Kopsavilkums ar komentāriem par Nīderlandes vēlēšanām:

Par vēlēšanu uzvarētājiem BBB un populismu - to mēs vēl redzēsim tuvākajos 2 gados, attiecīgi es viņus pagaidām vēl nesaukšu par populistiem. Šis laika periods arī izšķirs vai šī partija ir nākusi aizstāvēt savus vēlētājus, vai arī iebraukusi vadošās pozīcijās caur protesta balsojumu kā KPV pie mums.

- Armenian Telegram: Iranian media reports that tonight Azerbaijan is going to attack in the direction of the borders of Armenia.

Lēmums par Parex glābšanu netika pieņemts ne Latvijā, ne Krievijā. -- Ne velna, Bradypus, tika gan pieņemts.

Tādā lielā un krieviem draudzīgā bankā kā Parex neapšaubāmi glabājās ne tikai krievu un kaukāziešu bandītu, bet arī GRU un FSB nauda tās aģentūras finansēšanai, kura darbojās Latvijā. Neviens ne no FIB , ne no CIP nebrauktu uz Latviju lai tai amata personai, kura nesaprot mājienus, pārgrieztu rīkli, izskalotu smadzenes ar svinu, noindētu visu ģimeni vai sievai un bērniem pārbrauktu ar auto pie skolas, kamēr tādas izdarības no savu naudu zaudējušu Krievijas spiegu vai bandītu puses visai iespējamas.

Protams, tas viss reāli nebūtu jādara, pietiktu ar "draudzīgu sarunu. Katrā ziņā, visos gadījumos, kur iesaistīta liela krievu nauda Latvijā vai nu viss tiek darīts par labu naudas īpašniekiem, ja tas vispār iespējams, vai arī rodas lielas problēmas ( Rimšēviča lieta )

Kāpēc vispār Rimšēvičs bija tik drosmīgs ? Iespējams, nebija, tikai viņam bija jāizvēlas starp veseri un cieto virsmu. Jo, ja viņš nesadarbotos ar FINCEN, tad, visai ticami, Vācu banka pātrauktu mainīt dolārus Latvijas komercbankām vispār, jo dolāru maiņa pamatā notika caur to ( iespējams izņemot SWED un SEB ). Un tad "ļoti lielas" problēmas būtu uzreiz visām komercbankām ar lieliem kontiem rubļos, ne tikai vienai vai divām. Jo klientiem no Krievijas tādas bankas, kuras nemaina naudu uz dolāriem, nebūtu vajadzīgas.

Ilustrācijai par bankām vērts pieminēt Kipras banku krīzi 2012--13. gadā. Kam ir daudz kopēja ar Latviju. Lielu sistēmisku banku spekulatīvi darījumi, kuros atkal figurē daudz krievu naudas. Kipra, kā visiem zināms, ir krievu un to ofšoru visai iemīļota vieta. Un nauda esot zudusi pat no oficiāli slēgtu banku kontiem. Starp citu, kad Rimšēviča lieta pacēlās ES līmenī, Kipras Centrālās bankas vadītājs teica, ka viņš situāciju ļoti labi saprotot, arī uz viņu ticis izdarīts "milzīgs spiediens".

Tiem, kas vēl nezin, no kā kreisie baidās vairāk, kā no Trampa - var paklausīties ļoti iespējamo nākamo ASV prezidentu.

Parīzē plosās protestētāji pret pensiju reformu, kaut gan eksperti reformu raksturo kā diezgan maigu. Pensijas vecuma paaugstināšana iecerēta no 62 uz 64 gadiem, bet ne jau uzreiz, bet līdz 2030.gadam. Bez tam iecerēts tikt valā no 42 pensiju sistēmām dažādām profesijām. Piem, ar dzelzceļu saistītie varēja pensionāties jau no 50 gadu vecuma.

Nu redz tieši tāpēc es taisu atsauci uz to, ka šis blogeris uz lietām skatās vairāk no tāda ASV skatupunkta. Daudzas no darbinieku sociālās aizsardzības normām, pie kā mēs šeit Eiropā esam pieraduši, kaut vai tie paši atvaļinājumi, virsstundu piemērošanas un apmaksas, utt., ASV regulējas stipri savādāk, un minētās korporācijas to diezgan brutāli arī izmanto. Tepat nesen bija raksti par to, ka tehnoloģiju kompānijas darbiniekus atbrīvoja ar e-pastu, bez nekāda iepriekšēja brīdinājuma, kas Eiropā beigtos ar skandāliem nu tiesas prāvām, bet tur tā ir norma. Attiecīgi tā metinātāja (metinātājs nebija tēvs) pārmetums par to starpību ir diezgan pamatots, un tas jau ir novedis pie tā, ka lielās firmas šādus cilvēkus spiestas algot kā apakšniekus.

Par elitēm un nodokļiem - ASV atkal nav labākais paraugs. Kā teica viens tās puses ekonomists: "ja agāk ASV bija vieta kur kļūt bagātam, tad tagad ASV ir vieta, kur šo bagātību saglabāt". Tas pats Tramps - cilvēks visu laiku mīnusā, Masks - arī praktiski tas pats, ja neskaita nodokļus no akciju pārdošanas. Nodokļi pamatā tiek plēsti no vidusslāņa, kā rezultātā cilvēki reizēm pat nepiesakās algas paaugstinājumam, jo tas viņus iemestu nākošajā nodokļu līmenī un samazinātu faktisko algu.

Bet galvenais stāsts jau ir par kopējo noskaņu - 20-35 gadu vecumā cilvēkam būtu jārauj, jāpelna lielais piķis, jāveido ģimenes, jāpērk mājas un jāceļ sava nākotne, bet ne ASV ne mūsu pusē, ne arī lielā daļā pārējās pasaules tas vairs nenotiek. Ķīnā, Japānā un DKorejā minētā demogrāfiskā grupa vispār jau robežojas ar tādu pasīvu anarhiju, kad arvien vairāk to 20-30 gadnieku strādā tikai tik daudz, lai varētu atļauties guļvietu, roltonu un videospēles.

Skatoties no ekonomiskās puses protams būs vēl lielā starppaaudžu līdzekļu pārbīde, kad jaunākās paaudzes saņems mantojumos vecvecāku un vecāku īpašumus, diemžēl pat uz šo situāciju ekonomisti skatās diezgan pesimistiski. Valstis visticamāk cels mantojuma nodokļus lai daļu līdzekļu ievilktu budžeta lāpīšanai, kā arī dzīves ilguma pagarināšanās rada situāciju, ka šīs pārbīdes notiks, kad tagadējam 20 gadniekam pašam jau būs 40-50 gadu, un tad jau būs drusku par vēlu par ģimeni domāt.

Viena no problēmas saknēm ir tā, ka tiek nojaukta iespēja jēgpilni diskutēt par problēmām ar, kā to pieklājīgāk pateikt, mazjēdzošu, neinformētu, uz kašķi un personiskiem strīdiem orientētu pilsoni, kuram daļa problēmu risināma vienkārši saprātīgi lietojot resursus un ar parastiem organizatoriskiem pasākumiem.

Ja pavisam prasti, tas pats pieminētais pusotru tūkstoti uz rokas saņemošais metinātājs nav nemaz tāds pašsaprotams ekonomikas dalībnieks, kas pats no sevis motivēsies, apmācīsies, profesionālī attīstīsies un strādās tajā ekonomikā. Tur tomēr vajag zināmas prasmes, attieksmi, visi to nemaz nevar un būtiski ir ievērot šādus tādus noteikumus.

Dažs labs no tiem, kas varētu veikt jēdzīgi, salīdzinoši ne to pašu sarežģītāko darbu, ir samotivēts mācīties "pārvaldi", sadomājies influencēt un vispār nav radis pacensties, lai kaut ko sasniegtu.

Tāpat jāmaina attieksme pret eksakto izglītību, Oma likums 11.klasē - 2ampēri ir 10volti dalīts ar 5omiem, malacis, zini fiziku, kam vajadzēs, piemācīsies - tāda attieksme nekur neder.

Kārtējais piemērs, kā ar pāris veikliem retorikas pārspīlējumiem var sačakarēt esošas, aktuālas problēmas apspriešanu.

Kad eksaktā izglītība ir bijusi vairākuma interesēs?

Ir daļa, kam jāzin pamati, lai tālāk mācoties, apjēgtu, par ko stāsts un nebūtu jāsāk no sākuma un vēl daļa jau skolā uzsāk interesēties par noteiktiem priekšmetiem jau pavisam nopietnāk. Citā līmenī.

Valsti vajadzētu vadīt gudrāk.

Ja ir pazīmes, ka tā tiek vadīta negudri, tad ir jābūt veidam, kā to noteikt, kā atrast, kāpēc pirms tam tas netika izdarīts pareizi.

Pārvaldītājiem vajadzētu apjēgt, ka daudzi risinājumi nav kaut kādi vienas nozares jautājumi.

Vienkāršajam proletariātam vai no tā nākušiem "domātajiem" vai šo elektorātu apkalpojušiem politiķiem ļoti patīk idejas par kaut kādu vienu atbildīgo, kuru iecels par atbildīgo par katru jautājumu un tad nu tik prasīs. Nesakārtotā, tizlā sistēmā.

Nu, neizskatās, ka tagad, kad ir valstiski oficiāli pasludināts, ka bankas kaut ko nav darījušas pareizi, būtu milzīga interese no tautas, kā vispār funkcionē ekonomikas, kas ir inflācija un kā bankas risina SAVAS problēmas.

Viena no galvenām mūsdienu makroekonomikas problēmām ir t.s. design flaw, apzināta uzbūves kļūda, pie kuras nepieciešama nepārtraukta inflācija.

Inflācija atļauj valdībām labot "kļūdas" attiecībā uz algām un pensijām, kurām tak nepārtraukti jāaug. Nu, tās arī aug, tikai ar palētinātu naudu.

Pie tam medijos daži to atgādina un daži ne. Pareizi jau būtu - pielikām pēc faktiskām cenām tik procentus.

Par to design flaw - tas ir specifiski tieši šim dizainam?

Nav tik primitīvi ar tiem nodokļiem. Nodokļus de facto maksā tikai ~15%-20% sabiedrības. Un lielākā daļa šo cilvēku ir domājoši. Protams, ka pret šādu konceptu visvairāk kliegs visi nodokļu tērētāji - ieredņi, pabalstnieki u.t.t. kam pieder absoūtais vairākums un kuru ienākumi ir atkarīgi no režīma, kas ir gatavs tiem 15-20% atņemt jebko, par ko nobalsos tērētāji.

Nē, ej iemācies pamatus. Sadrukātās naudas vērtība tiek atņemta momentāni tās drukāšanas brīdī - un drukātajiem ir vienalga pie ka tā atrodas šajā brīdī.

Lieliski, šī propagandas daļa tevi ir paķērusi. Ja pats nesaproti, tad propagandai ir nepieciešams pelnīt uzticību - un "kritizēt" savējos par vispārzināmiem faktiem ir labs veids, kā radīt iespaidu, ka nekas netiek slēpts.

Tūlīt būs brīvais gāzes tirgus. Būs labas cenas😀

jauns.lv/raksts/zinas/549868-latvija-pern-neizmantoja-iespeju-iegadaties-letaku-saskidrinato-dabasgazi-no-asv-pauz-latvijas-bankas-parstavis

Gāze vispār ir ļoti daudz.

Kaut ko galīgi neesi sapratis par inflāciju. Augošā tirgū būtu jānotiek deflācijai - t.i. ja naudas apjoms nemainās, bet preču un pakalpojumu apjoms pieaug - tās kļūst lētākas. Inflācija notiek tikai tad, ja naudu drukā vairāk par ekonomikas pieaugumu.

Man vakar patika interesanta dabas parādība - bet nu tas labi raksturo šīs valsts orgānus. Purnagramatā LSM nopublicējis tur to ziņu ko šodien iAuto, par Ķekavas apvedceļa dēļ slēgto ceļu. Tā kā tāda ziņa nav nekas jauks, LSM paņēma nopirka no purnagrāmatas lai purnagrāmatas boti saliek rakstam kādus simts [tā uz aci vērtējot] plusus. Ļoti skaisti.

Būtu labāk kāds meitenei zemāk servisu ieteicis, kur Volvo izplūdi sataisīt! A to muld tikai dienām ilgi pa tukšo :-/

Nu vispār jau ekonomikas pamatos par augošu tirgu tiek uzskatīts tirgus kurā pamatā aug pieprasījums. Ja piedāvājums aug ātrāk par pieprasījumu, tad jā, iestājas deflācija, kam seko pārdevēju izkrišana no tirgus, kam tālāk atkal seko inflācija, jo vienā brīdī pārdevēju kļūst vairāk kā pircēju. Inflācija var notikt arī bez naudas drukāšanas - pieņemsim tirgus apjoms ir 50 zelta gabali, tirgū ir 50 pircēji un 50 pārdevēji, kas pērk un pārdod kopā 50 vienības preces pa 1 zelta gabalu. Ja mēs tirgum pievienojam vēl 50 pircējus, ir tikai dabīgi, ka pircēji, konkurējot par iespējām nopirkt preci būs gatavi maksāt vairāk. Šis ir kapitālisma pamatu pamats piedāvājuma un pieprasījuma līknes izskatā.

Tas par ko jūs ar imzz runājat, ir inflācija, ko caur mārketingu un banku darbību rada valsts. Princips līdzīgs, tikai tirgus tiek audzēts caur iespēju aizņemties un process kā tāds paātrina valsts ekonomiku bez sarežģītas tautsaimniecības pārkārtošanas. Tirgus paplašināšanas funkciju pie mums veic arī Eiropas fondi, kas ļauj maksāt mūsu vietējam darbaspēkam un nodrošina jaunus tirgus ārzemju ražotājiem. Pati ekonomikas celšana caur kreditēšanu jau nav pamatos nepareiza, problēma tik, ka bankas tiekot pie printētās naudas sāk kačāt visādus burbuļus - īpašumi, vērtspapīri, utt., un tur jau sākas problēmas.

imzz , lai projektētu gāzēsvadus aLLahs ir AutoCAD radījis scroll zoom. grēks ir neizmantot.

Tur nav nekāda paradoksa. Paturi prātā - šī nav "mūsu" valsts, mums te ir tikai ekonomiska resursa loma, šī valsts tiek pārvaldīta no ārpuses un tā tiek darbināta īstermiņa peļņas nolūkos , bez mērķa ilgtermiņā šeit saglabāt latviešus. To paturot prātā, viss ko tu nosauci, un arī viskautkas ko tu nenosauci, izkārtojas dabiskā un loģiskā izkārtojumā.

Attiecībā par AirBaltic - atkal viss ir ļoti loģiski. Mūsu saimniekvalstī, Krievijā, ir līdzīgs uzņēmums - VTB banka. It kā komercfirma, tāpat kā AB, bet realitātē melnais caurums kurā pumpēt valsts naudu lai tā procesā legalizētos un varētu pietuvinātie to lietot. VTB banka pērk lidmašīnas ar kurām pēc tam lidinās apkārt Medvedeva sieva un kas tur vēl ne - nu reku mums te AB nopirka tos 12 etronus, redzēsim kas ar tiem brauks. Tāpēc arī tam Gausam maksā labu algu - ne jau par lidsabiedrības vadīšanu, bet par naudas notrallināšanas piesegšanu.

Labi, neaizgāja iepriekšējais piemērs pamēģināsim savādāk - Elons Masks vienu rītu atbrauc uz manu tālo lauku miestu un pasaka, ka viņš uz turieni pārcels to pašu twitter ar visiem darbiniekiem saglabājot viņiem ASV algas. Visa pārcelšanās notiek tikai uz uzņēmuma peļņas rēķina bez kredītiem un valsts iejaukšanās. Vai šādas korporācijas bāzēšanās manā ciemā ar ~2000 iedzīvotājiem, tuvējā reģionā radīs inflāciju, vai arī nebūs nekādu seku jo inflāciju rada tikai naudas printēšana nevis tirgus procesi?