Ar A7 pudeles kaklu mums laikam vēl ilgi būs jāsamierinās.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Ar A7 pudeles kaklu mums laikam vēl ilgi būs jāsamierinās.
Rīgai tā ir nomale! Rīgas rajonam arī! Nav jau tāda "orgāna" kas spētu perspektīvā un ilgtermiņā domāt. Kam interesē nomales?
Solās būt “jautra” satiksmes organizācija Lucavsalas lielkoncertu dēļ jau drīzumā
Šīrīta šedevrs.
A2 šoseja, rīts, visi brauc uz darbu - vispirms aptuveni iepretim Port Hotel ceļa malā pagaidu zīme trijstūrī "čalis rokas pa čupu" uz dzeltena fona un uz dzeltena fona ātruma ierobežojums (70), pēc brīža, aptuveni pie iebrauktuves Baltezera kokaudzētavā tāds pats komplekts tik ātruma ierobežojums (50). Lieki piebilst ka nekādi darbi novērojami nav. Visi brauc neizpratnē par to, kas nu būs - atkal kaut ko darīs pa dienu, bet NEVAJADZĪGA ātruma ierobežojuma zīmes jau sastutētas.
Tas uz tilta pārBaltezera kanālu (reāli metrus 500 pēc tam kā jau sāckusies apdīvota vieta) ceļa vidū divu, visai skumji no drošibas viedokļa apzīmētu auto komplekts - kravinieks un busiņš. Kraviniekā piķa muca. Viens čalis lej piķi ar specializētu tačkiņu asfaltbetona dilumkārtas plaisā, kas iet brauktuvei precīzi pa vidu, otrs to līniju kā nelaiķi pavirši apbārsta ar smiltīm... Ja vēl priekš apdzīvotas vietas noformējums pamanāmībai ciešams - priekš šosejas - par stipri vāju... Kā var šādi "{noformērtu" brigādi laist strādāt uz valsts galvenās nozīmes autoceļa???
Otrs - nu jau gadiem uzdots jautājums - kāpēc ir bezjēdzīgs ātruma ierobežojums, ja faktiskie remontdarbi notiek krietni tālāk. Pēc vismaz kilometra. Ja jau bija laiks uzstādīt zīmes, tad jau būtu jābūt laikam tās arī pārlikt atbilstoši ceļa remonta darbu zonas vietas izmaiņām... Vai es pārāk daudz gribu?
Šo jautājum, vairākas reizes esmu uzdevis LVC. Kāpēc mums stāv zīmes, kuras ārpus faktisko darbu norises laika kļūst bezjēdzīģas vai reālas ievērošanas gadījumā - satiksmi nevajadzīgi apgrūtinošas?
Tīri tā - Leiši ārpus faktisko darbu norises laika ne tikai var aiziet un aizgriezt, novākt, aizllāt bezjēdzīgu ātruma ierobežojumu, bet tā arī dara! Savukārt LVC savās atbildēs apgalvo, tas "neesot vajadzīgs", normatīvi un likums to neprasot un tas esot tikai lieks apgrūinājums... Jau tā pie mums zīmes lieto nepareizi - bezierunu ātruma ierobežojumus liek vietā, kur varētu uzlikt /!\ un cilvēki ir pieraduši tām neticēt, kāpēc vēl vairot nevēlēšanos ticēt zīmēm?
Interesanti, ja jau vēlme saprātīgi uzstādīt ceļa zīmes un tās pielietošanai ir apgrūtinājums priekš LVC, tad kā nav par grūtu paši ceļa remontdarbi...
NU tas Palaidniex aprakstītais atbilst "pareizai" darbu dalīšanai, un kad beigās sanāk ka kolektīvi par kaut ko atbild, tad par to patiesībā neatbild neviens …
Bet nu pie mums tas jau OK, citādi ieviesīs kārtību, tad izrā'disies ka pusei radu un draugu beigās vairs darba nebūs ;D
Lai neceptu jaunu tēmu - ieliekam satiksmes (NE)organizācijas brīnumu pēc būtiskiem ceļa infrastruktūras bojājumiem.
Pa nakti kāds nonesis Luksoforu uz saliņas Brīvības un Palmu krustojumā.
Šādu bojājumu nevarēja nepamanīt Rīgas gaisma, kas to luksoforu apkalpo. Visticamāk arī paši brauca novākt luksofora "līķa" atliekas, bet, kopā ar liuksoforu ir noslaucīti arī visi atstarojoši apzīmējumi, ka tur ir apbraucama saliņa. Līdz ar to un slapjas "tīras" ielas, to saliņu šorīt daudzi nepamanīja un sasita sev priekšējos kreisos riteņus.
Divi jautājumi:
1. Novācot luksofora "līķi" nav iespējams atstāt kaut vai dažus atstarojošos konusus vai pagaidu vertikālo atstarojošo ceļa zīmi?
2. Ja reiz Rīgas ielu apsaimniekotāji, neskatoties uz OCTA sedzamiem dažādu ceļa infrastruktūras objektu bojājumiem tos nespēj laicīgi sakopt, vai nav prātīgi to saliņu apmales pārklāt ar to biezo polmēru, ko izmanto CHA izgatavošanai? Pat ja zīmes nav, vismaz kaut kas mazliet caur dubļiem kaut vai atstarosies un to polimēru pilnībā noskaldīt būtu gauži grūti...
p.s.
Tīri nesen zīmes bija nopļautas ceļā zīmes uz tādas pat saliņas Krustā Ropažu/Brīvības/Biķernieku, pie Circle-K. Lieki teikt - saliņās pamanāmību tas nunekādi neuzlaboja...
Kā jau Tu pats nesen teici,apgaismo vai nē,tik un tā nonesa,tagad tu uztraucies par neapgaismotu saliņu saliņu.
Gājēju tur nebūtu nonesuši, jo gājēju virs tās dubļu jūras var redzēt, jo parasts auto vadītājs tur ar acīm meklē gājēju, nevis ķieģeli.
Tā vieta ir labi apgaismots ceļa posms pilsētā!
Tas, kas tur šorīt notika, bija salīdzināms ar baļķi, ķieģeli vai bedri uz ceļa, nevis ar gājēju!
Polimeeru CHA iestrādei izmanto Lietuvē,Polijē, Bengaldešā un Zimbambavē.Pie mums pamatā izmanto "dabiskās" izej-vielas.
Saliņa nav sakopta dēļ absolūtā po-ujisma.Nedēļas laikā tu diezin vai vispār noskaidrosi, kurš (un vai- ja atceramies slaveno CSN iestrādāto izteiksmes Pēerli-- "un (vai)" par viņu vispār ir atbildīgs.
Gluži kā tie izlauztie zaļās sētas fragmenti uz gUļmaņa gatves.Vai sen nodilušās joslu sadales līnijas uz jaunceļamās J-šosejas.Tieši TUR, kur šīs te joslas (truli) maina virzienu un kur vadītāju starpā notiek spraiga "ietekmes sfēru" sadale.Precīzi kā Salutilta uzbrauktuvēs remonta laikā.Tā ir sistēma, tā tam ir jābūt.
Tā saliņa pie Palmu ielas jau pati par sevi ir pērle.
Līdzīgi kā uz Daugavpils(?) šosejas, kur ap pārvada balstu pēkšņi ir barjeru izvirzījums, bez nekāda brīdinājuma, vai arī pie K. Ulmaņa gatves un Liepājas ielas krustojuma, kur nogriešanās josla it kā sākas, tad atkal sašaurinās (jo malā stabs) un tālāk atkal turpinās, it kā nekas nebūtu bijis.
Vienvārdsakot, jau projektēšanas stadijā visiem bijis liels pofigs.
Par ātrgaitas ceļiem viss vienkārši - uzliks citas ceļa zīmes un būs ātrgaitas ceļi ! Latvija ! www.la.lv/pasvaldibas-aicina-vidzemes-un-valmieras-sosejam-pieskirt-atrgaitas-cela-statusu
par Medemciemā izprojektēto un drīz izbūvējamo apgriešanās vietu,
visbīstamākais ir tas ka autovadītājiem, kuri apgriežas, ir jāšķērso divas vismaz 90km/st (un parasti 110 km/st) braucošu automobiļu joslas - reti kurš ikdienas autovadītājs (-a) ar savu 5-20 gadīgo ne vienmēr tehniskā kārtībā esošo auto prot spēcīgi un strauji paātrināties, lai iekļautos un pārkārtotos pāri divām (!) pilna ātruma joslām un vēl paspētu iebraukt bremzēšanas joslā un sabremzēties, lai nogrieztos pa labi... šī ir galvenā problēma
Tur tupa nav vietas jedzīgu apgriešanos sataisīt, tādēl neredzu ka tas uzlabotu to vietu attiecībā pret esošo situāciju !
Ātrgaitas ceļi var būt tikai uz 2 joslu ceļiem vienā virzienā, kur pretējās plūsmas ir fiziski atdalītas. Jelgavas šoseja tāda varētu būt, ja uzliktu dzīvnieku sētas un atceltu dažus nogriešanās ceļus.
ne tikai 2 joslas katrā virzienā, ir gana daudz ceļu, kur ir pa vienai joslai, bet atālutie ātrumi ir 100-110 kmh. Divlīmeņu krustojumi un kreisie pagriezieni gan ir jānovērš.
No rita visi brauc uz Rigu
Vakara atpakal !
Pareja laika caur Cēsīm !
Jaunais cels uz plavinam un vecais gar Daugavu - pa vienu viena virziena, pa otru preteja
Nupat kkur manīju rakstu aka "dažas Vidzemes pašvaldības" nākušas ar domu, ak vajadzētu Valmieras šosejai vismaz dažos fragmentos noteikt "ātrgaitas" statusu.Jo, lūk, viņiem vajagot "ātrāk nokļūt", viņi vēlas "attīstīties".
Kā šis iet kopā ar ikdienā lasāmo tradicionālo rafinēto bezsaimnieciskumu atbalstošo demagoģiju, mēģinot ieborēt,ka pilsoņu Labklājība ceļas apgriezti proporcionāli valstī valdošajam V/vid ?
Kas tad politiķiem nekait tukšu muldēt - vai tad tas nav viņu darbs?
Faktiski varbūt kādos posmos var arī noteikt, taču cik gari tie posmi būtu? Noteikti ne tie, kur slikti pieslēgumi, līkumi u.t.t. Un beigās posmā Valmiera - Sēnīte būs brīnišķīgs attīstību veicinošs faktiski nekāds ieguvums. To šie politiķi varētu gluži praktiski aprēķināt, izmantojot pamaatskolas zināšanas, taču kurš gan rēķinās...toties vēlētājiem patiks.
Protams, ka katrs kaut/ko muld, skatoties kā viņam no viņa sēdpozīcijas izdevīgāk.Bet drošvien jebkurš ikdienas braucējs tomēr vēlētos sev vajadzīgajā vietā nokļūt ātrāk un tuvāk.
Nu pastāsti, cik sekundes ātrāk varēs aizbraukt no Rīgas, da kaut no Sēnītes līdz Valmierai, ja tajā posmā, sasummējot visus īsos "ātrgaitas" posmums, sanāks kaut 30 km kur varēs iepestīt 100 km/h atļauto 90 km/h vietā? Tā kā tur nav sadalošā, par 110 nevejadzētu nu sapņot.
Nu, cik sanāca? Baigi kaut ko ieguvi? Un kas tev sanāk, ja pieņēm, ka visi brauks ar +10 km/h pie atļautā? Ko ar to megaekomomiju pasākt?
Mazliet pāri minūtei, galvā piemetot. Katrā ziņā 1x lieki pačurāt paņem vairāk
Es jau TEV izklāstīju blakus rakstā, ko "domāju".Kā arī, izlasi ko es šeit vispār jautāju un ("un (vai)") es teicu, ka konkrēti ES kko pieprasu vai ka konkrēti MAN kkas traucē.Turpini vien stumt savu to demagoģijas uudu un meklēt par katru cenu personisku kašķi.Un manis/pēc Tu vari braukt kaut vai uz 50 vai 69, galvenais ievēro arī PĀRĒJOS Csn pantus vismaz netraucē citiem.
Ievērojot max atļauto uz mūsu ceļiem var sanākt pamatīgi traucēt citiem, kam max àtrums ir “savādāks”.
Labāk pastāsti ko tās max divas minūtes Tev dos?
P.s. Es jau Tev tur - citur uzrakstīju, ka tiesības ir izteikties visiem, neatkarīgi no tā, ko Tu, “kundziņ”, esi iedomājies.
Slimniek,medicīnisko terminu entuziast, izlasi lūdzu manu sākotnējo jautājumu-- kur tur es pielietoju jēdzienu, ka "Man" ir pretenzijas un minēju to, lai kāds man kko "dod"? Kur ir ?
Melis,demagogs, neteiktu izteicienu un nedarītu darbību piedēvētājs! Niku mainītājs un muļķību gvelzējs! Garīgi slima persona, kurai visa diena sastāv no nemitīgas kašķa meklēšanas!
650 rakstīja: Protams, ka katrs kaut/ko muld, skatoties kā viņam no viņa sēdpozīcijas izdevīgāk.Bet drošvien jebkurš ikdienas braucējs tomēr vēlētos sev vajadzīgajā vietā nokļūt ātrāk un tuvāk.
Uz divjoslu ceļiem palielinot atļauto braukšanas ātrumu var sanākt šaize,ceļā pavadītais laiks var palielināties!Pie visā būs vainīgi lēnāk braucošie(fures, traktori),viņus būs grūtāk apdzīt jo pretīm braucošie ir ātrāki.
Mans tas "jautājums" bij kā parasti sarkastisks un retorisks.Par tēmu "kā mūs p*iš". Katrs, no sava "Troņa" skatoties, izsaka kādu sev izdevīgu viedokli.Katrs grib sajusties svarīgs,kaut ko šeit regulēt un noteikt.Bet, ja normāli koleģiāla saruna, tad būtu vienlaikus jāņem vērā desmit un padsmit argumenti.Pie vienota risinājuma tāpat nenonāktu.Tupceļš.
Kā mēs varam zināt, uz cik Katrs brauktu, ja būt atļauts 110? Apdzīšanas iespēju taču nenosaka viens pats tieši atļautais ātrums.Primārais ir pareizas uzvedības principi.Jo uz jebkura ceļa 1kārt ir konkrētā situācija- konkrētais apdzenamais un konkrētā pretimbraucēja ātrums.Vienmēr un visur ir bijuši (un joprojām ir!) pretimbraucēji krietni virs atļautā.Klaja liekulība to noliegt vai reāla tuvredzība to neredzēt. Pie kam, ne jau no vienām apdzīšanām sastāv viss brauciens- gadās arī pilnīgi tukši ceļa iecirkņi.
Ja šodien daudzi vairs neapdzen itin neko (jo uz 86 braucošai fūrei tiešām NEVAR droši tikt garām, nepārkāpjot atļautos 90)- tad pie atļautajiem 110 (varbūt) kāds no viņiem savus paradumus mainītu.
Ja uzskatīt, ka tie tur Vidzemes pašvaldību "runascilvēki" ir Lohi un runā fufeli- tātad, sanāk,ka tādi ir arī tie pārējie vidzemnieki visi komplektā- kuri tos runātājus izvirzīja un deva tiem "tiesības runāt".
Ja kāds mistiskais "ceļa uzturētājs" vai "satiksmes uzraugs" saka ka "neko nevar"- šīs (manā viedoklī) ir sevi sen degradējušas institūcijas, kam "es" neticu nepakam nē.Demagoģija, savas neizdarības attaisnošana un savas dsas piesegšana- tas ir tas "galvenais" viņu darbības algoritms.Jo nav ne sabiedrības kontroles,nedz vairs reāli tādu iespēju.Savu to varenību viņi ir veiksmīgi sev "nogarantējuši".
Pie Medemciema reku revolūcija.BET- tas krustojums taču gadiem ilgi ir bijis podā nolaists.Plūsmas izmaiņas beidzamo gadu laikā nav pētītas.Dēļ citas neizdarības un dēl korķiem citā vietā uzradušies viltīgie navigācijas ierīču iedvesmotie laika ekonomētāji tranzītnieki.Tie tur tiek uzskatīti par nokritušiem no zila gaisa.Nav neviens tas nabaga pi..pētnieks to situāciju "paredzējis".Organizācija tur nulle, nav nedz trajektoriju līnijas, nedz nogrieziena/ieskrējiena joslu, nedz pašu braucēju kultūras un saprašanas savā uzvedībā.No kurienes tai būt, kad visur deklamējam tikai ierobežojumus un jebkurš aicinājums uz žiperīgu darbību tiek tulkots kā pretlikumīgs un visu pasauli apdraudošs.No kurienes tam vidējajam LV braucējam vispār lai rastos iemaņas uzvedībā uz kādas vēl "ātrgaitas" šosejas??
anoagask rakstīja: kur eiropā bez virzienu fiziskas nodalīšanas ir aļauts 110? IMHO nekur, jo frontālā sadursme pie 110 ir game over.
Pie tam plūsma jau tagad iet 100-105 pa 1+1 šosejām
Ja reiz ir diskusijas par to, vai pilsētā vajadzētu atļaut 30 km/h vai 50 km/h, jo ir dramatiska situācija attiecībā uz izdzīvošanas iespējām, tad 90 vai 110 - nu nav tur nekas diži labāks...
Pats es dižais ceļotājs neesmu, bet nu cilvēki man par šādiem ceļiem ir stāstījuši, vien kur - vai nu atceros. Ka tik ne Francijā. Ātrgaitas ceļa zilā zīme, 110 km/h, mezglu jautājums sakārtots. Droši vien arī līknes ir diezgan OK un attiecīgi redzamība - vajadzētu nebūt problēmām ar apdzīšanu.
30 vs 50 ir starpība gājējam, ko notriec.
90 vs 110 ir par pasažieru iespējām izdzīvot; +50% kinētiskajā enerģijā, t.i. ievērojami lielāki spēki frontālā sadursmē.
UK ir 100kmh uz visiem superšaurajiem līkumainajiem lauku celiņiem, bet viņi vispār ir dīvaini.
Vai es brauktu uz 110 km/h ja būtu atļauts?Ar savu auto domāju ka nē,jo viņš ir benzīns un pieci robi, līdz simtam ok, pēc simta jau sāk strebt.Labāk drāzīšu feniņus un desmit minūtes ilgāk pavadīšu ceļā līdz Priekuļiem.
Ir liela daļa leišu, kuru pa autostrādi dudina ar apm.100 km/h. Taupa degvielu
Rīga-Priekuļi(96km).Braucot ar -atļauto ātrumu- ap 1h23min.
Nervozējot(par CP),riskējot apdzīt,lai tiktu ātrāk. 1h17min.
1. variantā patēriņs ap 5.2/100
2. zem 6/100
3. eko režīmā citiem netraucējot 4.6/100
VW passat (CBAB) 2.0 CRDI
Da labi, atrāk braukt izdotos tad ja visi pārstātatu parliecinoši sēdēt lenbraucējiem astē, bet kamēr "vilcieniņi" ir ātrāk braucēju ikdiena - ir dziļi vienalga kāds ir atļautais ārpilsētā, Jā man būtu ērti ja būtu 120km/h uz jebkura ceļa ar labu segumu, bet nu nav - arī nenomiršu.
Mums taču ir statistika no ceļiem ar transporta daudzumiem un samērītiem ātrumiem, tāpat ir posmi ar vasarā atļautiem 100km/h. Derētu papētīt par cik mainās faktiskais vidējais ātrums vasarās un faktisko laika ieguvumu.
Man ir pamatīga aizdoma ka viena daļa tāpat brauktu kā braukuši ar 95-100 tieši dēļ ekonomijas, otri pieturētos pie formulas atļautais+20, tātad pamatīgi palielinātos apdzīšanu skaits-slikti un bīstami.
1,6 benzīna meganei patēriņa starpība starp 100 un 110 bija gandrīz litrs-uz simts kilometriem ietaupītas 6 minūtes maksā litru benzīna.
Ja nav slinkums, vari apskatīties šo:
Tur ir norādītas vietas, kur veikta uzskaite un gan jau kādā simtiņa posmā arī ir. Tad paskaties gada pārskatu un redzēsi, kurā mēnesī kādi ātrumi u.t.t.
Tiesa, ir jau arī visādi faktori, kas to ietekmē - vasarā tāpat brauc ātrāk, iespējami remonti tuvumā un kas vēl ne tik.
Vidzemes šoseja pēdējos teiksim 5 gados vizuāli ir palikusi 'mierīgāka'. Izceļas tikai krievu tūristi - viena daļa, kas skrien, otra, kas uzmanīgi ievēro visus ierebežojumus burts burtā.
Vēl izceļas sestdienas un svētdienas, kad brīvdienu braucēji.
Bet vispār mans klasiskais 90 km meršruts, no pirms 10-15 gadiem bija iespējams veikt 65-70 minūtēs, tagad parasti ir 75 min. Jo satiksme ir lielāka, un smago apdzīšana bieži ir neiespējama.
Jā, krievu ladas un logani brauc izcili uzmanīgi un lēni - vai nu no policijas baidās, vai taupa 2x dārgāko degvielu. Toties premium džipi kā no ķēdes norāvušies.
Pa 10-15 gadiem satiksme ir vismaz divkāršojusies, īpaši fūres. Vienīgais pamatojums jaudīgai mašīnai.
Domāju, ka uzmanīgie ir tie, kas brauc pirmo/otro reizi un uzskata, ka te visiem krieviem galvas griež nost par mazāko pārkāpumu. Ir redzēti pat lepni džipi ar krieviem vien raksturīgo īpatnību - pat ja viņš tev strauji pietuvojas un grib apdzīt, bet ir nepārtrauktā līnija, viņš nogaidīs līdz līnijas beigām un tikai tad. Neskatoties uz to, ka bija redzamība un iespēja.
Pie viņiem par to dikti drāž.
Nepiekrītu, ka tieši beidzamajos gados ārpus pilsētas plūsma būtu divkāršojusies.Ir pamainījusies plūsmotāju specifika, tas gan.Fūru nav vairāk- ja arī viņas kkur kkādā noteiktā laikā un vietā gadās vairāk- tā ir drīzāk sagadīšanās.Šodienas braucējiem ir "aizmirsies" tas 90to gadu plūsmas sastāvs- kur šodienas 87km/h ierobežoto fūru vietā masveidā mauca pārkrauti mežavedēji ar ātrumu VIRS 100km/h! Valdīja visatļautība, turklāt liela daļa toreizējo vieglo bija iespējās ierobežoti mazmotori,daudzi pat krievu ražojuma bezmotori.Bet tie cilvēki gan brauca, gan cits citu apdzina,gan pārvietošanās laiki starp pilsētām bija par kārtu ātrāki- jo lielāks procents braucēju bija pieraduši pie izveicīgas sev un citiem saprotamas braukšanas.
Šodien ierastajā demagoģijas un sev/izdevīgās nepatiesības bīdīšanas laikmetā ir grūti saglabāt objektivitāti.Vēl būtu labs jautājums, kādā braucēja līmenī pirms 20g bija daudzi no tiem šodienas naskajiem spriedējiem un cik reāli viņi "toreiz" spēja novērtēt un cik detalizēti viņi to "šodien" spēj atcerēties.
Krievu braucēji pa Vidz-šoseju senāk "lidoja" gandrīz visi, izņemot ja atsevišķas nabagu fūres ar vienu lukturi un uz trim riteņiem..Jautājums cik kuros laikos ir bijis viņu kopskaits un kāds respekts pret tiesiskumu tiem piemīt šodien,kad arī krievijā jau pierasts rēķināties ar kontroli.Tas vairs nav visiem tik pofig kā agrāk.Ātrie dārgie auto te ierodas lielākoties lietišķā nolūkā un un acīmredzot labi filtrē šejienes situāciju.Tiem ir vnk uzspļaut gan uz saviem, gan jo vēl vairāk uz kkādiem tur mūsu ierobežojumiem.
Katru gadu 5 vai7 % pieaugums pēc lvc sensoru datiem, pa 10 gadiem 2x.
Protams, visvairāk pierīgas svārstmigrācija, bet viabaltica visā garumā ir ievērojams pieaugums
Ļoti skrupulozi nerēķinot, bet pēc satiksmes intensitātes datiem, tieši pēdējo desmit gadu laikā intensitātes pieaugums ir par 25-30%. Ja rēķina gabalos, tad uz lielajām šosejām kur bija Ap 25-30k, tagad ir ~40k. A7 iebraukšana Rīgā, bija 18k, tagad ir 28k. A8 bija 18k, tagad 31k, Jūrmalas A10 bija 38k, tagad 48k. Žēl, ka nav uz vieglu roku dabūjamas vēl senāku gadu statistikas. Vienīgi jāņem vērā, ka ap 12o gadu gandrīz visur bija kritums apjomos, kā arī pirmskrīzes gados 2007, 2008 gada cipari varēja būt 15ā 16ā gada līmenī, jo LVC saka, ka nupat tikai esam sasnieguši un pārsnieguši pirmskrīzes līmeni. Mašīnu paliek vairāk, braucam arī aizvien vairāk, interesanti būtu redzēt CSDD kopējo reģistrēto nobraukumu apjomā pa gadiem, tas arī būtu lielisks pierādījums, tam ka dzīve prasa un atļauj braukt aizvien vairāk. No šī arī izriet tas, ka risinājumi kas pirms 10gadien bija ok, šobrīd vairs galīgi nav ok un ir laiks kaut ko uzlabot, jo ja vien nenāks atkal kāda baismīga krīze, cipari tikai kāps un kāps. Iespējams pat eksponenciāli līdz atdursies pret iedzīvotāju skaita samazinājumu.
"mašīnas paliek vairāk, braucam vairāk".
Jā, mašīnas paliek vairāk, bet vadītāju paliek mazāk. Mašīnu skaits ir neko neizsakošs cipars - reku, piemēram, man pieder trīs reģistrā esošas mašīnas - ne tikai es vienlaicīgi varētu braukt tikai ar vienu, bet tikai vienai arī ir apskate un okta - bet kopskaita statistikā piedalās visas trīs mašīnas... Lielākā braukāšana arī ir nedaudz apšaubāms cipars - diezgan liela iespējamība ka tie, kas agrāk braukāja pa mazpisāniem, nu kursē starp dižo pilsētu un kādu no satelītpilsētām, un tad nu tiem, kas tajos maršrutos kursē, liekas ka mašīnu ir palicis vairāk, lai arī realitātē ir tikai izmainījusies mašīnu un cilvēku koncentrācija.
Te būtu laba CSDD gada kopējā nobraukuma tendence, kas tad arī parādītu paradumus. Ja kādreiz kopā pa gadu nodrillējām x un tagad 1.5x skaidrs, ka arī intensitātes visur augs. Bet tie kas pārorientējušies no Mazpisāni - Mazpisāni vai no vispār nebraukšanas ar auto uz maršrutu Mazpisāni - Rīga, loģiski ka rada ne tikai iedomātu, bet reālu satiksmes pieaugumu ko izjūtām gan ikdienā, gan ciparos. Un tieši šo pārorientāciju vajadzētu parādīt kopējām nobraukuma palielinājumam.
Kāpēc tu esi iedomājies ka braukāšanai uz rīgu automātiski jārezultējas lielākā nobraukumā? Iedomāsimies ka es strādātu 40 km attālajā liepājā un dienā nobrauktu, teiksim, 90 km. Bet kas notiktu ja es izdomātu pārvākties uz dižās pilsētas galu, apmestos kaut kādos pie-dižpilsētas mazpisānos 40 km no tās, un katru dienu braukātu uz dižo pilsētu - mans ikdienas nobraukums pieaugtu vai nē?
Es saku, ka vajadzētu parādīt, nevis automātiski kaut ko pieņemu. Tavs piemērs tiek pieņemts zināšanai, bet to vai tā notiek parāda satiksmes intensitātes dati. Vienos mazpisānos samazinās, citos palielinās. Ja pārsēdies no sabiedriskā, tad tikai palielinās utt. Respektīvi vairākas statistikas jāliek kopā un jāpēta. Domu gan jau saprati.
Protams,ka "aizmirsts" par tiem pirms12tajiem un pirmskrīzes gadiem.Vieglo ikdienas piepilsētas maršrutos protams ir vairāk,jo darbs un mērķis teju visiem tagd ir rīga.Bet arī tas nav vienmērīgi pa visām diennakts stundām.Poļu un leišu un igauņu fūres redzam,bet par kādreiz noslogoto sen paputējušo krievijas virzienu neatceras neviens.Nerunājot senāk par mežavedēju masveida sērgu.Senus datus tagad nekur nevienā goglē ne ar uguni neatradīsi.Tāpat kā par dažu svarīgu LV ceļu tapšanas patieso vēsturi un hronoloģiju. Ja pašlaik ir pieaugums, tas bija Valsts plānotājiem jāparedz sen iepriekš.Par to MĒS kā braucēji maksājām,itin visu ko mums lika.Ne "mēs" plānojām un regulējām nākotni,ne spējām.saprast cik "vajadzētu" maksāt un kur tas paliek.Diplomēti un labi atalgoti dienesti mūsu vietā ar to nodarbojās. Augošajā pierīgā pa 30g viens saulkrastu nāvesceļš uzcelts un ādažu viadukts,bet vairāk mums nekur NAV neviena "jauna" divlīmeņu mezgla! Kāds pamats tagad uzskatīt par šoseju to veco krievulaika projektu,kurš pa pusei ir sen jau rīgā un olainē pilsētā ieaudzis un gadu desmitiem nav ticis idejiski uzlabots?
Kas vispār notiks ar "plūsmu"uz jau tā debilā apvedceļa,kad tur vel tagad tas medusciema virziems pieslēgsies?Ne ieskrieties ne sabremzēties nemākam,ne arī ieskrējienjoslu garums un apvienojums ar bremzēšanas joslu vispār kaut kam "labam" atbilst,bet nee,nu tik buus...
Ja Saulkrastu apeju vispār var nosaukt par Pierīgas problēmu risināšanu. Lai neapvainojās vietējie, bet nu tur līdz Pierīgas statusam vēl nedaudz jāatnāk tuvāk. Tā kā rezumējot, 0 jaunu ceļu Pierīgā, 1 divlīmenis, kurā labais vēstījums sačakarēts ietekmējoties no dažu biznesmeņu žēlabainajiem skatieniem, mēs taču nodokļus nesam, dodiet pa taisno pieslēgties un vēl visus kreisos atļaujiet, savādāk nenopelnīs valsts nodokļus...tā itkā trūktu tanku un citu veikalu kur savus nodokļus atstāt.
Saulkrasti nav pierīgā? www.geo.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/gzzf/Konferences/EGEA/Krisjane_Zira_Rigas_aglomeracija.pdf še, izlītojies - rīgas aglomerācijā ietilpst pat ainaži un aizkraukle, kur nu vēl saulkrasti...
Ok, ne tajā Pierīgā kurā lielākās problēmas briest. Lai gan apskatot linku tur Rīgas aglomerācijā tupa ietilpst tās pašvaldības par kurās deklarētajiem iedzīvotājiem IIN maksā darba devēji Rīgā. Ir dažādi dati, bet nu ne visi dzīvo tur kur ir deklarēti, īpaši ja runa iet par Rīgu. Līdz ar ko, tieši šitādā veidā noteiktā aglomerācija var būt diezgan šķība. Personīgi arī es savam pagastam piešķiru Rīgas aglomerācijas statusu, lai gan tur esmu tikai šad tad pa brīvdienām, bet principā dzīvoju Rīgā.
Bet doma saprasta un pieņemta.
Juglā stabs jau nokrāsots, drīz būs jauns foto.
Satiksmes organizācijas brīnumi
Rīgā un arī citur Latvijā ir daudz un dažādi ceļu infrastruktūras objekti, kur katrs kārtību interpretē pa savam. Bet pēdējā laikā biežāk sanāk braukt gar Grīziņkalnu un Valmieras/Deglava/Tallinas krustojums ir gatavā Indija.
1.) Daudzi no Tallinas ielas labās malas griežas pa kreisi uz Deglava.
2.) Daudz bīstamāks - braucot no Deglava ielas satiksmi regulē luksofors - mūžīgi sarkanais ar papildsekcijām, kas norāda virzienus. (Sk. šeit: goo.gl/maps/6x1Xu4mh9EFMwcKEA ) Papildsekcija, kas ļauj braukt taisni un pa kreisi deg reizē ar zaļo gaismu uz Valmieras ielas, braucot no Pērnavas ielas puses. Ļoti daudzi vadītāji šajā situācijā aizmirst, ka papildsekcijai, degot kopā ar sarkano gaismu, nozīmē dot ceļu no citiem virzieniem braucošajiem (CSN 128. punkts) - šajā gadījumā no labās puses pa Valmieras ielu braucošajiem.
Juridiski jau viss pareizi, bet realitātē bīstams krustojums. Reāli laba vieta, kur iekulties nepatikšanās vai arī saņemt apdrošināšanas kompensāciju.