Šoreiz - nekādu subjektīvu spekulāciju! Lai runā fragments no LV ceļu satiksmes uzskaites sistēmas datiem, kuros pastāvīgi tiek fiksēts ne tikai transporta plūsmas skaitliskais sastāvs, bet arī katras sastāvdaļiņas ātrums. Pavisam – vairāk nekā 60 miljoni ierakstu gadā.
LVC datorsistēmas patreizējā programma gan nespēj atdalīt kravas transporta ātrumu (skaitu izdala). Ja gribam tikai vieglos, varam veikt aptuvenu manevru (visus smagos liekam grupā līdz 90 km/h) manuāli. Un iegūstam sekošu ainu.
Kaut cik ievērojama satiksmes dalībnieku daļa limitu 90 km/h ievēro vien blīvākas kustības apstākļos – Rīgas tuvumā. Apvedceļa tabuliņa rāda – vairāk kā puse te uzvedas lojāli. Tālākās maģistrālēs skats pavisam cits. A2 156. km kontrolpunkts gada laikā nav atradis nevienu tādu. Tas gan nav, kā saka, tipiski. Galvenajās „biznesa trasēs” tauta uzvedas apmēram tā, kā redzam pievienotajā Liepājas šosejas tabulā. Zem limita – ne vairāk kā desmitdaļa. Četras desmitdaļas plauktu augstāk. Vēl trīs – drosmīgi pietuvojas soda punkta robežai (110 km/h). Un vairāki simti gāž, kā saka, neņemot galvā ne soda naudas, ne punktus, ne pat diskvalifikācijas iespēju. Kādi simti. Gada laikā ātrums virs 180 km/h Latvijā kopumā fiksēts vairāk nekā 18 000 reizes...
Tabulas kaut kā negrib apstiprināt vairāku amatpersonu pēdējā laikā izteiktos apgalvojumus par krasu ātruma pieaugumu, masu nihilismu utt. Ātrākais Latvijā neapšaubāmi ir bijis naudīgais pirmskrīzes laiks. 2013. gads ātruma rekordu ziņā netiek ne tuvu 2009. Un būtiski neatšķiras no 2012. Ja nu vienīgi varam saskatīt neliela pilotu skaita pārcelšanos no grupas 100-110 uz nākamo augstāko. Vairākuma kontrolskaitļi ir nemainīgi.
Gan ātruma, gan citu likumpārkāpumu uzraudzības teorijā plaši pazīstams tā sauktais 85% princips. Labs un reāli kontrolējams esot tikai tas noteikums, kuru akceptē šie 85 procenti pilsoņu. Pat dižvalsts Amerika savos satiksmes pētījumos konstatē, ka represīvu spēku lielākās sabiedrības daļas nobremzēšanai viņiem nepietiek, un savās policijas instrukcijās aicina oficierus pievērsties 15 procentiem ekstrēmu izlēcēju.
Tādēļ interesantākais no Latvijas tabulu pētīšanas šķiet 85% mērlentas izmēģināšana. Uz minētā Rīgas apvedceļa tā sarkano līniju novelk mazliet zem simta. Liepājas šosejā – mata tiesu virs 110. Un nav te ko brīnīties – jau daudzus gadus ātruma kontrole Latvijā bijusi gauži skraja. Un arī toleranta. Izaugusi vesela paaudze braucēju, kuri par galveno uzskata savu izvēles un komforta līmeni, nevis formālus noteikumus.
Foto: Auto akadēmija
Es nesaprotu, kāpēc kravas transportu izmet no rēķiniem? Tas ko - nekustas pa ceļu un neietekmē pārējos? Brauc pa grāvi?
ja pareizi sapratu, tad 90% krafas transports fiziski nespēj pabraukt ātrāk par 100 km/h
Jāzin un jāmāk apieties ar kravinieku ( fūri), pats esmu pa Liepājas šoseju uz 143 vilcis ar fūri.