Gandrīz godīgajiem un citiem – III daļa 18

Pasmaidi! Par spīti visam – centies justies labi. Vēli veiksmi visiem, arī tiem, kuri brauc ātrāk un citādi. Viņiem problēmu pietiek bez tava nosodījuma.

Tā finišējām pirms nedēļas. Tagad laiks sarunai par „gandrīz godīgajiem”, par cilvēkiem, kuri pastāvīgi, konsekventi brauc nedaudz ātrāk nekā atļauj satiksmes noteikumi. Kas viņi ir – vieglprātīgi delveri, huligāni, potenciāli noziedznieki? Kā ar viņu „bīstamajām tieksmēm” cīnās sabiedrības, valdības, administratīvi un ekonomiski spēki?

Ražotāji un tirgotāji

Šie te cīnīsies pret ātrumu? Nekļūstiet smieklīgi. Miljardu miljardi gadu desmitiem tiek investēti izšķērdīgā dinamikā. Pasaule ir pārpludināta ar automobīļiem, kuri spēj braukt divreiz ātrāk nekā atļauts Amerikā un Eiropā (izņemot Vāciju). Kā jauns modelis, tā vēl daži desmiti zirgspēku klāt. Riepas – katram „ģimenes auto” tādas, par kādām pirms pusgadsimta rallisti nesapņoja. Drošības elektronika (lai kaut cik slāpētu un iegrožotu pašu radīto jaudu) kosmiskā līmenī (un cenā). Kāpēc? Ātrums ir pieprasīts. Bīstams? Nu un tad? Šņabis ir bīstams, tabaka ir bīstama – vai tāpēc kāds no iespējas pelnīt ar šiem produktiem atsakās?

Parādiet man vienu auto pārdevēju Rīgā, Londonā, Vīnē vai Berlīnē, kurš neatlaidīgi censtos klientu pierunāt nopirkt kaut ko mazāk jaudīgu, taupīgāku, vietējiem apstākļiem pietiekamu un atteikties no neracionālām ambīcijām. Nav tādu. Klients jau arī negrib vienkārši pārvietošanās līdzekli. Viņš grib stilu un ātrumu. Pat ja ne sevišķi grib, viņu nav grūti šajā virzienā pabīdīt. Vēl viena raķete lielceļu kariņā vairāk...

Gigantiska, globāla industrija visiem spēkiem stimulē ātrumu. Lai gan tai jau sen ir pa spēkam ar vienu vienīgu elektronisku papildus bloku uz visiem laikiem un absolūti atrisināt ātruma limitu pārkāpšanas problēmu. GPS (globālās pozicionēšanas sistēma) uztvērēji jau tagad zina, cik ātri konkrētajā zonā drīkst braukt. Sapārot tos ar dzinēja vadības bloku ir vienkāršāk par vienkāršu. Izdariet to, un neviens auto ātrāk nekā šeit atļauts vienkārši nebrauks. Darīs? Gaidiet ar maisu... No peļņas iespējām kapitālisms nemēdz atteikties. Starp citu – ne mazāks ekonomisks spēks ir degvielas tirgotāji, kuri arī nealkst pēc taupības un saprāta laikmeta iestāšanās.

Likumdevēji

Likumdevēji arī ir cilvēki. Drosmes noteikt kaut cik nopietnus šķēršļus lielas jaudas motoru invāzijai viņiem pietrūka. Droši vien jau „gara acīm” redzēja sevi sēžam kādā „mazlitrāžas bundžā”, un šis skats viņiem gauži nepatika. Lai gan jāatzīst – arī mūsdienu „mazlitrāža” ir pietiekama ātra pilnai huligānisma, soda punktu un idiotisma programmai, tādēļ no kustības drošības viedokļa šī piekāpšanās nebija būtiska.

Drosmīgi un  strikti nav arī satiksmes noteikumi, precīzāk –  Administratīvo pārkāpumu kodekss un soda punktu „likmes”. Šajos dokumentos ātruma limitu pārsniegšana par 20 km/h (plus apstrīdama mēraparātu kļūda, kas dod iespēju pakaulēties vēl par 10 km/h) atzīta par nebūtisku (laikam jau vadoties no autoru personīgās pieredzes) un tikai brīdinājuma vai piecu latu cienīgu. Bez soda punktiem.

Vārti vaļā. Plūsma sašķīst. Vairāk nekā puse Latvijas, kā liecina statistisko ātruma kontrolpunktu dati, šodien brauc „gandrīz godīgi”.

Kaifs un labsajūta

Šajā stratēģiskajā zonā saules ir daudz vairāk nekā pie godīgajiem. Nav snaušanas, ir aktīva, moža darbība, kas ļauj būt labā formā, ir prieks par sava braucamrīka paklausību un spēku, savu prasmi to izmantot. Apdzīšanas manevru veikt ir vieglāk, ja jau tā sākumā tev ir ātruma pārsvars. Arī ceļamērķi iespējams sasniegt ātrāk, jo starp VIDĒJO ātrumu ap 60-70 km/h, ko spēj lēnie, un taviem 80-90 km/h (vairāk sasniegt reāli nav iespējams, ja nebrauc soda punktos vai Dievs nav devis gluži tukšu ceļu) ir veselas 15 sekundes starpība katrā kilometrā.

Ēnas? Divas. Pavisam neliela iespēja „uzrauties” tomēr pastāv (arī tas ir modrības un vērīguma labdabīgs stimulators!). Un nosodījuma aura, kas plūst no lēnākajiem. Manāma. Taču norijama, sevišķi tad, ja tomēr pacenties nebūt rupjš un uz galvas nevienam nekāp.

Kaifs un labsajūta. Kļūdas? Šī grupa vidēji demonstrē krietni augstāku meistarības līmeni nekā lēnie. Taču sīkus grēciņus var manīt bieži. Un dažus lielus arī.

Apdzīšanas tehnika

Visizplatītākais grēks ir nepareiza šī manevra sākuma pozīcijas izvēle.

Foto: Auto akadēmija

1. zīmējums

Kāds spēks dzen vai pusi ātrāk braukt gribētāju, piedodiet, ielīst lēnākajam pakaļā? Bailes no tā, ka atstātajā saprātīgajā distancē ielīdīs cits? Vēlme padarīt izlēcienu uz pretējo joslu īsāku? Agresivitāte – es tevi stumju, lēnais vārguli!? Šā vai tā, te nu viņš ir. Ielīdis vietā, kur ne tikai smird pēc izplūdes gāzēm, bet arī neko nevar redzēt, staipa kaklu pa kreisi, raustās, īsto starta brīdi meklēdams, un beigu beigās izlec no ēnas bīstami visiem. Sev. Pretim braucošajam, kuru viņš var nepamanīt, vēl ātrāk sekojošajam kolēģim, jo spogulī paskatīties nav bijis laika... Draņķīgs manevrs.

Turklāt bieži tas kombinēts ar strauju, pēkšņu virziena maiņu, kas notiek reizē ar pagrieziena signāla ieslēgšanu. Tā nedrīkst lēkāt pat lēnie. Nedrīkst paļauties uz to, ka esi „visu redzējis”. Neviens nekad neredz visu. Un katram reiz pienāk tā sekunde, kad viņš nepamana pat kaut ko viegli ieraugāmu. Motociklu. Tumši pelēku auto, kuram nav ieslēgti vai ir netīri lukturi. Bedri, kura var pēkšņi izmainīt tavu vai kolēģa trajektoriju. Tādēļ katrai pozīcijas maiņai vietās, kuras par savām var uzskatīt citi, ir jābūt pakāpeniskai un informatīvai.

Ja negribi, lai tavā degungalā pēkšņi iekārtojas cits, nesamazini distanci, bet ieņem demonstratīvi aktīvu pozīciju.

Drusku pa kreisi, uz iedomātās ceļa ass līnijas. Ieslēdz pagrieziena signālu savlaicīgi – šādi mirgojošu auto reti apdzen pat tie, kam nospļauties par noteikumiem. Arī viņi baidās no iespējamas sadursmes. Ja gribi pretējā joslā pavadīt pēc iespējas īsu laiku, pietiekama distance tev vajadzīga aktīvam ieskrējienam. Ir aplami vispirms izbraukt kreisajā pusē un tikai tad sākt ieskrējienu. Ātrumam jābūt maksimālam jau tad, kad nonāc apdzenamajam blakus. Lai to panāktu, mācies izmantot sava auto jaudu pilnībā – nekādas apdzīšanas ar piekto vai sesto pārnesumu! Labs būs tas „robs”, kurā pie 90-110 km/h tavs tahometrs rāda vismaz 4000 apgriezienu. Parasti tas ir ceturtais, dažiem auto pat trešais. Neslinko, pārslēdzies jau pirms starta! Tad nebūs izmisīgi jāspiež grīdā gāzes pedālis manevra beigās.

Viens no papildus likumiem

Drošs un ātrs braucējs ne tikai reizēm „mazliet” pārkāpj (atļauti – operatīvais transports) satiksmes noteikumus. Daudzviet viņš nosaka un stingri ievēro savus likumus, stingrākus par CSN. Visvairāk šis šķietamais paradokss attiecas uz tiem, kuri strādā vai izklaidējas kategorijā „ātrie”. Viņi – nākamās nedēļas sarunas tēma. Bet arī „gandrīz godīgajiem”, apdzīt gribošajiem un varošajiem derētu šo to no operatīvā dienesta mācībām apgūt.

CSN pieļauj apdzīšanu ar iebraukšanu pretējā joslā krustojumos (ja braucat pa galveno ceļu). Faktiski šis manevrs ir ļoti bīstams, gan no saprātīgu policistu un „ambulanču” pilotu, gan rallistu ikdienas arsenāla tiek svītrots. Ieskatieties otrajā zīmējumā.

Foto: Auto akadēmija

2. zīmējums

Neatkarīgi no tā, kādu (labo vai kreiso) pozīciju jūs pirms manevra ieņemiet, pastāv reāla iespēja, ka jūs neieraudzīs kāds, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa. Sadursmes iespējas milzīgas. Vinnests laikā – niecīgs. Droši apdzīt varēsiet dažas sekundes vēlāk.

Narkomānija

Tiktāl par „mazajām kļūdiņām”, kuras gan arī var būt liktenīgas. Nu par galvenajām briesmām, kuras izriet no pieļāvuma CSN „reizēm, nedaudz utml.” pārkāpt. Ne jau velti, sākot iztirzāt šo braukšanas stilu, kurš, saprāta un morāles normu rāmjos paturēts, nav bīstams ne pašam, ne citiem, pavīdēja vārdiņš „kaifs”. Bauda apdzīt. Bauda kādu brīdi būt plūsmas līderim... Stipram un labam cilvēkam – bauda ar mēru, savu un auto iespēju stingrās robežās. Ne gluži veselajiem  – zemiskas un pretīgas pašapliecināšanās inde. Narkotika, kuru Latvijā daudzi acīmredzami pārdozē.

Apdzīšana kļūst par atkarību. Sākta no līmeņa 90-110 tā pārceļas uz jaunizveidoto plūsmu līmenī 110-130. Tiek apdzīts bez nopietna nodoma turpmāk braukt ātrāk par apdzīto. Ja kādu brīdi izdodas slimīgo kāri sevī savaldīt un nebraukt garām (ātrums 120) tur, kur tas vēl būtu kaut cik pieņemami, atkarīgie neiztur un plaucē uz „stiprākā godu” apdzīvotās vietās, pāri baltajām līnijām, līkumos un kalnu galos. Apdzen nevis precīzi, nevienu neapdraudot un neaizvainojot, bet uz dullo – varbūt izdosies, varbūt paies malā, ja pabaidīšu, palaidīs... Un izsprūk nesodīti. Gandrīz vienmēr. Un palaižam jau arī. Zobus sakoduši.

 Mazo šķirbiņu mūsu ātruma limitēšanas sistēmas dambī grauž baiga palu straume. Ja var pārkāpt kaut ko un „bišķiņ”, kāpēc nepārkāpt visu? Jautāju kādam jaunības draugam (bagāts un slavens – dzeltenās preses izpratnē – kļuvis) - saki, Janka, ir kas tāds, ko tu pie stūres nedari? Pie sarkanā nebrauc? – Braucu. - Tramvajam pa kreiso pusi garām nebrauc?

- Braucu! - 200 stundā? – Braucu. – Šmigā? – Braucu. – Ja turēs? – Nestāšos! – Ja šaus? -  Netrāpīs...

Te nu mēs esam. Šim vismaz auto teicams, un iemaņas stabilas vēl no „žiguļu” delverību laikiem. Lielākajai „meistaru” daļai nav ne viena, ne otra.

Ko darīsim, „gandrīz godīgie”? Piesprādzēsimies kārtīgi un baudīsim braucienu. Ar mēru. Neko labāku nevaru ieteikt, kā izkopt un turēt svētus savus personīgos likumus. Kaut vai dažus. Es principā nebraucu ātri apdzīvotās vietās, nebraucu pāri ass līnijām, neapdzenu lieguma zīmes darbības zonā, ja vien skrējiens nav saistīts ar ugunsgrēku, ja vien zīme nav uzlikta, ja strīpa nav galīgi stulbi uzvilkta kaut kur tuksnesī (atkal šķirbiņas dambī?).

Es cenšos cik vien bieži iespējams braukt no visas sirds tur, kur to drīkst un var darīt. Relatīvi drošos apstākļos stiprināt iemaņas, kas nepieciešamas drošam ātrumam. Nekas cits nepalīdz tik labi nepalīdz filozofiski uztvert šosejas narkomānu izdarības kā autosports – kaut vai elementāra veiklības slaloma līmenī. Džekiņi, atbrauciet uz sacīkstīti! Tikai hronometrs var parādīt, kurš patiešām māk šo spēli spēlēt.

Uz lielceļa? Ziniet – esmu gandrīz pilnīgi atmetis jaunības ieradumu -uguņu mirkšķināšanu kā signālu par policijas klātbūtni, jo domāju, ka auksta duša te daudziem derētu.

(Turpinājuma sekos)

4. daļa

2. daļa

1. daļa