- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Visādas sarunas par pasaules politiku
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=16
Šeit tādi teksti iederētos labāk.
msh
WALA rakstīja: Par PSRS - pārdots man nav nekas, bet arī tajā laikā dzīvoju bēdu nezinādams, bet jā zinu kā citiem takā greizajā valstī gāja arī sūdīgi. Tam laikam mums bija lieli "blati" praktiski visur, izņemot varbūt pie auto iegādes ne, ar ģimeni tirgojām dārzeņus, ar neretiem braucieniem uz Ļeningradas tirgu ar pilnu "fūri" un ne to pašu tukšāko pagrabu. Jā bija arī sīkajiem pa reizie ko pastrādāt. Man personīgi nav nevienas sliktas atmiņas. Nē to valsti man atpakaļ nahren nevajag, tā ir iekārta kas pati sevi sagrauj izņemot varbūt gadījumus,
kad diktators a la Staļins visus īsā pavada tur, citādi tā sistēma pie mums strādāt nevar.
Ja jau tu saki ka to iekārtu mums nevajag, tad kāpēc pats fano par demokrātiem? Tā saucamie liberāļi, pie kuriem pieder arī demokrāti, no komunistiem atšķiras tikai ar to kā tikt pie varas - komunisti vispirms ar brutālu spēku sagrāba varu un tad izveica darbības lai nodrošinātu varas palikšanu savās rokās - liberāļi darbojas demokrātiskas sistēmas ietvaros, veicot vajadzīgās sabiedrības izmaiņas lai ievēlēti tiktu viņi - māca pareizo vēsturi un pareizo domāšanas veidu skolās un universitātēs, ar kaut kā atmešanu uzpērk kaut kādus vēlētāju slāņus, ielaiž visādus imigrantus, kuri pēc tam lielākoties kļūst par viņu vēlētājiem, panāk lielāku vai mazāku cenzūru, un tā varētu turpināt.
Par universitāšu kvotām tu kaut ko neesi sapratis. Es par to dabas parādību, par kuru ir dzirdēts šur tur rietumos - iestāties universitātē dabū tikai tie, kam augstākās atzīmes - bet paņem uzliek ka, teiksim, kursā 20 purniem jābūt melniem, tb garantē tās vietas cilvēkiem ar melnu ādas krāsu, neatkarīgi no tā, kā viņu atzīmes attiecas pret pārējajiem - no kā pēc tam attiecīgi cieš mācības...
Par imigrāciju - pirmā doma izlasot to tavu tekstu - bļin, tu spēj domāt arī par kaut ko citu kā tikai naudu?! Palasot šajā forumā tādu kā tu, tekstus, es tiešām nebrīnos kāpēc eiropas politiķi ir tikuši tik tālu un valstis un tautas tik tālu nodzīvojušās - ja tā vietā lai uztrauktos par savu tautu un savas tautas demogrāfisko stāvokli, uztraucas par ekonomiju... Tas tā, subjektīvais moments. Objektīvais moments - jeņķu situācija - imigrantu nācija, kura teorētiski un idejiski spēj asimilēt visus tos imigrantu barus. BET ir viens maziņš sīkumiņš - valstij vajag noteiktu veidu imigrantus, un visas normālas valstis savas robežas kontrolē. Un ASV dod gadā 1 miljonu imigrantu vīzu, cilvēkiem, kuri tiek uzskatīti par derīgiem. Tad kāpēc tev šķiet pieļaujami pieļaut nelegālo imigrāciju? Kam vajag nelegālos imigrantus? Pats gribētu dzīvot kādu bandu pārņemtā rajonā?
Tas par ASV. Eiropā ir bēdīgāk - eiropā ir normālas nacionālās valstis, nevis kaut kādas imigrantu jaukteņvalstis - te nemaz nav diskusijas, kāpēc imigrācija ir slikta, sevišķi pie tā ka pamatā imigranti ir musulmaņi.
WALA
19.09.2019 21:34
Kādā bandu pārņemtā rajonā, tu zini ka šī problēma ir saistīta tiešā veidā ar to kā mēs attiecamies pret citu ādas krāsu? Segregācija rodas apkāttējās attieksmes dēļ, un reizēm ar stulbu politiķu dēļ.
Un cik ērti ir tupēt un sūkt alu un bļaut pilnā rīkle ka imigranti ir slikti, un patiesībā neko nerisināt, un nedod dievs ka situācija mainīsies un būsim spiesti stiep savas pakaļas prom no savas zemes(tikai tas var galīgi nebūt tas iemesls kurs msh pirmais iešausies prātā).
MMX rakstīja:
Bradypus rakstīja: Kāds tam sakars ar kaimiņu ciemu? Un kads ar darba stundām? Pirmajam nekāda sakara ar naudas kopumu, otrais vispār bezgalīgs. Jebkuras naudas kopējais apjoms ir galīgs un to papildināt (drukāt) var tikai tās izdevējbanka. Un piedrukāšana nozīmē tūlītēju šīs naudas turētāju aptīrīšanu par attiecīgo summu drukātāja labā. Tā kā visas centrālās bankas, izņemot ASV, ir valdības kontrolē, tad tā ir slēpta nodokļu iekasēšana varas vajadzībām, bet par to, kas pelna no Federālo rezervju piedrukāšanas tev derētu painteresēties jo īpaši. Ja nespēj saprast, iedomājies, ka tev pašam būtu iespējas drukāt naudu. Vai tad tu aptvertu, ka ar to tev ir iedotas tiesības atņemt jebkuram, ko vien tev ienāk prātā, "godīgi samaksājot" - jo konkrētais upuris taču samaksu būs saņēmis.
Labi, neaizgāja iepriekšējais piemērs pamēģināsim savādāk - Elons Masks vienu rītu atbrauc uz manu tālo lauku miestu un pasaka, ka viņš uz turieni pārcels to pašu twitter ar visiem darbiniekiem saglabājot viņiem ASV algas. Visa pārcelšanās notiek tikai uz uzņēmuma peļņas rēķina bez kredītiem un valsts iejaukšanās. Vai šādas korporācijas bāzēšanās manā ciemā ar ~2000 iedzīvotājiem, tuvējā reģionā radīs inflāciju, vai arī nebūs nekādu seku jo inflāciju rada tikai naudas printēšana nevis tirgus procesi?
Tava kļūda ir teikumā "Visa pārcelšanās notiek tikai uz uzņēmuma peļņas rēķina bez kredītiem un valsts iejaukšanās." Kā tieši tu to iedomājies, pārceļoties no USD (federālajām rezervēm) uz EUR (ECB) jurisdikciju un "saglabājot viņiem ASV algas" citā nodokļu administrācijā un darba tiesisko attiecību regulējumā? Un kādēļ tev tik ļoti gribas jaukt reģionālas cenu starpības, ko veido pieprasījuma/piedāvājuma elastības trūkums (tādas eksistē jebkur - kaut vai starp Rīgu un Salaspili) ar bāzes valūtas inflāciju, kas ir universāla visiem, kas to izmanto? Lai noslēptu naudas drukāšanas patieso dabu? Kā interesēs?
Inflācijas definīcija Okfordas vārdnīcā: "a general increase in prices and fall in the purchasing value of money."
Es te, ar vienkāršiem piemēriem, cenšos paskaidrot principu, ka lokāli inflāciju var radīt arī ārējas naudas plūsmas vai kaut kādi specifiski apstākļi. Tajā pašā Rīgas/Salaspils piemērā - fiksētas cenu atšķirības ir viena lieta, taču ja tu paņem Salaspili kā atsevišķu ekonomisku sistēmu, tu vari aprēķināt inflāciju arī Salaspilī un salīdzināt to ar inflāciju valstī vai Rīgā, un šajos datos būs atšķirības, kas izriet no iedzīvotāju skaita, ekonomiskās aktivitātes, utt.
Tā "inflācija" par ko tu cepies ir nevis pati inflācija, bet gan veids kā centrālās bankas kopā ar komercbankām inflāciju izmanto savām vajadzībām, beigās radot tos pašus NĪ burbuļus, mahinācijas ar vērtspapīriem, utt. Valsts, redzot iztrūkumu budžeta ieņēmumos, uzdod centrālajai bankai printēt naudu "ekonomikas stimulēšanai" un vai nu valsts pati šo naudu novirza nozarēm pa tiešo pabalstu vai pasūtījumu veidā, vai arī dod šo naudu komercbankām lai tās tad caur kreditēšanu veicina ekonomisko aktivitāti. Praktiski tā nauda visbiežāk nonāk būvniecības nozarē infrastruktūras vai NĪ objektu būvniecībai. Parādoties pieprasījumam celtniecības nozarē sāk augt algas jo ir jānosedz pieprasījums pēc cilvēkiem, savukārt citas nozares ir spiestas celt algas lai cilvēki neaiziet uz celtniecību. Tā kā aug algas, aug arī pieprasījums pēc precēm, kas nozīmē inflāciju. Ekselī viss ir kārtībā, ekonomika aug, cilvēki priecīgi, ar varu apmierināti. Problēma visā šajā sistēmā ir tieši tas, ka parādoties lielām naudām no valsts puses, sākas spekulācijas gan komercbankās gan NĪ attīstītāju kantoros, kā rezultātā process strauji aiziet šķērsām (skat. Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus problēmas). Ja mahinācijas netiek ierobežotas, tad vienā brīdī tie paši NĪ attīstītāji sāk tirgot tukšu gaisu turpinot pumpēt inflāciju, līdz vienā brīdī tiek sasniegts punkts, kad pircējam to dzīvokli vairs nevajag (piedāvājums pārsniedz pieprasījumu), attīstītājam bez jauniem pasūtījumiem beidzas nauda, paraujot līdzi arī banku, savukārt valsts ierauj gan banku parādus gan nodokļu ienākumu kritumu, jo bez darba palikušie celtnieki cenšās taupīt naudu, kā rezultātā sākas deflācija. Un kā valsts risina savus iztrūkumus budžetā? Pareizi - aizņemoties vai pieprintējot vēl naudu. Un te tad mēs nonākam pie tās greizās sistēmas par ko tu te cepies.
"of money"!!! izlasi pats vēlreiz savu definīciju un parādi man to lokālo naudu.
Tev izmisīgi lokālas cenu atšķirības (PCI) gribas saukt par inflāciju. Bet beigās pats māki nosaukt patieso problēmu: "Un kā valsts risina savus iztrūkumus budžetā? Pareizi - aizņemoties vai pieprintējot vēl naudu." Kļūda ir tikai tajā "vai" - valsts "aizņemšanās" nozīmē to izdarīt no kāda, kas to pieprintē. Valstis neaizņemas reālu naudu - tā "pieprintē", de facto vienkārši šo vērtibu atņemot attiecīgās aizņemtās valūtas turētājiem, kuri nekad to atpakaļ nedabūs. Parāds tiks atdots "drukātājiem-aizdevējiem", kas to paturēs sev, nevis iznīcinās vai atdos tiem, kam atņēma.
Es padodos, man vairs nav argumentu kā cilvēkam pastāstīt, ka nav vajadzīga lokālā nauda lai būtu inflācija lokālā reģionā. ASV štati arī katrs printē savu dolāru ka viņiem inflāciju mēra pa štatiem? www.jec.senate.gov/public/index.cfm/republicans/2022/7/state-inflation-tracker-may-2022
Tālāk par PCI - ja tu ar to domā patēriņa cenu indeksu, tad rekur tev citāts no Latvijas oficiālās statistikas portāla: "Patēriņa cenu indekss (PCI) atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā. PCI mēra vidējā cenu līmeņa izmaiņas iedzīvotāju patēriņā nozīmīgākajām precēm un pakalpojumiem (fiksētam patēriņa grozam). Latvijā šis indekss tiek lietots kā galvenais inflācijas rādītājs." stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/paterina-cenas/2296-paterina-cenu-indekss
Tad kā sanāk - Latvijā PCI lieto kā galveno inflācijas rādītāju, bet tavā izpratnē tā nav inflācija? Tad kas ir inflācija?
Nevajag padoties, jāizsakas tikai stipri vienkāršāk, citādi ir kadri kuri ar nolūku pārpratīs un sagrozīs jebkādu domu, un jamie tikai cer ka viņu sviests kādam kaut kur aizķersies. Tas nekas ka paši neko daudz par ļoti daudzām lietām ne velna nezina, neizprot un nekad tālāk par savam dzīves redzējumam atbilstošu "atbilžu" meklēšanu nepapūlēsies."
Tiesa reizēm savu laiku ir iespējams piepildīt jēgpilnāk nekā diskutējot ar "patiesības nesējiem" ....
Bradypus rakstīja: Un kur tie nākamie 50 pircēji dabū tos zelta gabalus? Atņem pirmajiem? Bet tad jau pirmie paliek bez un zelta gabali joprojām ir 50. Grozi kā gribi - inflācija ir tikai un vienīgi kopējā naudas apjoma palielināšana, ko var izdarīt tikai centrālā banka, to "piedrukājot". Ja naudas apjoms ir galīgs un vara, kam tieši šī iemesla dēļ vajadzēja aizstāt zelta standartu ar drukājamu naudu, to nedrukā, nekāda inflācija nevar iestāties.
Šī ar līdz galam nav pareiza tēze ka inflācija nevar iestāties, tā var iestāties. Hipotētiski, ja izrādīsies ka tam pašam zeltam principā nav noieta ( nevienam nahren to nevajag), tad tā vērtība kritīsies un no tā maksimāli centīsies tikt vaļā iespēju robežās nopērkot to kam vērtība nekritīsties vai pēc kā ir pieprasījums/vajadzība, vai vērtība kritīsies ne tik strauji un tas nebojājas. Jo ir pilnīgi pofig kāda ir "naudas vienība", ja kaut ko varēs iegūt arī bartera ceļā, tad ierobežotas "naudas" pieejamības apstākļos tiks atkaliedibināta "tieša maiņa", kas pēc būtības nav nekas jauns vai "izzudis". Tā ka arī naudas drukāšana patiesībā nav "bezizmēra", to var darīt tik ilgi, kamēr naudai ir uzticamība, vai tai ir segums ekonomikā. Tādēļ arī mēģina regulēt naudas apriti ar procentu likmēm utml., lai neizrādītos, ka vienā "optimisma uzplūdā" visādu štruntu saražots un sapirkts ir tik daudz, ka sekojošā laika periodā kaut ko pārdot ir vispār neiespējami, jo nevienam neko vairs nevajag un ražotājiem ir prasti jābankrotē ... Savukārt attiecīgi piedrukā tad kad redz ka ekonomikai vajag un ir kur "izplesties" ... Jā tauta "vulgaris" regulāri "dabū iekšās" ... jo vienkāršo ekonomiku utml. lielākoties nesaprot ...
Pis taisni. Arī ar virkni stulbumu un manipulāciju neizprovocēsi mani komentēt slepkavu aizstāvja viedokli. Vienkārši pamēģini kaut kā tikt vaļā no savas apsēstības un vēlmes man piesieties - varbūt, ka tvaika ielā var palīdzēt.
Tu esi pārāk augstās domās par sevi puis - mani absolūti nepiš ne tavs viedoklis ne tas kur un kā mani sūti - komentēju to kam nepiekrītu vai kas vienkārši škiet intersants un par ko man ir ko pateikt.
Bet tas ka tavs domas lidojums atbilst līmenim ka vienīgais ko vari ir labi ātri kādu pasūtīt, vai kaut kur selektīvi aizpeldēt no temata - to jau te būs ievērojuši neviens vien ...
P.S. lai nav tik smagi jānopūla savas smadzenes ar "smalku tekstu sacerēšanu", pietiks ja ielieksi 13 mīnusus man reizē - to taču vismaz tu proti - un es sapratīšu ka Bradypus atkal "laipni mani palūdzis" iet ... ;)
Pats ironiskākais šajā visā ir paša "pist taisni" paģērētāja apsēstība un nepārvaramā vēlme piesieties citiem, to nosaucot par "vajadzīgām diskusijām" un "reality check"... Tāda dubultā morālīte sanāk.
Nu pa lielam, tas un lielā centība vietā un nevietā mani uzrunāt ir tieši "TAS", kādēļ gribu redzēt, cik tad ilgi tagad dažam pietiks pacietības un "muļķības" šo "joku" turpināt.
Moments kā reizi man ļoti ērts un "pateicīgs". Un varbūt tam pat būs kāds jēdzīgs iznākums, kaut pārlieku uz to 'neliktu' ...
Citi nesapratīs. Abi ar GB12 ļoti gribat, lai es jūsu, manuprāt noziedzīgo, dabu nekomentēju, bet paši nespējat likties mierā.
Atpisieties no manis, nebūs jāčīkst.
:D tu labāk spogulī paskaties, tev neliekas ka nupat jau esi ~2.5 lapu garumā čīkstējis par to ka tevi vienu reizi "noliek pie vietas" ?!?!?
Nez kā nespēja pašam pildīt savu solījumu neuzbāzties ir "nolikšana pie vietas"?
Es tev kaut kā uzbāžos (?!?!), es komentēju tavu rakstīto, ko uzskatu par aplamu, tā lai šajā forumā nepaliek tikai kaut kādas puspatiesības, un TEVI komentārā vispār pat nepieminu.
Nezinu kā tavā "greizo vērtību pasaulē", bet manējā tā jorpojām ir TIKAI viedokļa izteikšana par kaut kas ir uzrakstīts publiskā telpā. "Piepisies" es esmu tikai par tavu "pis prom", un turpināšu tik ilgi cik vien vajadzēs, līdz beidzot apjēgsi kapēc "TUR" esi nonācis !
Vispār tu jau esi tas, kurš te visu laiku čīkst un sevi par disidentu pašpasludina. Un nespēj likties mierā, jo patiesība kož acīs, kad tev iebāž acīs, kad pats nonāc pretrunās ar sevi. Un es vispār ar Walu runāju, tā ka, pats atpisies.
Interesantu vietu atradi, kur "ar Walu parunāt" - plūsmā, kura sākas ar demostratīvu Wala citātu, piesienoties man. Tā kā droši varat abi atpisties un necitēt un nepiesaukt mani, lai padiskutētu savā starpā.
Nez vai pat tas ko es, vai kāds cits, ir no "Bradypus repertuāra" citējis ir tik "orģināls", ka būtu attiecināms tieši uz tevi. Man, ar retiem izņēmumiem, šitas izklausās pēc jau šur un tur iepriekš dzirdēta sviesta, attiecīgi uzskatu ka savu "personīgo copywrite" vari droši savākt "atpakaļ" un vai nu komentēt par tēmu vai "pats slaidi sipt pa priekšu" ...
Nē nu... Citēt "Bradypus rakstīja..." un teikt, ka tas nav attiecināms tieši uz mani var tikai [...]. Iekavas var aizpildīt katrs pats pēc saviem ieskatiem. Bet tu vari pist taisni.
:D Nu ja pieļaut domu ka tavai personībai te pievērš par maz uzmanības jau droši vien būtu nepanesami ...
Redzi kā ja augstāk teicu mani tava personība "krata" tikai tiktāl cik iepriekš visādi mani centies uzrunāt, viedokļa ziņā - intersanti reizēm izlasīt citu skatu punktu, un atsevišķi viedokļi (apšaubu ka ir tevis paša, bet nav svarīgi) "uzprasās" uz komentēšanu tādā nozīmē, mazākais atspoguļo nepilnīgu "ainu". Tos varētu izteikt jebkurš ar līdzīgu domāšanas veidu, un saņemtu tādas pašas vai līdzvērtīgas manas atbildes ... bet no tevis tieši - nekas netiek gaidīts un nav arī vajadzīgs, tā ka tik droši ... "izejas virzienā" vai kvalitātes virzienā
Ne tu man noteiksi, kur atrast vietu. Droši vari pats atpisties un nebāzties sarunai pa vidu.
Ķīna ar Brazīliju tirdzniecību veiks lokālās valūtās.
Lula jau ir Pekinā? Redzam juaņa pasaules veidošanos. Kad eksperti sāks ieguldīties juaņā?
twitter.com/spectatorindex/status/1641205011203125250?t=E2HkF7uuqX47wPwchz_MRQ&s=19
Šī vēlme un "problēma" atkratīties no dolāra ir ļoti sena, taču ja vien kopējā tirdzniecības bilance ar ASV nekļūs izteikti mazāka par Ķīnas un Brazīlijas savstarpējo - abu valūtu netieša "atkarība" no dolāra tāpat atteikšanos padara par "virtuālu". Atliks tikai kādai no abām ekonomikām saņemt kādu "belzienu" un visas noruna izčākstēs.
Bet ja laika gaitā un ilgtermiņā kaut vienai no minētajām valūtām izdosies nopelnīt uzticamību - kāds būs pamatīgs ieguvējs.
Atgriežoties pie diskusijas sākuma es tikai izteicu domu, ka funkcionējoša ekonomika iespējama pie jebkuras monetārās sistēmas veida. Ja ar naudu kā tādu nepietiek, tiek radīti "finansu instrumenti". Arī 19.gs. un agrāk bija pazīstami tādi finansu instrumenti, kā akcijas , obligācijas un vekseļi.
Un, ka esošā konstantās inflācijas sistēma nav godīga, nav ilgtspējīga, un lielā mērā pastāv populisma dēļ. Nav ilgspējīga, jo pastāv tikai pateicoties valstu parādu audzēšanai. Nav godīga, jo ,no vienas puses, valstis aicina veidot uzkrājumus, veidojot "drošības spilvenus vecumdienām", bet no otras puses, cenšas šos spilvenus izraut no dibena apakšas laukā, jo kaut kāda sakrāta nauda tak ir no ekonomikas izņemta nauda.
Jā protams, tiek reklamēti pensiju fondi, bet tad notiek tādas dīvainas lietas, ka tie fondi strādā ar zaudējumiem:
"Paradokss patiešām ir tāds, ka pēdējos 12 mēnešos visvairāk zaudējuši tieši tie, kuri nav gribējuši riskēt. Piemēram, "Swedbank" konservatīvajam plānam (segmenta līderim dalībnieku skaita ziņā) rezultāts ir mīnus 9,29%, bet maksimāli riskantajam "Dinamika Indekss" – mīnus 7,22%"
www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/24.03.2023-kapec-visdrosakajiem-pensiju-planiem-bijis-tik-liels-kritums-un-kas-tagad-sagaida-nakamos-pensionarus.a502186/
No valsts, bankas un "ekonomista viedokļa ideāls ( maksimāli ekonomiski aktīvs ) ir tāds cilvēks, kurš ir parādos līdz ausīm un raujas pāris darba vietās, lai to samaksātu.
Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes!
Pēdējā rindkopa principā ideāli raksturo visu situāciju, atceries tik, ka jānomirst ir tieši līdz ar aiziešanu pensijā, tad tu šajā sistēmā esi ideāls pilsonis. Viss pārējais ir kuģa šūpošana - nepirkt jaunu dzīvokli hipotēkā uz mūžu, nepirkt jaunu, zaļāku auto katrus 3 gadus, nemainīt kurināmā veidu ik pa 5 gadiem atkarībā no valsts zaļās politikas.
Paplašinot savu pesimistisko domu pensiju virzienā - pensiju uzkrājums visādos līmeņos ir labs variants, BET reāli spējīgs strādāt tikai tad ja ekonomika ir augoša. Principā tā ir tā pati pensija, kad esošie nodokļu maksātāji maksā esošajiem pensionāriem pensijas, tikai ar papildus soļiem. Pensiju fonds nopērk obligācijas vai akcijas un balstoties uz vēsturiskiem ekonomikas datiem, kas savukārt balstās augošā demogrāfijā, stāsta klientam ka viss būs čikiniekā. Tikmēr fonā sāk klīst runas par to, ka ar demogrāfiju viss slikti un ka valsts pensiju varbūt nebūs, bet klientu, kam pensija fondā tas nesatrauc, jo viņam visu garantē vēsturiskie dati. Līdz vienā brīdī klients saprot ka ir papisis visu, jo pie nepietiekama tirgus dalībnieku skaita samazinās arī tirgus apjomi un tam seko arī vērtspapīru vērtība.
Tieši tādēļ jau Ķīna, Japāna, ASV tā acīm redzami satraucas par savu dzimstību, jo tas jaunais pilsonis jau ir ne tikai nākošais darbinieks un nodokļu maksātājs, bet arī tirgus dalībnieks un patērētājs. Un ja patērētāju nav, tad nav arī tirgus un nav arī akcionāru ieņēmumu.
Papētiet kaut tās pašas Netflix akcijas - tikko kā tika paziņots, ka Netflix pievienojas mazāk lietotāju kā plānots, akciju cena dažu mēnešu laikā novēlās no 600+ dolāriem uz 190 dolāriem.
No vienas puses grib palielināt dzimstību. No otras pabalsta nekustamo īpašumu u.c. burbuļus, dēļ ka potenciālie vecāki vairs īsti nevar tikt pat pie atbilstoša izmēra īres platības. Taisīt jauno paaudzi vecvecāku acu priekšā pie mums kaut kā nav pieņemts 
Par iespējamu dzīvošanu 5+ cilvēkiem divistabu dzīvoklī pat neizteikšos.
Par iespējamu dzīvošanu 5+ cilvēkiem divistabu dzīvoklī pat neizteikšos.Ķīnas prezidents uzstājoties parlamentā aizrunājies par gatavību karam un aicinājis ģenerāļu nebaidīties no tā. Aizsardzības budžets šogad tiks palielināts par 7%
t.me/agentUAl/30175
Tas nu gan atklāti sakot ir pilnīgi pie pakaļas uz ko Ķīna palielina savu militāro budžetu, jo līdz ASV jamiem kā līdz citai galaktikai.
Protams satistikas ailītē tad iespējams izdosies ierakstīt lielāko militāro budžetu pasaulē, bet jēgas no tā viņiem vēl nebūs gadus - es teiktu 20 ...
Cik maksā kredīts ar nolikto atslēgu principu pirms un pēc zināmajiem notikumiem?
Cik maksā fiksēto procentu likmju kredīts?
Būsi pārsteigts, uzzinot, ka minētie cipari ir individuāli sarēķināti katram gadījumam un attiecīgi uz tavu vispārīgo jautājumu atbilde neeksistē.
Nu, nekustamo krīze attiecās uz pasaules politiku?
www.bank.lv/pazinojumi/403-publikacijas/averss-un-reverss/4465-nekustama-ipasuma-tirgus-bums-un-ta-ietekme-uz-tautsaimniecibu
Valstu pārvalžu un tautas spēja mācīties no Handelsbank krīzes attiecas?
No tagadējām procentu likmēm, pensiju fondu situācijas - attiecas?
Cilveku politiskas izvēles pēc tādam krīzēm, valdību gudrības vai muļķības, attiecas?
1996.,2006.,2023.
Cik zinu, tad nolikto atslēgu tipa kredīts ir pieejams. Taču tas kaut ko maksā.
imzz rakstīja: Atgriežoties pie diskusijas sākuma es tikai izteicu domu, ka funkcionējoša ekonomika iespējama pie jebkuras monetārās sistēmas veida. Ja ar naudu kā tādu nepietiek, tiek radīti "finansu instrumenti". Arī 19.gs. un agrāk bija pazīstami tādi finansu instrumenti, kā akcijas , obligācijas un vekseļi. Un, ka esošā konstantās inflācijas sistēma nav godīga, nav ilgtspējīga, un lielā mērā pastāv populisma dēļ. Nav ilgspējīga, jo pastāv tikai pateicoties valstu parādu audzēšanai. Nav godīga, jo ,no vienas puses, valstis aicina veidot uzkrājumus, veidojot "drošības spilvenus vecumdienām", bet no otras puses, cenšas šos spilvenus izraut no dibena apakšas laukā, jo kaut kāda sakrāta nauda tak ir no ekonomikas izņemta nauda. Jā protams, tiek reklamēti pensiju fondi, bet tad notiek tādas dīvainas lietas, ka tie fondi strādā ar zaudējumiem: "Paradokss patiešām ir tāds, ka pēdējos 12 mēnešos visvairāk zaudējuši tieši tie, kuri nav gribējuši riskēt. Piemēram, "Swedbank" konservatīvajam plānam (segmenta līderim dalībnieku skaita ziņā) rezultāts ir mīnus 9,29%, bet maksimāli riskantajam "Dinamika Indekss" – mīnus 7,22%" www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/24.03.2023-kapec-visdrosakajiem-pensiju-planiem-bijis-tik-liels-kritums-un-kas-tagad-sagaida-nakamos-pensionarus.a502186/ No valsts, bankas un "ekonomista viedokļa ideāls ( maksimāli ekonomiski aktīvs ) ir tāds cilvēks, kurš ir parādos līdz ausīm un raujas pāris darba vietās, lai to samaksātu.
Sakrāta nauda nav no ekonomikas izņemta nauda. Izņemot, ja tiek krāts burkā. Fondos saguldītā kāreiz dod pretēju efektu. To pašu rada arī obligācijas un vekseļi. Pagājušā gadā pat visprogresīvākie ieguldījumi radīja zaudējumus. Man pat viltīgie kara sākuma krituma pirkumi uzrāda nelielu mīnusu. Ne 10% gan.Resp tirgus nav atkopies kopš 24/02. Un ja pirkumi veikti pirms tam, tad ir galīgi pakaļā
WALA rakstīja: Nu pa lielam, tas un lielā centība vietā un nevietā mani uzrunāt ir tieši "TAS", kādēļ gribu redzēt, cik tad ilgi tagad dažam pietiks pacietības un "muļķības" šo "joku" turpināt. Moments kā reizi man ļoti ērts un "pateicīgs". Un varbūt tam pat būs kāds jēdzīgs iznākums, kaut pārlieku uz to 'neliktu' ...
Nu re, tiešā tekstā atzini, ka esi pievērsies tieši man, nevis manam viedoklim, ka mēģini melīgi apgalvot. Pie taisni, savus slepkavošanas jokus vari turpināt, cik vien vēlies, nevienam tāpat vairs neiestāstīsi, ka tevi tikai viedoklis, nevis mana personība, interesē.
:D He, nezināju ka tev ir tik lielas grūtības ar saprašanu.
Bet melīguma tēzi labāk nemaz necilā - mēs te jau tā kā noskaidrojām cik ļoti tāla tā ir no "patiesības".
Un "jokus" kā redzams turpināt "patīk" tieši tev "taisnais pisēj", un locīties ap, par utml. manu teikto - jūties brīvi - tas mani ietekmē tieši nekā.
Gribi "papist vēlvienu raundu" - droši turpini, sagādāšu to prieku. ;)
Tups kā zābaks. Nebūs nekāda "raunda". Pis taisni vai turpini demostrēt apsēstību, nespējot vienkārši mani ignorēt, kā "svēti" solīji.
MMX rakstīja: Es padodos, man vairs nav argumentu kā cilvēkam pastāstīt, ka nav vajadzīga lokālā nauda lai būtu inflācija lokālā reģionā. ASV štati arī katrs printē savu dolāru ka viņiem inflāciju mēra pa štatiem? www.jec.senate.gov/public/index.cfm/republicans/2022/7/state-inflation-tracker-may-2022 Tālāk par PCI - ja tu ar to domā patēriņa cenu indeksu, tad rekur tev citāts no Latvijas oficiālās statistikas portāla: "Patēriņa cenu indekss (PCI) atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā. PCI mēra vidējā cenu līmeņa izmaiņas iedzīvotāju patēriņā nozīmīgākajām precēm un pakalpojumiem (fiksētam patēriņa grozam). Latvijā šis indekss tiek lietots kā galvenais inflācijas rādītājs." stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/paterina-cenas/2296-paterina-cenu-indekss Tad kā sanāk - Latvijā PCI lieto kā galveno inflācijas rādītāju, bet tavā izpratnē tā nav inflācija? Tad kas ir inflācija?
Inflācija ir konkrētas naudas vienības vērtības zaudēšana attiecībā pret par to iegādājamām precēm un pakalpojumiem. Pati frāze "tiek lietots kā galvenais inflācijas rādītājs" jau parāda tieši to, ko es saku - politisku manipulāciju ar terminiem, lai noslēptu patiesību. Un patiesība ir vienkārša - inflācija Latvijā NAV aprēķināma, kopš atteicamies no savas valūtas. Inflācija eksistē tikai visā eirozonā kopumā. Lokālās pieprasījuma/piedāvājuma atšķirības, kad vienai un tai pašai precei nosaka dažādu cenu atkarībā no preces iegādes vietas, nav inflācija. Jā pudele alus Rimi maksā dārgāk, ka Maximā, tas nekādi nenozīmē, ka pa ceļam no viena veikala uz otru notiek inflācija. Tieši tāpat Rīgā vai Salaspilī. Tieši tāpat Latvijā vai Lietuvā. Mērogs nemaina jēdzienu.
Nē, es viss. Te domas tik dziļas, ka manas ekonomikas zināšanas viss. Varbūt ir kāda tava grāmata vai blogs ko varu izlasīt? Viss tavs teksts vienkārši pārraksta veselu ekonomikas teoriju ko esošā zinātne uzskata par inflāciju, līdz ar to es labprāt iepazītos ar šo domu izvērstā formā.
Sāc ar Vikipēdijas līmenī, pirms runā par zinātni. Inflācija ir rēķināma ekonomikā (eirozonā) konkrētai valūtai (eiro). Lokālās cenu variācijas mēra ar PCI. Šo terminu jaukšana ir politika, nevis zinātne.
en.wikipedia.org/wiki/Inflation
Kas ir šis?
Citāts no wikipedia ko iedevi: "Low or moderate inflation may be attributed to fluctuations in real demand for goods and services, or changes in available supplies such as during scarcities"
Un šis?
"Over time, the term inflation has evolved to refer to increases in the price level; an increase in the money supply may be called monetary inflation to distinguish it from rising prices, which for clarity may be called "price inflation""
Es tev te referātu esmu uzrakstījis par to, ka inflāciju rada ne tikai naudas printēšana, un tu manu viedokli pierādi ar wikipedia rakstu ar kuru mēģini pierādīt savu taisnību.
Atgremot politiķu lingvistiskās manipulācijas nav nekāda referāta rakstīšana. Tieši otrādi, kad aptver, kādēļ PSRS eksistēja tāds amats kā "intensīvās pastaigas operators" var mierīgi atgriezties pie pamatjēdzieniem un saukt ganu vienkāršā un nepārprotamā vārdā.
Tāpat ar inflāciju - tikai politiķiem vajag Latvijas PCI izmaiņas saukt par inflāciju, jo tā noderigajiem idiotiem rodas ilūzija, ka mums ir sava nauda, sava ekonomika un savā monetārā politika.
Tad es tā arī nesapratu - preču inflācija pastāv vai nē?
Patiesi intersanti ir lasīt ka inflācija neesot aprēķināma, laikam būs kāda Šlesera vai Gobzema skola, ka nevar sameklēt kurš un kā rēķina inflāciju. Man "patiess prieks" ka atrodas tādi cilvēki kas šīs "gudrības" nes pasaulē ...
Nu par to arī stāsts, es jau labprāt padiskutētu vēl par šo tēmu, bet kā redzams mana izpratne par ekonomiku ir fundamentāli nepareiza, tajā pašā laikā netiek piedāvāta alternatīva inflācijas teorija izvērstā veidā. Es te lasu visādas Britu enciklopēdijas definīcijas, tur pat veseli 4 varianti ir tam, kas ir inflācija, bet te cilvēks saka ka ne es ne tie visi zinātnieki neko nesaprotam. Nu ok, cerams ka viņš norādīs kur meklēt ceļu uz īsto inflācijas teoriju.
Alternatīvā "inflācijas teorija" ir izdomājusi "atkāpšanās plānu", cerot ka neviens nav spējīgs izrēķināt kādi inflācijas rādītāji šobrīd būtu ar savu nacionālo valūtu. Analītiķis ... jopcik :D
Stulbākais tas, ka šādas "greizo spoguļu" idejas salasās citi, kuriem ar zināšanām un spriestspēju vājāk, un izplata tālāk pasaulē.
Tars Ramats
VAI KĀDA IESTĀDE VAI AMATPERSONA ŠEIT VĒL PĀRSTĀV CILVĒKUS?
Valsts policija nesargā cilvēkus, tā sargā juridisko fikciju - valsti un tās likumus, valsti, kas ir privatizēta, pārdota, nepiederoša vairs šeit mītošiem cilvēkiem.
Advokāti un tiesneši neaizstāv cilvēkus, bet likumus, tos, kam nav nekāda juridiska spēka, jo pilnvaras no cilvēkiem, lai šie likumi būtu leģitīmi, nekad nav dotas.
Ārsti nepārstāv cilvēkus, bet protokolus, ārpus tiem ne pa labi, ne kreisi. Špricīšu afēra to skaidri parādīja. Tad cik liela ir kompetence šajā nozarē, ja tu kļūsti par robotu, kas izpilda ne savu cilvēku intereses. Tikai vairāk mums samaksājiet, citādi streikosim.
Arī skolotāji nepārstāv cilvēkus, bet programmas, kārtības un noteikumus, kas radīti kaut kur ārpus šīs zemes. Ja rīkojumā rakstīts, ka bērnam jāpavada visa diena maskā, tad viss ir kārtībā. Jūs tikai vairāk mums samaksājiet, citādi streikosim.
Tā no nozares uz nozari, no vienas ministrijas uz otru, no viena kabineta uz otru, no vienas nekompetences uz otru. Vai aptverat klusēšanas perspektīvu?
Vairāk par šo video.
www.youtube.com/watch?v=hYBultGlUUY
"Vienkārši ģeniālas" muļķības, tā pati "špricīšu afēra" deva pietiekami daudz lai tādi "ģeniāli prāti" vēl vispār spētu parunāt, nemaz nerunājot par to lai nebūtu jau atmetuši pekas. Tas ka individuālā līmenī kādam varbūt bija pilnīgi citi riski kā "vidēji valstī" ir drusku cits jautājums, bet tukši dirst pēc tā kad kritisko posmu puslīdz veiksmīgi pārdzīvojām vienkārši neklātos. Un savu alternatīvo redzējumi brīvi var iebāzt tur kur saule neiespīd. Vēl šobrīd ir cilvēki (jauni, jaunāki par mani) kuri ar to drazu ir saslimuši pavisam nesen un būs vismaz pus gads ko rehabilitēties, bet ja baigi nepaveiksies, tad 6 pēdas zem zemes "būs rehabilitācija" ...
Par skolotājiem labāk vispār muti nevirini, un priecājies, ka ir kas ar tādu "apdāvinātu" vecāku bērniem strādā, man tikko sieva no vecāku sapulces atbrauca, nekā laba tajā visā nav, no "valsts puses" ir kaut kāda programma bez jebkāda seguma, čaļi (bet gadās ka arī meitenes) skolā prasti dirš virsū visiem un visam, traucē mācību stundas ... un tas viss runājot par 3. klasi.
Un bļaut uz valsti ir bezjēdzīgi jo uz dažu labu piemēra ir skaidri redzams kas "valstij iekšās", tas arī līdz galvai "izpeld" ....
Uzreiz atbilde pat neskatoties video - un ko apspiestais pilsonis dara lietas labā?
Pilsoni visi tikai apspiež, bet vai pilsonis kaut ko dara? Vai pilsonis uzdod jautājumu kur paliek nauda IeM, slimnīcās, IZM? Veselības ministrija jau 30 gadus nezin kā slimnīcas tērē naudu, bet tautai pofig. Policijā vispār palikuši tikai tie, kas netika armijā vai sava darba fanāti, bet tautai pofig. Skolotājiem skolu programmā kaut kādi sūdi salikti, bet vai es redzu vecāku protestus? Nē, jo pat vecākiem pofig, skolotāji vainīgi.
Es dien dienā redzu šo briestošo haosu arī būvniecības nozarē, bet pat neplānoju neko darīt, šeit visa sistēma ir jābūvē no nulles nevis jātēlo darbības imitācija. Nomainot pāris cilvēkus te neko neatrisināsi, pa 30 gadiem ar tautas atļauju un līdzdalību (jo tik mazā valstī viens otru pazīst) ir izveidota pašuzturoša sistēma, kurai vispirms ir jāpārraksta visas procedūras pirms laist tajā jaunus cilvēkus. Un kas būs tie jaunie cilvēki? Video autors? Tās pašas izglītotā publika kuras kursa biedri ir radījuši esošo sistēmu? Ārzemnieki?
Ir viegli konstatēt faktu, ka viss ir slikti un ka kaut kas jāmaina, bet kaut kā pirms katrām vēlēšanām lasot pasaules mainītāju partiju sarakstus asaro acis no speciālistiem, kas tur salasīti - radi, draugi, paziņas, sponsori un citi gribētāji ar vēlmi bet bez plāna. šlesera dēls sēž saeimā un viņa vienīgais uzdevums ir filmēt... filmēt b*ed. Nemaz nerunājot par krievu partiju ar vieglas uzvedības sievieti tajā. Tautai ir vienkārši pofig, tauta negrib domāt
mefisto rakstīja: Stulbākais tas, ka šādas "greizo spoguļu" idejas salasās citi, kuriem ar zināšanām un spriestspēju vājāk, un izplata tālāk pasaulē.
Tāpēc nav jēgas ar konkrēto personāžu diskutēt, lai sēž tālāk savā sulā un rūgst
MMX rakstīja: Uzreiz atbilde pat neskatoties video - un ko apspiestais pilsonis dara lietas labā? Pilsoni visi tikai apspiež, bet vai pilsonis kaut ko dara? Vai pilsonis uzdod jautājumu kur paliek nauda IeM, slimnīcās, IZM? Veselības ministrija jau 30 gadus nezin kā slimnīcas tērē naudu, bet tautai pofig. Policijā vispār palikuši tikai tie, kas netika armijā vai sava darba fanāti, bet tautai pofig. Skolotājiem skolu programmā kaut kādi sūdi salikti, bet vai es redzu vecāku protestus? Nē, jo pat vecākiem pofig, skolotāji vainīgi. Es dien dienā redzu šo briestošo haosu arī būvniecības nozarē, bet pat neplānoju neko darīt, šeit visa sistēma ir jābūvē no nulles nevis jātēlo darbības imitācija. Nomainot pāris cilvēkus te neko neatrisināsi, pa 30 gadiem ar tautas atļauju un līdzdalību (jo tik mazā valstī viens otru pazīst) ir izveidota pašuzturoša sistēma, kurai vispirms ir jāpārraksta visas procedūras pirms laist tajā jaunus cilvēkus. Un kas būs tie jaunie cilvēki? Video autors? Tās pašas izglītotā publika kuras kursa biedri ir radījuši esošo sistēmu? Ārzemnieki? Ir viegli konstatēt faktu, ka viss ir slikti un ka kaut kas jāmaina, bet kaut kā pirms katrām vēlēšanām lasot pasaules mainītāju partiju sarakstus asaro acis no speciālistiem, kas tur salasīti - radi, draugi, paziņas, sponsori un citi gribētāji ar vēlmi bet bez plāna. šlesera dēls sēž saeimā un viņa vienīgais uzdevums ir filmēt... filmēt b*ed. Nemaz nerunājot par krievu partiju ar vieglas uzvedības sievieti tajā. Tautai ir vienkārši pofig, tauta negrib domāt
Man nav pofig. Bet apzinos, ka neko vairāk kā reizi 4 gados iet uz vēlēšanām nespēju.
MMX rakstīja: Tad es tā arī nesapratu - preču inflācija pastāv vai nē?
Kas ir "preču inflācija"? inflation - a fall in the value of MONEY and a general increase in prices; the rate at which this happens www.oxfordlearnersdictionaries.com/definition/english/inflation
Citēju tevis rakstīto: "Sāc ar Vikipēdijas līmenī, pirms runā par zinātni. Inflācija ir rēķināma ekonomikā (eirozonā) konkrētai valūtai (eiro). Lokālās cenu variācijas mēra ar PCI. Šo terminu jaukšana ir politika, nevis zinātne.
en.wikipedia.org/wiki/Inflation "
Tevis dotajā rakstā ir šādi citāti:
"Low or moderate inflation may be attributed to fluctuations in real demand for goods and services, or changes in available supplies such as during scarcities"
"Over time, the term inflation has evolved to refer to increases in the price level; an increase in the money supply may be called monetary inflation to distinguish it from rising prices, which for clarity may be called "price inflation""
Ja jau mētājies ar starptautiski atzītām definīcijām, tad kāpēc neizvēlējies šo saiti: www.britannica.com/topic/inflation-economics
Ā, pag tur atkal ir šāds citāts: "inflation, in economics, collective increases in the supply of money, in money incomes, or in prices. Inflation is generally thought of as an inordinate rise in the general level of prices."
Vai šo saiti: dictionary.cambridge.org/dictionary/english/inflation
Ā, pag tur arī kaut kas nepareizs: "inflation, noun, a general, continuous increase in prices:"
Man turpināt? Es ja godīgi esmu šokā, ka mēs vēl par šo diskutējam, jo jebkurā izvērstākā piemērā, kaut vai tajā pašā wiki vai Britannica rakstā ir diezgan skaidri izskaidrots, ka inflācijai var būt vairāki iemesli, kā tikai naudas printēšana.
Ja tev ir labāks piemērs, kas ir garāks par vienu teikumu vārdnīcā, tad lūdzu padalies, jo kā redzi Kembridžas zinātniekiem ir cits skatījums uz to, kas ir inflācija.
Ok, atkāpjamies soli. Kas ir "zinātnieki"? Vai Markss bija zinātnieks vai politiķis?
No Kembridžas saites esi ērti izrāvis īsāko, nepilnīgāko formulējumu. Paritini zemāk un ieraudzīsi visur "money, money, money..." Pamēģini pats paskaidrot inflācijas devfinīciju starp diviem veikaliem, kuros viena un tā pati prece vienā un tajā pat valūtā maksā atšķirīgi? Ja staigāsi starp tiem, tava staigāšana radīs nepārtrauktu inflāciju/deflāciju? Vai tomēr tas būs kaut kas cits, nevis inflācija?
Un kādēļ tev tik ļoti negribas atgriezties pie viena teikuma definīcijas un to izprast, bet par katru cenu gribi garus manipulatīvus skaidrojumus, kas to noslēpj? Jo esi šokā tādēļ, ka zemapziņā jau esi aptvēris, cik ļoti tiec čakarēts, bet negribi to pieņemt?
Kembridžas saite: "inflation | BUSINESS ENGLISH an increase in prices over time, causing a reduction in the value of money"
"Pamēģini pats paskaidrot inflācijas devfinīciju starp diviem veikaliem, kuros viena un tā pati prece vienā un tajā pat valūtā maksā atšķirīgi? Ja staigāsi starp tiem, tava staigāšana radīs nepārtrauktu inflāciju/deflāciju? Vai tomēr tas būs kaut kas cits, nevis inflācija?"
Ja tu būtu papētījis kā mēra inflāciju, tad tu saprastu, ka nekāda staigāšana starp veikaliem nerada inflāciju vai deflāciju. Es pat neesmu redzējis nevienu piemēru, kā var aprēķināt inflāciju atsevišķam pārdevējam, bet ja abi veikali ir vienīgie kādā reģionā, tad tu vari reizi nedēļā fiksēt šo veikalu cenas vieniem un tiem pašiem produktiem un gada vai mēneša griezumā iegūt cenu izmaiņu grafiku, kas tad arī tev parādīs to inflācijas apmēru. Jebkurā fiksētā brīdī cenas veikalos var arī nebūt vienādas, jo katram veikalam ir savas komunālās izmaksas, peļņas, utt., bet inflācijas kontekstā interesē tikai cenas izmaiņas laika periodā.
Kāpēc man nepatīk atgriezties pie viena teikuma definīcijas? Tāpēc ka tev nav izpratnes par to kā rodas definīcijas. Aiz katras definīcijas ir vesela teoriju gūzma, kas veido šo definīciju, bet tu man piedāvā uzticēties tiem pāris cilvēkiem, kas šo definīciju ir noformulējuši tieši šādi. Zinātnē process notiek sekojoši - tiek izvirzīta teorija, teorija tiek pierādīta vai apgāzta, no veiksmīgas teorijas tiek izvirzīta definīcija. Eksaktajās zinātnēs par definīcijām parasti nestrīdās (jo gaismas ātrums ir gaismas ātrums), savukārt sociālajās zinātnēs pirms mētāties ar definīcijām vajag saprast arī teoriju. Un tas viss tev ir dots Britu enciklopēdijas vai pat wiki saitēs. Bet tu man piedāvā pieņemt definīciju, kas samesta kopā lai raksturotu teoriju kopumu par ko zinātnieki strīdās jau kopš 18. gadsimta.
Es tieši tāpat varu pateikt, ka TEV nav izpratnes kā rodas definīcijas.
Tu pats iekopē "an increase in prices over time, causing a reduction in the value of MONEY" un atkal sāc malt pretējo, izlaižot galveno faktoru MONEY.
"ja abi veikali ir vienīgie kādā reģionā, tad tu vari reizi nedēļā fiksēt šo veikalu cenas vieniem un tiem pašiem produktiem un gada vai mēneša griezumā iegūt cenu izmaiņu grafiku, kas tad arī tev parādīs to inflācijas apmēru."
Kā tieši veikali ir "vienīgie reģionā"? Vai pie pietiekamas cenu atšķirības patērētāji nepārdefinē reģionu, aizdodoties uz mazliet tālāku veikalu? Tieši tādēļ reģionālās cenu atšķirības mēra ar PCI, kas tieši to arī nozīmē. Bet tās nekādi neatspoguļo naudas vērtību kopumā - t.i. visā ekonomikā, kas attiecīgo naudu izmanto. Saukt PCI par inflāciju ir politiķu manipulācija, kuru tu uzstājīgi mēģini uzspiest.
Mēģinot rēķināt inflāciju "reģionā", tu vienmēr atdursies pret nespēju objektīvi definēt reģionu. Jo kā pats atzini "mikroreģions" - t.i. viens veikals neskaitās. Bet divi jau skaitās? varbūt tomēr jārēķina trīs? Cik km jābūt starp veikaliem, lai tie skaitītos vienīgie reģionā? Vai reģionu jādefine kājāmgājējiem vai autobraucējiem? Jebkura robeža, ko mēģināsi novilkt būs apstrīdama, līdz nonāksi līdz vinīgajai strikatajai - nauda. eiro. eirozona. Tikai tai ir iespējams objektīvi rēķināt inflāciju, nevis manipulēt ar PCI.
Tad apgaismo mani, es tev visu laiku piedāvāju plašus skaidrojumus, savukārt tu man uz plašāka skaidrojuma pieprasījumu atbili ar Wikipedia linku, kas nonāk pretrunā ar tevis rakstīto. Sniedz man un citiem lasītājiem plašāku informāciju, kas paskaidro tavu viedokli.
Un kā es nespēšu definēt reģionu? Tepat vēl augstāk runājām par to pašu Salaspili, lūdzu tev reģions ar savām savām izmaksām. Pat ja pieņemam, ka preču iepirkuma cenas valstī ir vienādas, tad no transporta, uzglabāšanas un pārdošanas izmaksām tevi neviens nav atbrīvojis. Vai no šāda aprēkina mūsu valstī ir jēga? Visticamāk nē. Vai šādu aprēķinu ir jēga veikt ASV štatos? Jā ir, jo teritorija liela, štatu ekonomikas ir lielas un daudzveidīgas, līdz ar to mērīt inflāciju tikai visā valstī būtu kā mērīt vidējo temperatūru slimnīcā.
Un atkārtošu - kamēr tu nespēsi nākt klajā ar informāciju, kā pareizi rēķināt inflāciju, es sekošu pieņemtajai praksei un izmantošu PCI kā pamatu inflācijas noteikšanai. Šobrīd viss ko es dzirdu, ka PCI nekam neder, bet tu nepiedāvā neko tā vietā.
Slikti, ka tu dzirdi kaut ko pašiedomātu. PCI ir rādītājs lokāla cenu indeksa noteikšanai, ko ietekmē virkne faktoru un tam ir nozīme tieši reģionālā kontekstā. Inflācija ir naudas vērtības rādītājs, kas ir spēkā ekonomikā, kura šo naudu izmanto. PCI un inflācijas jēdzienu jaukšana ir politiska manipulācija.
Kā tevi vēl apgaismot?
"Tepat vēl augstāk runājām par to pašu Salaspili, lūdzu tev reģions ar savām savām izmaksām." Sāksim ar vienkāršāko tava reģiona "iznīcināšanu" - enerģētiku. Degvielas cenas taču nenoliegsi kā būtisku PCI komponenti, vai ne? Ko darīsi ar Ķengaragā strādājošu Lielvārdes iedzīvotāju, kurš vienas un tās pašas Nestes degvielu pa ceļam var izvēlēties ieliet Rīgā, Salaspilī vai Ogrē?
Es atkārtošu jautājumu - ko tu piedāvā PCI vietā lai aprēķinātu inflāciju? Es vairs negribu turpināt šo diskusiju, kamēr tu nepiedāvā kaut ko citu, kas atbilst tavam uzskatam par inflāciju. Man nav problēmu skatīties uz šo visu jautājumu arī no tavas puses, bet dod kaut kādu rādītāju ko var uzskatīt par reālo inflācijas rādītāju, jo ja tu norādi, ka PCI ir sūds, tad man ir pamats uzskatīt, ka tev ir kaut kāds labāks rādītājs.
Nu nu... parādi to vietu, kur es saku, ka PCI ir sūds? Protams, ka negribi turpināt diskusiju, kad esi sapratis, ka jāsāk melot par oponenta teikto :D
Precizēšu sevis teikto ar tavu citātu:
"PCI un inflācijas jēdzienu jaukšana ir politiska manipulācija."
Kādu alternatīvu tu piedāvā inflācijas noteikšanai?
Nekādu. Inflācija ir inflācija un PCI ir PCI. Katram ir sava metodika, nozīme un pielietojums. Ko tev vajag piedāvāt?
Jā, bet kāda ir inflācijas aprēķina metodika? Ja Valstu valdības izmanto PCI kā inflācijas rādītāju, tad ok piedāvā tu? Man vajag teoriju pamatā inflācijas aprēķinam. Ja tu saki, ka PCI neatspoguļo inflāciju tad kas to dara?
Pēc kādas metodikas es varu parēkināt inflācijas lielumu?
Lūk tev 360 lappuses, kā rēķināt harmonizēto PCI eirozonā, kas ir nepieciešams eiro inflācijas aprēķinam.
ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/9479325/KS-GQ-17-015-EN-N.pdf/d5e63427-c588-479f-9b19-f4b4d698f2a2
Plikas lokālas PCI svārstības ir nekas vairāk, kā plikas lokālas PCI svārstības. Un piesaukt PCI kā tiešu inflācijas rādītāju ir 360 lappušu attālumā no zinātnes, kuru piesauc.
Vari vēl par savu Salapsils PCI padomāt un sapratīsi tikai to, ka Salaspils ir guļamrajons, nevis inflāciju. Vienīgais reģionam specifiskais parametrs būs mājokļa izmaksas - neko citu nespēsi nodalīt no Rīgas kā atsevišķā teritorijā indeksējamu. Un jā - guļamrajona kontekstā šis PCI būs vērā ņemams, salīdzinot to ar citu guļamrajonu analogi aprēķinātu ciparu. Un tas ir nevis "sūds", kā tev gribas apgalvot, bet gan rādītājs, ko ņemt vērā izvēloties dzīvesvietu. Bet tas pats par sevi nekādi nespēj parādīt inflāciju, jo "nezin" vai cenas ceļās visos guļamrajonos vai arī Salaspilī aug un citur krīt. Un vispār - ja ceļas visos guļamrajonos, varbūt krīt Rīgas centrā? Vai arī aug centrā UN guļamrajonos, bet krīt laukos. Vai arī aug Latvijā un krīt Lietuvā.
Citēju tevi "Inflācija ir inflācija un PCI ir PCI."
Tātad vēlreiz, kā aprēkināt inflāciju?
Ko tieši tajās 360 lappusēs nesaprati, ja jau paspēji izlasīt?
Es nesaprotu to, ka mēs tikko esam nodiskutējuši pāris metru garumā par to, ka PCI nav inflācija, pat ar tavu citātu, ka "Inflācija ir Inflācija, bet PCI ir PCI", bet tu tagad man piedāvā lasīt veselu palagu par harmonizētā PCI aprēķinu. Harmonizētais PCI ir vien tas pats PCI tikai zem vienotas aprēķina metodoloģijas, lai katra dalībvalsts nezīmē savus ciparus. Paldies, es pats varu atrast šo informāciju, es tev jautāju kā aprēķināt inflāciju, ja tu uzskati, ka PCI neatspoguļo šos datus?
Nē, HPCI nav "tas pats" PCI. Un tās 360 lappuses ir tās, kas tos nošķir. Viena no inflācijas aprēķina metodikām ir HPCI izmantošana un to dara arī eirozonā. Paņemt kaut kādu lokālu PCI, kurā var ietilpināt jebko un jebkā, kā vien ienāk prātā, un nosaukt to par inflācijas rādītāju ir tā politiskā manipulācija par ko runāju. Tieši tāpat, kā apgalvojums, ka lokālas cenu svārstības ir inflācija.
Nu burtiski 1.1 sadaļa tajā 300+ lpp dokumentā: "Within the European Union (EU), a specific CPI has been developed — the harmonised index of consumer prices
(HICP). The HICP is calculated according to a harmonised approach and a single set of definitions. The key HICP
aggregates are the euro area index, covering the countries whose currency is the euro, and the national HICP for
each of the EU Member States. The national statistical institutes produce the national HICPs, while Eurostat produces the country-group aggregates."
Pat autors raksta, ka tā ir vienota PCI aprēķina metodika visām Eirozonas valstīm. Dienas beigās tas ir tas pats PCI tikai aprēķināts pēc vienas metodikas vienādās preču grupās.
Tālāk citējam tevi: "Tāpat ar inflāciju - tikai politiķiem vajag Latvijas PCI izmaiņas saukt par inflāciju, jo tā noderigajiem idiotiem rodas ilūzija, ka mums ir sava nauda, sava ekonomika un savā monetārā politika."
Un "Kā tieši veikali ir "vienīgie reģionā"? Vai pie pietiekamas cenu atšķirības patērētāji nepārdefinē reģionu, aizdodoties uz mazliet tālāku veikalu? Tieši tādēļ reģionālās cenu atšķirības mēra ar PCI, kas tieši to arī nozīmē. Bet tās nekādi neatspoguļo naudas vērtību kopumā - t.i. visā ekonomikā, kas attiecīgo naudu izmanto. Saukt PCI par inflāciju ir politiķu manipulācija, kuru tu uzstājīgi mēģini uzspiest. "
No taviem citātiem sanāk, ka inflācija var būt tikai eirozonā, jo visu zonu regulē ECB, savukārt vietējiem politiķiem būtu jābeidz izmantot termins "Inflācija" un jāizmanto termins "patēriņa cenu indekss"?
No taviem citātiem sanāk, ka inflācija var būt tikai eirozonā, jo visu zonu regulē ECB, savukārt vietējiem politiķiem būtu jābeidz izmantot termins "Inflācija" un jāizmanto termins "patēriņa cenu indekss"?
Bingo!
Un tagad dienas jautājums - vai kādam mūsu valstī, valdības plānos, vai veikalu plauktos, kaut ko maina tas, ka terminu "inflācija" aizstājam ar terminu "patērētāju cenu indeksa pieaugums"? Cenas beidz augt?
Tu personīgi izjūti to ka Eirozonā inflācija pagājušajā gadā bija 9%, savukārt infl... PCI pieaugums Latvijā bija 20% (un tas pēc eurostat datiem)? Un kurus datus valdībai ņemt par pamatu plānojot nākamā gada budžetu - Eirozonas inflācijas prognozi vai Latvijas PCI prognozi? Kurus datus ņemt par pamatu uzņēmumiem plānojot savus darbus šim gadam Latvijā?
Visa šī garā diskusija lai tikai terminoloģiski pierādītu, ka Latvijas inflācija nav inflācija, bet gan PCI, savukārt ECB tad var izdot inflācijas rādītājus, bet tos pašus tikai visai kopējai eirozonai.
Rekur Eurostat nosaucis PCI par inflāciju, sūtīsi viņiem vēstuli lai koriģē terminoloģiju? ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/15725179/2-18012023-AP-EN.pdf/e301db8f-984c-27e2-1245-199a89f37bca
Atceries, ka šie ir tie paši cilvēki kas gatavoja to 300+lpp dokumetu.
Es no šī visa biju gaidījis tiešām fundamentāli savādāku pieeju inflācijas aprēkinam, ja jau tev tāda degsme, bet beigās izrādās mēs strīdamies par terminoloģiju, jo inflācija redz ir nevis vienkārši "patēriņa cenu indekss" bet "harmonizēts patēriņa cenu indekss". Un lai līdz šim nonāktu vajadzēja 3 dienas... Tu to Eurostat papīru atradi šodien, vai ne?
Nu redz cik gari un plaši aprakstīji, ka cilvēkiem jau vienlga. Un tieši tādēļ atbalsti, ka tiek lietoti nepareizi termini, lai tos cilvēkus vēl vairāk attālinātu no izpratnes, kādēļ viņiem tā naudiņa makā ātrāk izbeidzas. Un var pavisam vienkārši kliegt, ka pie vainas ļaunie kapitālisti.
"Atceries, ka šie ir tie paši cilvēki kas gatavoja to 300+lpp dokumetu."
Kārtējā manipulācija. To 300 lappušu dokumentu gatavoja statisktikas speciālisti, bet preses relīzi - sabiedrisko attiecību speciālisti. Bet kādēļ gan saukt lietas īstajos vārdos, vai ne?
P.S. "inflācija redz ir nevis vienkārši "patēriņa cenu indekss" bet "harmonizēts patēriņa cenu indekss". Un lai līdz šim nonāktu vajadzēja 3 dienas"
Vai es vainīgs, ka tev tik lēni pielec?
Tas ir sarkasms, ja uzreiz nepamanīji. Un nē, man pieleca jau pirmajā dienā kurā virzienā velk tava doma, es vienkārši gaidu, kad tu beidzot pamatosi savu domu.
Nākamais citāts "Kārtējā manipulācija. To 300 lappušu dokumentu gatavoja statisktikas speciālisti, bet preses relīzi - sabiedrisko attiecību speciālisti. Bet kādēļ gan saukt lietas īstajos vārdos, vai ne?"
Tad man jājautā, tu to dokumentu arī lasīji vai tikai atradi? Ja tu būtu lasījis to 300+ lpp dokumentu, vai vismaz pievērsi uzmanību termina "inflation" lietojumam, tad tu man šo dokumentu nebūtu piedāvājis, jo tie statistiķi šo terminu lieto tieši tāpat kā sabiedrisko attiecību speciālisti.
Rekur tāds smuks citāts no 2.6 punkta: "The overall inflation rate in a country, as measured by the HICP, is calculated in stages from the price changes
measured at the most detailed level, product offers, which are aggregated up to the all-items (all-products) level."
Tad ko, sanāk ka, ka HIPC tomēr ir līdzeklis lai mērītu arī atsevišķu dalībvalstu inflāciju? Vai to arī rakstīja sabiedrisko attiecību speciālisti?
Patiesībā, jo es vairāk lasu to dokumentu, jo dziļāk mežā tas ved tavu argumentu, jo tie statistiķi tur tā pilnā mierā operē ar konkrētās metodikas pielietošanu inflācijas aprēķinam atsevišķās dalībvalstīs un pat tam ,kā tas viss jāpublicē. Vienīgais, kas strādā par labu tavam argumentam ir fakts, ka šo ir izdevis Eurostat, bet tas arī viss. Visas 300+lpp ir aprēķina metodika vietējam dalībvalstu CPI, lai ECB to visu būtu vieglāk sagremot.
Ja ECB no šiem datiem izvelk tikai vidējo, tad tā ir inflācija? Un ja jā, tad jau sanāk, ka veidojošie dati arī ir inflācijas rādītāji?
Vēlreiz - inflācija ir jēdziens ar ko apzīmē konkrētas valūtas vērtibas krišanos. Rēķināt lokālas cenu izmaiņas un saukt to par inflāciju var. Saukt P par P arī var.
"man pieleca jau pirmajā dienā kurā virzienā velk tava doma, es vienkārši gaidu, kad tu beidzot pamatosi savu domu".
Pamatošu KO? Ja pieleca, tad tā arī varēji uzreiz pateikt, ka saproti un nepiekrīti. Tev ir visas tiesības atbalstīt jaunrunu. Tam ar ko trīs dienas nodarbojies varētu būt interesantāk atrast definīciju, nekā inflācijai.
Nu paga, tātad ja es varu beidzot inflāciju atkal saukt par inflāciju. Lieliski.
Par lokālām cenas izmaiņām un inflāciju. Mums blakus ir tāda valsts kā Krievija, kura tieši šobrīd ir tajā unikālajā situācijā, kad viņi neprintē naudu, nevienam īsti nav parādā bet organizējas tikai uz iekšējām rezervēm un naudas apjoms tirgū ir nemainīgs. Viņi paši savu oficiālo inflāciju novērtē uz 12%, neoficiālā ir x2 vai x3. Lūk pastāsti man šādu lietu, ja krievi šobrīd neprintē naudu, tad kā viņiem rodas inflācija? Vai arī kamēr viņi nebūs spiesti sākt kaut ko printēt viņiem būs PCI pieaugums?
Tas ir kā "neprintē naudu"?! Tu tiešām esi tik naivs, ka domā ka armijai maksā ar kaut kā savādāk iegūtu? :D
Jā, paši krievi atzīst, ka visa nauda tiek grābta arā no rezerves fondiem, tiek apgriesti investīciju projekti utt. Viņu rezerves fonds zeltā un juaņās pie pašreizējām aplēsēm beigsies tuvāko mēnešu laikā. Pie tam viņi nevar atļauties printēt naudu, jo tur ir daudz citi riski neskaitot inflāciju, un tālākais liktenis jau būs Venecuālas situācija.
Līdz ar to jautājums no kurienes inflācija, ja visa nauda nāk no rezerves fondiem?
Nu jā, ja paši krievi atzīst, ka naudu neprintē, tad neko. Tādu autoritāti apstrīdēt nevar. Ak jā - Ukraiņu kaujas odus ar tie krievi paši atzīst.
Redzi, ir atšķirība starp krievu biznesu, kuri ir tie, kas arī saka, ka pagaidām dzīvo uz ietaupījumiem un krievu propogandu, kas meklē kaujas odus. Ja Krievijas CB tagad noraustīsies un sāks printēt naudu, tad jebkāds bizness Krievijā beigs eksistēt un tie būs momentā 90tie, kad visi vārtrūmēs tirgos dolārus. Tev kā ekonomikas ekspertam vajadzētu jau būt lietas kursā par Krievijas CB līdzšinējām darbībām un to, ka viņi vēl mērķtiecīgi ir pacēluši savu aizdevuma likmi līdz 7,5% (pirms tam bija 20%), lai ierobežotu inflāciju. Par šo ir lietas kursā visi ekonomisti un pilns Youtube ar video ar apcerējumiem cik drīz krievi būs spiesti printēt naudu.
Bet ne par to ir jautājums - kā praktiski slēgtā ekonomikā, kur centrālā banka dara visu lai aizkavētu naudas printēšanu, var rasties inflācija. Un ja jau sāku par tām procentu likmēm - kā inflācija var rasties pie bāzes procentu likmes 20% apmērā?
Piedod, nevaru komentēt tavas iedomas un ticību Krievu propagandai.
Ok, pieņemsim, ka Krievijas pieejamie ekonomikas dati un daudzu krievu un ārzemju speciālistu analīze ir tīra propoganda.
Bet tādā gadījumā kā ir ar Norvēģiju? Viņiem ir sava valūta, sava CB un inflācija 7% apmērā? Viņi tad arī printē naudu? Pag, nē, viņu CB jau labu laiku tieši ceļ CB procentu likmi lai ierobežotu inflāciju.
Vai Apvienotie Arābu Emirāti? Tur arī printē naudu, ka inflācija ir 5,2%. Vai tā nav inflācija, kamēr neieslēdzas naudas printeris?
Pilnīgi visas CB printē naudu un ar minēto likmi kontrolē daudzumu / ātrumu. Bet nu tu jau vari mēģināt apmānīt sevi un izlikties, ka tā nauda vienkārši ir iemācījusies vairoties dzimumceļā. Pat Bitcoin ir iestrādāts pašprintēšanās algoritms ar ko maksā "racējiem".
Rekur tev ECB printera ātruma grafiks:
commons.wikimedia.org/wiki/File:Eurozone_M3_money_supply.png
Intersanti ka mēģinot izvēlēties "pareizos skaidrojumus" ir mēģinājums "piesaistīties" visvienkāršotākajai no vienkāršajām definīcijām, kas domāta saprašanai jebkuram "tautietim vulgaris". Lai arī es labi zinu atbildi, bet grūti noturēties neuzdod retorisku jautājumu - vai tas sakņojas uztveres spējā, jeb tomēr vēlmē virzīt sarunu pareizi virzienā ar kur būs viegli atbalstīt savu retoriku. ;)
MMX rakstīja: Uzreiz atbilde pat neskatoties video - un ko apspiestais pilsonis dara lietas labā? Pilsoni visi tikai apspiež, bet vai pilsonis kaut ko dara? Vai pilsonis uzdod jautājumu kur paliek nauda IeM, slimnīcās, IZM? Veselības ministrija jau 30 gadus nezin kā slimnīcas tērē naudu, bet tautai pofig. Policijā vispār palikuši tikai tie, kas netika armijā vai sava darba fanāti, bet tautai pofig. Skolotājiem skolu programmā kaut kādi sūdi salikti, bet vai es redzu vecāku protestus? Nē, jo pat vecākiem pofig, skolotāji vainīgi. Es dien dienā redzu šo briestošo haosu arī būvniecības nozarē, bet pat neplānoju neko darīt, šeit visa sistēma ir jābūvē no nulles nevis jātēlo darbības imitācija. Nomainot pāris cilvēkus te neko neatrisināsi, pa 30 gadiem ar tautas atļauju un līdzdalību (jo tik mazā valstī viens otru pazīst) ir izveidota pašuzturoša sistēma, kurai vispirms ir jāpārraksta visas procedūras pirms laist tajā jaunus cilvēkus. Un kas būs tie jaunie cilvēki? Video autors? Tās pašas izglītotā publika kuras kursa biedri ir radījuši esošo sistēmu? Ārzemnieki? Ir viegli konstatēt faktu, ka viss ir slikti un ka kaut kas jāmaina, bet kaut kā pirms katrām vēlēšanām lasot pasaules mainītāju partiju sarakstus asaro acis no speciālistiem, kas tur salasīti - radi, draugi, paziņas, sponsori un citi gribētāji ar vēlmi bet bez plāna. šlesera dēls sēž saeimā un viņa vienīgais uzdevums ir filmēt... filmēt b*ed. Nemaz nerunājot par krievu partiju ar vieglas uzvedības sievieti tajā. Tautai ir vienkārši pofig, tauta negrib domāt
Ko nu muldi. Tautai pofig? Nē - tieši otrādi, ja kāds atļaujas runāt pretī, to tautas modrā acs ātri pasludina par tautas ienaidnieku.
Intersanti ka "tautas modrās" acs "lomu" uzņenas tie kurus pašus ir jāpieskata stipri vairāk pat kā tos reālos darītājus. Un tā jau te kādam droši gribētos iztēlot no sevis "politisko mocekli", tik nu netiek jau tautietis ņemts "par pilnu" un politiskais kapitāls ar mazu purkšķi "izkūp gaisā" ....
Kas vēl diezgan intersanti, ka korupcija nav unikāla postsociālisma valstīm, tā ir itvisur, kur pietiekami lielai tautas daļai šķiet ka viņi "neko nevar ietekmēt" ...
topinamburs rakstīja:
MMX rakstīja: Uzreiz atbilde pat neskatoties video - un ko apspiestais pilsonis dara lietas labā? Pilsoni visi tikai apspiež, bet vai pilsonis kaut ko dara? Vai pilsonis uzdod jautājumu kur paliek nauda IeM, slimnīcās, IZM? Veselības ministrija jau 30 gadus nezin kā slimnīcas tērē naudu, bet tautai pofig. Policijā vispār palikuši tikai tie, kas netika armijā vai sava darba fanāti, bet tautai pofig. Skolotājiem skolu programmā kaut kādi sūdi salikti, bet vai es redzu vecāku protestus? Nē, jo pat vecākiem pofig, skolotāji vainīgi. Es dien dienā redzu šo briestošo haosu arī būvniecības nozarē, bet pat neplānoju neko darīt, šeit visa sistēma ir jābūvē no nulles nevis jātēlo darbības imitācija. Nomainot pāris cilvēkus te neko neatrisināsi, pa 30 gadiem ar tautas atļauju un līdzdalību (jo tik mazā valstī viens otru pazīst) ir izveidota pašuzturoša sistēma, kurai vispirms ir jāpārraksta visas procedūras pirms laist tajā jaunus cilvēkus. Un kas būs tie jaunie cilvēki? Video autors? Tās pašas izglītotā publika kuras kursa biedri ir radījuši esošo sistēmu? Ārzemnieki? Ir viegli konstatēt faktu, ka viss ir slikti un ka kaut kas jāmaina, bet kaut kā pirms katrām vēlēšanām lasot pasaules mainītāju partiju sarakstus asaro acis no speciālistiem, kas tur salasīti - radi, draugi, paziņas, sponsori un citi gribētāji ar vēlmi bet bez plāna. šlesera dēls sēž saeimā un viņa vienīgais uzdevums ir filmēt... filmēt b*ed. Nemaz nerunājot par krievu partiju ar vieglas uzvedības sievieti tajā. Tautai ir vienkārši pofig, tauta negrib domāt
Man nav pofig. Bet apzinos, ka neko vairāk kā reizi 4 gados iet uz vēlēšanām nespēju.
Kā es to redzu lai sāktu kaut ko darīt lietas labā uzreiz pat nav nepieciešams stāties partijā, jau pats fakts, ka cilvēks interesējas par notiekošo valstī, pārdomā kā būtu labāk un kaut kur pauž savas domas jau ir solis uz priekšu. Ja cilvēks pievienojas kaimiņiem lai piespiestu vietējo domi risināt kaut kādu problēmu, vai skolā vecāku sapulcē standarta pozīcijas "skolotājs lohs" vietā sāk meklēt dziļāku problēmu izglītībā, tas jau ir nākamais solis uz priekšu. Atšķirībā no zivs, kas pūst no galvas, valsts pūst no apakšas un ja cilvēki ikdienā viens otru necieš, tad cerēt, ka kaut kas mainīsies atlikušajā varas vertikālē ir stingri naivi. Kāds kanādiešu psihologs, kuru mēs te nesen apspriedām citā sakarā, ir teicis šādu dziļu domu: "gribi mainīt pasauli? Saklāj vispirms savu gultu".
Manuprāt (uzsveru - manuprāt), viedi vārdi. "ja cilvēki ikdienā viens otru necieš" - tieši tas, ko uzsveru - varas lojālistu gatavība nolinčot tos, kas atļaujas runāt pretī viņiem tuvajai ideoloģijai ir 'varas spēks. Un tavs piesauktais piemērs un frāze ir izcils - tai skaitā kā piemērs tam, cik ļoti tieši par šo frāzi minētais psihologs ir kritis neželastībā visdažādākajos "demokrātiskajos" veidos.
Par to ka cilvēki "viens otru necieš" īsti nav pareizi teikt, ir drusku sarežģītāks dalījums kas eksistē kā minimums kā vismaz 3 cilvēku kopas:
"mēs" - a la "apspiestā tauta"
"jūs" - a la partijas, valdība un pietuvinātie
"imigranti" - cittautieši, kuri ir organizējušies lielākās vai mazākās interešu kopās, bet reizēm vienkārši haotiski "iebraucēji" .
Un tad vēl tāda īpaša kategorija kas aptver daudz vairāk par tikai cilvēkiem - "globalizācija".
Šis gan aŗi ir vienkāršots "lietu un cilvēku" modelis, bet eksistē vispārzināmas un ikdieniškas parastu cilvēku problēmas un izpratne par lietām, un tad nu visādiem "patiesības nesējiem" ir iespēja "spēlēties" ar vārdiem, nepilnīgām domām utml. tā ka nenobrieduši prāti patiešām var padomāt ka valsts ir neizdevusies, kaut ir ļoti labi redzams kura valsts "kaimiņos" ir iebraukusi pilnīgā pakaļā kopā ar visu savu "alternatīvo patiesību" ...
Lielākās valstīs šis dalījums būtu atbilstošāks, bet Latvija ir tik maza, ka mums praktiski katrā ģimenē kaut kur rados vai tuvos draugos ir kāds valsts struktūru darbinieks vai pietuvinātais, līdz ar to mums ir tāda interesanta apspiestā tauta, kas reizē ir pietuvināta. Attiecīgi tauta šūmējas, bet savējos tomēr nesit.
Jā, ir kliedzēji kas te "nes patiesību", bet tā patiesība tā arī nedanesas, ko pierāda mūsu vēlēšanu rezultāti - tauta it kā grib pārmaiņas, bet negrib apdraudēt savu esošo stāvokli, līdz ar to varas partijas jau gadiem nemainās. Un šādā situācijā vai nu tautai jāsāk ar sevi vai arī jāgaida sistēmas sabrukums.
Vai tiešām? Vai to nosaka valsts lielums, jeb tomēr procentuālā "lojālistu" sabiedrības daļa?
Ar to "neapdraudēt esošo" stāvokli ir apmēram šādi - ja tas neapdraud "manu" un manas ģimenes labklājību neesot pietuvinātam "jūsu" līmenim, tad es saku ka likumi ir OK, darbi ar nav pavisam zemē metami, uz pāris muļķībām es norādīšu, ar pāris muļķībām nespējot piedāvāt ko labāku - sadzīvošu. Dažas lietas apstrīdēšu tīri juridiski, bet kopsummā patiešām jāiet "un jāsaklāj gulta". ;)
Nevajag aizmirst mūsu sabiedrības izcelsmi. PSRS laikā no "ierindas cilvēka" nebija atkarīgs nekas, un par politiku viņš interesējās pamatā tik maz, ka zināja gan, kas ir Brežņevs, bet nevarēja paskaidrot, kas ir Kosigins.
Līdz ar to, piem, labākajiem studentiem, kuri devās studentu apmaiņas braucienā uz "ārzemēm, t.i. Bulgāriju vai Čehoslovākiju, bija jākārto eksāmens pie komisijas, kurai vajadzēja atskaitīt to laiku "katķismu, kurš kas ir, bez tam vajadzēja būt komjaunatnē.
Savukārt, tie, kuri stājās PSKP, taču nedomāja celt komunismu, bet gan to darīja karjeras un pašlabuma dēļ. Resp.bija gatavi melot. Būtu diezgan interesanti uzzināt, kāda daļa mūsdienu elities ir PSRS laiku nemorālās elites tiešie pēcnācēji.
Un imigrantus uz kakla mēs dabūjām diezgan. Bet priekšstats par tiem būs visai atšķirīgs atkarībā no tā, kur kurš dzimis un audzis. Ja kāds pavadījis bērnību privātmājā vai lauku mājā latviskā vidē, tam uzskats par imigrantiem visai atšķirsies no tā, kurš bērnību pavadījis daudzdzīvokļu namā krievu skolas tuvumā.
WALA rakstīja: Intersanti ka "tautas modrās" acs "lomu" uzņenas tie kurus pašus ir jāpieskata stipri vairāk pat kā tos reālos darītājus. Un tā jau te kādam droši gribētos iztēlot no sevis "politisko mocekli", tik nu netiek jau tautietis ņemts "par pilnu" un politiskais kapitāls ar mazu purkšķi "izkūp gaisā" .... Kas vēl diezgan intersanti, ka korupcija nav unikāla postsociālisma valstīm, tā ir itvisur, kur pietiekami lielai tautas daļai šķiet ka viņi "neko nevar ietekmēt" ...
"korupcija" ir pilnīgi normāls pārvaldes modelis austrumos, kur lēmumu pieņem par labu tam, kurš vairāk maksā. Jo tam, kurš vairāk maksā, vairāk arī to lēmumu vajag. Pilnīgi normāli. Bet tāpēc arī D-Korejā, Singapūrā tik sūri notiek, ka šie nolēmuši pārveidot šo Āzijas dzīvesdziņu. Postsociālisma valstīs to ievazāja cilvēki no Austrumiem - mongoļu jūga adepti
Korupcija ir pilnīgi normāls pārvaldes modelis jebkur, kur kādam tiek iedotas tiesības rīkoties ar svešu naudu. Tāda ir cilvēka daba.
Diemžēl korupcija ir izplatīta vairumā sabiedrību, jautājums tikai, kādā pakāpē. Pie kam arī nav sveša eiroparlamenta deputātiem, kuri taču saņem pietiekami tāpat. Vikipēdijā ieviests vesels šķirklis : "Ar Kataru saistītais korupcijas skandāls eiroparlamentā":
en.wikipedia.org/wiki/Qatar_corruption_scandal_at_the_European_Parliament
Jautājums jau ir par sabiedrības attieksmi. Rietumos korupcijas skandāli lielākoties izbeidz politiskās karjeras, jo publika momentā sāk izteikties negatīvi par šo tēmu, un partijas cenšas atbrīvoties no šādiem kadriem. Austrumos, kaut vai tajā pašā Ķīnā un Krievijā, valsts līmenī korupciju visi nosoda, bet partijas locekļi bieži vien brauc ar mersedesiem, un pilsonis parastais to uzskata par dzīves normu. Uz papīra jau sodi Ķīnā noteikti ir pat smagāki kā Eiropā, bet praksē Eiropā aiz šādiem skandāliem ir lielāks sabiedrības spiediens un kādam pat tā reāli un fiziski nākas pasēdēt pāris gadus.
Stilīgākais ir tas, ka tajā pašā Ķīnā 100 gadus atpakaļ Rietumu nosodītā korupcija bija normāls un nenosodīts pilsonis > valsts sadarbības modelis. Tāpēc ja Katara ar šādu metodi sāk. Jo tas ir normāli.
Bradypus rakstīja: Pilnīgi visas CB printē naudu un ar minēto likmi kontrolē daudzumu / ātrumu. Bet nu tu jau vari mēģināt apmānīt sevi un izlikties, ka tā nauda vienkārši ir iemācījusies vairoties dzimumceļā. Pat Bitcoin ir iestrādāts pašprintēšanās algoritms ar ko maksā "racējiem".
Ooooo, šeit laikam jāliek punkts - bankas ar valūtas pārpalikumu vēl printē valūtu. Dziļi, manas ekonomiskās zināšanas šeit ir viss. Šis bija mans pēdējais trumpis likt tev domāt par ekonomiku plašāk, bet izskatās ka tavā ieskatā visas pasaules valstu ekonomikas balstās tikai uz tā, ka kāds kaut kur printē naudu un šajā domu gājienā tevi nekas nemulsina, pat ja ir acīm redzami piemēri, kuros naudas printēšana nafig nav vajadzīga. Universālā atbilde - "tā nav inflācija" vai "viņi printē naudu". Kas ir pats fantastiskākais, ka tās pašas Norvēģijas vai AAE piemērā tavā loģikā pat nerodas šaubas kāpēc valstij vajadzētu printēt vēl naudu, Norvēģijas krona jau tā ir vāja, tieši dēļ ārējās tirdzniecības un visādiem valūtas pārpalikumiem, tā ir burtiski 10min lasāmviela. Bet tā vietā visa tava ekonomiskā izpratne nostājas pie "inflācija=printēta nauda". Variants, ka valsts var inflāciju variēt ar saviem uzkrājumiem tevi pat neaizķer. Es speciāli izvēlējos divas lielākās resursu eksportētājas lai liktu tev domāt, ka ekonomikā ir vairāk kā viens risinājums problēmām, bet nē, Bradypus tankā, naudas printēšana ir vienīgais veids kā valūta var zaudēt pirktspēju un radīt inflāciju. Nemaz nerunājot jau par domu, ka valūtas apjoms valstī nevar būt galīgs, bet atkal, ja visa doma balstās tajā, ka nauda visu laiku ir jāprintē tad gan jau ka var dzīvot arī tā.
Intersanti ka "kaut kā ilustrācijai" tiek lietota neko neizsakoša bilde, kaut ES un Eirozona pārsvarā ir "pletusies plašumā" un attiecīgi ir pieugusi Eirozonas ekonomika ... bet citādi var teikt ka "klasika" pamēģināt kaut ko izraut no visai būtiska konteksta ...
Un nez kāpēc man šis viss šķiet jau kaut kur redzēts/dzirdēts ...
Ja runa par pasaules lielāko ekonomiku, tad nauda tiek gan emitēta, un kā vēl.
"Naudas drukāšana" sasniedza 13 triljonus USD: 5,2T USD par COVID + 4,5T USD par kvantitatīvo atvieglošanu + 3T USD par infrastruktūru. Naudas kalni izraisa inflāciju"
www.nasdaq.com/articles/money-printing-and-inflation%3A-covid-cryptocurrencies-and-more
Dolāru daudzums apgrozībā:
fred.stlouisfed.org/series/CURRCIR
( pieaug straujāk, nekā lineāri vien )
Inflācija 50 gadu laikā samazina ASV dolāra vērtību par 85%, gandrīz 6 reizes:
finbold.com/inflation-erodes-the-value-of-the-u-s-dollar-by-85-in-50-years/
( acīmredzot, galvenais dolāra vērtības pazemināšanās cēlonis tomēr ir naudas emisija, jo ASV ekonomika tak nebūs kritusies 6 reizes kopš 1971.gada :-/ )
Tajā vēl ir klāt tāds faktors kā eksporta konkurences cīņa, tā stabilā valūta kura ir mazliet lētāka (arī "pareizā sinusoīdā" svārstoties) ļoti palīdz valsts eksportam ;)
Es ļoti labi saprotu visu stāstu par to, kā ASV printē naudu, kā to dara Ķīna un ES, bet es no Bradypus gaidīju atbildi, kaut ko no sērijas: "Inflācija ir vairāku ekonomisko faktoru, piemēram pieprasījuma/piedāvājuma attiecība, Centrālo banku regulatorās darbības, utt., kopums kas raksturo cenu pieaugumu un naudas vērtības krišanos"
Pat manos piemēros par Norvēģiju un AAE, ja cilvēks būtu lietas kursā par to, kā veidojas šīs ekonomikas, viņš vienalga lielu daļu vainas pie inflācijas šajās valstīs varētu novelt uz to, ka trīs lielākās pasaules ekonomikas printē naudu un caur tirdzniecības sakariem rada inflāciju arī citur. Ja tā pati Norvēģija iepērk tehniku no ES, bet ES šīs tehnikas cena ir pieaugusi inflācijas dēļ, tad inflācija skars arī tā produkta cenu, kura ražošanā tehnika izmantota jau Norvēģijā.
Neviens nestrīdās, par to, ka centrālo banku veiktās darbības ietekmē inflācijas lielumu, stāsts ir par to, ka ja visu procesu vienkāršo līdz "inflācija=naudas printēšana", citiem ekonomiskajiem spēkiem (kaut vai tam pašam OPEC) ir iespējas ietekmēt pasaules ekonomiku ļaujot gala klientam visu vainu novelt tikai uz savu CB, pat ja CB jau sen ir izslēgusi savu naudas printeri un paniski cenšās samazināt naudas apriti. Tas ir kā burvju trikā - kamēr tu skaties uz rokām, tev izvelk maku.
raimondsm rakstīja: oecdecoscope.blog/2022/08/29/mortgage-rates-are-rising-should-we-be-concerned/ tāds raksts
Normāls process - centrālās bankas ņem ārā naudu no ekonomikas, ceļot dažādas procentu likmes, kas savukārt iespaido arī hipotekāro kredītu ņēmējus. Ja kāds ņemot hipotēku uz 30 gadiem, cerēja, ka Eiropas Centrālā Banka mūžīgi turēs kreditēšanas likmi 0% apjomā, tad man šim cilvēkam ir tikai sliktas ziņas, ja vien ikmēneša maksājums nav tik zems ka šīs izmaiņas var sagremot. Pretējā gadījumā jāatcerās, ka samazinoties kreditēšanai samazinās arī pieprasījums pēc mājokļiem, kas tālāk samazina arī cenas tirgū. Attiecīgi cilvēks, kurš paņēma to pašu dzīvokli cenu kāpuma laikā pie ECB likmes 0%, šobrīd jau ir ticis pie lielāka kredīta ikmēneša maksājuma un no dzīvokļa arī vairs nevar tikt vaļā pa tādu cenu kā nopirka.
MMX rakstīja: Es ļoti labi saprotu visu stāstu par to, kā ASV printē naudu, kā to dara Ķīna un ES, bet es no Bradypus gaidīju atbildi, kaut ko no sērijas: "Inflācija ir vairāku ekonomisko faktoru, piemēram pieprasījuma/piedāvājuma attiecība, Centrālo banku regulatorās darbības, utt., kopums kas raksturo cenu pieaugumu un naudas vērtības krišanos" Pat manos piemēros par Norvēģiju un AAE, ja cilvēks būtu lietas kursā par to, kā veidojas šīs ekonomikas, viņš vienalga lielu daļu vainas pie inflācijas šajās valstīs varētu novelt uz to, ka trīs lielākās pasaules ekonomikas printē naudu un caur tirdzniecības sakariem rada inflāciju arī citur. Ja tā pati Norvēģija iepērk tehniku no ES, bet ES šīs tehnikas cena ir pieaugusi inflācijas dēļ, tad inflācija skars arī tā produkta cenu, kura ražošanā tehnika izmantota jau Norvēģijā. Neviens nestrīdās, par to, ka centrālo banku veiktās darbības ietekmē inflācijas lielumu, stāsts ir par to, ka ja visu procesu vienkāršo līdz "inflācija=naudas printēšana", citiem ekonomiskajiem spēkiem (kaut vai tam pašam OPEC) ir iespējas ietekmēt pasaules ekonomiku ļaujot gala klientam visu vainu novelt tikai uz savu CB, pat ja CB jau sen ir izslēgusi savu naudas printeri un paniski cenšās samazināt naudas apriti. Tas ir kā burvju trikā - kamēr tu skaties uz rokām, tev izvelk maku.
Ļoti labi saproti? To tu sev vari iestāstīt. Inflācija nozīmē, ka naudas daudzums pieaug straujāk, kā preču un pakalpojumu. Joi naudas vērtība jebkurā brīdī ir nekas vairāk, kā kopējā naudas apjoma dalījums uz visu preču un pakalpojumu apjomu. Tieši tām valstīm, kurām ir iespēja "printēt preces" (naftu), būtu jānotiek bezgalīgai deflācijai, ja naudas apjomu nepalielinātu vēl straujāk.
Vari savu viedokli pamatot arī ar kādu trešās puses viedokli vai pētījumu? Cik es saprotu, viss ko es te likšu ir tikai lietas, ko es varu sev iestāstīt.
Nē, ja negribi domāt ar savu galvu, autoritātes meklē pats. Es nedzīvoju autoritāšu pasaulē.
Tātad tev ir viedoklis, kuru tu pamatot nevēlies, bet noliec mani par maniem uzskatiem... labi, gan jau arī tā var diskutēt.
Ja tu nebūtu tik ieciklējies savā mazajā pasaulītē, tad iemetot Googlē "what causes inflation" tu atrastu šo:
hbr.org/2022/12/what-causes-inflation
Un ja pameklētu savu "money supply" atrastu kā minimums šo:
en.wikipedia.org/wiki/Money_supply
Un termins "money printing" tevi aizvestu šeit:
en.wikipedia.org/wiki/Debt_monetization
vai šeit:
en.wikipedia.org/wiki/Quantitative_easing
Šo visu izlasot tu saprastu gan kā valstis un bankas var palielināt naudas daudzumu arī bez nosacītās "printēšanas" (principā izdodot valsts garantētus vērtspapīrus, jeb ieķīlājot valsti) , kādas sekas var būt pašai naudas "printēšanai" un kāpēc neviens ar to cenšas bez vajadzības nenodarboties.
Un ja tu vēl izlasīsi to pirmo Hārvardas rakstu par inflācijas cēloņiem tad vispār šodien būsi kaut ko jaunu iemācījies.
Man piemēram no tā raksta patīk šis citāts: "Moss structures the book based on output (how much an economy produces), money (how much currency people have or can easily get their hands on), and expectations (what people think will happen next). All three have a role in inflation."
Paliksim pie tā, ka tu jutīsies šajā diskusijā uzvarējis un pierādījis, ka es esmu mudaks, kas neko nesaprot. Bet es pie tā, ka tu esi noderīgais idiots, kam patīk autoritātes, kas viņu apjāj. Un tā arī dzīvosim tālāk.
Izklausās gan ka vienīgais apjātais esi tu, un iespējams tas ka tā jūties saistās ar to ka tici kaut kādām tev iestāstītām, vai pašizdomātām muļķībām.
Tas kaut kur atgādina teicienu par tiem kas "mucā auguši un pa spundi baroti', lai arī daudz ticamāks ir scenārijs ka esi pārklausījies Trump-veidīgo "ekonomikas" gudrības ... Tik ņem vērā Trampa universitāte nogāja pa burbuli ka nav ko redzēt ... attiecīgi tās idejas būtu "pieklājīgi" vērtēt kritiski ...
Nu bet es tašu tieši to teicu :D
Ir jau, protams, interesanti, kā tu mēģini mani apstrīdēt ar paliecinājumiem, ka man ir taisnība.
No taisnības gan Bradypus tas ir patālu, bet kā viedoklis - tam ir kaut kāda vieta "pasaules uzbūves" izpratnes nozīmē, jā IMO drusku par seklu, bet kā saka viedokļi arī par manu vērtējumu 100 punkti būs dažādi .
Nu apsēstais, pastāsti tā precīzi - kas tieši ir "patālu" no taisnības šajā viedokli:
"Paliksim pie tā, ka tu jutīsies šajā diskusijā uzvarējis un pierādījis, ka es esmu mudaks, kas neko nesaprot. Bet es pie tā, ka tu esi noderīgais idiots, kam patīk autoritātes, kas viņu apjāj. Un tā arī dzīvosim tālāk."
Nu ja gribi papildināt savas zināšanas tad iesaku iesākt piemēram ar šo dokumentu:
"Economic structures 20 years into
the euro"
www.ecb.europa.eu/pub/pdf/scpops/ecb.op224~2349417aaa.en.pdf
Ja gribēšu papildināt savas zināšanas, selpkavotājs būs pēdējais, kura ieteiktās autoritātes ņemšu vērā. Pis taisni.
Bradypus rakstīja: Rekur tev ECB printera ātruma grafiks: commons.wikimedia.org/wiki/File:Eurozone_M3_money_supply.png
:D:D Ideāli tieš gaidīju kad šo uzrakstīsi ... Bet vajadzētu gan palasīt, un vismaz mēģināt saprast ko tad pats esi "publicējis" "taisnais pisēj" citādi pēc muļķa nevis slinķa sāc izskatīties. --- Jo TAS tur augstāk NAV "naudas printera ātrums" ...
P.S. es nevaru vien "nopriecāties" kā viens cilvēks var pats sev izlikt lamatas/grābekļus, un ar pilnu sparu "tajās iekāpt/ uz tiem uzkāpt" ... un atkal, un atkal un ... atkal
Vai tikai šis neizskatās pēc ad hominem, kuru posta autors nekad neizmantojot?
Kad esi pieņēmis "raibs zirgs vakumā" metodi, tad arī ekonomikā turpat var nonākt
Bēdīgi kā tā. Acīmredzami varēja labāk
Bēdīgi kā tā. Acīmredzami varēja labākŠteinbuka LR1 Krustpunktā, 15.15 TV1.
lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/krustpunkta-liela-intervija-fiskalas-disciplinas-padomes-priekss.a174928/
Jauks "deep fake" !
Pis taisni!
Grūti sagremot to ka uz muļķībām regulāri uzķeries ??? :D
Tu esi ne vien slepkavniecisks, bet arī tups, jo neviens cits, izņemot tevi nav "uzķēries". Jā būtu vairāk par vienu rievu starp tavām smadzeņu puslodēm, zinātu arī šīs bildes izcelsmi, kas ne tuvu nav deepfake preses pīles nolūkos, bet gan speciāli radīta, lai parādītu, ko spēj GPT.
Ilgi tēlosi pamuļķi, sauc to kā gribi mākslīgā intelekta radīts feiks un viss, ne pirmais ne pēdējais.
Protams, ka ir. Tikai tik tupam zābakam, kā tev, nākas to apspriest šādā veidā. Pis taisni!
Varbūt Mr. "taisn sipis" pacentīsies kaut ar vienu definīciju tikt pareizi galā ???
Un vēl man ir spēcīga aizdoma ka pats (lai arī jau nodzēsi savu tekstu par bildes izcelsmi) esi aizšāvis ļoti garām ;)
en.wikipedia.org/wiki/Deepfake
Nu nu... Kuru tekstu es tavos slapjajos sapnīšos nodzēsu? Tu tak esi pilnigi šizofrēnisks - paprasi iAuto logus - nekas nav dzēsts.
Un par kuru definīgiju tu murgo? Kas tavā iedomu pasaulē atkal nav labi?
Nepieslapini nu bikses, varbūt arī ka sajaucu, ne tu biji uzmanības centrā nekā.
Manā iedomu pasualē viss ir labāk nekā tev gribētos.
Laikam jau jāatvainojas, ka uzskatīju tevi par meli. Tagad saprotu, ka viss ko teici ir šizofrēniskas halucinācijas, kurām patiesi tici. Pis taisni veseļoties!
Tu vari uzskatīt ko vien tev un tavai "vērtību" skalai ienāk prātā, tas ne tikai neatbilst nevienai citai vērtību skalai, bet ir tāls no patiesības un absolūti nevienam nav saistošs. :D:D:D
P.S. Centies izlikties ka esi audzis savā retorikā, bet nu nāksies tevi apbēdināt ...
Audzis esmu tikai izpratnē, ka tu esi slims, nevis vienkārši debils.
:D Es saklausu tādu kā klysu pīkstienu/nožēlu, ka atkal kārtējā "roundā " esi prasti pakāsis tajā ko sauc par sniegtās informācijas patiesumu.
Tikai tavos šizofrēniskajos sapņos ir kaut kāds diskutējams patiesums, vienkārši bez komentāriem iepostējos AI deepfake piemēru :D
Paldies ka apstiprināji, ka tas ir "deep fake" ...
varēji sev aiztaupīt kaudzi ar bezjēdzīga teksta, bet tev jau patīk teikt ka kāds tieši TEV piesienas, kaut pats "mīli" to darīt ar citiem, vairāk un stipri bezjēdzīgāk ;)
Debiliķi... Tiešām nepatvēri, ka tu vienīgais savos murgos izsapņoji, ka tas vārētu būt kas cits? Es tav tak tev to jau iepriekš apstiprināju, ja nesaprati, tik tas jau netraucēja tev savus murgus turpināt.
Es par muļķībām nesapņoju, es tikai izklaidējos ar dažu labu jampapiņu, kurš domā ka spēj izdomāt kādu asprātīgu atbildi jebkam ko es uzrakstu, mēģini vēlreiz ;)
Asprātīgu? Tu tiešām dzīvo iedomu pasaulē, šizofrēniskais slepkavniek.
Vājš mēģinājums, un tu vēl mēgini iestāstīt ka tu neuzķeršoties uz "mana izliktā āķa" :D:D:D
Kāja (vai piere) nesāp ???
T.s. digitālais dolārs savu darbību sāks šā gada jūlijā. "Sistēma ļaus rēķinu apmaksu, naudas pārskaitījumus, piemēram, algas čekus un maksājumus no valdības, kā arī daudzas citas patērētāju darbības atbilstoši programmas mērķiem veikt ātrāk un par zemākām izmaksām".
www.cnbc.com/2023/03/15/long-awaited-fed-digital-payment-system-to-launch-in-july.html
CBDC, central bank digital currency, centrālās bankas digitālo valūtu paredzēts ieviest arī EZ, bet vēlāk nekā ASV, jo 2021-2023.gadi bija paredzēti digitālā EUR testēšanai.
Protams, digitālo valūtu ieviešanas sakarā notiek diskusijas par to, ka valdības spēs vēl vairāk sekot katra indivīda finansiālajām aktivitātēm nekā līdz šim, resp. ka tiek ieslēgta "vecākā brāļa nākošā pakāpe.
Diskusijas notiek nevis par to vai spēs, bet cik šo spēju izmantos. Baidens sola tik vien kā neļaut narkotikas pirkt. Citiem gan liekas, ka ierobežos arī ieroču iegādi, vai, piemēram, izmantošanu bez vakcinācijas. Floridā "digitālais dolārs" būšos aizliegts pilnībā (no gubernatora intervijas).
Ja tā būs valsts atzīta valūta, Floridai nebūs izvēles, gluži tāpat kā laikā kad tapa "zelta dolārs", "bezzelta dolārs" utml. ;)
Tev miļie kovidafēristu slepkavas arī tā teica... Un izrādījās, ka tomēr rociņas par īsu un Florida neklausīja visiem ediktiem pēc kārtas.
Pastāsti sīkāk par to kā neklausīja, jo priekšvēlēsanu kampaņa īsti neatbilst tam kas notika ;)
Pis taisni, apsēstais!
Kas tad nu ??? Tik ātri esi jau gatavs atzīt ka esi pakāsis mūsu savstarpējā diskusijā ar 0:3 ja ne pat 0:4. Paldies !
0:986987 ja vēlies. Vēlreiz - pis taisni - es netaisos ar tevi neko diskutēt un attiecīgi neko nevaru pakāst. Cipariņus vari bakstīt kādi vien tavos šizofrēniskajos murgos rādās.
Vēl tikai mazliet piemetīšu "pagalītes" - tā lai nebūtu gluži tukši "mani vārdi" te būs pāris linki ieskatam "kā DeSantis vēlēšanu retorika" atšķiras no reālās dzīves stāstiem:
www.tampabay.com/news/education/2021/09/14/schooling-during-quarantine-is-proving-tough-for-florida/
www.pbs.org/newshour/nation/florida-governor-wants-visitors-from-nyc-quarantined
un tā tālāk, nav pat ļoti jānopūlas, tā kā ļoti daudziem Floridas vadošie prāti pamanījās uzkāpt uz "varžacīm" ...
"Floridā "digitālais dolārs" būšos aizliegts pilnībā (no gubernatora intervijas)"
Jautājums tikai, kā iespējams šādu aizliegumu realizēt, ja reiz izmantošanai vajadzīgs tikai interneta pieslēgums un datu bāzi uztur federālajā līmenī. Iespējams, ka uztraukums ir par to, vai ar šāda tipa maksājumiem nevar apiet štata nodokļu sistēmu.
Aizliegts šo naudu lietot, kā obligātu maksāšanas līdzekli - t.i. piešķirt tam Baidena rīkam tādu pašu statusu, kā BitCoin, kas ir brīva izvēle starp divām apbusēji brīvprātīgi piekrītošām pusēm - t.i., piemēram, veikalam nebūs tiesību pieņemt tikai "digitālo".
Bet patiesībā jautājumu ir daudz vairāk, kā to ieviesīs citur, nevis kā Floridā to aizliegs.
Zemāk links uz oriģinālo aizlieguma ideju:
www.flgov.com/2023/03/20/governor-ron-desantis-announces-legislation-to-protect-floridians-from-a-federally-controlled-central-bank-digital-currency-and-surveillance-state/
Tekstā redzu pārāk maz informācijas, kas ļautu šo paziņojumu nodalīt no prezidenta priekšvēlēšanu cīņas, jo runāt par privātumu ASV, kur vesela aģentūra nodarbojas tikai ar to lai zinātu visu par visiem ir nu ļoti stiepjami.
Tajā visā bezjēdzīgajā "spriedelēšanā" par un ap ( Federal Reserve pie kam nav nekādu jaunu publikāciju par CBDC, tā ka nekas radikāls jauns tur nav "noticis") ir aizmirsies realitātes apspekts.
ASV ir tikai viens patiess iemesls kāpēc digitālā valūta var "nenotikt" - ar to ASV ir grūti norēķināties, tā kā viņu elektroniskie sakari atpaliek pat no sūdīgākajiem Eiropas piemēriem par "vairākām jūdzēm" ... attiecīgi elektroniskajos norēķinos - tiem kam ir ērti un pieejami - tas viss strādās, bet ASV "pāķos" kā nekas nemainījās tā vēl gadus 20 nekas nemainīsies.
Un jā DeSantis gadijumā - mēģinājums biznesiem utml. sūtīt "ziņu" ka "mūsu nodokļu paradīze" vēl joprojām ir atvērta ... tik tur gan vajadzētu drusku kritiski tam pieiet, jo arī tas nav tik vienkārši ...
Mhm, kad sāk runāt par to, cik ASV kas maksā, tad bāž degunā MSRP cenas, kas mūsu izpratnē ir cena bez PVN. Taču katrā štatā ir savs PVN analogs, ko pircējam valstij jāsamaksā pašam. Un pamēģini nesamaksāt - IRS izpuļķēs tā ka maz neliksies.
Vispirms, tas sales tax ir vairākkārt mazāks par mūsu PVN. Otrkārt, ir štati: Montāna, Oregona un Ņuhempšīra, kur tas sales tax ir 0. Vismaz no pieejamiem avotiem var saprast, ka ir pilnīgi likumīgi pirkt auto piem. Montānā, ja to turpat reģistrē, lai izvairītos maksāt štata nodokli.
Can I avoid state sales tax by using a Montana LLC?
If you register your vehicle to a MT LLC, you'll be able to take advantage of the same zero-sales tax rate as Montana residents. It's not necessary to live in Montana to register an LLC in this state.
Depending on your state's sales tax rate, you can legally save $25,000 or more on your purchase.
www.montanacorporate.com/
en.wikipedia.org/wiki/Sales_taxes_in_the_United_States
Un, saprotams, uzņēmīgi cilvēki ( noteikti par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību ;) to nokārto tā, ka nemaz nav jābrauc uz nulles sales tax štatu. Visu izdara tiešsaistē un auto, kempera vai kutera reģistrācijas numura zīmes atsūta pa pastu.
Jādomā, šo štatu valdības ( vismaz Oregona un Montāna ir ar mazu iedzīvotāju blīvumu ) speciāli izvēlējušās nulles pārdošanas nodokli, jo uzskata, ka no cita veida nodokļiem tad viņiem būs vairāk ienākumu.
Jaunākais forumā
- Šofera dienasgrāmata. (5249)
- Toyota Land Cruiser auto tests, atsauksmes 2023 / 2024 (15)
- Eksotiskie auto Latvijā 2026 – varenauto Rīgā, reti auto un iAuto carspotting (39)
- Tramps - ASV prezidents? (2658)
- iAuto forums. Uzlabojumu ieteikumi, jautājumi un jaunumi (609)
- Automobiļu ādas salonu pāršūšana Rīgā – kur labi meistari, cenas, atsauksmes un pieredze (5)
- F1 2026, braucēji neapmierināti ar formulu (3)
- Karogu brauciens Jūrmalā 2026 - 4.maijā plkst.16.00 (10)
- BMW F650 FUNDURO (1993. gads) (0)
- Kuras lietoto auto markas šobrīd pērk vairāk? (27)
- Parunāsimies par LIETOTIEM močiem. Jūsu pieredze - kuri moči ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (74)
- test (0)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (20662)
- Vēja turbīnas un vēja parki! Kāpēc Latvijā ir liela pretestība? (44)
- Makslīgais intelekts (MI) (170)
- Degvielas cenas Latvijā un pasaulē (394)
- LEXUS RZ 550e 2026. Atsauksmes un iespaidi (11)
- Sports (23)
- EKII 2026: Tikai līdz 24. februārim iesniedz viedokli par 40 miljonu eiro subsīdijām elektroauto (62)
- Lietotu/mazlietotu auto plači Rīgā, Jūrmalā, Tukumā? Labākā vs Sliktākā pieredze! (20)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.