„Kāpēc vācieši brauc labāk un sitas mazāk nekā mēs? Ļoti vienkārši – viņi ir auguši zemē, kur katram ir lojālas iespējas reižu reizēm pabraukt ātri. Viņiem 90 km/h nav daudz. Daudziem Latvijā – ir un paliek.”
Foto: Auto akadēmija
Tā sarunu par godīgi un šķietami lēni braucošo problēmām pabeidzām pirms nedēļas. Nu ko – turpinām ripināt šo kamoliņu.
Tas, kurš nekad nav parikšojis, nekad nebūs īsti drošs staigātājs. Viņa kājas ir vājas, un nogurst pat soļojot. Viņš nespēs palēkt sāņus, ja liktenis ceļā liks bedri vai pamestu piekabi. Viņš mēģinās, bet darīs to lempīgi. Rīcība uz savu spēju un pieredzes robežas mēdz būt kļūdām pilna.
Ko darīt? Samazināt ātruma limitus vēl un vēl? Gan vispārējos, gan lokālos – vietās, kurām ir kaut mazākā bīstamības smaciņa? Protams vilinoši – taču kuģis būs pilnīgā drošībā vien tad, kad to pietauvos ostā. Bet neba nu tādam nolūkam tas būvēts. Pareizāk būtu paaugstināt kapteiņu kvalifikāciju. Pierunāt vai piespiest tevi mazliet pavingrot. Drošos apstākļos pamēģināt, ko tad īsti spēj tavs auto un ko tu pats.
Pašmācība
Vislētākais autovadītāja kvalifikācijas celšanas veids. Atrodi tukšu asfaltētu stāvvietu, ar krītu vai tukšām kurpju kastēm iezīmē šķēršļu virkni un pamēģini palīkumot starp tiem. Tā veidosi enerģiskas un precīzas stūrēšanas pieredzi un iemaņas. Novelc svītru, ieskrienies, cik vieta atļauj, un pamēģini apstāties. Šis vingrinājums labāk par visiem teorētiskiem stāstiem parāda, cik grūti apturams ir pusotru tonnu smags auto, cik dārgi var maksāt neuzmanīgi samazināta distance līdz priekšā braucošajam. Pamēģini tādu triku – bremzē tuvu šķērslim, tad bremzi atlaid un pacenties šķērslim tikt garām. Tā atklāsi vienu vienu no ātra un droša brauciena likumiem – gandrīz vienmēr, kad šķērslis parādās tik tuvu, ka apstāšanās nav iespējama, to var apbraukt. Ja vien bremzējošo kāju neļauj saraut baiļu krampim – kaitei, kura rada lielu faktiski diezgan viegli izbēgamu sadursmju daļu.
Diemžēl stāvvietās (kuras atrast nemaz nav tik viegli) vingrinājumi tiks veikti mazā ātrumā (pilsētas, ne šosejas režīmi). Ātrāk tos pašus vingrinājumus var pamēģināt uz kāda nomaļa un tukša ārpilsētas ceļa. Daudzi tā dara, lai gan īsti labi šie „treniņa poligoni”, protams, nav. Ne no drošības, ne CSN viedokļa.
Slēgtās trasēs un skolās
Tās neapšaubāmi ir īstā vieta mācībām un treniņiem. Apstākļi droši un lojāli, riepu dilumu un minimālo risku (automobilim), kurš tomēr pastāv, uzņemas organizators. Patstāvīgi vingrinoties, vari kaut ko nesaprast vai saprast nepareizi un izveidot vēl kādu aplamu refleksu. Šeit – iespējami augstākā līmeņa uzraudzība un padoms, kuru uzklausa pat niķīgas meitas un lecīgi dēli, kuriem senči klāt vis netiek.
Šīs jomas skaļais piedāvājums Latvijā krīzes laikā gāja mazumā. Pieklusa SABI Biķerniekos, ABC Spilves lidlaukā, „Autoakadēmija”, kurā līdzdarbojos arī es. Visi šo skolu darbinieki gan turpina konsultēt privāti. „Akadēmija”, piemēram, Jāņa Štrausa „Brīvkalnu” trasē (ja vien sals atnāks...).
Un publiskajā telpā joprojām viegli ir atrodama DBS, kura jau uzkrājusi pietiekamu pieredzi, lai spētu izpildīt praktiski jebkuras klientu vēlmes. Atrodami „Trīs trijnieki”, kuriem ir pat mākslīgi slidens poligons. Programmas un cenas internetā – lasiet, izvēlieties, piesakieties.
Dārgi? Daudz lētāk nekā kaut sīka avārija.
Iztikas minimums
Lāga jau neticu, ka skolā iesiet. Laiks, nauda, slinkums... Tāpat kā neceru, ka visi spēs tikt galā ar agrāk aprakstītajiem dusmu uzplūdiem un nepamatotu pašpārliecinātību. Nu labi. Kaut kā jau sadzīvosim. Taču vismaz dažus padomus vēl uzklausiet. Ātri un par velti.
Informē citus! Ir viena tāda maza sviriņa, parasti pa kreisi no stūres rata, kuras savlaicīga pakustināšana varētu novērst lielas ziepes. Pagrieziena signāla SAVLAICĪGA ieslēgšana pieder pie drošības „iztikas minimuma”. Gatavojies apdzīt – ieslēdz kreiso jau tad, kad tevī nobriedis šis lēmums. Kad atbrīvosies ceļš, kad tiešām dosies uz pretējo joslu, tad būs par vēlu. Cits (aiz tevis) var būt iesācis manevru enerģiskāk, un trajektorijas krustosies. Redzi aiz sevis kādu nemierīgo – informē viņu. Ar kreiso mirkšķi – nelien, es pats braukšu garām. Ar labo – lūdzu brauc, es nesteidzos.
Pagrieziena signāla ieslēgšanai jābūt jūsu pirmajai darbībai. Vispirms signāls, tikai tad stūres pagrieziens. Vispirms signāls, tikai tad bremze (ja gatavojaties apstāties vai no kopīgā ceļa nogriezties). Sīka kustībiņa, kura nav sīkums. Lūdzu!
Nečammājies! Neviens neliek braukt ātri, veikt manevrus enerģiski un uz riska robežas. Taču lēmumu par to, kā tu konkrētajā situācijā rīkosies tev gan jāpieņem ātri. Arī tad, ja brauc lēni un limitpaklausīgi. Jālemj ātri, lēmumu konsekventi jāpilda. Nolem, informē, dari! Raustekļi ir sliktākā plūsmas sastāvdaļa. Sliktāki par vislēnākajiem. Viņi čakarē dzīvi visiem. Lēnajiem un ātrajiem Un, lai cik godīgi arī nesekotu likuma burtam, ziepēs iekuļas biežāk par visātrākajiem.
Pasmaidi! Par spīti visam – centies justies labi. Ja esi viens, ieliec labu, īpaši šai saulrieta stundai pietaupītu mūzikas disku. Ja divatā - rāmi risini atklātu un sirsnīgu sarunu, kurai nekad agrāk nav pieticis laika. Vēli labu visiem, arī tiem kuri brauc ātrāk un citādi. Viņiem problēmu pietiek arī bez tava nosodījuma.
(turpinājums sekos)
Aiz "informē citus" mūsu esošo vadītāju vairākumam nu jau diemžēl jāliek atgādinājums"redzi citus SPOGULĪ"Neskatās tajos ne smukas dāmas,ne veči gados,par jauniešiem nerunājot.Ja vēl pilsētā tas lielākoties beidzas ar taures uzbrēcienu,tad pie apdzīšanas var beigties pavisam nelāgi.
Zin,kad tāds losis noliek priekšā,nav laika domāt par taurēšanu,pašam javeic manevri,lai neieliktos pirmajā un neieliktos citos.Lōti bieži to var norauties maucot lejā uz ķīpsalu,kur kamēr vieni laiž gājējus,otrie laicīgi nav sapratuši kur ielīduši,bet trešie mauc garām.Un tad tie otrie bez brīdinājuma velk ārā,labi ,ka salīdzinoši lēni,un var noreāģēt.Ja sāksi taurēt,zaudēsi laiku.