Te mazs ieskats tehnoloģiju kompāniju ražošanas atstātajā "ekoloģiskajā nospiedumā":
www.theregister.com/2021/01/14/sk_hynix_raises_1_billion/
P.S. Investējiet naudu "ūdens attīrīšanā" ( un pārdošanā), atkritumu savākšanā un pārstrādē ;)
Legacy softs "apstādina" transporta sistēmu:
jalopnik.com/when-adobe-stopped-flash-content-from-running-it-also-s-1846109630
Ekoloģijas un zaļās enerģijas problemātikas daži piemēri:
Šito marginālo 'gāzi grīdā' tipa sludinātāju esmu dzirdējis.
Bet uz to jau iet - tikai 'jānoturas' līdz ITER tipa rekatori dos enerģiju bez ierobežojuma, tad visi kas negribēs varēs ēst no rīta līdz vakaram hamburgerus, un braukt uz otru pasaulsmalu ar 500 kw elektromobiļiem. 
Bet pēc būtības taču norādītās problēmas eksistē, jeb uzskati ka neeksistē ?
Ja gāzē otrā virzienā ar saules un vēja parkiem, tad ir minētie jautājumi kas ir jāatrisina , tajā skaitā enerģijas pārprodukcija noteiktā laikā un tās trūkums citā laikā. Tam var būt atbildes piem. lādejamu auto izskatā, vai ūdeņraža ieguvē, bet tas nenozīmē ka tur arī neparādīsies kādas vēl jaunas problēmas, pat ja putnu utml. problēmu var ignorēt.
Stabilā elektroenerģijas piegādā ir spēks, un mums LV tāda ir. Štatos tā daudzviet joprojām ir problēma, un reizēm saules/vēja enerģija ir pat pieņemams risinājums ...
Viņš gan "spiež uz jūtām", pieminot tuksneša bruņurupuču bēdīgo likteni, tomēr galvenajās līnijās viņam ir taisnība: maz jēgas lielvalstu enerģētiku balstīt uz vēju un sauli, tam vienkārši vajadzēs pārāk daudz materiālu un platību.
Tā lūk tas eko-patērētājs tiek appists, nereti cerot uz placebo efektu:
www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/ptac-liela-dala-zalo-pazinojumu-ir-maldinosi.d?id=52885829
Vakar Rimi ievēroju produktu, kur burvju produkta ražotājam bija licies par maz ar BIO un bija piekabināts vēl EKO!
Bet jāatzīst, ka to pārtkas piedevu cik mums ir, DK piem nav nemaz pieejams. Es arī gribu tādu valdību, kas to šarlatānismu izvāc no aptiekām un veikaliem.
Man liekas ka tas nav godīgi, ka Sirds aspirīnu un Krila eļļu kabatas tīra tiem, kuriem naudas jau tā ir maz
Amazon ASV pērk 700 ar saspiestu dabas gāzi , CNG, darbināmus smagos auto. Citi dzinēju veidi, elektriskie, īsti neesot smagajiem ( fūrēm ) piemēroti. 2019.gadā Amazon pasūtīja 100 000 (?!) laikam jau faktiski 10 000 elektriskos busus no Rivian Automotive LLC. preču izvadāšanai pēdējās jūdzes attālumā. Ūdeņraža auto rakstā netika pieminēti.
www.theverge.com/2021/2/3/22264174/amazon-rivian-electric-delivery-van-la-test-cities
Tiem kam reāli.jāstrādā nav laika dārgiem eksperimentiem, jo H2 dampji vēl tikai ripo pirmos nopietnos reālas dzīves eksperimentus.
Es tā īsti nesapratu tavu mesidžu. Ja Amazon ellē ratā aiz okeāna nav nopirkuši nevienu ūdeņraža auto, tad tas norāda, ka ūdeņradis nekam neder un mums tādu arī nevajag?
Pa lielam ir ļoti iespējams ka tā ir, jo šobrid būt "zaļam" var but jautajums par to vai bizness vispār ir rentabls, jo pārvadājumos tas guvums peļnas izskata ir ar "pamatigu garoziņu", un pat relatīvi lielam biznesam var izrādīties ka peļņa parādas tikai bridi kad mazlietotu kravinieku pārdod pēc līzes ...
Domāju gan, ka nevajag. Pret ūdeņradi ir tik daudz argumentu, ka šie eksperimenti ar ūdeņraža degvielu priekš auto izskatās pēc politiķu kaprīzes:
1. ja arī H2 pēc svara ir 3 reizes energoietilpīgāks par benzīnu vai dīzeļdegvielu, tad , toties ,pēc tilpuma 1l benzīna atbilst 2700 l ( nesaspiesta ) ūdeņraža
2.H2 ražošanas process: parasti sintēze no metāna un ūdens, tātad, ņemam dabas gāzi ( kas jau IR degviela ) un, pieliekot darbu un vēl enerģiju, radām jaunu degvielu. Pēc tam, tērējot vēl vairāk enerģijas, saspiežam to.
3. Baloni transporta līdzekļos: tiem jābūt pirmklasīgiem gan no spiediena izturības, gan blīvējumu viedokļa. Un skaidrs, ka pēc dažiem gadiem tie būs jāmaina pret jauniem kaut vai tehnisko noteikumu dēļ. Ūdeņradim ir vismazākais molekulas izmērs, ar laiku baloni sāks to laist pa mikroplaisām vai blīvējumiem.
4. Degvielas šūnas ir dārgas un nav mūžīgas, to mūžs ļoti atkarīgs no ūdeņraža tīrības. Un vai ūdeņraža uzpildes stacijas to tīrību garantēs, tas vēl ir jautājums.
5. Ūdeņraža ražošanas/uzpildes stacijas ir visdārgākais uzpildes staciju veids, to skaits nekad nebūs liels.
5. tas būs atkarigs no.veida ka vispār elektroenerģiju ražos un vares uzglabat, ja ta ka tagad jau vietam jadoma kur to saules/vēja enerģiju bāzt ta ražošanas pīķa laika, tad H2 var būt pat labs "akumlators".
Enerģiju īslaicīgi var uzglabāt daudzos veidos, kaut vai saspiežot gaisu, ja tev patīk kaut ko saspiest. Vismaz atkritīs ķīmiskais process.
Atgriežas arī mehāniskās baterijas - spararatu sistēmas jaunā veidā:
www.energydigital.com/smart-energy/worlds-largest-flywheel-energy-storage-system
Enerģiju ūdeņradī uzglabāt grūti, jo tam vajag vai nu lielas spiedtvertnes un kompresorus, vai dirižabli Hindenburgs 2, vai dažādus vēl dārgākus risinājumus.
google: why is it difficult to store hydrogen ?
Hydrogen is difficult to store because has very low volumetric energy density.
nu H2 ir atrastas metodes drošai un efektivai glabāšanai, ta ka nav tik traki (srry no mobila sameklet tos raxtys ir pain in ass, bet kad sanax atrast iemetīsu). Bet par ražošanu piekrītu, nav tas labākais variants, toties H2 tu vari gan stacionāra gan mobilā versijā izmantot, un tam ir liela jēga transporta kontekstā.
Reālas dzīves prolēmas ar vēja turbinu uzturēšanu:
Līdzīgas problēmas ar ūdens turbīnām, kas samazina to efektivitāti:
Hūvera dambja HES:
Kurzemes Vārdā hvz cik ilgi šie pārpublicē kaut kādus izlasītus un apcirptus raksteļus no saviem numuriem kas drukāti pirms 30 gadiem; piektdien izlasīju ka pirms 30 gadiem bijis plāns līdz deviņdesmito gadu beigām Liepājā un Daugavpilī uzcelt pa TECam...
Salīdzinājums ar Teslu ziemas vs vasaras braukšana:
un mazliet braukšanas stratēģijas, lai tas strādātu labāk. ;)
Tiesa 8 stundas uzlādes laika, lai pievarētu Eiropā 3K+ km, ir drusku pain in the ass, jo man patiktu vilkt ~ 1200-1600 km vienā gabalā, tad 8 stundas gulēt utml. Bet ja ir variants ar 4 vadītājiem - varbūt ka pat palielāks Tesla var strādāt braucot uz Eiropu, bet nebūs ne puse no ērtības kas tev ir braucot ar teiksim BMW 5 series GT vai Toyota Venza 3.5 ;)
Nākotnē būs vajadzīgas ļoti lielas jaudas lai pabarotu elektriskos auto. Japānis Toyoda jau pateica, ja visi braukās ar elektrību tad Japānā beigas visam labajam, elektrību nespēs tik daudz saražot.
Tās jaudas var dabūt no dabasgāzes koģenerācijas stacijām.
Dabasgāze ir ekoloģiskākais no fosilajiem resursiem.
www.eia.gov/international/analysis/country/JPN
Japāna 2019. gadā bija piektā lielākā naftas patērētāja un ceturtā lielākā jēlnaftas importētāja pasaulē. 2019. gadā Japāna ierindojās arī kā pasaulē lielākā sašķidrinātās dabasgāzes liquefied natural gas (LNG) importētāja un trešā lielākā ogļu importētāja aiz Ķīnas un Indijas. Japānai nav starptautisku naftas vai dabasgāzes cauruļvadu, un tā paļaujas vienīgi uz tankkuģu liquefied natural gas (LNG) un jēlnaftas pārvadājumiem.
2011. gadā Japānai bija aptuveni 243 GW uzstādītās elektriskās ražošanas jaudas, no kurām 73 GW 2012. gada sākumā bija no parastās termiskās elektriskās ražošanas jaudas, ko darbina ar oglēm, naftas produktiem vai gāzi. Saskaņā ar Japan Electric Power Information Center datiem, no 2012. gada vidus ir 61 termoelektrostacija, un vēl 6 tiek būvētas: 3 ražošanā izmanto dabasgāzi un 3 izmanto ogles. 2010. gadā ogles veido aptuveni 25 procentus no elektroenerģijas ražošanas.
Japānai tā arī ir būtiska problēma, jo viņu iepirktā enerģija kaut vai tikai no Krievijas ir iespaidīga. Un protams samie jau var megināt izlikties zaļi, bet ja Krievija vai Ķīna kurinas ogles lielaka apjomā dēļ Jap pieprasijuma - ta bus pseido ekoloģija.
Visur citur izskatas ka lavinveida pāreja uztaisitu sūdus, bet pat 5x ātrāka pāreja uz EV uz atru roku škiet ka netraucetu un pat enerģijas cenu baigi nesadārdzinatu. Bet nu viens ir teorija, otrs ir piem. Cov izraisitas elektronikas utml. piegāžu problēmas.
tu te pats ieliki tā amurikāņa Teslas ziemas brauciena video. Paskaties, vi'\nam ir arī stāsts ar aprēķiniem, kāpēc elektrifikācija ir ne tikai iespējama, bet arī ekonomiski pamatota.
To es esmu redzējis labi sen, bet aprēķins ir uz štatiem, tiesa tajā nav ņemts vērā pasākums, ka ASV elektrības tīkls ir salīdzinoši ļoti nestabils un gļukains, un daudzām lietām "zaļā enerģija" ar saviem gļukiem ir labāk nekā kad tās vispār nav, bet kopumā viss nav nemaz tik skaisti. Bet citādi protams - ja biznesam būs vieta - tas to centīsies aizpildīt.
P.S. nopietni - Japānai ir pavisam cita situācija, Eiropai arī cita (bet laba) situācija utt. Japāna savus elektrības robus nevar aizpildīt patiešām zaļi, vismaz ne tik ātri kā "zaļām pakaļām" gribētos.
Man lūk patīk šāda attīstība:
Un arī šis:
www.caranddriver.com/aston-martin/valkyrie
P.S. pie tam abi izpilda ekoloģijas prasības kas uz tiem attiecināmas ;)
Negaidīju bet netīšām uzkāpu uz šādu ASV enerģētikas "sadrumstalotības" problēmu:
arstechnica.com/science/2021/02/texas-power-grid-crumples-under-the-cold/
Un citi hibrīdu attīstības virzieni:
arstechnica.com/cars/2021/02/whatever-happened-to-williams-f1s-flywheel-hybrid-idea/
Kamēr Rietumu pasaule spriež par fosilo degvielu ēras beigām, Āfrikā tā vis nedomā: Čadas republika savu vēstuli ANO par Čadas ezera iekļaušanu pasaules mantojuma statusā atsauc, tā vietā dodot priekšroku līgumiem ar naftas un derīgo izrakteņu ieguves firmām.
Jahtu cienītājam Abramovičam būvē jaunu jahtu Solaris par 500 milj. EUR. Atliek tikai cerēt, ka būs ļoti ekoloģiska. Vairāk domāta viesu izklaidei jo maksimālais ātrums nepārsniedz 18 mezglus. ( 33 km/st )
Intresanti ka izmantos Azipodus kā dzinējspēku, tas kapitāli uzlabo manevrētspēju, un ja atbilstošu izturību iestrādā - var pat grauzt ledu, ja nu kādreiz kaut kur ne tur iemaldās ...
new.abb.com/news/detail/51568/abbs-azipod-propulsion-selected-for-a-100-meter-long-luxury-superyacht
WALA rakstīja: nu H2 ir atrastas metodes drošai un efektivai glabāšanai, ta ka nav tik traki (srry no mobila sameklet tos raxtys ir pain in ass, bet kad sanax atrast iemetīsu). Bet par ražošanu piekrītu, nav tas labākais variants, toties H2 tu vari gan stacionāra gan mobilā versijā izmantot, un tam ir liela jēga transporta kontekstā.
Tas ko solīju iepriekš - šī ir vien no ļoti drošām H2 uzglabāšanas metodēm, ne gluži ideāla vieglajam transportam dēļ svara, bet kopsummā stacionāros pielietojumos, kuģos utml. diezgan lietojama shēma:
Zīmīgi, ka tevis pievienotajā materiālā nav minēta neviena lietotā hidrīda formula ne arī projekta izmaksas. Ūdeņraža absorbcija, veidojot metālu hidrīdus, ir zināma sen, un uzglabāšanai tā ir dārga metode. Labākie hidrīdi bāzējas uz Lantāna, Cirkonija, Titāna bāzes. Lētākiem savukārt ir slikti procesa termodinamiskie rādītāji.
www.sciencedirect.com/topics/engineering/hydrogen-storage-alloys
Krievu diplomātu maiņa atstāj Ziemeļkoreju visekoloģiskākā veidā
Intersanti kā šis attīstīsies - varētu būt pamatīgs ieguvums ekoloģijai:
www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S037877530400312X
teorijā kilovatstunda no kilograma
www.transportenvironment.org/publications/batteries-vs-oil-comparison-raw-material-needs
...the study shows that the weight of petrol or diesel that is burned during the average lifetime of a vehicle is around 300-400 times more than the total quantity of battery cells metals ‘lost’...
Tas jau viss ir jauki, tikai arī reģenerācija nenāk par brīvu, bez raw materiāliem vajag arī citus materiālus, vismaz tīru ūdeni, bez tam enerģiju. Un tik smalkai būšanai, kā litija baterijas, jādomā vajag demineralizētu ūdeni. Tas nozīmē jonītu filtrus, to nomaiņu utt. Un jonītu filtriem vajag attiecīgos sveķus u.c., kuri jāpasūta, saprotams, "ekoloģiski tīrai ķīmiskai fabrikai". Kopumā litija bateriju ražošanas ekoloģiskajai izvērtēšanai vajadzētu analizēt visu litija bateriju ražosanas fabrikas būvēšanas un ekspluatācijas ekoloģisko ietekmi ;)
Malacis, pa 10 minūtēm paspāji izanalizēt visu to, kas tur bija rakstīts?
imzz rakstīja: Domāju gan, ka nevajag. Pret ūdeņradi ir tik daudz argumentu, ka šie eksperimenti ar ūdeņraža degvielu priekš auto izskatās pēc politiķu kaprīzes:
1. ja arī H2 pēc svara ir 3 reizes energoietilpīgāks par benzīnu vai dīzeļdegvielu, tad , toties ,pēc tilpuma 1l benzīna atbilst 2700 l ( nesaspiesta ) ūdeņraža
2.H2 ražošanas process: parasti sintēze no metāna un ūdens, tātad, ņemam dabas gāzi ( kas jau IR degviela ) un, pieliekot darbu un vēl enerģiju, radām jaunu degvielu. Pēc tam, tērējot vēl vairāk enerģijas, saspiežam to.
3. Baloni transporta līdzekļos: tiem jābūt pirmklasīgiem gan no spiediena izturības, gan blīvējumu viedokļa. Un skaidrs, ka pēc dažiem gadiem tie būs jāmaina pret jauniem kaut vai tehnisko noteikumu dēļ. Ūdeņradim ir vismazākais molekulas izmērs, ar laiku baloni sāks to laist pa mikroplaisām vai blīvējumiem.
4. Degvielas šūnas ir dārgas un nav mūžīgas, to mūžs ļoti atkarīgs no ūdeņraža tīrības. Un vai ūdeņraža uzpildes stacijas to tīrību garantēs, tas vēl ir jautājums.
5. Ūdeņraža ražošanas/uzpildes stacijas ir visdārgākais uzpildes staciju veids, to skaits nekad nebūs liels.
2) Ūdeņradi var iegūt dazādi, bet jebkurā variantā ir vajadzīga enerģija ( elektrība)
Es vēl izdalītu 6.
Bīstamība.Ūdeņradis ir daudz bīstamāks eksplozijas dēļ. Piemēram, tas uzliesmo ( maisījumā ar gaisu!!!) pie 17 milidžoulu liela "uzliesmojuma", dabasgāze - ap 50-60 ( precīzi neatceros).
Dabasgāze ir bez smaržas, bet tai piejauc smirdīgu gāzi, tāpēc to var sajust, ja tā noplūst. Bet ūdeņradim neko klāt nepiejauc, un tu noplūdi pat nesajutīsi.
Vienīgais pluss -tas vieglāks par gaisu un var aizlidot
Citēju viencexperc: "Bet ūdeņradim neko klāt nepiejauc, un tu noplūdi pat nesajutīsi. Tas smagāks par gaisu, var kaut kur uzkrāties, sajaukties ar gaisu un radīt sprādzienbīstamu gāzi, kura uzliesmo pie 2 reiz mazāka enerģijas daudzuma kā dabasgāze..."
Apsveicu - "izcilas" zināšanas par "alternatīvo" ķīmiju un fiziku, nu labi ka vismaz pārčeko un izlabo !
Es par skābekli domāju.
Tad atcerējos, ka ūdeņradis. Bet sākums pareizi.
Nemaz nebija ilgi jāgaida: Lielbritānija samazina subsīdijas elektroauto iegādei.
The Department for Transport will reduce the grant from £3,000 to £2,500 and restrict it to cars under £35,000. Tātad, samazina subsīdiju un piešķirs to tikai tādu elektroauto iegādei, kuru cena mazāka par £35,000. Jo , tiem kuri varot atļauties auto virs šādas summas, subsīdijas neesot vajadzīgas. Auto tirgotāji, saprotams, neapmierināti ar šādu lēmumu.
Tas varētu stimulēt ražot VIENKĀRŠUS, nepargudrītus elektroauto ar pietiekamu ērtību līmeni, tomēr bez nevajadzīgiem gadžetiem.
Maz ticams, pasaulē kur katrs grib nopelnīt "baigo kāpostu" + eksistē pilnīgi sačakarēti akciju tirgi, visi tev centīsies pārdot pēc iespējas vairāk "premiuma" ( nav pat svarīgi vāi īsta, vai tikai iedomāta) lai peļņas procents lielāks. Jo ar max vienkāršu "mehānismu" patērētājam vēl radisies vēlme un būs arī reāla iespēja pašam ko salabot ... un tas biznesā vispār nekur neder ...
Padomā pats, ja msh varēs to EV salabot ar "āmuru un lomiku" savā šķūnī - uz kā tad es nopelnīšu ar savām elektronikas + softa zināšanām (dzīvē man gan RISC serveru un datu masīvu joma, bet nu tīri salīdzinājuma derēs ...)
Abet tad jau sanāk, ka tā virzība uz to ekoloģiju nav patiesa?
Kādu ekoloģiju sniedz liels ķīmiskais atkritums kurš sver virs divām tonnām un līdz simtam ieskrienas trijās sekundēs?
To ko tu sauc par atkritumu ir iespējams pārstrādāt. To ko nodedzina iekšdedzes dzinējā, nekad nekas vairs nepatīs atpakaļ.
Nekorekts salīdzinājums. Pārstrādāt var gan aķus, gan to iekšdedzes dzinēju, bet benzīns/dīzelis/gāze/elektrība - tas viss tiek zaudēts dzenot auto uz priekšu un to nekas nepatin atpakaļ nevienam no šiem auto.
Jā? Vispār vairāk tā kā otrādi... Ja tas CO2 ir tik šausmīgi ļauns, tu vari savu CO2 savākt, sastādot čupiņu koku, nemaz nevajadzēs lai uz tiem kokiem stieptos truba no tavas dacītes izpūtēja. Tajā pašā laikā elektrokastes akumulatoriem kā reiz būs vajadzīgs tas trubas princips - ja tesla sadegs šosejas malā, vai nu vajadzēs ar frontālo iekrāvēju sakasīt pelnus no tuvākās apkārtnes, vai arī būs piedirsta daba...
Un vispār stāsts ir par to ka ļoti acīmredzami braukšana ar lielu un smagu mašīnu kura uzbūvēta lielam paātrinājumam ir ļoti tālu no kaut kāda draudzīguma dabai; tad jau varbūt mēs varētu glābt pasauli braucot ar porkām vai ferrari...
Par to, vai CO2 ir ļauns tā kā cilvēce vispār ir vienojusies. Ir.
Tagad par matemātiku. Viens pieaudzis koks absorbē apm 21 kg CO2 gadā. Viena litra benzīna sadedzināšana atbrīvo apm 2.3 kg CO2. Jautājums - cik pieaugušu koku vajag, lai vienu vidēju latvieti padarītu par CO2 'neitrālu' transporta jomā, stādot jaunus kokus?
Tad ko piedāvā - braukt ar velo vai iet ar kājām, ja reiz tas CO2 esot tik ļauns?
Elektromobiļi šo lietu jau nekādā ziņā neatrisina.
"Par to, vai CO2 ir ļauns tā kā cilvēce vispār ir vienojusies. Ir."
NAV.
"Tagad par matemātiku."
"Pieaudzis" koks absorbē 0 CO2. Ja neesi mācījies bioloģiju, paskaidrošu - CO2 koks absorobē augšanas procesā, palielinot savu izmēru/masu - tātad tikai augošs. Augšanas process palēninās, kokam kļūstot vecākam un kaut kādā brīdī sākas koka bojāeja un tas sāk pūt, izdalot visu uzkrāto CO2. Lapas šo ciklu kaut kādā apjomā padara ikgadēju. Visi šie parametri ir atkarīgi no koka sugas ar milzīgām atšķirībām - pamēģini paskatīties papeles un ozola mūža salīdzinājumu, lai saprastu. Secinājums - kārtējo reizi tiek manipulēts ar kaut kādiem mistiskiem, patiesībā neko neizsakošiem, cipariem, lai veidotu kaut kādus "zaļos" argumentus. Un tā ir propaganda, nevis reāli pielietojams aprēķins, kas sniegtu atbildi uz jautājumu, kuru tu uzdod.
kā tad, viszinis klāt.
Es tikai norādīju problēmas mērogu, neiedziļinoties sugu un vecumu īpatnībā.
Var pateikt arī citādi, lai labāk saprastu. Ogļūdeņraži zemes garozas ģeoloģiskajos procesos ir veidojušies miljoniem gadu, bet tos aktīvi dedzinām tikai cik, simts, divsimts gadus. Tātad izlaižam atmosfērā tik CO2, cik ir uzkrājies daudz, daudz ilgākā laika posmā.
Iestādi un izaudzē koku par katru nobraukto km simtu. Tas ir reāli?
Nu re - pats uzrakstīji, ka koku piesaukšana ir bezjēdzīga. Nevar koka vecumu (īslaicīga CO2 piesaiste) salīdzināt ar miljoniem gadu veidojuša krājuma atbrīvošanu. Padomā par mērogu un saproti, ka tā koku stādīšana ir tikai propagandas triks, kam mērogā nav nekāda nozīme.
Troļļo vien tālāk.
bet par to, ka liela un smaga mašīna ir bezjēdzīgs resursu izlietojums - par to, protams, ir taisnība.
Ja to auto uzlādē ar dabasgāzi darbināmu ģeneratoru, tad ekoloģija ir gan.
Ja? Bet ja to pašu dabasgāzi sadedzina mašīnā ar iekšdedzes dzinēju, tad tā ekoloģija ir vēl lielāka, jo ja abos gadījumos tā dabasgāze kustina mašīnu uz priekšu, tad iekšdedzes dzinēja gadījumā pie viena arī kāda daļa liekā siltuma tiek izmantota... Jā, tu teiksi ka elektrokastei lielāks lietderības koeficients - nu tad ieliec to dabasgāzes balonu prīmusā, tur toč būs lielāka ekoloģija nekā ar ģeneratoru uzlādējot i3. Un i3 es pieminu jo tesla rij vairāk elektrības arī vienkārši braucot.
Siltumu no stacionāra ģeneratora var izmantot.
And here we go again... Raimis atkal nav dzirdējis, ka arī mašīnu ziemā apkurina ar motora pārpalikuma siltumu, bet vasarā TECi tāpat siltumu izpūš gaisā, kā mašīnas. Un vēl jo vairāk - ka mūsdienu motori bieživ vien ražo tik maz siltuma, ka vajag vēl likt autonomās apsildes, jo ar iekšdedzes dzinēja saražoto ir par maz.
Latvijas apstākļos to siltumu var izmantot ne tikai apkurei, bet, piemēram, siltumnīcās.
Tāpat CO2.
Pie tam dabasgāze ir ekoloģiskākais no kurināmajiem.
Pie tam stacionārai iekārtai var uzlikt daudz labākus filtrus.
Malacis, Raimond, nepagāja ne daži gadi...
Kādam vairāk patiesa, kādam mazāk, ja skatamies uz lielpilsētām, kur jau bieži tiešām elpot nebija ko, tad tā vēlme kā minimums aizstiept piesārņojumu prom no pilsētas ir loģiska un saprotama. Taču paralēli "ielecot ekoloģijas vilcienā" kaudze ar veikalinga profiem par tavu naudu (valstis ļoti daudz ir pastutējušas šo 'zaļo veikalu") ir zaļi padzīvojuši, piegādājuši savukārt ir labi ja 30% no apsolītās "paradīzes" + ar likumu cenšas ierobežot tavas tiesības, jā varētu pat teikt tavas tiesības brīvi pārvietoties ...
Vienmēr esmu uzsvēris ka nevajag mēslot, un arī CO2 ražošana kontekstā ar mežu izciršanu utml. ir lieta ko ir jāierobežo, taču 10x vērtīgāks joks par BEV obligāto lietošanu, būtu to pašu mežu atjaunošana, plastmasa atkritumu samazināšana vai maksimāla pārstrāde utt.
Jo var lūrēt yz CO2 cik grib, ūdens būs tas kas noteiks cik ilgi šī planēta būs apdzīvojama, un /vai cik dārgi uz tās būs dzīvot ...
Tur kur meži visvairāk skābekļa var ražot, tuvāk ekvatoram, tos izcērt plantāciju vai raktuvju vajadzībām sakarā ar attiecīgo valstu ekonomikas attīstību to pieaugošā iedzīvotāju skaita dēļ.
Piem. ja "pasaule" no Brazīlijas pieprasa : mēs gribam, lai Amazones džungļi paliek, kā ir, un lai tur 50 indiāņi uz 10 km2 teritorijas skraida mūžīgi mūžam, tad Brazīlijai būtu loģiski pieprasīt no "pasaules" kompensāciju.
Bet meži un krūmi var nodegt, un tad viss saistītais CO2 atkal aizies gaisā. Kā tas notika Austrālijā 2019.g beigās un 2020. sākumā. Tagad nesen tur bija lietusgāzes un plūdi, tā, ka viss atkal ataugs. Pēc tam cikls atkārtosies.
Bet par ūdeni gan var neuztraukties, tā ir daudz un tas nekur nepazudīs, drīzāk nāks klāt no kūstošajiem ledājiem.
Nu, nu neuztraukties ...
pirmkārt daļai pasaules iedzīvotāju nemaz nav brīvi pieejams saldūdens, otrkārt sačakarēt saldūdens rezerves ir viegli, pat bez ķīmijas - tikai ar sadzīves atkritumiem ...
Un treškārt - ja globālā mērogā nosprāgs aļģes, mums būs daudz vairāk problēmu kaut vai ar to pašu CO2:
Es arī esmu līdzīgās domās, ka daudzus gadu tūkstošus pirms CO2 būs reāla problēma (ja vispār tā būs), cilvēce izbaudīs pilnīgu žopu pavisam cita iemesla dēļ. Piemēram, izmirs bites. Kas jau šobrīd notiek katastrofālos apjomos. Bet tā kā tas nav lielais bizness, to pa visu pasauli nebazūnē, atšķirībā no varenās CO2 "īstās" ekoloģijas.
Jep un tas noteiks to cik (ne)pieejama/(ne)dārga būs pārtika ...
Es vairāk sliecot ticēt vēsturei, kas pierāda, ka pastardienas sludinātāji ir bijuši vienmēr, bet realitātē nekāda "žopa" nav iestājusies, jo attīstība izmaina sludinātāju attīstības prognozes veidā, kas nav bijis zināms sludinātājiem - t.i. visas prognozētās problēmas ir atrisinājušas inovācijas.
Rekur auto izdomāšana izglāba Londonu no prognozētās noslīkšanas zirgu mēslos. Un visi, kas meklēja risinājumus zirgu mēslu kontrolei, ir aizmirsti vēstures mēslainē, jo problēma izzuda pati no sevis.
Šī brīža elektroauto stumšana ir tāda pat veida domāšana "šodienā", gribot glābt rītdienu ar vakardienas domāšanu.
Nu, ja no šāda viedokļa , tad pēc dažām teorijām neatgriezenisks process ir sācies jau tagad: pasaules okeānu sasilšanas dēļ atbrīvojas metāns no visām piekrastes un šelfu dūņām, mangrovju purviem un nišām, kur tas sakrājies no agrākiem laikiem. Šis process pastiprinās globālo sasilšanu, kura savukārt , atbrīvos vēl vairāk metāna.
Tā problēma ir tajā ka "kopainas" salikšana ir kļuvusi par ļoti kompleksu nodarbi, un cik var saprast arī par nepateicīgu ...
tādēļ pasākums ir pārvērties par "sludinātāju" ( CO2, antigaļēdāju ...) un apsviedīgu biznesmeņu darba lauciņu ( piem. meklē veidus kā ļaut cilvēkiem ar auto braukt vairāk, kā piegādāt vairāk preču tip. pašbraucoši BEV utml.) .
Un kā par nelaimi atvelkas kaut kāds Covid un sapiš visas kārtis, to ko ilgi un cītīgi visi sludina un mēģina "labot", izrādas, ka nedarot neko - ekoloģija vinnē vairāk (jā ar piebildēm, bet tomēr ) ...
Tajās teorijās ir viens milzīgs mīnuss. Tiek ignorēts, ka klimata sistēmā ir kaut kāds līdzsvarojošs faktors, kas ir darbojies cauri zemes ģeoloģiskajai vēsturei un nesalīdzināmi augstāka CO2 koncentrācija jau ir bijusi - un novedusi pie... naftas un ogļu veidošanās, nevis iznīcinošas ķēdes reakcijas.
Ja tas līdsvars būtu labils, nav nekāda iespēja, ka zeme būtu izturējusi visas iepriekšējās pārmaiņas. Tikai pie stabila līdzsvara jebkura svārstība tiecas atgriezties stabilajā punktā, kā tas ir noticis uz zemes. Un tā nav sakritība, ka šis līdzsvara punkts veidojas tieši ap ļoti izplatītas vielas ar diezgan savdabīgām īpašībām, konkrētu punktu. Un tā viela nav CO2 ;)
nu, klāj vaļā, kas tas ir par 'kaut kādu faktoru', un kas tā ir par vielu
Pirmkārt - atbildi, vai tavuprāt šāds faktors eksistē un līdzsvars ir stabils vai tomēr klimata līdzsvars ir labils un tev ir kāds cits izskaidrojums, kā tas ir pārdzīvojis zemes vēsturi?
Par vielu... Nu nez vai tur ko vajag klāt vaļā, ja nesaprati ironiju. Paliec minējumos
Tātad atkal troļļo. Tāpat kā par AZ vakcīnu.
Viss, kas ir ārpus tava infoburbuļa, ir troļļošana?
Te jau tikko iepostoja piemēru, ka jebkuru teoriju var pierādīt, ja ignorē pietiekami daudz datu. Un tu jebkuru mēģinājumu norādīt uz ignorētiem datiem sauc par troļļošanu...
Ak, cilvēk, beidz vēkšķēt. Demagogs tu esi labs, par to šaubu nav.
Tieši tu jau esi tas, kas ignorē datus - atkal kaut kur sadzirdi savu teoriju apstiprinošus cipariņus, un bliez vaļā kaut kādus 1/2 teikumus. Kad pieķer melos - ai, atvainojiet, ai, piedodiet, es negribēju.
Tāds pūpēdis - uzpūties, bet vidus tukšs.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2