums kāpēc pats arī nelieto šo ekofašisma radīto situāciju. Vai esi stulbs, vai arī mazohists? Es tomēr lieku uz to ka esi kārtējais bomārs, kurš visu zina labāk, bet rociņas pa īsu. Kā jau lielākā daļa "ekspertu" 
Ekofašisma situāciju izmanto Ilons Masks, Andris Šķēle, Xiande Li, Kangping Chen , Anders Runevad un tūkstošiem citu cilvēku, kuri uz ekofašisma rēķina apjāj nodokļu maksātājus ar tevi priekšgalā, (jo tu esi nopircis viņu produktu) un vairo savu kapitālu.
Kad rakstīju tev komplimentu, es to domāju tādā veidā, ka paspēji ielekt braucošā vilcienā - noraut kripatiņas, no sliktuma, kas nāk. Un viss.
Ekofašisms tevi aprīs tāpat kā mani un 7,7 miljardus pasaules iedzīvotāju. Maksāsim par to, ka mēs esam slikti un izdalam co2. Un mūsu bērni maksās.
Domā plašāk.
Māri tu esi tik paredzams kā mans ikrīta sūds
jā, kad to 4500 eiro atlaidi sāks dot, no kura datuma? ja pērk elektroauto?
Tad kad Tomiņš un Krišjānis sarunās. Krišjānim vēl pirms tam jākonsultējas ar Juri - stāvvietu pizģītāju, vai tas ir legit, jo Tomiņam ūsa ir pārāk zīdaina un šķidra. Tomiņš vēl pats nerubī. Anderstender? tas nav tik vienkārši. Paralēli viņam ir jāuzmanās no iEdgara aka Pļurkt un viņu lauku čomaku palietotās sūdu dakšas. Ir nianses, saproti. Nevar visu atdot pierīgas bagātniekiem. tomiņš un krišsjānis tak saprot, ka valsts budžetu pilda pierīgas bagātnieki, nevis ņišebrodi no pāķiem. Saproti? Ir jādod kaut kas atpakaļ viņiem, jo sūdi ir lieli. Valsts kasē vairs nav naudas kovid- pabalstiem... visi pieteikušies un strādāt nesteidzās. Tas viss nav tik vienkārši. Saproti?
Tiem, kas te vēl tic saules un vēja enerģijai - pat Maikls Mūrs jau to sauc par meliem (protams, vainojot kapitālismu) un skaidri saka, ka ir jāsamazina cilvēku skaits. Nebūs jums glābt Grētas bērnību ar EV. Būs vien jāņem striķis, ziepes un 2 metri.
vēl jau ir hidroelektrostacijas. Zaļie pamuļķi ir aizmirsuši seno Atlantropas projektu. Savienot Eiropu un Āfriku, plus vēl apūdeņot Sahāru un iegūt lielāko HES pasaulē, kas viens pats radīs tik daudz elektrības, cik visas ASV atomelektrostacijas kopā ņemtas.
Šitas labs... Būtu interesanti papētīt, kā var sajāt pasaules ūdensaprites sitēmu, realizējot šadu projektu. Daugavas kaskādes iznīcinātie pazemes ūdeņi dažos kaut kādas sīkvalstiņas novados tad liksies sīkums.
Vēl tikai jautājums, kā to koncentrēto überjaudu izmantot - nez, kāda izskatās pārvades sistēma, kas spēj apkalpot vienā punktā "visas ASV atomelektrostacijas kopā ņemtas".
Ā, nē... Viss kārtībā - tā tak varēs "atkarot" teritoriju, kur dzīvot, kad visi ledāji izkusīs un iestāsies "Waterworld"
To taču arī rakstu. Tas taču ekofašistu sapnis - zaļa enerģija, zems ūdens līmenis, daudz cilvēku āfrikā, plus vēl liberāļu sapnis - migrantu tilts no Āfrikas uz Eiropu. Un jauna sauszemes teritorija, kur var izvietot atceļojošos demokrātus.
Nu, caur Gibraltāru tagad pārāk intensīva kuģu satiksme. Bet, ko var izdarīt, izbūvēt paisuma-bēguma spēkstacijas vietās, kur tas dotu lielāko efektu, jūras šaurumos, piem. Milzīgas ūdens masas Mēness gravitācijas ietekmē taču bīdās turp-atpakaļ visās okeānu piekrastēs.
Vajag tikai daudz dzelzbetona. Problēma ir tā, ka tēraudu un betonu tādos daudzumos nevar saražot "videi draudzīgā veidā", piem. izmantojot tikai "vēju un sauli" ;)
Mani interesē tikai viens "ekoloHijas" jautājums - kāds labums visiem "pa jaunam zaļajiem" no tā ka tiks sačakarēti pasaules saldūdens resursi un pieejamība tiem ???
Tipa ar šādu Jordānas upes joku ir par maz (?!?!?):
Vislabāk jau var izcūkot zemāk pa straumi esošu valsti šajos platuma grādos, uzbūvējot jaunu dambi. Joprojām turpinās kašķis starp Ēģipti un Etiopiju par pēdējās dambi uz Nīlas.
Egypt-Ethiopia row: The trouble over a giant Nile dam
Maikls Mūrs ir kaut kāda mēraukla?
Šitiem bomāriem jebkas ir mēraukla, galvenais lai tas attaisno savu nespēju...
Nav?
Norvēģi grasās daudz un dikti investēt diezgan trakos transporta risinājumos:
Kā mēģinot kaut ko padarīt "ekoloģiskāku" tiek sačākarētas lietas kas vienkārši strādāja iepriekš ( nu gluži kā ar ūdens bāzes krāsām):
Es palasīju papildus par to sojas izolāciju, un izrādās, to lietojot praktiski visi autoražotāji. Vairāk ar grauzēju radītām problēmām pazīstami japāņu un korejiešu auto, bet pēc apm. 2008.g. auto t.s. bioplastmasas lietotas praktiski visu auto vadu izolācijā.
Bet kā tad ir - vai bioplatsmasas nozīmē to ka tā būs izgatavota no sojas, jeb tas nozīme tikai to ka tā ātrāk dabā sadalās, jeb praksē tas ir iznācis viens un tas pats. (Tipa ir intersanti, bet slinkums pašam rakties par to vai ir šāda atšķirība).
Reāli no sojas. Un autoražotājiem tas gluži labi patīkot, jo bioplastmasas esot lētākas nekā no naftas produktiem ražotās. Pie viena var vicināt zaļo karogu. Kam reāli esot grauzēju problēmas ieteikums papildus notīt auto vadu izolāciju ar pretžurku izolācijas lentu. Papildus ieteicams apsmidzināt motora nodalījumu ar pretgrauzēju līdzekli. Vēl viens ieteikums: tā kā grauzēji auto iekāpjot pa riepu protektoru, labākā vieta peļu lamatām, ja tādas liek, esot tajā spraugā starp riepu un zemi.
Ak tu viens, tagad pie mums ar šitās huiņas piekritēji sākuši "līst ārā" :
www.db.lv/zinas/targale-saks-buvet-veja-parku-501842
Tad ja Latvenergo tajā saredzēs izdevīgumu, es tam jokam varētu arī noticēt, bet līdz tam laikam kamēr Latvenergo to pat neizskata, un rūpējas vairāk par zudumu mazināšanu tīklā utml. - maz ticams ka vēja parki ir kas uzmanības vērts ...
Latvijas tīkla stāvoklis patlaban: patēriņš 837 MW, paredzētā vēja parka jauda 58.8 MW max. Pēc paredzētā gada enerģijas apjoma var saprast, ka viņi rēķinās ar 30% vidējo jaudu, t.i. apm. 18 MW. Tātad , paredzamais ieguldījums Latvijas patēriņā būs 18/837 vienāds ar patlaban 2.15 % , bet gada griezumā mazāks, jo ziemā kopējais LV patēriņš noteikti būs lielāks , nekā tagad.
WALA rakstīja: Norvēģi grasās daudz un dikti investēt diezgan trakos transporta risinājumos:
Iespaidīgi - ko var atļauties valsts, kam ir pēc mūsdienu standartiem neierobežota sava ģeotermālā enerģija un vēl nafta, ko tirgot. Mums, ceļot vēja parkus, nepaliks naudiņa pat par ko savas gruntenes nogreiderēt.
Norvēģijā ģeotermālā enerģija?
Un kas mums paliek pāri nopērkot xxx Gwh un xxx tūkst tonnu benzīna?
Domāju, ka viņš nedaudz sajaucis ar Islandi. Būtībā jau katrai valstij ir ģeotermālā enerģija, atliek tikai urbt. Norvēģijai ir pamatīgs klinšains pamats, šos iežus izurbt diezgan grūti, un ģeotermālā enerģija tiek iegūta pamatā no siltumsūkņiem, labākajā gadījumā no kādu 1-2 km dziļuma. Piem:
"The site of a new National Police Emergency Response Center in Norway is also the drilling site for four 1500 meter-deep geothermal wells which will push the boundaries of the country's drilling technology." 2019.g.ziņa
Vēl viens privāts projekts paredz sasniegt 2 km dziļumu.
www.thinkgeoenergy.com/norwegian-geothermal-developer-secures-equity-investment/
Jā, nekorekti izteicos - Norvēģijai ir ģeotermālās enerģijas potenciāls, ar kuru pietiek arī elektromobīļu jaudu nosegšanai, saglabājot 100% atjaunojamo enerģiju savā patēriņā. Un ienākumi no naftas tirdzniecības citiem, lai par to visu samaksātu.
Kas mums paliek pāri, nebūvējot vēja parkus un "nopērkot xxx Gwh un xxx tūkst tonnu benzīna"? Visa milzīgā izmaksu starpība, kas tiek ietaupīta, pērkot pavisam lēto atomenerģiju un salīdzinoši lēto benzīnu.
Starp citu, izskatās, ka Latvijas teritorija varētu būt diezgan piemērota ģeotermālās enerģijas ieguvei. "Nepilna pusotra kilometra dziļumā Latvijai ir neizmērojams enerģijas resurss. Siltie ūdeņi kembrija slānī sākas jau pie Ķemeriem, kur tiem ir apmēram 30 °C, pie Jelgavas – ap 50 °C, bet tieši Elejā sasniedz lielāko karstumu – ap 60 °C. Eleja ir šīs dabas anomālijas epicentrs, tālāk šis slānis ar siltajiem ūdeņiem iet līdz pat Liepājai un ieplūst atklātajā jūrā" ( Un 3-4 km dziļumā, tātad, temperatūra jau būtu pietiekama arī elektroenerģijas ražošanai.)
Nebiju dzirdējis, ka Baltijas jūra ir 4 km dziļa
Preses pīlīte...
Nepatīk LA un muldoņas, var jau kaut šeit ar šo info atrast un izlasīt:
Un te vēl ir šāds joks atrodams arī ( Citēts no avota zemāk):
Arvien vairāk pasaulē ir vērojamā tendence atjaunojamo resursu izmantošanā. Viens no stabilākiem atjaunojamiem resursiem ir ģeotermālā enerģija. Latvija diemžēl nav tik apdāvināta ar šo resursu, kā piemērām Islande, Japāna, Indonēzija, ASV, Turcija, Itālija un daudzās citas pasaules valstis, tomēr arī tas, kas ir, būtu lietderīgi iemācīties izmantot it īpaši ņemot vērā, kā Latvijā ir pārāk atkarīgā no importētiem energoresursiem. Viens no efektīvākiem veidiem ģeotermālas enerģijas izmantošanā būtu to kombinēšanā ar ģeotermālo ūdeņu balneoloģisko īpašību izmantošanu.
Un šķidrās rūdas izmantošanu. Dažos no tiem avotiem ir visādu metālu sāļi.
da nējau, skaidrs, ka lielā dziļumā ir silts, tik komerciāla pielietojuma tam pasākumam vēl kādu laiku nebūs.
Jāgaida, kamēr vai nu kapitālisti naftai uzskrūvēs cenas debesīs, vai nu (nacionāl)zociālisti ar nodokļiem un specvienībām piespiedīs tautu pirkt to dārgo ģeotermālo enerģiju
Kapitālisti nevar neko uzskrūvēt - kapitālismā vienīgais kas var uzskrūvēt cenas debesīs ir tirgus dēļ liela pieprasījuma. Cita lieta ka kāds kartelis ar sociķu atbalstu teorētiski varētu... Un vispār, kāds sakars zemes siltumam ar naftu? Neesmu dzirdējis ka mašīnās lietu karstu ūdeni - bet apkurei mazutu pie mums nelieto jau kādus 25 gadus...
karteļi bija (jau ilgi) pirms zociālisma
zemes siltumam ar naftu ir tāds sakars, ka viss tiek mērīts naftas cenā. Ja tā ir dārga - kļūst izdevīgi citi, dārgāki enerģijas veidi.
Nu tad nemēri visu naftas cenā Kad ir runa par elektrības ražošanu, jāmēra lētākās degvielas cenā - un elektrībai tā būs vai nu gāze, vai ogles. No naftas produktiem elektrību masveidā neražo kopš 1973. gada krīzes kad naftas cenas sakāpa griestos.
(un vispār mans koments bija domāts ar sarkasmu)
"da nējau, skaidrs, ka lielā dziļumā ir silts, tik komerciāla pielietojuma tam pasākumam vēl kādu laiku nebūs."
Kā to ņem. Šveicē un Vācijā ir līdzīga situācija ar siltajiem zemes horizontiem kā Latvijā, un Vācijā ir iedarbinātas dažas petrotermālās ( vismaz 2 urbumi 3-5 kilometru dziļumā, sūknē iekšā ūdeni pa vieniem urbumiem un dabū tvaiku pa otriem )
"Geothermal projects in Germany
Currently, 34 geothermal energy plants are in operation in Germany, of which 25 produce heat, four produce electricity and five are combined geothermal power plants providing both heat and electricity. In total, the plants produce 301.96 MW heat output and 41.99 MW electricity output. According to the German Geothermal Association (Bundesverband Geothermie), the leading industry association for geothermal technology in Germany, approximately 30 further plants are currently being planned or constructed."
Šveicē gan vienu projektu aizklapēja, jo izraisīja zemestrīces, stiprākā 3.5 balles.
Nē jau. Citāts beidzās pirms tiem 3-4 km, kas attiecas nevis uz Baltijas jūras dziļumu, bet to, ka 3-4 km dziļumā Elejā varētu būt 250C, ja reiz 1.6km dziļumā ir 60C, un 250C temperatūra varētu jau būt piemērota arī elektroenerģijas ražošanai.
Elektrību var ražot arī no temperatūrām kas ir zem simts grādiem, tikai lietderības koeficients zemāks un pati padarīšana sarežģītāka; princips līdzīgs kā siltumsūknim.
Jā, jā, termoelektriskais efekts. Tas pats, kas atļauj izmantot termopāri temperatūras mērīšanai. Dārgs prieks rūpnieciskos apjomos izmantoto pusvadītāju dārdzības dēļ. Citādi varētu iemērkt jūrā hektāru lielu plāksni dziļumā, kur auksts ūdens, otru tādu pašu seklumā un savākt elektrību bez problēmām.
Siltumsūkņi izmanto termopārus? Nezināju... 
Kā jau raimis rakstīja, tiek izmantoti divi šķidrumi - zemē un no tās pumpē ūdeni kas tālāk siltummaiņos silda kaut kādu citu vielu kas tajā temperatūrā ir gāzveida stāvoklī, un tālāk griež turbīnas.
Siltuma dzinēji - thermal engine under 100 celsius
Rankina cikls ORC ar siltumnesēju, kas iztvaiko zemā temperatūrā.
"Dīvaini vai ne " ...
Latvenergo uzlabo efektivitāti TEC, bet par vēja izmantošanu vēl nav pat ierunājušies:
www.db.lv/zinas/pabeigta-baltijas-valstis-lielaka-siltuma-akumulacijas-sistema-503238
Kaut kā neticu ka citi ir gudrāki par vietēju lielu enerģētikas kompāniju... tātad vai nu cer uz ES naudām vai vietējām subsīdijām ražošanai ... kas laikam būtu jāsauc "par klasiku" ...
Latvenergo uzlabo efektivitāti TEC, bet par vēja izmantošanu vēl nav pat ierunājušies:
Kā tad nav, te viss uzskaitīts, vējš arī:
Latvenergo ar tādiem maziem projektiem nenodarbojas, tas viss ir privāto eksperimenti. Latvenergo tik uzpērk no viņiem saražoto enerģiju.
AST jau uzskaita visus, tāpēc jau IMO uzspieda uz to lai AST izdalītu no Latvenergo, jo es labi atceros vienu lielu priekšnieku ZETos, kas teica ka visi tie dzirnavu aizsprosti ar ģeneratoriem ir vienas vienigas galvassāpes, tad palaiž nefrekvenci tīklā, tad mestabilu spriegumu utt . t.i pēc fakta Latvenergo visus tos alternatīvas enerģijas ražotājus ar lielu prieku sūtītu drist ... galvasāpju vairsk kā reālas jēgas, jo ražo tad kad nahren to enerģiju nevajag, un kad ir patēriņa pīķis ļoti bieži paši tie "razotāji" strebj no "kopējā katla" ...
Īstas ekoloģijas sakarā, šodien gadījās dzert Cēsu alu un ieraudzīju ka uz bundžām šie lielās ar dažādiem pseido ekoloģijas sasniegumiem; šie ražošanā izmanto 100% "zaļo" elektrību un sola būt klimatneitrāli līdz 2025. gadam. Žēl tik ka šie piemirsa ka vienīgais veids kā to īstenot - aizklapēties nah ciet.
Nevis tev gadījas dzert cesu alu, bet gan tu to sūdu apzināti pirki, jo bija uz akciju, jo normālu alu tu nevari atļauties, jo normāls alus maksa pieciti litrā bet ta ka esi bomars, tad jādzee tehniskais traktoristiem...
Šīris ir un paliek šīris Piedod, es alu nepērku - es esmu nedzērājs, bet nevis principiāls nedzērājs, bet vienkārši tāds kurš nedzer jo nejūt pēc tā vajadzību - bet no bezmaksas aliņa neatsakos - tā nu alu es pērku vienīgi priekš citiem [pēdējā piecgadē atceros divas tādas situācijas], bet savādāk no grādīgajiem dzērieniem reizi gadā kādu balzāma pudeli ar ko skalot kaklu, un retāk kādu šņabja pudeli, līdzīgiem nolūkiem.
Abet par tiem "normālā alus" murgiem, visa līdzšinējā pieredze, gan personīgā [cik jau nu maza], gan no citiem pazīstamiem cilvēkiem kuri nodirš kaut kādu necilāku alu, lai pēc tam situācijā, kur iecienītais alus nav pieejams, to nodirsto alu ar gardu muti dzertu, liek domāt ka ar aliem ir tāpat kā ar mašīnām - kur dažādi šīrveidīgi indivīdi mēdz dirst ka "jauna tačka ir kosmoss salīdzinot ar tavu golfu!", liekot man vilties kad sanāk ar ko tādu iebraukt, jo kosmosa nav, tikai izmaiņas zināmās jomās, kuras es paredzēju jau pirms tam, un ne vienmēr uz labo pusi... Vakar vakarā gadījās izdzert pāris glāzes izlejamā užavnieka; no lielajām krutajām piltuvēm agrākos laikos esmu nopratis ka tas ir viens no super duper megaaliem - izdzēru, neko īpašu tur nesajutu, alus kā alus... Pastāsti vēl kādu krutu alu, lai pēc ilgiem laikiem es nopirktu alu priekš sevis un viltos...
Es Cēsu alū kājas nemazgātu. Bet kāds to arī dzer. Mjā.
Man arī diez ko negaršo Cēsu alus un vispār neviens sintētiskais alus izstrādājums. Bet nah... šito snobisko dir$anu? Uz pohām gan Cēsinieks iet labi, jo atspirdzinošs.
Protams protams bomār ;)
Uz pohām starp citu ir jādzer minerālūdens un jāatkopjās no pārslodzes, nevis jātempj alus. Ja tu dzer arī nākamajā rītā, tad tu esi nožēlojams alkāns.
Neņem galvā - dzīvē viss mainās, iAuto šis tas mainas (izņemot Error ...) , bet Šīris ir stabila vērtība jau gadiem, tik vecais perdelis kaut kur bija atklanijies uz laiku, laikam naudu "akumlatoriem" krāja ...
Arī mūsu rūpnīca ir ISO 50000 sērijas sertificēta. Tāda nu ir tā politikas un gan jau arī klientu vēlme. Ja prasa tad cenšas pievilkt cik var, tomēr kaut kādā brīdi jau vairs nav uz ko ietaupīt, jo process prasa tik enerģiju cik fizikāli nepieciešams.
He prikolīga statistika no USA par petrolejas degvielas izmantošanu:
www.eia.gov/dnav/pet/pet_cons_821ker_dcu_nus_a.htm
Aviācijas degviela (bez militāristiem - tie iet vēl ar atsevišku speceni un uzskaiti):
www.eia.gov/todayinenergy/detail.php?id=44996
FYI par aviācijas degvielu:
en.wikipedia.org/wiki/Jet_fuel
Un skatoties uz šo laikam var saparast kāpēc ASV spiež uz vieglo auto īpašnieku jūtām (par EV):
Auto kļuvuši izteikti nedraudzīgi videi ... jo tiem pat jauniem nav pieejamas rezerves daļas ... :
Nu ko tautiņ - sametās uz "jauno tīro/zaļo nākotni".
Ar likumu noteiks ka sab. pakalpojumu sniedzējiem būs noteikts procents transporta līdzekļu ar zināmu "zaļuma pakāpi" jāiepērk:
www.db.lv/zinas/vai-2021-bus-izraviena-gads-pareja-uz-ilgtspeju-503213
Hmm, ekologiem laikam sēras - OPEC smagsvari cīnās vai ražot vairāk, vai pārdot dārgāk, vai varbūt vispār labāk "iešaut sev kājā" :
Vieta kur saule var strādāt:
Un strādās arī.
Mmmmhm, ar niansēm, tuksnesis ir ļoti agresīva vide, domāju ka gan at spoguļiem ir / būs lielas problēmas, gan ar saules paneļiem - virsmu labak matēs kā smilšpapīrs ;)
Ir tāds vienkāršs risinājums, kā saules vilkmes torņi jeb skursteņi. Apakšā siltumnīca, karstais gaiss plūst uz torni, vilkme griež turbīnas. Spānijā bija pilotprojekts, darbojās 7 ( bija paredzēts 3 ) gadus bez problēmām, beigās atsaites sarūsēja un tornis nokrita. Problēma tāda, ka, lai šādi projekti būtu efektīvi, objektiem jābūt tiešām lieliem, bet ar lielu objektu finansēšanu ir grūtības, sevišķi politiski nestabilās vietās.
www.nationalgeographic.com/history/article/140416-solar-updraft-towers-convert-hot-air-to-energy
iauto.lv/zinas/pasaule/38238-toyota-tacoma-ar-2-4-miljonu-kilometru-nobraukumu-video
Vej, kur ĪSTS ekomobilis!
Dzinēju pārtaisa par LPG vai CNG.
Sarēķina, par cik mazāk CO2 un PM2.5 un PM10, salīdzinot ar attiecīgas jaudas un kravnesības dīzeli.
Lai būtu uz pusmiljonu kilometru.
Ja nu gadījumā vajag globālās sasilšanas pierādījumu - te tas ir - šī vasara.
Un kontrasti - šī ziema ar aukstumu un šī vasara ar karstumu.
Un kā tas ir pierādījums tiem, kas spēj atcerēties vairāk par pagājušo vasaru? Man bērnībā bija gan ziemas gan vasaras - ar kontrastiem. Pēc tam klimata pārmaiņu alarmisti sāka sludināt jaunu ledus laikmentu un patiešām bija siltas ziemas un aukstas vasaras, kas "pierādīja" viņu teoriju. Pagājušā gadsimta beigās alarmisti nomainīja dziesmu no sasalšanas un sasilšanu. Un vēlāk nosauca par "klimata pārmaiņām", lai derētu jebkas... Jā, klimats ir mainīgs. Ilgtermiņā. Laika apstākļi konkrētā gadā - vēl mainīgāki. Ko tas pierāda?
Mana Anglijas māsa vakar vacapā žēlojās: vasaras šogad vispār vēl nav bijis.
Jāsarunā dīls ar Angliju. Sūtām viņiem mūsu pašlaik liekos +8-10 grādus. Tikai jāatrod atbilstošs termoss.
Anglijā vasaras mūsu izpratnē vispār nav nekad.
Man jūlijs ar 30+ grādiem ir asociējies +/- visu mūžu, izņemot kādas lietainākas un vēsākas vasaras, bet principā tas šim mēnesim galīgi nav nekas ārkārtējs. Jā, šogad varbūt ir karstāks par kādu citu gadu, bet pirms gadiem 3 bija lietainā vasara, kad nepavisam nebija karsti. Domāju, ka vidēji sanāk aptuveni tā, kā jāsanāk.
www.leta.lv/home/important/7CDC569F-CBC0-4238-994E-5BEE59D60C26/
Lai gan pagājusi mazāk nekā puse vasaras, Rīgas centrā jau piedzīvotas 15 tropiskās naktis, kas ir jauns rekords visas valsts mērogā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Par tropiskām sinoptiķi dēvē naktis, kurās gaisa temperatūra nenoslīd zem +20°C . Iepriekšējais rekords bija 14 tropiskās naktis Rīgas centrā 2010. un 2018.gada vasarā.
Rekords cik ilgā laika periodā? Šajā gadsimtā? Viennozīmīgi. Cik ir vispārpieņemtā mazākā "mērvienība" klimata zinātnē. Cik gadu vidējo temperatūru ir jāaprēķina, lai runātu par rekordu klimata, nevis šī gada skatījumā?
Kā benzīngalvām ASV iet ar dažādiem EV ( Tesla):
Šis un tas par vēl vienu jēdzīgu EV bateriju attīstības virzienu :
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2