PAPILDINĀTS 22:00 Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai; uz kurieni virzās tanki pie Pleskavas? (+ VIDEO) 9.diena 04.03 2

Krievijas karaspēks Ukrainā šobrīd lielākos pūliņus velta Kijevas ielenkšanai un centieniem mazināt bloķēto apdzīvoto vietu pretestību, saskaņā ar stāvokli uz piektdienu plkst.6:00 ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Mūsu pārskatā arī nakts svarīgākie notikumi.

Apkopojums - Situācija Ukrainas frontē plkst. 9:01 

Pretinieks ir izsmēlis lielāko daļu operatīvo rezervju un sācis gatavoties papildspēku pārsviešanai no Krievijas Dienvidu un Austrumu kara apgabaliem.

Volīnijas apgabalā krievi pārgājuši aizsardzībā Poliskes un Kuharu rajonā.

Poļesjē iebrucēji veic uzbrukuma operācijas līnijā Kazaroviči-Višhoroda-Fastiva-Obuhiva. Galvenie pretinieka spēki ir apturēti pie Makarivas.

Vienlaikus krievi atkāpušies no Bučas un Hostomeļas lidlauka.

Ziemeļos krievi veic uzbrukuma operāciju līnijā Ostera-Zazimja-Brezaņa-Višeņki, savus pūliņus koncentrējot Kijevas virzienā. Vienlaikus iebrucēji veic pārgrupēšanos, lai varētu turpināt uzbrukumu Brovaru virzienā.

Harkivas apgabalā krievi sagrābuši Balakļiju.

Iebrucēji nav guvuši panākumus pie Ohtirkas un galvenos spēkus sakoncentrējuši Gadjačas un Ziņkivas rajonā.

Austrumos Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus, cenšoties attīstīt taktiskos panākumus Novoajdaras, Volnovahas un Mariupoles virzienos. Izmantojot savu tehnisko pārsvaru, krieviem izdevies ielenkt Mariupoli.

Luhanskas apgabalā turpinās kaujas Starobiļskas virzienā.

Dienvidos Krievijas karaspēks turpina mēģinājumus uzbrukt Mikolajivas-Voznesenskas virzienā. Turpinās krievu uzbrukums Zaporižjei un Mariupolei.

Mikolajivas virzienā pretinieks apturēts, taču guvis daļējus panākumus Voznesenskas virzienā.

Vērojama aktīva autotransporta kustība no okupētās Krimas pussalas, no kurienes krievi ved ieslodzītos noziedzniekus uz Mikolajivas apgabalu nekārtību izraisīšanai.

Iebrucēji turpina gatavot jūras desanta izsēdināšanu Zatokas un Černomorskas rajonos.

Ukrainā pie Zaporižjas AES notiek sīvas kaujas

PAPILDINĀTS plkst.2:00 Ukrainā pie Zaporižjas AES notiek sīvas kaujas

LETA--UNIAN. Ukrainā pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas, piektdienas rītā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

"Mūsu Ukrainas Bruņotie spēki notur aizsardzību. Ir zināms par cietušajiem, bet šajos apstākļos pagaidām nevaram nosaukt precīzu viņu skaitu un stāvokli," rakstīja mērs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Ceturtdienas vakarā tika ziņots, ka ienaidnieka tehnikas kolonna devusies Zaporižjas AES virzienā. 

PAPILDINĀTS plkst.4:01 Degošajā Zaporižjas AES iebrukuši kadirovieši

LETA--UNIAN. Zaporižjas AES, kur Krievijas armijas sarīkota apšaude ir izraisījusi ugunsgrēku, piektdienas rītā iebruka Krievijas karaspēka kadiroviešu elites kaujinieki, paziņoja AES darbinieki.

AES pašlaik notiek kauja starp kadiroviešiem un Ukrainas nacionālo gvardi.

"Tiešām kadirovieši. Viņi tagad mēģinās mīnēt [AES] un šantažēt visu Eiropu," stāstīja AES darbinieki.

Jau vēstīts, ka Ukrainā iebrukušie Krievijas spēki piektdienas rītā trāpīja Zaporižjas AES pirmajam energoblokam un izcēlās ugunsgrēks.

Pirmais energobloks pirms nedēļas tika pieslēgts elektrotīklam, bet pirms dažām dienām tas tika pārvests plānveida remonta stāvoklī. Tā kā šī energobloka reaktorā atrodas kodoldegviela, tā apšaudes turpināšana draud izraisīt pasaules mēroga kodolkatastrofu, kuras sekas nav iespējams prognozēt.

Krievijas armijas īstenotā Zaporižjas AES apšaude nozīmē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc būtības jau ir sācis kodolkaru un Rietumiem beidzot jāsāk rīkoties. 

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba piektdienas rītā aicināja Krievijas armiju izbeigt Zaporižjas AES apšaudi un brīdināja - ja šī AES uzsprāgtu, tad sprādziena sekas būtu 10 reizes briesmīgākas nekā pēc Černobiļas AES eksplozijas.

PAPILDINĀTS plkst.7:03 Ukrainas ugunsdzēsēji nodzēš ugunsgrēku Zaporižjas AES teritorijā

LETA--UKRAINSKA PRAVDA/UNIAN. Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienesta apakšvienības likvidējušas ugunsgrēku Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) teritorijā, kas izcēlās pēc Krievijas armijas uzbrukuma, un ugunsgrēkā bojāgājušo un cietušo nav, dienests paziņoja vietnē "Telegram". 

Dienests informēja, ka plkst.6.20 ugunsgrēks ir likvidēts. 

Plkst.5.20 ugunsdzēsēji devās uz Enerhodarā esošo Zaporižjas AES, kur dega mācību un treniņu korpusa trešais, ceturtais un piektais stāvs.

Sākotnējā informācija liecina, ka upuru un cietušo nav. Glābšanas darbos piedalījās 44 cilvēki un 11 tehnikas vienības.

Plkst.5.55 ugunsgrēks mācību un treniņu korpusā, kur ēka degusi 2000 kvadrātmetru platībā ticis lokalizēts, norādīja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienestā, pēc tam paziņojot par tā nodzēšanu. 

Jau vēstīts, ka Ukrainā iebrukušie Krievijas spēki piektdienas rītā trāpīja Zaporižjas AES pirmajam energoblokam un izcēlās ugunsgrēks. AES darbinieki pēc tam ziņoja, ka notiek kauja starp Krievijas karaspēka kadiroviešu elites kaujiniekiem un Ukrainas nacionālo gvardi.

Pirmais energobloks pirms nedēļas tika pieslēgts elektrotīklam, bet pirms dažām dienām tas tika pārvests plānveida remonta stāvoklī. Tā kā šī energobloka reaktorā atrodas kodoldegviela, tā apšaudes turpināšana draud izraisīt pasaules mēroga kodolkatastrofu, kuras sekas nav iespējams prognozēt.

PAPILDINĀTS plkst.8:01 Ārpolitikas eksperts: Krievijā plašus protestus pret karu Ukrainā tuvāko nedēļu laikā nesagaidīsim

LETA. Krievijas varas sagraušana un masu protesti īstermiņā situāciju nemainītu, turklāt plašus protestus pret karu Ukrainā tuvāko nedēļu laikā nesagaidīsim, aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

"Noteikti kādā brīdī varam domāt, ka vadzis var ielūzt, nevis lūzt. Skaidrs, ka tagad ir pazīmes, ka daļa iedzīvotāju iebilst pret agresiju un karu. Lielākais vairākums Krievijas iedzīvotāju ir mobilizēts caur propagandu. Situācija kļūst arvien ierobežotāka, tas parāda, ka vara uzskata, ka šādos protestos var veidoties riski," sacīja viņš.

Ārpolitikas eksperts uzskata, ka ir arī "otra monētas puse".

"Man ir sajūta, ka diemžēl mēs nevaram runāt par masu iziešanu ielās un varas sagraušanu īstermiņā. Diemžēl tikai ar kadriem par notiekošo Ukrainā tas nenotiks," domā Sprūds.

Viņaprāt, lielāka situāciju mainīt varētu, ja nāktu ziņas par masu Krievijas karavīru zaudējumiem Ukrainā. "Tas noteikti liktu aizdomāties kādai sabiedrības daļai. Kopumā neapmierinātība kļūst lielāka, taču tuvāko dienu un nedēļu laikā plašas pārmaiņas Krievijā nenotiks," saka Sprūds.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors atklāja, ka protesti arī nav tik lieli kā, piemēram, 2012.gadā.

"Varam redzēt, ka Krievijā darbojas spēcīga propaganda, citādi domājošo balsis tiek apspiestas, protestos izgājušajiem var draudēt pat kriminālatbildība, bet protestos esošo cilvēku skaits samazinās. Tas nozīmē, ka represīvie mehānismi, varasprāt, ir pietiekami efektīvi," atzīst Sprūds.

Pēc viņa paustā, Krievijas sabiedrībā pastāv vēsturiski liela ambīcija pēc lielvalsts statusa, un, ka lielvalstis ir jāciena. Tas esot Krievijas sabiedrības impēriskais gēns.

Eksperts piebilst, ka šeit darbojas ne tikai spēcīga propaganda, bet arī kopējais savienojošais elements. "Ir ne tikai [prezidents Vladimirs] Putins Krievijā, bet arī Krievijas Putins. Putins izmanto to, ka deviņdesmitajos gados Krievija it kā tika pazemota, tika iznīcināta Padomju Savienība," saka Sprūds.

Jau ziņots, ka 24.februārī Krievijas armija iebruka Ukrainā, bet Baltkrievijas armija Ukrainas teritorijā iegāja 1.martā.

PAPILDINĀTS plkst.9:48 Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi pārsnieguši 9000

 LETA--UKRAINSKA PRAVDA. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši 9166 karavīrus, piektdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma līdz piektdienas rītam krievi zaudējuši 33 lidmašīnas, 37 helikopteri, 251 tanku, 939 bruņutransportierus, 105 lielgabalus, vienu zenītraķešu iekārtu BUK, 50 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 18 zenītartilērijas iekārtas, 404 automobiļus, 60 autocisternas, trīs bezpilota lidaparātus un divas ātrlaivas.

Krievu zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē intensīvā karadarbība.

PAPILDINĀTS plkst.10:05 NBS Apvienotā štāba pulkvedis: Krievijas spēkiem karā ar Ukrainu ir izdevies panākt zināmu progresu

 Krievijas spēkiem karā ar Ukrainu ir izdevies panākt zināmu progresu, un patlaban izskatās, ka Krievijas autoritārais vadonis Vladimirs Putins turpinās īstenot savu plānu, kaut vai iegūstot teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, aģentūrai LETA komentēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos Didzis Nestro.

Vadoties no publiski pieejamās informācijas, neskatoties uz neveiksmēm kara pirmajās dienās, Krievijas spēkiem zināms progress ir izdevies, tomēr patlaban tas ir apstājies. Izskatās, ka Krievijai bija apņemšanās savienot karaspēka grupējumus Dienvidos un Austrumos. Tas nodrošinātu apgādi Krimas virzienā un ļautu nogriezt tur atrodošos Ukrainas spēkus, sprieda Nestro.

Patlaban izskatoties dīvaini tas, ka Krievija savas kaimiņvalsts iekarošanai nav pilnībā izmantojusi visu savu aviācijas potenciālu. "Ja Krievijai bija apņemšanās ātri sakaut Ukrainas pretošanos, tad gaisa telpas kontrolei un gaisa triecieniem ir liela nozīme. Neskatoties uz zaudējumiem, Ukrainas gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības kapacitāte ir saglabājusies un atsevišķi lidojumi ar zināmām sekmēm tiek izmantoti," skaidroja pulkvedis.

Raķešu triecienos gan Krievijas rietumu reģionos pieejamie munīcijas krājumi varētu būt krietni patērēti un tagad, iespējams, tiek taupīti.

Tāpat jāņem vērā, ka jebkura kara uzvarēšanai gaisa spēku sadarbībai ar sauszemes spēkiem ir jānotiek ļoti sinhronizēti, tomēr krievi vairākās Ukrainas teritorijās šauj, kur pagadās, tostarp pa civiliedzīvotājiem, komentēja Nestro.

Lai arī sabiedrībā nereti valda uzskats, ka mūsdienās bruņota karadarbība nemaz nav nepieciešama, jo atliek vien veikt efektīvus kiberuzbrukumus pretinieka infrastruktūrai, militārais eksperts vērsa uzmanību, ka šajā konfliktā tiek pārsvarā izmantotas metodes no iepriekšējiem kariem.

"Acīmredzot ukraiņi savu informācijas un digitālo telpu ir nosargājuši. Ukraiņi brīvi izmanto informācijas telpu, būtiski kiberuzbrukumi nav redzami, sakaru slāpēšana nav tik efektīva, lai pilnībā paralizētu ukraiņu komandvadību. Vai nu Krievijas spējas šajā jomā ir pārspīlētas, vai arī ukraiņiem ir atbilstošas spējas pretoties, vai arī Krievija pilnībā neizmanto savu potenciālu," sprieda pulkvedis.

Apritot nedēļai kopš Krievijas iebrukuma, acīmredzot abām pusēm ir nepieciešams atelpas brīdis, taču jūtams, ka krievi izmanto jau citu taktiku un mēģina savus spēkus izvērst citādi, proti, tā, lai ukraiņu nodarītie zaudējumi būtu mazāki.

"Sarunas ar Krieviju un Ukrainu, iespējams, abām pusēm ļauj iegūt laiku, lai atgūtos un reorganizētos. Šķiet, ka tagad ir tas moments, kad varētu pamainīties situācija uz vienu vai otru pusi," vērtēja Nestro.

Pulkvedis nenoliedz, ka Krievija ap Ukrainu ir sakoncentrējusi lielu karaspēka grupējumu, tomēr tas esot nepietiekami, lai pilnībā okupētu un pakļautu visu Ukrainu. "Tur ir nepieciešami plašāki spēki, tāpēc jau publiskajā telpā izskan versijas par mobilizāciju Krievijā un plašāku Baltkrievijas vai Kazahstānas iesaisti," piebilda Nestro.

Viņš arī izcēla Ukrainas armijas spēju ātri mobilizēties un nodrošināt tautas pretestību, jo morāle aizstāvēt savu dzimteni ir pats svarīgākais jebkurā konfliktā.

Runājot par rietumvalstu pretgaisa un prettanku ieroču piegādēm Ukrainai, Nestors vērsa uzmanību, ka ukraiņu gaisa telpas kontrole un radaru sistēmas pilnvērtīgi nedarbojas, līdz ar efektīvi darboties nevar arī to pretgaisa ieroču sistēmas. Tās pamatā tiekot izmantotas kā atsevišķi ieroči.

Tajā pašā laikā redzams, ka rietumvalstu ieroči dod rezultātus, un par to liecina ukraiņu izplatītie video ar iznīcināto krievu tehniku. "Piemēram, Turcijas ražotie bezpilota lidaparāti "Bayraktar" ir ļoti labi sevi parādījuši, tomēr jautājums, cik šādu sistēmu ir ukraiņu rīcībā, kā tie spēj operēt un cik daudz lidlauku ir ukraiņu rīcībā. Izšķirošs ierocis tas noteikti nav, bet pienesumu dod, tāpēc ukraiņiem ir svarīgi vispār noturēties," uzsvēra pulkvedis.

Nestro arī norādīja, ka Krievija šajā bruņotajā konfliktā pārkāpj starptautiski pieņemtos kara likumus. Lai gan vēl konflikta sākumā Putins deklarēja, ka armija vērsīsies tikai pret ukraiņu spēkiem un militārajiem objektiem, faktiski ir redzams, ka smagas apšaudes jau kopš kara sākuma tiek vērstas pret dzīvojamiem rajoniem, un šī intensitāte turpina pieaugt.

Kas notiek "uz zemes" vienību taktiskajā līmenī, pilnīgi pārliecinošas informācijas nav, taču, vērojot, kā Krievijas spēki uzvedušies citos bruņotajos konfliktos, nav izslēgts, ka ir notikuši kara likumu pārkāpumi un pat noziegumi, sacīja pulkvedis. "Katrā ziņā kopējie civiliedzīvotāju zaudējumi liecina par lietām, kurām nevajadzētu īstenoties," viņš piebilda.

Komentējot Francijas ceturtdien paustās bažas, ka smagākā fāze Krievijas karā pret Ukrainu vēl tikai sāksies, eksperts skaidroja, ka tagad viss atkarīgs no tā, ko Putins pie pašreizējiem Krievijas zaudējumiem vēlas sasniegt, un vai arī Krievijas iekšējās problēmas neatstās savu ietekmi.

"Patlaban izskatās, ka viņš turpinās īstenot savu plānu, kaut vai iegūstot teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos. Patlaban neizskatās, ka būtu pazīmes krieviem iegūt teritorijas Rietumukrainā. Šis karš vat turpināties vien 24 stundas un var ilgt nedēļām. Viss atkarīgs no tā, kāds nodoms ir Putinam, taču ir daudzi faktori, kas var panākt kara beigas," uzsvēra Nestors.

Lai arī Krievijas spēki ir Kijevas pievārtē un ir iespējama Kijevas šturmēšana, tomēr šādai militārajai operācijai ir nepieciešami milzīgi karaspēka resursi, lai tik lielu pilsētu sagrautu un pakļautu, vērtēja pulkvedis.

Nestors arī atgādināja piemēru no Otrā pasaules kara, kad, neskatoties uz vāciešu veikto Staļingradas sagraušanu, padomju karaspēks spēja turpināt pretoties un organizēt cīņu par katru māju.

Tik milzīgas pilsētas šturmēšana ir ilgtermiņa process, ja nepielieto masu iznīcināšanas ieročus, sacīja eksperts, norādot, ka pie esošajām konvenciālajām karošanas metodēm armijas parasti šādas pilsētas mēģina apiet vai izolēt, jo pretējā gadījumā neizbēgami tiek radīti milzīgi zaudējumi uzbrūkošajai armijai.

Komentējot to, ka Krievija vienmēr savā propagandā izcēlusies ar šķietami modernu tehniku, bet ukraiņu izplatītie video liecina par pretējo, tostarp, demoralizētiem karavīriem, Nestro vērsa uzmanību, ka Krievijas aizsardzības budžets ir liels, taču vai nu nav pietiekams atsevišķu modernāko ieroču plašai ieviešanai vai arī šīm jaunajām sistēmām vēl piemīt tehniskas nepilnības kā, piemēram, tankiem "T-14 Armata".

"Ja salīdzina Krievijas bruņojumā esošos tankus ar rietumvalstu tehniku, tad atšķirība ir milzīga. Attiecībā uz gūstā saņemtajiem karavīriem redzams, ka lielu procentu no Krievijas spēkiem veido obligātā militārā dienesta karavīri, kas sākotnējās sadursmēs sastapās ar ukraiņu pretestību. Tajā pašā laikā ir redzamas arī profesionāli sagatavotas gaisa desanta divīzijas, kas arī cieta zaudējumus," piebilda Nestro.

LETA jau vēstīja, ka 24.februārī Krievijas armija iebruka Ukrainā, bet vēlāk arī Baltkrievijas armija iegāja Ukrainas teritorijā.

Krievijas atbalstīta separātistu militārā ofensīva Austrumukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos sākās jau pēc Krimas aneksijas 2014.gada aprīlī.

PAPILDINĀTS plkst. 10:28 Zaporižjas AES sagrābuši Krievijas spēki, bet energobloki nav bojāti

LETA--UNIAN. Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) teritoriju sagrābuši Krievijas karaspēks, tomēr energobloki nav bojāti un radiācijas izmaiņas pagaidām nav konstatētas, piektdien paziņojusi Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija.

Inspekcija norāda, ka Zaporižjas AES energobloki nav bojāti, tomēr ir "sabojāta pirmā energobloka reaktora nodalījuma ēka, kas neietekmē energobloka drošību. AES drošībai nozīmīgas sistēmas un elementi ir darbspējīgā stāvoklī".

Paziņojumā piebilsts, ka "radiācijas līmeņa izmaiņas pašlaik nav konstatētas".

Inspekcijas un Ukrainas Valsts zinātniski tehniskā kodoldrošības un radiācijas drošības centra speciālisti sazinās ar Zaporižjas AES vadību.

"Operatīvie darbinieki kontrolē energobloku stāvokli un nodrošina to darbību atbilstoši drošas ekspluatācijas tehnoloģisko noteikumu prasībām," pauda regulators.

Jau vēstīts, ka Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks piektdienas rītā trāpīja Zaporižjas AES pirmajam energoblokam un izcēlās ugunsgrēks, kuru Ukrainas ugunsdzēsēji likvidēja plkst.6.20. AES darbinieki pēc tam ziņoja, ka notiek kauja starp Krievijas karaspēka tā dēvēto kadiroviešu elites kaujiniekiem un Ukrainas nacionālo gvardi.

Pirmais energobloks pirms nedēļas tika pieslēgts elektrotīklam, bet pirms dažām dienām tas tika pārvests plānveida remonta stāvoklī. Tā kā šī energobloka reaktorā atrodas kodoldegviela, tā apšaudes turpināšana draud izraisīt pasaules mēroga kodolkatastrofu, kuras sekas nav iespējams prognozēt.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, runājot par Krievijas armijas īstenoto Zaporižjas AES apšaudi, kas izraisījusi ugunsgrēku, piektdien apsūdzēja Krieviju "kodolterorā" un atzīmēja, ka līdz šim neviena cita valsts nav apšaudījusi atomstaciju energoblokus.

PAPILDINĀTS plkst.11:28 Krievijas triecienā Žitomirā iznīcināta skola

LETA--UKRAINSKA PRAVDA. Piektdienas rītā Krievijas armija gaisa triecienā iznīcināja Žitomiras 25.skolu Ukrainas ziemeļrietumos, paziņojis pilsētas mērs Serhijs Suhomlins.

Mērs vietnē "Facebook" raksta, ka "tikko raķetes vai bumbas trieciens trāpīja 25.skolai. Puse skolas iznīcināta".

Informācijas par cietušajiem vai bojāgājušajiem pagaidām nav, turpinās glābšanas un meklēšanas darbi.

Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests informē, ka šāviņš skolai trāpīja plkst.9.35. Ēka sagruvusi, bet degšana nav sākusies.

Dienests norāda, ka evakuēti pieci cilvēki. 

PAPILDINĀTS plkst. Ukrainas flote nogremdē fregati, lai tā nenonāktu krievu rīcībā

LETA--UKRINFORM. Ukrainas Jūras spēki nogremdējuši savu fregati "Hetman Sahaidačnij", lai to nevarētu izmantot Krievijas karaspēks, vietnē "Facebook" paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs.

Ministrs informēja, ka Ukrainas Jūras spēku komandieris devis rīkojumu nogremdēt Mikolajivā remontā esošo kuģi, lai to neiegūtu ienaidnieks. 

"Grūti iedomāties grūtāku lēmumu drosmīgam karavīram un viņa komandai. Tomēr mēs uzbūvēsim jaunu floti. Mūsdienīgu, jaudīgu. Tagad galvenais ir noturēties," raksta Reznikovs.

PAPILDINĀTS plkst.12:09 Ukraina: Sarunās Krievija pazemina savas prasības

LETA--UNIAN. Krievijas delegācija sarunās ar Ukrainu nepārtraukti pazemina savas prasības, piektdien paziņojis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

"Viņi pārtraukuši runāt par denacifikāciju un tā tālāk," stāsta Arestovičs.

Ukrainas prezidenta kancelejas pārstāvis norāda, ka Krievijas delegācija ne pārāk uzsvērusi prasību Ukrainai atteikties no iesaistīšanās militārās aliansēs.

"Runa bija par to, ka nav pieļaujama noteikta veida uzbrukuma ieroču izvietošana Ukrainā," paskaidrojis Arestovičs.

Kā uzsvērusi ukraiņu amatpersona, prasību mīkstināšana liecina, ka Krievijas puse sapratusi - politiskos mērķus kara ceļā viņiem neizdosies panākt.

Vienlaikus Arestovičs atzinis, ka ceturtdien notikušajās sarunās pusēm izdevies "teorētiski vienoties" par humāno palīdzību, un humāno koridoru izveidošanu krievu ielenktajās pilsētās.

Arestovičs piebildis, ka šādu vienošanos atbalstīs starptautiskā sabiedrība.

PAPILDINĀTS plkst.12:49 NATO ģenerālsekretārs kritizē Krieviju par bezatbildīgo uzbrukumu AES Ukrainā

LETA--AFP. Krievijas rīcība, apšaudot atomelektrostaciju (AES) Ukrainā, ir bezatbildīga, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, pieprasot Maskavai izbeigt karu pret kaimiņvalsti.

"Tas tikai parāda šī kara bezatbildību un to, cik svarīgi ir to izbeigt un cik svarīgi ir Krievijai izvest visus savus karavīrus un ar labo gribu iesaistīties diplomātiskos centienos," informāciju par Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) apšaudīšanu komentēja NATO ģenerālsekretārs pirms sarunām ar Rietumvalstu ārlietu ministriem.

NATO sabiedrotie piektdien Briselē turpinās meklēt diplomātiskus ceļus spiediena palielināšanai uz Krieviju, pret kuru jau noteiktas plašas sankcijas par kara uzsākšanu pret Ukrainu.

Alianses dalībvalstis ir pastiprinājušas militāro klātbūtni Austrumeiropā, kā arī sūta ieročus Ukrainai.

Tomēr līdz šim NATO ir noraidījusi iespēju sākt militāru intervenci, bažījoties par tiešu konfrontāciju ar Krieviju, kas var novest arī pie kodolkara.

Līdz šim NATO noraidījusi iespēju slēgt Ukrainas gaisa telpu, lai apturētu Kremļa spēku īstenotos gaisa triecienus civiliem mērķiem Ukrainā.

"Mēs zinām, kur ir mūsu sarkanā līnija, lai gādātu, ka neizceļas starptautisks konflikts," norādījusi Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī.

"Vienlaikus es teiktu, ka mēs vēlamies, lai ir izrunāti scenāriji, un mēs vēlamies garantēt, ka aliansē un visās valstīs, kas atbalsta Ukrainu, mums var būt diskusijas, jo ir jāizbeidz šis karš," viņa piebilda.

Piektdien notiks NATO, Eiropas Savienības un G7 valstu ministru sanāksmes, kurās izvērtēs jau noteikto sankciju ietekmi un lems par turpmākiem pasākumiem, tostarp vēršanos pret Krievijas ekonomikai nozīmīgo naftas un gāzes eksportu.

Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels atzina, ka "joprojām tiek izskatītas visas iespējas".

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka uzstāja, ka pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko cilvēku loku tiks noteiktas jaunas sankcijas.

Tomēr Vācija un citas Eiropas lielvaras negribīgi domā par Krievijas enerģijas eksporta ierobežošanu, jo no Krievijas nāk apmēram 40% ES patērētās gāzes un 10% naftas.

PAPILDINĀTS plkst.13:06 Ukraina: Krievijas sāktajā karā gājuši bojā 28 bērni

LETA--UKRINFORM. Ukrainā astoņās kara dienās Krievijas karaspēka uzbrukumos gājuši bojā 28 bērni, bet vēl 64 ievainoti, paziņojusi Ukrainas prezidenta padomniece bērnu tiesību jautājumos Darija Herasimčuka.

Viņa piebildusi, ka iebrucēji iznīcinājuši dzemdību namus, bērnudārzus un skolas.

"Apmēram pusotrs miljons bērnu atrodas teritorijās, kuras tiek apšaudītas vai ielenktas, viņu vidū ir bāreņi un bērni ar īpašām vajadzībām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība," uzsvērusi Ukrainas prezidenta padomniece.

PAPILDINĀTS plkst.13:38 Kuleba: Neslēdzot Ukrainas gaisa telpu, NATO būs līdzatbildīga par kara sekām

 LETA--UKRAINSKA PRAVDA. Krievija mēģina Ukrainu iznīcināt ar tādu pašu stratēģiju, ar kādu iznīcināja Sīriju, un, ja NATO nepalīdzēs slēgt Ukrainas gaisa telpu, alianse būs līdzatbildīga par kara radītajām ciešanām, paziņojumā NATO dalībvalstīm paudis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

"Krievija mēģina iznīcināt Ukrainu ar tādu pašu taktiku, ar kādu tā iznīcināja Sīriju. Mēs nedrīkstam to pieļaut Eiropas sirdī," liecina laikraksta "Ukrainska Pravda" rīcībā nonākušais Kulebas paziņojums NATO.

"Mūsu valsts ir gatava karot, mēs turpināsim cīnīties pret Krievijas iebrukumu, tomēr mums ir nepieciešama tūlītēja palīdzība krievu gaisa triecienu atvairīšanai gaisā," Ukrainas ārlietu ministrs paziņoja.

"Ja jūs to neizdarīsiet, jums būs jādala atbildība par to Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvībām un ciešanām, kas mirst no krievu lidmašīnu raidītām raķetēm," brīdina Kuleba.

Ukrainas ārlietu ministrs kārtējo reizi aicinājis NATO slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, kā arī aicinājis NATO piegādāt kaujas lidmašīnas, ar kuru palīdzību Ukrainas gaisa spēki varētu stāties pretī Krievijas militārajai aviācijai.

Krievijas diktatora Vladimira "Putina karš pret Ukrainu virzās tā, ka ir pienācis brīdis, kad NATO valstīm ir jābūt gatavām piegādāt Ukrainai burtiski visu, lai apturētu Krieviju no uzbrukuma visai Eiropai un Eiropas valstu dzīves pārvēršanu šausmās", viņš aicina, piebilstot, ka grib ticēt, ka NATO "sāks rīkoties izlēmīgi, kamēr nav par vēlu".

Līdz šim NATO ir noraidījusi iespēju sākt militāru intervenci, bažījoties par tiešu konfrontāciju ar Krieviju, kas var novest arī pie kodolkara. Alianse noraidījusi iespēju slēgt Ukrainas gaisa telpu, lai apturētu Kremļa spēku īstenotos gaisa triecienus civiliem mērķiem Ukrainā, jo tas nozīmētu, ka NATO lidmašīnām jāstājas pretī Krievijas aviācijai.

PAPILDINĀTS plkst.14:39 Lukašenko noliedz, ka Baltkrievija piedalās karā pret Ukrainu

LETA--DPA. Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko piektdien kategoriski noliedzis, ka viņa valsts būtu iesaistīta karā pret Ukrainu.

"Baltkrievijas armija nepiedalās īpašajā operācijā un negrasās to darīt," valsts medijiem sacījis Lukašenko, Krievijas iebrukumu dēvējot Kremļa iecienītajos vārdos. "Nav tādas nepieciešamības."

Nav bijis lūguma, lai Baltkrievija piedalītos, apgalvojis diktators.

"Jums nav pamata bažām," vēršoties pie Baltkrievijas tautas, uzstājis Lukašenko.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka robeža ar Ukrainu tiks nostiprināta.

Lukašenko ļāvis izmantot Maskavai Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu, no kura Krievijas karaspēks var izvērst uzbrukumu Ukrainai.

Triecieniem Ukrainai tiek izmantoti Baltkrievijā izvietotie Krievijas helikopteri, lidmašīnas un raķetes.

Paralēli tam Baltkrievijā notiek Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunas.

Izskanējušas arī pagaidām neapstiprinātas ziņas, ka Baltkrievijas armija tieši iesaistījusies kārā pret Ukrainu. 

PAPILDINĀTS plkst.15:18 NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas 

LETA--AFP. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainasteritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī Ukrainas gaisa telpa tika slēgta civilajai aviācijai, tomēr Krievijas militārās lidmašīnas turpina gaisa triecienus Ukrainas pilsētām un bombardē pilsētu dzīvojamos kvartālus.

Gaisa telpas slēgšana nozīmētu, ka tajā patrulē militārā aviācija un to aizsargā ar pretgaisa aizsardzības sistēmām. Militārās lidmašīnas, kas šķērso slēgto gaisa telpu, tiek notriekta.

Līdz šim NATO ir noraidījusi iespēju sākt militāru intervenci, bažījoties par tiešu konfrontāciju ar Krieviju, kas var novest arī pie kodolkara. Alianse noraidījusi iespēju slēgt Ukrainas gaisa telpu, lai apturētu Kremļa spēku īstenotos gaisa triecienus civiliem mērķiem Ukrainā, jo tas nozīmētu, ka NATO lidmašīnām jāstājas pretī Krievijas aviācijai.

PAPILDINĀTS plkst.16:52 Ukraina trešo sarunu kārtu ar Krieviju plāno nedēļas nogalē

LETA--AFP/UNN. Ukraina trešo sarunu kārtu ar Krievijas pārstāvjiem plāno šajā nedēļas nogalē, piektdien paziņoja Ukrainas delegācijas loceklis, Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

"Trešā kārta varētu notikt rīt vai parīt, mēs visu laiku kontaktējamies," pavēstīja Podoļaks, norādot, ka sarunas ar Krieviju noritēs smagi, taču tās notiks.

Viņš sacīja, ka Krievijas nostāja sarunās ir stingra, taču Ukrainas pozīcijas ievērojami stiprina Rietumu atbalsts.

Ceturtdien Baltkrievijā notikušajā Ukrainas un Krievijas sarunu otrajā kārta puses panāca saprašanos par kopīgu humāno koridoru nodrošināšanu, lai evakuētu mierīgos iedzīvotājus no vissmagāko kauju vietām.

Kā pēc sarunām atzina Podoļaks, Kijeva nav guvusi rezultātus, uz kuriem cerēja.

"Puses panākušas saprašanos par kopīgu humāno koridoru nodrošināšanu mierīgo iedzīvotāju evakuēšanai, kā arī medikamentu un pārtikas produktu piegādei vissmagāko kauju vietās, ar iespēju uz laiku pārtraukt uguni uz periodu, kad tiek veikta evakuācija," pēc sarunām sacīja Podoļaks.

Viņš precizēja, ka uguns pārtraukšana būs iespējama ne visur, bet tikai vietās, kur atradīsies humānie koridori, evakuācijas laikā.

Podoļaks pirms sarunām pavēstīja, ka no Ukrainas puses galvenie sarunu jautājumi ir tūlītēja uguns pārtraukšana, pamiers un humāno koridoru izveidošana mierīgo iedzīvotāju izvešanai no sagrautajām vai nemitīgi apšaudītajām pilsētām un ciemiem.

Krievijas Ārlietu ministrija iepriekš paziņoja, ka Krievijas prasības Ukrainai ir minimālas, taču konkrētākas detaļas neatklāja.

Pirmās Ukrainas un Krievijas sarunas kopš kara sākuma notika pirmdienas vakarā uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas, bet tām nebija taustāmu rezultātu.

PAPILDINĀTS 18:41 Putins telefonsarunā ar Šolcu noliedz Ukrainas pilsētu bombardēšanu

LETA--AFP. Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien telefonsarunā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu noliedzis, ka Krievijas spēki bombardē Ukrainas pilsētas, noraidot šādu informāciju kā viltus ziņas, pavēstīja Kremlis.

Putins sarunā ar Šolcu sacījis, ka ziņas par Kijevas un citu lielo pilsētu apšaudi ir "rupji propagandas viltojumi", teikts Kremļa paziņojumā.

Viņš arī paziņojis, ka Krievija ir gatava dialogam ar Ukrainas pusi un visiem, kas vēlas mieru Ukrainā, taču tikai pēc visu Krievijas prasību izpildīšanas.

Šolcs savukārt aicināja Putinu nekavējoties pārtraukt karadarbību Ukrainā un atvērt humānos koridorus uz cietušajām vietām.

PAPILDINĀTS plkst.Krievijas senatore: Ukrainā teju pilnībā iznīcināta viena Krievijas armijas rota

LETA--RFE/RL. Krievija ceturtdien no karadarbības zonas Ukrainā izvedusi obligātā militārā dienesta karavīrus, kas bija piespiesti parakstīt līgumus vai par kuriem tos parakstījis kāds cits, tomēr no kādas 100 cilvēku rotas dzīvi atgriezušies tikai četri, piektdien Krievijas parlamenta augšpalātas konstitucionālās likumdošanas komitejas sēdē pavēstīja senatore Ludmila Narusova.

"Galu galā no 100 cilvēku rotas dzīvi palika četri," paziņoja senatore, kas augšpalātā pārstāv Tuvu.

Viņa lūgusi Aizsardzības ministrijas pārstāvjus šo informāciju apstiprināt vai noliegt, tomēr atbildi nav saņēmusi.

"Kara iestāde, kas atsakās apstiprināt - patiesa [informācija] vai nav. Kā tas tā ir? "vaicāja Narusova.

Ar šīm ziņām Narusova nāca klajā sēdē, kurā tika spriests par labojumiem Kriminālkodeksā, kas paredz 15 gadus cietumā par viltus ziņām.

Par to, ka Ukrainā tiek iesūtīti obligātā dienesta karavīri, kam ar draudiem piespiests parakstīt līgumu vai kuru vietā tos parakstījusi vadība, medijs "Agenstvo", atsaucoties uz Karavīru māšu komiteju, ziņoja jau 24.februārī - kara pirmajā dienā.

Pēc tam Narusova apmeklēja mātes un vēlāk paziņoja, ka saņemto vēstuļu ir milzīgs daudzums.

"Viņām nav, ko zaudēt, viņas meklē kaut ko, kas sniegtu viņām informāciju. Viņas ir redzējušas savu reālo dēlu fotogrāfijas un sāka sazināties, un noskaidroja, ka daži ir gūstā, daži krituši. Bet jautājums par to, lai kaut vai kritušo līķus savāktu, nav izvirzīts," sacīja senatore.

Narusova arī paziņoja, ka nesaista sevi ar tiem varas pārstāvjiem, kas "iestājas par karu".

Karavīru māšu komiteja ziņoja, ka uz robežu ar Ukrainu tiek sūtīti piecu armijas daļu obligātā dienesta karavīri. Viņu vidū ir karavīri, kas iesaukti 2021.gada decembrī un nav kaujām sagatavoti.

Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz, ka uz "karstajiem punktiem" sūtītu obligātā dienesta karavīrus.

Atbilstoši likumam obligātā dienesta karavīrus uz kauju zonu var nosūtīt ne ātrāk kā četrus mēnešus pēc dienesta sākuma.

Karavīru mātes ziņo, ka dēli pārtraukuši uzturēt sakarus.

Atbilstoši Ukrainas Bruņoto spēku aplēsēm kara pirmajā nedēļā Ukrainā dzīvību zaudējuši aptuveni 9000 Krievijas karavīru.

PAPILDINĀTS plkst.Laikraksts: ASV un Lielbritānijas izlūkdienesti jau oktobrī saprata, ka Putins iecerējis karu

ASV un Lielbritānijas izlūkdienesti jau rudenī zinājuši par Krievijas gatavošanos iebrukumam Ukrainā un ar šo informāciju dalījušies ar tādiem sabiedrotajiem kā Vācija, Francija un Itālija, vēsta Francijas laikraksts "Le Monde", atsaucoties uz avotiem Francijas diplomātu aprindās.

Sabiedrotie nav šaubījušies, ka militārā gatavošanās ir reāla, tomēr interpretējuši to nevis kā gatavošanos īstam karam, bet blefu un Krievijas prezidenta Vladimira Putina centienus panākt piekāpšanos no Rietumiem.

Rietumu presē pirmās ziņas par Krievijas gatavošanos iebrukumam Ukrainā, atsaucoties uz izlūkdienestiem, sāka parādīties novembra sākumā.

Tomēr konsultācijas lielāko rietumvalstu izlūkdienestu starpā sākušās jau oktobrī, tiesa gan, kā norādīja Francijas avots, ASV un Lielbritānija ne uzreiz pastāstījušas par savas informācijas avotiem.

Tomēr jau decembrī ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Evrila Heinsa ar pārliecību runājusi par to, ka Putins pieņēmis galīgo lēmumu uzbrukt Ukrainai, bet viņa paziņojumi par pretējo domāti, lai maldinātu un iegūtu laiku, vēsta "Le Monde".

Kontinentālās Eiropas izlūkdienesti kādu laiku par to šaubījušies.

Atšķirības vērtējumā novedušas pie tā, ka ASV un Lielbritānija sākušas intensīvi apmācīt Ukrainas armiju un pastiprināt bruņojuma piegādes, bet Vācija, Francija un Itālija līdz kara sākumam to nav darījušas.

PAPILDINĀTS plkst.21.15 AM: Pie Pleskavas novērotā Krievijas armijas tehnika virzās Ukrainasvirzienā

Pie Pleskavas novērotā Krievijas armijas tehnika virzās Ukrainas virzienā, vēsta Latvijas Aizsardzības ministrija.

Šodien sociālajos tīklos izplatījās informācija, ka pie Pleskavas novērota liela Krievijas armijas kolonna. Pleskava atrodas ap 50 kilometru attālumā no Igaunijas un Latvijas robežām.

"Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka pie Pleskavas novērotā Krievijas armijas tehnika ir Ļeņingradas apgabalā dislocētas vienības mehanizētā kolonna, kas virzās uz Dienvidaustrumiem - Ukrainas virzienā. Latvijai šobrīd tiešu militāru draudu nav," sociālajos tīklos vēsta ministrija. 

Lasi iAuto par krievijas iebrukumu un karu pret neatkarīgo Ukrainu:

JAUNĀKIE VIDEO NO UKRAINAS mūsu Telegram kanālā šeit >>> seko https://t.me/iAutolv un raksta apakšā.