Ja pieejam jautājuma šādā veidā, tad nākamais jautājums - kas pazuda pirmais slimnīcu vietas, vai bizness un cilvēki reģionos? Vai gadījumā nav tā, ka vienā brīdī neatmaksājas turēt to slimnīcas vietu jo cilvēki pārcēlušies uz lielajām pilsētām vai ārzemēm?
Es pats nāku no vietas, kur bija sava lauku slimnīca, kuru aizvēra mazliet pēc krīzes. Vai bija jēga to slimnīcu saglabāt? Principā nē, jo tajā gultas vietā varēja tikai gulēt, visi nopietnākie gadījumi tāpat nonāca rajona slimnīcā.
Nākamais jautājums - ēnu ekonomikas īpatsvars esot 26%, bet man šeit jālasa teksti par to, ka slimnīcās nav vietu. Kopsakarību nejūtam? Viss kārtībā? Nodokļus nemaksājam, kliedzam par slimnīcu trūkumu un nodokļu izsaimniekošanu, bet savu neapmierinātību izsakam tikai internetā un/vai vēlēšanās iebalsojot 40% uz etniskā pricipa + vēl kādus 10-20% pliku dirsēju?
Tālāk par uzņēmējiem - manā nozarē nodokļus nemaksājam, jo konkurenti nemaksā, cenas dempingojam jo konkurenti dempingo, konkursus ņemam pa pašizmaksu un tirgojam tehniku un ēkas lai nosegtu parādus. Beigās man atkal jālasa, ka viss slikti, jābrauc prom, jo neko nevar nopelnīt. Viemēr var vainot valdību, bet es nejūtu baigo uzņēmēju vienotību un vēlmi risināt savas problēmas. Mums ir N-tās uzņēmēju organizācijas, bet es kaut kā neredzu, ka kādas nozares dalībnieki savāktu savus darbniekus tūkstošu skaitā un dotos piketēt.
Manā izpratnē valsts sākas ar iedzīvotājiem nevis valdību un iedzīvotāji šobrīd ar savām darbībām apliecina, ka valstī viss ir kārtībā. Tie kas konkrētos 4 gadus ir pie varas, strādā tikai izejot no situācijas ievēlēšanas brīdī ar zināmu vēlmi tikt pārvēlētiem. Ja iedzīvotājs uzskata, ka tā vietā lai kaut ko darītu lietas labā vieglāk ir doties prom, nemaksāt nodokļus vai maksāt kukuļus, tad tā ir paša iedzīvotāja izvēle nevis valdības vai saeimas spiediens. Demokrātija ir balstīta idejā, ka vēlētāji domā un kustās arī paši, ja mēs uzskatam, ka mūsu vēlētājs ir par slinku vai stulbu lai domātu pats, tad ir citas pārvaldes formas - monarhijas, diktatūras, utt.
Iedzimta pārstāvniecības demokrātija pirmkārt ir vairākumā diktatūra un otrkārt tā ir balstīta pēc iespējas vieglāk apmānāmā elektorātā.
Vienīgā reālā demokrātija ir brīvais tirgus - kurā katrs balso ar savu maciņu.
Nekad neesmu sapratis kā neregulēts brīvais tirgus var aizstāt jebkuru valsts pārvaldes veidu. Daudzi par to stāsta, bet neskaitot to, ka tas esot labākais variants, neviens tā arī man nav pastāsījis, kādā veidā brīvais tirgus nodrošinās visas valsts funkcijas.
Piemēram kā brīvais tirgus nodrošinās policijas, ugunsdzēsības un armijas funkcijas? Ugunsdzēsēji brauks uz tiem izsaukumiem par kuriem vairāk maksās?
Pieņemot, ka brīvajā tirgū izdzīvos labākie darbinieki, kas notiks ar tiem, kas nespēs pielāgoties brīvā tirgus darba modelim?
Kas notiks ar kopējo darbaspēka pieejamību, ja liela daļa darbinieku nespēs iekļauties brīvā tirgus ekonomikā un strādās balstoties uz darba devēja interpretāciju par atalgojumu?
Kas nodrošinās valsts iekšejā tirgus aizsardzību? Izejot no brīvā tirgus principiem nodarboties ar to pašu lauksaimniecību Latvijā nav jēgas, jo piemēram pat Lietuvā ražas ir lielākas, izdevīgāk tos graudus ir nopirkt.
Kā notiks ceļu uzturēšana? Taisīs tikai tos ceļus kam bizness sametīsies?
No kurienes rasties tam maciņam ar ko balsot, ja pēc brīvā tirgus principiem visizdevīgāk ir izpārdot visus šeit pieejamos resursus un par iegūto naudu pārcelties ar spējīgāko populāciju uz kādu resursiem bagātāku vietu?
"Nekad neesmu sapratis kā neregulēts brīvais tirgus var aizstāt jebkuru valsts pārvaldes veidu."
Valsts pārvalde ir visneefektīvākais un pēc definīcijas korupciju un varnešu kastu radošais risinājums jebkurā jautājumā. Un tu esi piemērs, kā tipiski, ar marginālajiem piemēriem, norakt jautājuma būtību. Jā, pie pastāvošās pasaules kārtības, ir atsevišķas pozīcijas, kas nav risināmas bez valsts varas - bet principā tās beidzas ar ārējo un iekšējo drošību.
Bet ko var gribēt no cilvēka, kas runā par iekšējā tirgus aizsardzību pret Lietuvas laiksaimniekiem... Laikam neesi pamanījis, ka jau sen esam EPSRS, kas to nemaz neatļauj un to, kā rezultātā tieši lietuvieši mūsu pārtikas nozari iznīcina, jo darbojas ekonomikai labvēlīgākā vidē ar mazāku nodokļu un birokrātijas slogu.
Un pats nemani, kāds absurds ir šajā apgalvojumā? "visizdevīgāk ir izpārdot visus šeit pieejamos resursus un par iegūto naudu pārcelties ar spējīgāko populāciju uz kādu resursiem bagātāku vietu" Ja "visizdevīgāk ir pārdot", tad nez kurš ir muļķis - tas, kas saredz izdevīgumu un pērk vai tas, kam pieder kaut kas vērtīgs, bet "visizdevīgāk ir pārdot"?
Katrs no taviem punktiem ir marksistu un neomarksistu apzelēts absurds. Pie kā noved sociālisms jau nu derētu zināt.
Es uzdevu jautājumus pēc būtības, jo nesaprotu kā brīvais tirgus var aizstāt pašreizējo sistēmu. Mani jautājumi bija domāti lai iegūtu papildus isnformāciju, bet konkrētas atbildes vietā Jūs man atbildējāt ar apvainojumiem, pretjautājumiem un vispārēju izvairīšanos no atbildes.
Lūdzu vēlreiz pa punktiem, lai es varu saprast Jūsu domu gājienu. Ņemot vērā, ka visi manis minētie punkti ir neomarksistu apzelēti, tad brīvā tirgus teorijā vajadzētu būt atbildēm uz šiem jautājumiem:
Piemēram kā brīvais tirgus nodrošinās policijas, ugunsdzēsības un armijas funkcijas? Ugunsdzēsēji brauks uz tiem izsaukumiem par kuriem vairāk maksās?
Pieņemot, ka brīvajā tirgū izdzīvos labākie darbinieki, kas notiks ar tiem, kas nespēs pielāgoties brīvā tirgus darba modelim?
Kas notiks ar kopējo darbaspēka pieejamību, ja liela daļa darbinieku nespēs iekļauties brīvā tirgus ekonomikā un strādās balstoties uz darba devēja interpretāciju par atalgojumu?
Kas nodrošinās valsts iekšejā tirgus aizsardzību? Izejot no brīvā tirgus principiem nodarboties ar to pašu lauksaimniecību Latvijā nav jēgas, jo piemēram pat Lietuvā ražas ir lielākas, izdevīgāk tos graudus ir nopirkt.
Kā notiks ceļu uzturēšana? Taisīs tikai tos ceļus kam bizness sametīsies?
No kurienes rasties tam maciņam ar ko balsot, ja pēc brīvā tirgus principiem visizdevīgāk ir izpārdot visus šeit pieejamos resursus un par iegūto naudu pārcelties ar spējīgāko populāciju uz kādu resursiem bagātāku vietu?
Nez vai vispār ir vērts atbildēt, jo jau iepriekšējā atbilde nav izlasīta.
Bet nu var apmēram pa punktiem. Neizlasītais - pie pašreizājās pasaules kārtības nav iespējams atteikties no iekšējās un ārējās drošības - t.i. armija/robežsardze un tieslietu sistēma/policija ir nepieciešama.
Bet jau policija robežojas ar acīmredzamu nespēju. Ja policija, kā valsts sniegts iekšējās drošības pakalpojums, spētu pildīt savu uzdevumu, neeskistētu privāto apsardzes kompāniju bizness.
VUGD - absolūts apdrošināšanas finasējams serviss. Ar finansējumu, kurā apdrošinātāja speciālisti rūpējas par to, lai sodītu bezatbildīgos un atalgotu apzinīgos. Valsts modelī VUGD finansē, atņemot naudu buržujiem ar automātiskajām uzgunsdzēšanas sistēmām un sponsorējot piedzērušos gultā pīpētājus. Vai tā ir pareiza motivācija?
Un pat ja pieņēmus, ka "brīvajā tirgū izdzīvos labākie darbinieki" būtu patiess, vai tiešām labāks ir modelis, kas labākos atbaida un uztur sliktākos? Kas notiek ilgtermiņā?
Kas vispār ir "strādās balstoties uz darba devēja interpretāciju par atalgojumu"? Vai kāds, izņemot valsts iestādes, maksā par nestrādāšanu? Nē. Minimālā alga ir tikai aizliegums strādāt vispār, un kļūt par atkarīgo no pabalstiem, ja nespēj nopelnīt vairāk. Un nekas nav postošāks sabiedrībai, ka arvien lielākas sabiedrības daļas pasludināšana par nederīgiem sabiedrībai.
Par tirgu jau atbildēju... biji par slinku izlasīt.
Ceļus jau tagad taisa tikai tos, "kam bizness sametas". Vai tiešām ir tik grūti saprast, ka valstij nav savas naudas, bet ir tikai nodokļu maksātāju nauda. Bet fakts, ka ar ceļiem ir tieši tik bēdīgi, kā ir, lielā mērā balstās sociālistiskajā realitātē, kurā vara novirza biznesa ceļiem "samesto" naudiņu sociālisma celtniecībai un savas varas stiprināšanai, ja tas viņiem liekas interesantāk, nekā labot ceļus.
Par izpārdošanu arī atbildēju...
Principā neviens mans jautājums nebija par līdzšinējām problēmām vai to kā notiek šobrīd, es gribu saprast, kā tās pašas policijas un ugunsdzēsības funkcijas tiks organizētas brīvā tirgus apstākļos? Par policijas aizstāšanu - dosim naudu apsardzes kompānijām? Visām vai atsevišķi izvēlētām? Kas kontrolēs lai konkurējošas organizācijas nesāk nodarboties ar izspiešanu un "jumtu" likšanu savā starpā?
Tas pats par ceļu būvi - kas brīvā tirgus apstākļos apvienos ieinteresētos dalībniekus, ja valsts aparāts brīvā tirgus apstākļos nepastāv jo tam nav no kā pastāvēt?
Pilnīga brīvā tirgus apstākļos valsts aparāta nav, jo nav arī nodokļu. Attiecīgi mans jautājums ir par to, kas brīvā tirgus apstākļos organizēs pamata funkcijas, ko šobrīd pa nodokļu naudu veic valsts - infrastruktūras attīstību, drošību, glābšanu, visu interesantu savākšanu un organizēšanu, utt.
Vēlreiz - mani neinteresē pārdomas par to, kas ir slikti šobrīd. jautājums ir tieši par to, kādā veidā šīs funkcijas tiks realizētas brīvā tirgus apstākļos bez valsts iesaistes.
Nu re, jau sāc šašaurināt savu komunisma domāšanu.
Atkārtošu vēlreiz - pašreizējā pasaules kārtība nepieļauj pilnīgi valsts likvidāciju. Par komunistiem tik tuvo utopisko domāšanu neko labu nevaru pateikt. Tieši tādēļ eksistē utopijas jēdziens.
Tādēļ pārlasi vēlreiz iepriekšminēto - es ne tuvu neaicinu pilnībā likvidēt valsti. Anarhokapitālisms ir utopija, tāpat kā komunisms. Būtiski ir saprast pamatjēdzienu un to uz ko tiekties - arvien pieaugošu valsts varu -> totalitārismu -> komunismu, vai tomēr uz pēc iespējas (un pakāpeniski) samazinātu valsts varu -> brīvību -> anarhokapitālismu. Šajā loģiskajā ķēdītē pirmais elements ir tads, ko cenšamies panākt šodien par vienu ierēdni vairāk vai mazāk, otrais - principiālā kārtība, uz ko tas ved, un beigās - nesasniedzamā utopija, uz ko bezgalīgi tiekties, nekad nesasniedzot.
"Par policijas aizstāšanu - dosim naudu apsardzes kompānijām? " Jau tagad dodam... Kādēļ? Ja esam jau samaksājuši policijai?
Kādēļ jebkura funkcija, ko nodrošina valsts tiek sačakarēta? Tadēļ, ka to izpilda bezatbildīgi ierēdņi, tērējot svešu naudu. Vai esi kādreiz redzējis bankrotējušu ierēdni? Nē. Jebkura ierēdņa ideja tiek realizēta, bez jebkāda reāla kontroles mehānisma, kas atsijātu nejēdzīgās. Biznesā bankrotē ~90% ideju. Paliek tikai tās, kuras uzvar vienīgajā reālajā demokrātijā - balsojumā ar maciņiem, pārējie saņem personīgu zaudējumu. Valsts realizētajā šie 90% tiek īstenoti! Ierēdņi apbalvoti par plāna izpildi un nodokļu naudas iztērēšanu. Un ja pietrūkst - tad izlemj ar iepriekšminētās policijas palīdzību, kura nespēj pildīt pamatuzdevumu - sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, bet būs vienmēr gatava aizstāvēt varu, iekasēt papildporciju.
Labi, es beidzot sāku saprast virzienu, jo ir arī normāls domas skaidrojums.
Tātad stāsts ir nevis par pilnīgu brīvā tirgus sistēmu, bet gan sistēmu , kurā valsts saglabā savas funkcijas, bet ekonomiskie procesi notiek bez valsts iejaukšanās. Labi, ekonomiski tādai sistēmai es varu piekrist, uz papīra viss forši.
Un tagad ir jautājums - kā nodrošināt ka šī sistēma neaiziet variantā kā 90. gadu režīmā Krievijā. Līdz Putina nākšanai pie varas tā valsts bija ideāls paraugs tirgus ekonomikai - viss no kā varēja iegūt kaut kādu labumu bija privātīpašums, valsts procesā neiejaucās, veiklākie kļuva stāvus bagāti, taisīja monopolus, kasījās savā starpā, privatizēja pat valsts īpašumus, bet pārējie izdzīvoja. Likumi itkā bija, bet pie lielām atšķirībām starp valsts sektora algām un biznesa ieņēmumiem, likumi kļuva viegli pārrakstāmi.
Krieviem problēmas "atrisināja" Putins ar drošībnieku varzu, bet normāli šādas situācijas risina ar valsts iejaukšanos. Tātad kaut kāds sociālisma elements pastāv jebkurā ekonomikā, jo ir vajadzīga kaut neliela valsts kontrole lai bizness neaiziet raznosā. Diskusija tātad ir nevis par to kaut kādu valsts uzbūves modeli, bet gan par līmeni kādā valsts iesaistās ekonomikā un kā kontrolējas ierēdņi.
Un šeit jau viss nonāk līdz domai, ko es jau vairākkārt šeit esmu rakstījis - valsts pamatu veido vēlētāji, pilsoņi, iedzīvotāji, sauc to baru kā gribi. Minētais bars tad arī vai nu organizē pats sev kaut kādu pārvaldi caur demokrātiju, vai arī šo pārvaldes funkciju uzņemas kāds aktīvāks kadrs. Bars dienas beigās ir atbildīgs par tiem, kas viņus vada un ja bars nekādā veidā pietiekami dzirdami vai redzami neizsaka savu neapmierinātību, tad jau viss kārtībā. Pat ja bars sāk balsot ar makiem un nedod sistēmai naudu, tas jau neko nemaina, jo sistēma spēj dzīvot arī uz tiem pašiem brīvā tirgus dalībniekiem šur tur palaižot brīvāk kādus noteikumus vai pieprasot pateicības.
"Bars dienas beigās ir atbildīgs par tiem, kas viņus vada un ja bars nekādā veidā pietiekami dzirdami vai redzami neizsaka savu neapmierinātību, tad jau viss kārtībā."
Nu nu... Pastāsti, kāds izskatās tas "atbildīgais bars"? Vai tomēr nav ticamāk, ka bars vienmēr būs veiksmīgu vadoņu manipulācijas rīks?
Vai tevi nekādi nemulsina koncepts, ka muļķi, kam nevienu ikdienišķu lēmumu nedrīkst uzticēt pašiem, ir spējīgi reizi četros gados izvēlēties un ievēlēt kompetentu padomdevēju, nevis veiklu manipulatoru, kas viņiem diktēs kā dzīvot?
Kā baru no atbildības atbrīvo tas, ka veiksmīgs vadonis ar viņiem manipulē? Rekur krievi blakus, viņi neievēlēja vadoni, viņi nekliedza "krim naš", nezināja, ka būs sekas? Klausoties jaunākās intervijas no tās robežas puses ir redzams, ka pat tur bars saprot, ka viņi varbūt nav līdzvainīgi, bet ir vismaz līdzatbildīgi pie notiekošā. Jautājums vienmēr ir tikai par to cik ātri un cik dziļos sūdos esot, pietiekama populācijas daļa saprot, ka kaut kas notiek ne tā un sāk rīkoties.
Kaut kur skatījos diskusiju ar vienu psihologu un viņš minēja, ka ASV armijā netiekot ņemti cilvēki ar pārāk mazu IQ, jo šie cilvēki ir par dumji pat priekš armijas un tie bija kaut kādi 10% populācijas. Attiecīgi pārējie 90% nav muļķi, un vismaz domāšanas līmenī spēj analizēt informāciju un pieņemt kompetentu lēmumu. Attiecīgi, ja šī lielākā populācijas masa nespēj izdarīt informācijā balstītu lēmumu vai ir par slinki lai piepūlētu smadzenes, tad neviena valdība tur nepalīdzēs. Es pat pēc savas darba pieredzes redzu, ka vidējais latvijas iedzīvotājs nav stulbs, viņš vienkārši ir slinks/ietiepīgs/baidās no atbildības, līdz ar to lai no viņa dabūtu ārā kaut kādu loģisku darbību bez tādas vieglas manipulācijas neiztikt, pat ja minētais personāžs pats būtu ieinteresēts rezultātā. Izejot no šīs domas jebkurš manipulātors, kamēr nepārcenšās (skatos uz Gobzema un Kaimiņa kungiem) tiek uzņemts uz urā, jo sola ātru visu problēmu risinājumu, attiecīgi vidējais pilsonis neredz nepieciešamību kaut ko papildus domāt. Ja vēl ekonomika iet uz augšu, kā tas bija treknajos gados, tad vispār vēlētājs nepiepūl savu smadzeni, balso par jebkuru, kas sola ka lejputrija turpināsies, pat ja pats vēlētājs jūt, ka tas, ka cementa maisītājs var atļauties X5 ne par ko labu neliecina.
Varbūt ir laiks tam nedomātājam beidzot iedot personisko atbildību, nevis ar viņa "demokrātisko" balsi tikt pie kaklakungiem domājošajiem?
Nedomātājs personiski atbildēs jebkurā gadījumā kad atnāks nakamā krīze (izskatās, ka visai drīz), jautājums vai no tās tiks izdarīti secinājumi. 2008. gadā tauta nāca pie secinājuma, ka laikam nav labi, ja pie stūres ir savu interešu bīdītāji, kas pats par sevi ir labs secinājums, tomēr drusku par īsu. Šobrīd ir savēlēti visu iespējamo interešu grupu interešu bīdītāji, problēma atkal tajā, ka tie ne par ko īsti nevar vienoties un tā arī muļļājamies uz vietas. Teksta un ideoloģiju ēterā varbūt ir daudz, bet skatoties uz ekonomikas rādītājiem kaut kas tomēr nav. Tūlīt būs nākamā krīze, politika ātri vien nonāks pie pilsoņa, kurš nedomā par politiku, un tad jau skatīsimies, kur tas pasākums tālāk pavilksies. Problēma visā šajā, ka pagaidām pilsonis sāk domāt tikai tad, kad pašam maku spiež