Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
Šodien pirmo reizi tuvplānā apskatīju VW ID3, jo tas stāvēja pie mūsu pagastnama. Es biju šokā - tā kaste stāvēja blakus C6 urodam [alraudam] un bija vienos izmēros - jauna golfa klases elektrokaste vienos izmēros ar 15 gadus vecu A6!
msh rakstīja: Šodien pirmo reizi tuvplānā apskatīju VW ID3, jo tas stāvēja pie mūsu pagastnama. Es biju šokā - tā kaste stāvēja blakus C6 urodam [alraudam] un bija vienos izmēros - jauna golfa klases elektrokaste vienos izmēros ar 15 gadus vecu A6!
Daudz esi dzīvē palaidis garām. Mūsu platuma grādos jau sen neviens nevēlas braukt ar ceļiem pie ausīm. Tā nav nekāda elektroauto īpatnība. Erī Eiropas dienvidos pie tava minimālisma vēl turas tikai franči atsevišķos reģionos. Arī Itālijā un Spānijā SUV jau ir norma un visas stāvvietas ir tiem gana piemērotas.
Valodnieks. Allroad, karbona divritenis un citi vārdi.
---------------
Protams, ka ražotājs būvēs arī tādus auto, kas pēc citiem parametriem - izmēra, klīrensa, ārējā izskata atgādinās ierastos iekšdedzes dzinēja auto. Būvēs arī tādus, kur uzreiz skaidrs, ka tas ir citāds auto, nekā iepriekšējie.
msh rakstīja: Šodien pirmo reizi tuvplānā apskatīju VW ID3, jo tas stāvēja pie mūsu pagastnama. Es biju šokā - tā kaste stāvēja blakus C6 urodam [alraudam] un bija vienos izmēros - jauna golfa klases elektrokaste vienos izmēros ar 15 gadus vecu A6!
Daudz esi dzīvē palaidis garām. Mūsu platuma grādos jau sen neviens nevēlas braukt ar ceļiem pie ausīm. Tā nav nekāda elektroauto īpatnība. Erī Eiropas dienvidos pie tava minimālisma vēl turas tikai franči atsevišķos reģionos. Arī Itālijā un Spānijā SUV jau ir norma un visas stāvvietas ir tiem gana piemērotas.
Tu kā parasti esi domu palaidis garām. Mūsu platuma grādos tevis aprakstītā iemesla dēļ jau sen pērk golfus un passātus, un polo redzami ļoti minimāli - kamēr te ir stāsts par to ka golfa klases ID3 ir nenormāli liels - smags arī, protams.
P.N. Tevis nosauktā "nevēlēšanās" gan ir ar citu iemeslu - tā kā pie mums iecienīts pirkt lietotas mašīnas, tad attiecīgi pērkot desmitgadīgu mašīnu ir daudz vieglāk nopirkt lielāku un/vai krutāka ražotāja mašīnu.Šī paša iemesla dēļ pie mums ir tik liela proporcija ar aužiem, fofāgeniem un behām, tajā skaitā pie mums mēdz diezgan jūtamās proporcijās savākties mašīnas kuras rietumos bija retas - teiksim, C4 A6 2.5 TDI quattro patiesībā uzražoja diezgan mazu eksemplāru skaitu [pret kopējo 2.5 TDI eksemplāru daudzumu] - pie mums 10 gadus atpakaļ tāda mašīna bija diezgan izplatīta un relatīvi viegli nopērkama...
Nu tad skaidro vēlreiz, joprojām nespēju tavu domu uztvert, jā saki ka tā ir savādāka, nekā esmu sapratis. Kāds ir tavs objektīvais arguments saukt SUV izvēli par "modīgu"?
Man jau arī liekas, ka daudziem vienkārši ir iestāstīts, ka lielāks ir labāks. Pirms kāda laika, pārvedot šādas tādas mantas, vairākām iesaistītajām personām bija liels pārsteigums praksē noskaidrojot, ka Mitsubishi ASX nekādi nav iespējams ietilpināt to pašu lietu daudzumu, kurš pirms tam vests G Astras hečbekā
darklight rakstīja: Man jau arī liekas, ka daudziem vienkārši ir iestāstīts, ka lielāks ir labāks. Pirms kāda laika, pārvedot šādas tādas mantas, vairākām iesaistītajām personām bija liels pārsteigums praksē noskaidrojot, ka Mitsubishi ASX nekādi nav iespējams ietilpināt to pašu lietu daudzumu, kurš pirms tam vests G Astras hečbekā
Nopietni? Piesaukt Mitsubishi ASX, runājot par lieliem auto?
Un lielāks ir lielāks, nevis labāks. Ja kādam vajag mazu, tad lai priecājas par mazu un tas mazais būs labāks. Tikai nevajag mēģināt visiem iestātīt, ka tas ir vienīgais pareizais izmērs.
Man kolēģijas pirms laiciņa paņēma svaigu BMW X2, pilnu komplektāciju - nu.ļoooooti smuks un "garšīgs", bet kad es iekāpu salonā - regulē kā gribi sēdekļus un sēdi "kur gribi", es tajā auto knapi ievietojos ar saviem 185cm ... Bet kolēģis ir ļoti maza auguma, un viņam tas auto "kā uzliets" ...
darklight rakstīja: Man jau arī liekas, ka daudziem vienkārši ir iestāstīts, ka lielāks ir labāks. Pirms kāda laika, pārvedot šādas tādas mantas, vairākām iesaistītajām personām bija liels pārsteigums praksē noskaidrojot, ka Mitsubishi ASX nekādi nav iespējams ietilpināt to pašu lietu daudzumu, kurš pirms tam vests G Astras hečbekā
Tur tajā disciplīnā jautri ierakstās arī Pajero un Discovery 3.Tā sacūkot salonu, ka ietilpība atbilsts mazās klases hečbekam, ir jāprot.Viegli vispārinot šķiet, ka cūkošanās ar tilpumu sastopama pārsvarā visos SUV un protams, Opel Insignia
Principā Londonā tas jox ir "waste of time" - infrastruktūra ir galīgi garām velosipēdistu vajadzību nodrošināšanai. Kājamiešanai un "lēniem lisapēdiem"- jā tas tur strādātu ...
Klikbaitīgi vai ne, tas drusku jautājums ne pēc būtības, jo tā sistēma kas eksistē LV absolūti izskatas pēc tieši tāda appisiena, un + tu vēl "laimīgs" staigā ar savām tukšajām pudelēm ...
Un visa tā savākšana automātos ir radijusi vēl papildu izmaksas ar ļoti apšaubāmu ekoloģisku jēgu ...
Man stiklu, PET un HDPE savāca pa tiešo pie mājas, un tas konteiners jorpojām tiek lietots, bet mērkaķošanas ar 10 centiem turpu un šurpu - ir kaitinoša + izmaksas veids ka tu vari pa lielam to tikai lietot tuvējā veicī kur tas sūda automāts ir uzstādīts arī ir kretīnisms.
P.S. man tehniski pie pakaļas - nenomiršu, bet nestāstat ka tam ir kāds sakars ar ekoloģiju ...
1. Vai auto tukšgaitā degvielu dedzina? Būsi pārsteigts, dedzina gan... Un vēl pārsteigtāks - to pašu dara TEC. Tikai nevis vienkāŗši tukšgaitā ar minimālajiem apgriezieniem, bet gan ar "pedāli grīdā", gaidot startu.
2. Jā, protams, mazāk, kā slodzē, bet proporcionāli daudz vairāk, kā auto tukšgaitā.
3. Balansējoša sistēma NEVAR darboties ar pilnu gāzi - ir jābūt nodrošinātai jaudas rezervei. Salīdzinot ar auto - brucot optimālā ātrumā ar kruīzu, ir jābūt jaudas rezervei, lai apdzītu. Bet saules paneļu gadījumā - vienkārši jāstāv ar ieslēgtu dzinēju, dedzinot degvielu tukšgaitā.
P.S. zem ši attīstītāja ir apvienoti "pasaules brīnumu" projekti, kā 105 jūdžu garā pilsēta - mūris utml. Ja šausmīgi ticat šīm idejām - ir iespēja "investēt" ... un pie reizes gūt neatsveramu dzīves pieredzi ...
P.P.S. kā smejies zaļā idiotisma viens no atbilstītājiem ir Aramco ...
Patērētājam tiek piedāvāts atsevišķs teksts par to, ka slikto Saules bateriju radīto traucējumu dēļ gāzes ģenerācija jātur nevis vienkārši tukšgaitā ar minimālajiem apgriezieniem, bet gan ar "pedāli grīdā", gaidot startu.
Patērētājs jau pirms tam bija šaubīgs, nezinošs un te viņš dabū apstiprinājumu.
Viņš taču neko nezin un nerēķinās, kā atšķiras degvielas padeve auto vai gāzes turbīnai, uzturot apgriezienus ar kompensējamo slodzi un bez kompensējamās slodzes.
To, ka viena 10kW sistēma gadā saražo 10 megavatstundas gadā un kā to sarēķināt ar vairākiem ražotājiem un visu sistēmu, tas patērētājs arī parasti nezin.
Jā, ākst. TEC "tukšgaita" nekādi nav ar minimālajiem apgriezieniem, bet ar precīziem apgriezieniem, kas ir sinhronizēti ar tīkla frekvenci, vienlaikus uzturot nepieciešamo tvaika spiediena un plūsmas rezervi, kas pieprasa nepārtrauktu tvaika noplūdi kondensatorā, lai to nekavējoties pēc vajadzības varētu pārslēgt uz turbīnu momentānai slodzes kompensēšanai. Auto analogs tam būtu stāvēt ar apgriezieniem netāku no "redlaina" - kas nekādi nav tas pats, kas "vienkārši tukšgaitā ar minimālajiem apgriezieniem".
Pats visu laiku mēģini ar saviem meliem kādam galvu sajaukt un pārmet to citiem.
Viņš Saules enerģijas ražošanu un balansēšanu saliek kopā kā nu kuram sanāk. Ir arī tādi, kas domā, ka ražo no tās Saules kaut ko, neražo, tik un tā jādedzina tā gāze. Cik un kā un par cik to uzlabo jaunie sinhronie kompensatori, tāds patērētājs nezin.
Tas viņam tāds kaut kāds nesaprotams un dārgs projekts.
Un kadēļ tu tam paterētājam melo par to, kas ir sinhronie kompensatori? Tiem nav nekāda sakara ar balansēšanu un to, ko saules elektrība nodara tīkla stabilitātei. Tās iekārtas ir paredzētas pekšņu atslēgumu aizsardzībai un spēj noturēt tīklu vien uz dažām sekundēm, līdz nostrādā citi aizsardzības automātikas mehānismi.
Un kādēļ melo par to, ka tā gāze nav tik un tā jādedzina, ja tas ir tieši tas, ko nozīmē balansēšana ar gāzes TEC - un citu mums nav. Piedevām - mums ir ļoti maz TEC, kas nozīmē, ka to noslodze saules parku balansēšanai pieaug ārkārtīgi strauji - faktiski mēs savu tīklu paši garantēti balansēt nespējam. Visticamāk Krievijas atslēgšanās, kas var notikt tikpat ātri kā atkāpšanās no Hersonas, mums nozīmēs uzzināt to, kas ir "blackout" un ne reizi vien - pašlaik pārslēgšanās uz Poliju ārkārtas režīmā var aizņemt kādu laiciņu.
Ir arī tādi, kas domā, ka ražo no tās Saules kaut ko, neražo, tik un tā jādedzina tā gāze. Cik un kā un par cik to uzlabo jaunie sinhronie kompensatori, tāds patērētājs nezin.
Kādēļ atkal melo? Jaunie sinhronie kompensatori ir domāti dažas sekundes gariem atslēgumiem, lai nodrošinātu laiku pieslēgties rezerves sistēmām, nevis tīkla balansēšanai! Un gāze IR jādedzina pa tukšo tikmēr, kamēr saules paneļi ražo - tieši to problēmu tu vēlies noslēpt.
Cik gāzes tērē, vienkārši uzturot apgriezienus, lai saglabātu 50Hz frekvenci.
Cik tērē pie maksimālas kompensācijas.
Kāda ir procentuālā attiecība.
Kāda ir attiecība starp Saules saražoto apjomu un kompensācujai iztērēto gāzes apjomu.
Kā šos skaitļus ietekmē sinhronie kompensatori.
---------------
Vārdkopa - Cik un kā un par cik to uzlabo jaunie sinhronie kompensatori - attiecas uz kompensācijai izmantojamo gāzes apjomu. Vai kompensatori to samazina.
Uz šādiem jau to pasaules valdnieku plāni balstās. Uzmauc rozā brilles un tik uz priekšu. Lai izlasa kaut klasisko Herberta Velsa "Laika mašīnu" - varbūt nāks apjausma par cēlo ideju ēnas pusēm.
Dumjš vai izliecies ??? Kādi vēl pasaules valdnieki, vienkārši liels bars muļķu kuri pavelkas uz to ko šamiem pasniedz no augstas tribīnes. Ja visai tai muļķu bandai uz pirkstiem parādītu kādas muļķības tiek stutētas ar "tautas atbalstu", un tā tauta sāktu domāt, tad "glavas" paši stundas laikā aizmirstu par visām inciatīvām ...
Probēma ir tikai muļķu skaitā un "pareizā finansējuma piesķiršanā" ...
Nē. baisāk gan. Nevienam seno laiku komunistam - čekistam pat sapņos nerādījās šodienas tehnoloģiskās iespējas. Cilvēkam ar nejauku iztēli un tikpat nejaukiem nodomiem šodien ir tādas iespējas......
Kas būtu vajadzīgs parastam auto braucējam, lai tas 1 reizi nedēļā izmantotu sabiedrisko transportu, tādējādi samazinot degvielas patēriņu, sastrēgumus pilsētā un piesārņojumu?
Man nevajag luksus trolejbusu. Man derētu jebkurš hlams, kurš nogādātu mani no punkta A līdz punktam B man vēlamajā laikā ātrāk vai tik pat ātri kā es varu aizbraukt ar auto. Bet man vajadzīgajos maršrutos es sabiedriskajā transportā zaudētu katru dienu stundu vai pat divas no savas dzīves.
Lai sabiedriskais transports pārvietotos ātri. Bet tā nav prioritāte pilsētas sabiedriskajam transportam, prioritāte ir aptvert iespējami daudz iedzīvotāju.
Ilustrēšu ar 2. tramvaja piemēru vēsturiskā skatījumā: Kādreiz tas bija Zasulauks - Čiekurkalns pa maksimāli taisnu maršrutu. Pēc tam ieviesa līkumu ap Uzvaras parku, laikam pēc vienošanās ar Maskavu "pieminekļa cienīšanas" sakarā. Pēc tam maršrutu apgrieza un ieviesa gauso apgriešanos pretējā virzienā ap Centrāltirgu. Pēc tam piebūvēja Tapešu ielas galu, bet Zasulauka pietura joprojām ir "habs" un tramvajs tur kādu laiku stāv. Bez tam tas ir viens no Rīgas tramvajiem ar lielāko intervālu, apm. pusstunda.
Nu, ko tu par tiem dažiem procentiem uztraucies ? Nav tak Grētai jāatskaitās :-/ Ātros maršrutus varētu izveidot, bet to nedarīs. Piemēram, iespējams uztaisīt maršrutu Imanta -Ziepniekkalns, pa Akmens tiltu līdz krastmalai, krastmalā izkāpj visi, kuri dodas uz centru, pa krastmalu taisni līdz Salu tiltam un pa to uz Ziepniekkalnu. Neiegriežoties centrā. Bet tūlīt pacelsies jautājums: kā tā, tik tālu līdz Centrāltirgam, Autoostai un dzelzceļa stacijai, tur tak gandrīz 500m jāiet. Un, ja nu reizi nedēļā vēl cilvēks ar īpašām vajadzībām brauc ?
Te jau visu pateica - primāri ātra nonākšana galapunktā. Nākošais - pietiekami izvērsts tīkls, lai visur tiktu. Ne jau visās mašīnās brauc viens cilvēks. Mēdz pārvietoties ģimene, pa ceļam izsēdinot vienu, otru u.t.t
Tad vēl - visvisādi bomži, pārbāzti sabtrani - tas arī nekādā ziņā nevilina nevienu.
Savulaik Ķīpsalā studēju un viens čalis no grupas uz Ziepniekkalnu devās šādi - pāri Daugavai, tad uz nākošo sabtranu, tad atkal pāri Daugavai uz Ziepniekkalnu.
Viņš bija dzimis rīdzinieks, gluži apsviedīgs cilvēks un nevarētu teikt, ka viņš nezinātu maršrutus un braukātu kā dunduks. Kad pajautāju, viņš atteica - nekā ātrāka nav.
KAd mācījos LU, tad starp Zeļļu ielu (Āgenskalns) un jebkuru LU fakultāti staigāju tikai ar kājām ( ja vien sniegs joprojām bija izbrienams), tāpat uz darbu Vecrīgā. Sab. trans negāja un neiet tik bieži un tik ātri lai būtu jēga to izmantot, tas pats kad jau bija auto un Valdmāra/Duntes Skanstes/Upes krusta staigāju uz V-Rīgu, pat tad kad bija auto - bieži ātrāk ar kājām ( jo auto bija grūti noparkot centrā) ...
Un kā būtu ar šādu klimata reāliju apspriešanu, kur reālās dzīves notikumi diezgan radikāli atšķiras no "pārkaršanas" klimatiskajiem modeļiem :
P.S. tas nonozīmē ka klimatiskās pārmaiņas nenotiek, vai ka nenotiek globālā sasilšana, tas tikai nozīmē ka mēs joprojām daudz ko nezinam un nesaprotam ...
imzz rakstīja: Nu, ko tu par tiem dažiem procentiem uztraucies ? Nav tak Grētai jāatskaitās :-/ Ātros maršrutus varētu izveidot, bet to nedarīs. Piemēram, iespējams uztaisīt maršrutu Imanta -Ziepniekkalns, pa Akmens tiltu līdz krastmalai, krastmalā izkāpj visi, kuri dodas uz centru, pa krastmalu taisni līdz Salu tiltam un pa to uz Ziepniekkalnu. Neiegriežoties centrā. Bet tūlīt pacelsies jautājums: kā tā, tik tālu līdz Centrāltirgam, Autoostai un dzelzceļa stacijai, tur tak gandrīz 500m jāiet. Un, ja nu reizi nedēļā vēl cilvēks ar īpašām vajadzībām brauc ?
Nu, ja šo ideju kāds tā kārtīgi attīstītu, tur kaut kas arī varbūt sanāktu.
Tiem 500m varbūt atrastu atsevišķu risinājumu.
Grētai mums nekas nav jāpierāda, kaut kādus, labākus vai sliktākus projektus ieviesīs šā kā tā, tāpēc būtu vēlams sabiedrībai iesaistīties derīgās aktivitātēs ar tiešām derīgām iniciatīvām, kamēr visādi citādie nav ieviesuši savējos, ne tik labus projektus.
WALA rakstīja:Un kā būtu ar šādu klimata reāliju apspriešanu, kur reālās dzīves notikumi diezgan radikāli atšķiras no "pārkaršanas" klimatiskajiem modeļiem :
P.S. tas nonozīmē ka klimatiskās pārmaiņas nenotiek, vai ka nenotiek globālā sasilšana, tas tikai nozīmē ka mēs joprojām daudz ko nezinam un nesaprotam ...
Tas ļauj vienkārši jebkuru reāli risināmu problēmu nopļurzāt didaktiskos strīdos un tam mums meistaru pietiek. Krāsainus, grafiski smukus video var salikt cik tik vajag. Emocionālus stāstus, kā iekšdedzes dzinējs visu ko cilvēcei darīja pieejamu un ar dubultdomu, ka tāpēc to nevar kritizēt NatGeo uzņems, cik tik nevajag.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2