Manam džedajam jūlija ir ieplānots brauciens uz Munameģi. Jaiztestē kalnu apstākļos
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Manam džedajam jūlija ir ieplānots brauciens uz Munameģi. Jaiztestē kalnu apstākļos
Garda tēma
Savulaik, kad man apm. 22 gados bija superekonomisks Golf II 1,6D, sievai bija darbs degustācijās pa visu Latviju. Reāli to normu nobraukt nespējām - "liekās" degvielas pret to smieklīgo 4,5l patēriņu bija daudz, izbraukāta tika lielākā daļa Latvijas. Tā ka šobrīd lielākoties sanāk visur braukt jau kārtējo reizi. Latvija ir skaista, katrā reģionā ir kas apskates vērts, braukšanas vaina.
Tēmas ietvaros - vai atpūta ar bērniem vai bez? No tā atkarīgs ieteikumu apjoms.
Daudz labu ēstuvju palicis atmiņā teju vai katrā nostūrī arī, vēl tagad draugus konsultēju
Visgrūtākais laikam ir par kaut ko pateikt, ka tieši šis un šovasar ir tas, kas jāapmeklē. Parasti kaut kā organiski sanāk izlemt, kur tieši šajā nedēļas nogalē doties. Ir bijis arī tā, ka no rīta pamostoties aiz loga ir dabas katastrofa, bet meteoradars parāda, ka ir caurums mākoņos vienā konkrētā vietā - tad nu atliek paprasīt Google, kas tur ir un ko tur var darīt un doties ceļā. Ir sanācis tieši šadā veidā tikt pie izjādes ar kamieli
Es jau laikam rakstīju. Sākam no Bulduriem vai Lapmežciema un tik gar krastu un kur tik varam, ejam pie jūras. Engure, Mērsrags, visādi mazi ciemi. Mazirbe, Sīkrags, Ovīši. Naktsmājas Rojā vai Kolkā, otrā dienā tikām līdz Ventspilij, bet pilnai ekskursijai jau bijām paguruši. Jūra ir tik dažāda. Smiltis, akmeņi, priedes, vējš, lietus. Vētru arī pieredzējām un vēl Kolkā. Un otrā dienā aizbraucām atkal uz turieni, miers, klusums un Saule.
pa burzmu tā paša brauciena laikā vai atsevišķi
www.aizputesnovads.lv/jaunumi/1991-12-starptautiskais-uguna-mkslas-simpozijs-aizput
var apēst kādu šitaki, tik jāsarunā
Talsi. Var apciemot Amendas kapu! Mocertam draugs! Dabas parks "Talsu pauguraine" ir apskates vērts. Kurzeme kā tāda! Iesaku Ragu muzeju apmeklēt, netālu no Mazirbes. Ceļvedi rokā un uz priekšu!
Kapus apceļot tas ir mūsu kaimiņvalstu - Vates zemes un kartupeļēdāju tradīcijās.
Piemiņas vietas apmeklējums konkrētā situācijā var radīt veselīgu emociju tikai tajā vietā un laikā!
Aizvedu zviedrus pie pieminekļa Vilcē veltītu krievu armijas sakāvei. Zviedri dzied savu Himnu, bet manā galvā radās doma, ka Krievija ir nožēlojama Valsts. Zvierus sakāva Poltavā! Ar frančiem sitās neapdāvinātā Kutozova vadībā, lidz Barklajs de Tolli viņus līdz Francijai neaiztrieca! Vāciešus sakāva! Visi no krieviem sakautie dzīvo kā cilvēki. Nav tādas Valsts pasaulē, kam krievi varētu padoties gūstā ar vienu vienīgu domu, lai labi un pārtikuši dzīvotu!
Ordas pēctečiem doma kaut vai pārņemt sakarīgu pieredzi no kāda, kurš dzīvo labāk, ir pretīga. Jo tas neatbilst viņu garam - iekarot un uzsēsties virsū. Tāpēc dzīvo kā mežoņi un plātās ar raķetēm, kuras lielākoties vairs nelido.
Es teiktu tā - Krievija ir pārāk liela valsts priekš tik maza iedzīvotāju skaita. Ja Krievijā dzīvotu miljards, tad tā varētu kļūt par daudz maz normālu valsti, bet tagad, tā ir parodija. Iedomājies - tur dzīvo tik pat daudz cilvēku cik Vācijā un Francijā kopā ņemtām, viņiem pieder visi pasaules resursi, bet budžets viņiem ir tāds pats kā Meksikai. Tagad, šito Meksikas budžetu izdali pusei kontinentam un nekas tur nesanāks. Pat ceļu neuzbūvēsi no viena galam līdz otram. Tālo austrumu apgabalā, kura platība ir gandrīz 7 miljoni km2 ( Visas Eiropas Savienības platība ir 4.47 miljoni km2, vai Austrālijas platība - 7.69 miljoni) ir tikai viena atomstacija, viena termālā elektrostacija, divas dzelzceļa līnijas, pieci valsts nozīmes ceļi.
Iespaidīgi?
Tikai atšķirība tāda, ka Austrālija nerīko miljardus vērtus superčempionātus, netaisa no sevis militāro lielvalsti, un neskrien pakaļ patiesām lielvalstīm. Lai gan blīvums varētu būt tāds pats kā Tajā Tālo austrumu reģionā, un resursu varētu būt pat mazāk. Tāpēc tur normāli dzīvo.
speciāli apskatījos:
Austrālijā 22 miljoni, Talo austrumu feder.apgab. - 8
Blīvums Austrālijā ir Divas reizes lielāks.
NKP.
Tajā apgabalā, kurā 81% Krievijas derīgo izrakteņu, 100% Krievijas dimantu krājumu, 92% alvas, 40% zelta, 64% volframa, 33% no Krievijas kokmateriālu resursiem, kā arī lieli urāna, sudraba, naftas, gāzes, ogļu, melno, krāsaino un reto metālu krājumi - NKP ir 52 miljards Eiro - tik pat cik Baltkrievijai, Urugvajai, Kosta rikai...
Visai Krievijai kopā ņemtai ( ja mēs ņemam vērā, ka daudz Tālo Austrumu bagātības pieder Maskavas firmām) 1.6 triljoni dolāru NKP, Austrālijai - 1.4
Valsts budžets -
Austrālijai - 461 miljards dolāru ( ieņēmumi) - izdevumi - 484 miljardi ( - 23 miljardi)
Krievijai - 253 un 287 ( - 33.6 )
Starpība - DIVAS REIZES Krievija nabagāka.
Iedzīvotāju skaits - Krievijā 140 miljoni, Austrālija 22
..
Vai nav nožēlojama?
Vai nav nožēlojami, ka tēmā "Izbraucieni vasarā pa Latviju" runājam par Krieviju?
Vernons rakstīja: Talsi. Var apciemot Amendas kapu! Mocertam draugs! Dabas parks "Talsu pauguraine" ir apskates vērts. Kurzeme kā tāda! Iesaku Ragu muzeju apmeklēt, netālu no Mazirbes. Ceļvedi rokā un uz priekšu!
"Mocertam draugs!"
Vispār jau Bēthovenam... erudīts, jopcik
Starp citu, Talsos ir labs tehnikas muzejs (uzaugu tam blakus mājā), tikai jāskatās, kuros laikos tur var tikt iekšā.
Ko Latgalē apskatīt? Kādu maršrutu ieteiktu?
Kokneses pilsdrupas. Aglonā - bazilika, Kristus karaļa kalns. Maizes muzejs. Daugavpilī - cietoksnis. Mini zoo (pārsteigums). Tur ārkārtīgi daudz ezeru, kolosāli dabasskati un vispār relaksēta atpūta.
Unikālas krāsas Velnezers aiz Aglonas, kurā neesot dzīvības. Utt.
Netālu arī esot sena koka baznīcīņa, kas celta bez nevienas naglas. Tādas neesot daudz palikušas. Aglonas viesunama saimniece ierādīja.
Dagdā autoosta bija ierīkota Ikarusā, bet tas bija baigi sen
Tur tāds magnetizējošs klusums apkārt.
Vēl, ja patīk pamestas ēkas var aplūkot Jaunaglonas muižu, kura arī atrodas pie ezera.
Volx rakstīja: Manam džedajam jūlija ir ieplānots brauciens uz Munameģi. Jaiztestē kalnu apstākļos
kas ir džedajs?
kaut kāds krievu slengs?
Jā, ta varetu būt. Pirmie par džedajiem uzzināja RU talajos autrumos, kad saka masveida vest lietotus auto(Mitsubishi) no Japanas.
Daudzas remontdarbnīcas nemaz neņēma pretī džedajus un viņi baigi plīsa dēļ nekvalitatīvās degvielas. Tagad tas ir korejiešus trumpis. Apmeram no 2015.g. visus auto var iegādaties ar šiem motoriem. Tas vairs nav nekāds nezināms brīnums, bet iesauka ir no tiem laikiem. Līdz Latvijai tādas mašīnas reti atnāca.
Ir skaidrs, ka google varot atrast visu, bet tiesi nesenie pieredzes stasti interese. Saistosi izbraucieni gan tikai pieaugusajiem, gan ar gimeni. Prikols, ka dazi par kapu apciemosanu aizravas.
Skatoties kāds ceļojuma mērķis.
Prikols par kapu apmeklēšanu! Ekskursija uz Austriju, Haleinas sāls raktuves un Latvijas tantukiem Grubera kapa apmeklējums ar ziedu nolikšanu. Es jautāju, kas ir Grūbers!? Jaunais cilvēk, tas taču "Klusa nakts Svēta nakts" autors!
Katram sava interese! Pameklējiet! Tānav kapsēta.
Hmm... Varu ieteikt vairākas takas pastaigām. Viss foršā takas apciemot agri, agri no rīta kopā ar zelta saules stariem un, kad neviena cita tur nav.
- Viesatas dabas taka. Kopā ap 10km ko staigāt. Taka ved aukšu un lejup ar skatiem no augstiem krastiem. Ir galdi un krēsli, un pat laikam ugunskura vietas, pa ceļam.
- Zvārtes iezis un taka gar Amatu. Agrā rīta stundā patīkams klusums. Garums atkarīgs no tā cik pašam staigāt gribas.
- Lāčupītes taka. Nav ļoti gara, bet ir vairāk neskarta. GPS melo par iebraukšanas vietu. Taka jāmeklē no jaunuzbūvēta ceļa.
- Ērgļu klinits. Vasarā nav būts, bet ziemā bija kā pasakā. Taka iet gar Gauju un ieved atpkaļ mežā. Skati paveras ļoti feini.
- Sietiņiezis. Īsa, bet ar iespaidīgiem atsegumiem. Var iekļaut kādā maršutā.
- Līču-Laņģu grava. Pieejama ejot gar Lodes māla karjeru. Esiet gatavi būt mālaini. Pati taka nav pārlieku viegla un jābūt uzmanīgam, kur kāju liek. Gadījās, paslīdēt uz tām trepītēm un kārtīgi atsities ar muguru. Labi, ka nenoripoju "stāvu" zemāk.
Tas tā, kas nāk prātā uz ātru roku.
Dāvida dzirnavas un sarkanie avoti netālu no Cēsīm.
Līgatnes stratēģisko raķešu komandpunkts, pazemes bunkurs.
Līgatnes pārceltuve! Ar vieglo pāri Gaujai.
Manuprāt ir jātaisa tripi, jeb jāsaliek vairākas vietas un tad jāapbraukā, es to dalītu virzienos, protams ar savām preferencēm :
1.Z Kurzeme, sākot ar manuprāt vienu no skaistākajiem ceļiem- Sloka- Talsi, tad pa jūrmalciemiem līdz Kolkai un pēcāk gar atklāto jūru līdz pat Jūrkalnes stāvkrastam.
2. Kuldīga - Jūrkalne - Liepāja.
3. Ergļu šoseja sākot ar skatu torni Kangaros (arī ļoti gleznains ceļš, neskatoties uz to, ka grantene), pēc tam var Gaiziņu un vēl šo to uz Madonas pusi pieķert.
4.Vidzemes krasts, sākot aiz Saulkrastiem (lai vairāk gaisa) līdz pat pašām randu pļavām, var piemest klāt Limbažus.
5.Cēsis un Valmiera, vēlams caur Liepai, iesaku iegriezties arī Ungurmuižā.
Kapēc neviens nestāsta, kas skatāms manā Munameģa maršrutā?
Apē vai ta nav nekā?
Te stāsts tikai par publiskiem un vispārzināmiem objektiem kas atrodami visos ceļvežos.
Ir tāda kustība Geocaching, brīvdienā, kad gribas izkustēties no mājas, tiek uzņemts aptuvens virziens, piemeklēti slēpņi ar pavairāk "laikiem" un Latvija aklājas no jauna.
No Apes laist uz Munameģi - citu ceļu nav ???
Tikai no Korneti ! ap Munameģi ir vidusslaiku pils drupas,vairs neatceros kā sauc,atradīsi. EST lielceļi ir labākā stāvoklī kā mūsu pleskavene.
Vatselina-cietokšņa drupas.
Tāds ir ieplānots maršruts Ape- Rouge skatu tornis - Munameģis.
Vatselina ir otra pusē meģim, bet paldies, ielikšu rezervē.
kasinsh79 rakstīja: Daudz labu ēstuvju palicis atmiņā teju vai katrā nostūrī arī, vēl tagad draugus konsultēju
Ar velo iekūlos Āraišos. Nu tā gan ir vieta..... Neskatoties uz arheoloģijas aktivitātēm, kaut kafiju padzert ir jābrauc uz Cēsīm vai Bērzukrogu.
Velosniedzamība LV ir ļoti vāja. Kur pārvadāšana ir sakārtota (vilciens ), viss pārējais ir jgalīgi slikti
Kur nav vilciena (ar dažiem izņēmumiem "lielajām" pilsētām) arī sasniedzamība ar jebkāda veida sabiedrisko ir vāja, līdz ar to, nekā pārsteidzoša...LV priekš sava iedzīvotāju skaita tomēr ir liela valsts līdz ar to arī atsevišķas infrastruktūras īpatnības - nevis kā piemēram Beļģijā, kur ir ciems pie pilsētas, kas ir pie citas pilsētas, kurai blakām ir ciems.
Veloinfra arī nav pat nosacīti bagātajā pierīgā...kas vietām izbrīna, jo tur pat pie hatu ciematiem gājēju ietves nav.
Ir divas atšķirīgas stratēģijas - vai izveidot vienu pilsētu un vairāk neko ( kas tagad tiek darīts), vai izveidot vairākus centrus.
Kur vienas ūdensgalvas startēģija noteikti ekonomski ir daudz veiksmīgāka. Daudzcentru stratēģija ir buržuāzistiskāka un cilvēcīgāka, bet ekonomiski veiksmīgāka noteikti ir ūdensgalva. Gan Mumbaja, gan Deli, gan Ņujorka ir daudz labākā ekonomiskā stāvoklī uz 1 kvm kā jebkurš reģions apkārt.
Tu taču pats uzrakstīji - GAN Mumbaja, GAN Deli. Tur jau tā lieta - Ka Indijā ir daudz centru.
Arī ASV. Ņujorka tas nav tas lielākais centrs.
Daudz lielāks ir silikona ieleja, Kalifornijā. Arī Tekasas štats. Tad Ņujorka. Daudz centru. Kas būtu, ja būtu viena Megapilsēta un pārējie lauki, kā tas ir Krievijā, kurā ir tikai viena Maskava un pārējie lauki ar līdzīgu NKP kā Lietuvā vai Latvijā ( Lietuva būtu 4., Latvija 9 no 90 Krievijas apgabaliem). Latvijai jau ir tuvaka un mīļāka krievu stratēģija. Visu sabāzt Rīgā.
Labi. Tās ir lielas valstis. Ņemam Nīderlandi. Nīderlandē centri arī ir vairāki. Roterdama - osta ( kas ir lielākā pilsēta), Amsterdama - otra lielākā. Eindhovena, Nijmegena arī ir tik pat lielas kā Amsterdama.
Ja tā būtu Latvija, ar savu debilo stratēģiju, tad Protams, ka osta tiktu iebāzta Amsterdamā. Būtu Amsterdama ar 10 miljoniem - smirdīgs, nekonkurējošs centrs un viss pārējaios apkārt būtu - aizdirsts, kā tu raksti - "kā jebkurš reģions apkārt."
..
Konkurencei IR jāpastāv ne tikai privātajā sektorā. Ne tikai starp valstīm, bet arī starp pilsētām, vienas valsts robežās. Tad ir attīstība.
Lietuvā - divi centri - Viļņa, galvaspilsēta, un Kauņa - kas ir rūpniecības, transporta un zinātnes centrs. Arī divi centri. Abas pilsētas konkurē, attīstās.
Igaunijā ir viens centrs, bet tur attīstība notiek nedaudz citā līmenī kā pie mums. Viņi daudz aktīvak izmanto Eiropas līdzekļus, un savus laukus attīsta daudz straujāk kā pie mums.
Iedzīvotaju skaits tur ir mazāks kā piems, bet to skaits samazinās daudz lēnāk, pareizas stratēģijas dēļ ( lauku attīstības). Tāpēc var pienākt brīdis, kad Igaunijas iedzīvotaju skaits kļūs lielāks kā pie mums.
Ņujorka no Kalifornijas atrodas daudz tālāk kā Rīga piem no Stokholmas. Tie centri nekonkurē. Deli no Mombajas arī atrodas ļoti tālu. Roterdama un Amsterdama izmanto dabisko līču resursu un patiesībā tas ir vienīgais, ko viņi var izmantot.
Jo lielāka pilsēta, jo vairāk un izsmalcinātākus pakalpojumus var realizēt. Mazpisānos ir ārkārtīgi grūti stabili turēt ausu tuneļu kopšanas salonu.
Un Lt gadījumā tā Kauņas pastāvēšana visticamāk smagi bojā Viļņai dzīvi. Bet tur ir stratēģija no svara - Kauņa ir rezerves galvaspilsēta, jo Viļņa ir gan poļu, gan baltkrievu interešu areālā.
Garām. Kādēļ? Tādēļ, ka jebkurš būs laimīgs, ja varēs vienu reizi brīvi aizbraukt uz pilsētu pēc tā izsmalcinātā pakalpojuma, nevis katru dienu sēdēt korķos, lai tiktu uz darbu. Savukārt tādiem, kā Maximai, principā pofig, cik koncentrēts bodīšu tīkls ir jāuztur - var blakus kvartālos, var izmētāt pa mazpisāniem. Visa koncentrācija galvaspilsētā ir politiski motivēta un uzņēmumiem ir tendence decentralizēties, neskatoties uz politiskajiem ietekmes rīkiem.
nu nejau par ausu kopšanas salonu.
Ilgi domāju labu piemēru, beidzot izdomāju.
Piemēram, Valsts robežsardze. Galvenais birojs atrodas Rīgā.
Apmācību centrs Rēzeknē, robeža - Latgalē. Robežsargi - Latgalieši.
Kāpēc nevar uzbāzt to centru Rēzeknē, blakus koledžai?
Kādi plusi:
1) samazinātos komandējumu, pārbraucienu izmaksas.
2) Palielinātos latgalē interesantu skaits par robežsardzi un būtu karjeras izaugsmes un mazāk cilvēki brauktu prom. Jo kāda karjeras izaugsme ir parastam robežsargam Latgalē? Vai nu maiņas vecākais vai jābrauc uz Rīgu.
3) neizdomāju, bet domaju, ka ir vēl.
Bet kādi ir mīnusi? tikai viens.
1) Kādam ministra dēliņam negribas braukt uz Rēzekni dzīvot...
nu protams, ka robežsargi ir arī citur, bet ja mēs paskatamies tieši kopējo skaitu un proporcionālo attiecību. Nu, otru Robežsardzes filiāli izveidot kaut kur pie jūras ( bet ne Rīgā), piemēram, Liepājā, Ventspilī, kaut vai pie Saulkrastiem. Būtu visiem prieks, izņemot "dēliņiem"un "meitiņām".
Tagad arī ir vairāki centri: Šobrīd Valsts robežsardzes sastāvā ir Galvenā pārvalde, teritoriālās pārvaldes ( daudzās pilsētās, arī Rīgā), tostarp Aviācijas pārvalde. Valsts robežsardzes pakļautībā ir augstākās izglītības mācību iestāde — Valsts robežsardzes koledža.
Tā ka var sadalīt, izveidot 2, maksimums 3 bet lielākas, bet reģionos.
Lūdzu nekasieties pie sīkumiem jo šis "projekts" ir uz ātru roku bez zināšanām par robežsargiem, bet aptuveni tādā veidā var attīstīt reģionus. Kā es to saprotu.
Es minēju arī tādu variantu, ka galvaspilsētu ar visām izrietošajām sekām ( Ministrijas, ģenmerālprokuratūra, saeme, prezidents, utt) iznes t no Rīgas. Piemēram, Jelgavu, Ogri, utt. Kas būtu slikts? Tāpat šīs pilsētas ir Rīgas guļamrajoni. Varētu plūsmu no/uz Rīgas sadalīt, lai no rītiem visi brauc ne tikai iekšā, bet arī ārā. Rīgu atstāt kā galveno tūrisma, ekonomikas, kultūras centru.
Tagad ir tā ar valsts iestādēm: Reģionu centrus aizklapē, un izveido galveno centru Rīgā. Tad izrādās, ka tās algas, kuras reģionos cilvēkus apmierināja, Rīgā ir pārāk mazas. Un tad tiek saukti cilvēki no reģioniem, tās aizpildīt. Bet ne visi grib. Tad nav normālu profesionāļu, kadru trūkums, utt
Un no tā reģiona cilvēki ir spiesti aizbraukt uz ārzemēm.
Principā pareizi, bet ir bet: Rēzeknē nevar atrast nevienu vjetnamiešu valodas tulku, Rīgā gan jau ka vismaz 10. Un šis ir pamatā iemesls kāpēc biznesiem arī ūdensgalvas ir izdevīgas. Algas lielas, bet Mazpisānos to vienkārši nav kam maksāt. Tur visi vai nu kombainieri, vai pļēguri.
Bet Valsts šo var arī pieregulēt pārceļot piem Aizsardzības ministriju uz Mazpisāniem. Mazpisāni ļoti ātri izaugs līdz pieklājīgai pilsētai. Jūsmīgiem entuziastiem gan jāsaprot, ka līdz ar to arī Mazpisānu cenas būs tieši tādas pat kā Rīgā. Un secīgi arī algas (kur + komandējuma nauda/ dzīvokļu nauda) būs lielākas kā Rīgā. Ja to var ar Valsts kontroli sarunāt - uz priekšu
Pirmajā rindkopā tu esi uzskaitījis sekas. Tieši tā, pateicoties valsts politikai cilvēkus koncentrēt rīgā vai ārpus latvijas, pārējā latvija ir pietiekami iztukšojusies no darbaspēka - tā kā mani kontakti vietējo zemnieku vidū pakāpeniski uzlabojas, es redzu kā tas tādā vidē izskatās - nākas nodarbināt visādus vecus, knapi kustošus vīreļus, jo tāds tomēr kustas, un vienīgā alternatīva ir no 50 km attālās pilsētas par četrciparu algu. Lieki teikt ka kādus 20 gadus atpakaļ un vēl senāk tā aina bija savādāka - es pats atceros kā manā bērnībā šajā ciemā bija četri veikali un kafejnīca - tagad viens veikals un viens uz tūristiem orientēts iestādījums - kafejnīca ar pašauru piedāvājumu/rokdarbi/cita figņa. Ak jā, tolaik te arī bija vidusskola nevis pustukša pamatskola.
Tad kombaini Ņiva bija būtiski mazjaudīgāki. Attiecīgi 4X vairākombainieru + milzīgas meh darbnīcas. Un visiem tiem večiem bērnu varza un sievas. Vot tev i veikali, i skolas. Tgd tam nav ekonomiska attaisnojuma. Laukos vajag nodarboties ar to , ko tur vajag nodarboties - lauksaimniecību.
Nu un civilizācijas (kafenes, veikali, skolas, etc) aizvākšanās aizmēza arī tautu.
Un zemniekiem ar darbiniekiem visbiežāk pie vainas tomēr maksātgribēšana. 3 mēnešus (ja ir ko darīt) maksā tos 800, bet pēc fakta sanāk 200 EUR, jo pārējos 9 nav ko darīt. Cik gribētāji tādi varētu būt? Tur tikai mehanizācija var palīdzēt
Maksātgribēšana, vai maksātvarēšana? Kā teica viens pazīstams cilvēks, kurš nodarbojas ar piena lopkopību - jāstrādā vienam pašam, jo palīgs grib saņemt vairāk kā viņš pats nopelna. Un kāda mehanizācija lai palīdz visādos remontos? Ā, pilsētas gudrinieks noteikti ieteiks dārgus pilsētu servisus? Turpinot šo diskusiju mēs noteikti atklāsim ka tu vēlies atbalstīt lielzemniekus, kas rullē ar jauniem Jāņiem Briežiem bet no simtiem hektāru sanāk tikai uzturēt dažas ģimenes + nopirkt jaunu džipu, kamēr tādā pat pleķī ar belarusiem rullējoši mazie/vidējie kaut kā spēj uzturēt stipri lielāku cilvēku skaitu tik, nu jā, jauns džips nesanāk. Par to arī liek domāt filosofija par ņivas "jaudīgumu" - vispār kombaina labumu nosaka tas, cik litri degvielas vajadzīgi lai nokultu hektāru, nevis tas, cik hektāru dienā tas spēj nokult - tāpēc arī tās lielās ņivas pamatā ir aizvietojuši mazi rietumu kombaini, bieži vien tādi kam pat kabīnes nav.
Bet "civilizācija" diemžēl aizvācās cilvēku trūkuma dēļ, nevis otrādi.
Es noteikti atbalstu piesaukto lielzemnieku.
Tas belarusa čalis būtiski pazemina LV darba ražīgumu. Jo tieši šis ir darba ražīguma rādītājs, kas secīgi arī ir pārticība. Tiem cilvēkiem, kas strādā aiz belarusa, ir jādara cits - labāk mehanizēts (un tātad ražīgāks) darbs.
Par remontiem nezinu - vāji orientējs procesos. Bet gan jau ir paņēmiens.
Vispār kombaina jaudīgumu nosaka cik hektāru dienā - cilvēkstunadas ir visdārgākais (+ieskaiti vēl noguruma kļūdu sekas) un visnepieejamākais resusrs. Degviela tur ir špicka.
Volx rakstīja: Kapēc neviens nestāsta, kas skatāms manā Munameģa maršrutā?
Apē vai ta nav nekā?
Kornetu ezeri, turpat uz Munameģi sanāk pa ceļam!
Weekendā biju Raunā - ļoti smuki+ netālu ir Raunas Staburags (nekas grandiozs, bet tomēr) + var pieteikt ekskursiju Raunas ceplī (Pleskavenes malā). Tā bija reāli interesanta!
Izbraucieni vasarā pa Latviju
Sveiciens. Tēma pļāpām par izbraucieniem vasarā uz kādiem apskates objektiem tepat mūsu zemē Latvijā. Sakars ar izbraucieniem? laikam jau tāds, ka objekti neatrodas pilsētas centrā un nepieciešams ripot kaut kur pie dabas. Respektīvi ko noteikti būtu vērts šovasar aplūkot.