Viss ko redzam pie mums un Lietuvā ir tiešā korelācijā ar iedzīvotāju nogurumu no spriedzes, un vaimanologu naratīva.

Tas jau arī netiek apstrīdēts. To "apstrīdēšanu" jau kurina tie paši Gobzema fani, ko piesauca smaidīgais. Tās problēmas ir divas: 1. Nav vēl līdz galam izpētīts, vai asimptomātiskie nēsātāji ir infekciozi. Ir it kā viens pētījums (droši vien ar augstu ticamības pakāpi, jo publicēts nature.com) no tās pašas Vuhaņas, ka it kā asimptomātiskie nepārnēsājot, bet WHO savu konklūženu devusi vēl nav. Un pamatoti, jo C-19 politiku veidot uz viena Ķīnas pētījuma pamata nebūtu prāta darbs; 2. Arī simptomātiski joprojām vazājas pa veikaliem, darba vietām, ciemos utt.

Domāju, ka bruģē pats sev politiķa karjeru. Bet ne ar Aldi. Jo ko tajā Kolkā darīt? Pgd iesilda tautu

3. punkts nav manējais. Es citēju Perevozčikovu. Tas pansionāts ir labs rādītājs tādā ziņā, lai saprastu +/- cik % no saķērušajiem nonāk uz testiem > cik % ir smagi (šim gan samplis ir acīmredzami par mazu). Un tad ar reverse engineering iegūt tos Slovākijas datus. Ne īpaši precīzus gan. Tas pansionāts mani vedina uz domu, ka var izvēlēties kādu vidējo Latviju, kas būtu piem Ogre un 100% notestēt. Tie arī būtu rādītāji + atsekojams progress 2 ned laikā

Precīzi. Visos laikos ir bijis tā, ka bez simptomiem cilvēks ir vesels. Un nekādu pārbaužu vai ārsta apmeklējumu. Ja esam nonākuši tik tālu, ka mūsu vidū ir milzumdaudz slēpto covidnieku, tad vienīgā reālā opcija - pārbaudīt VISUS bez izņēmuma.

Par šo bija skaidrojums - vienkārši ģimenes ārsti nedod SPKC datus par tiem, kas izveseļojušies.

Es nesaku, ka ir pamats melot, bet ja piegriež visu un visur, tad tomēr tai statistikai, uz ko tiek balstīti lēmumi, būtu jābūt precīzai. Skaidrs, ka var "pieņemt" un no no pieņēmumiem aprēķināt aptuveno kopējo inficēto masu, bet uz šādiem pieņēmumiem nedrīkst balstīt svarīgus lēmumus! Un šobrīd, manuprāt, par izveseļojušamies ir jāuzskata tie, kas vairs nav infekciozi, jo tikai tie var nodot infekciju tālāk. Un šis skaits būtu jāziņo tik pat aktīvi, kā inficēto skaits, lai sabiedrībai nepūderētu smadzenes! Kaut kā dīvainu mums iet ar to statistiku, jo katru dienu klausoties ziņas, Lietuvas un Igaunijas rezultātus mēs zinām jau ap 10 - 11 no rīta, turpretī mūsējā, nez kāpēc, tiek apkopota līdz aptuveni 13. Un Lietuvā ir vairāk inficēto.

Statistikā neuzrāda atkārtotos testus, bet gan no jauna konstatētos saslimušos. Bet nu uzrādīt izveseļojušos, ja nav aktuālu datu arī ir jocīgi paši uzprasās uz liekiem jautājumiem tad vai nu ieliek prognozi ko ik pa laikam aktualizē vai neliek vispār.

Tiešām? Patērējot plašsaziņas līdzekļus, tieši tur arī to es redzu - divas krāsas. Tādus icikus, vai viņu eksistences pieļāvumu, tur īpaši nevar manīt.

Pilnīgi vienalga ko tu tur redzi, bet, jo vairāk te visādi pāķi spirinās, jo ilgāk vilksies ierobežojumi tik vienkārši un neko pret to tāpat nevarēs padarīt. Jau iepriekš teicu gudrākie šajos apstākļos piekāpjas. Kur jūs to panikotājus raujat es gan nevienu tādu nezinu, visi kas man zināmi apkārt pielāgojas un paniku neķer.

Stulbs plāns, neviens neiet uz veikalu, ja viņam neko tur nevajag !

Lauku "pāķiem", kā piemēram man, maniem senčiem un sievastēvu vispār neapspriedīsim, alkohola mājās ir vairāk kā kāds no mums jelkad viena gada laikā gribētu patērēt, tādēl ir visai apšaubāms ka veikalu darba laiks atstāj vispār jebkādu iespaidu uz alkohola patēriņu ... mainās tikai laiks un apjoms kādu pērk vienā reizē !

Risinājums ir meklēt kā ierobežojumus apiet un ierēkt par cirku, lai dabūtu vēl stingrākus ierobeźojumus.

Kojkas jau var radīt, cik uziet... tukšās viesnīcas, kojas, halles un ko tik vēl ne... Tikai - kas tās kojkas apkalpos? Par to jau tas galvenais stāsts...

Es domāju kasiņam ir taisnība. Visticamāk vīruss palēnām degradējas un mrstība pat samazinās uz 100000 slimajiem. Bet problēma ir tā, ka izplatība ir milzīgi augusi un iespējams, ka vēl var stingri augt neilgu brīdi.

Mēģinot saprast mūsu valdības pieņemtos lēmumus un ekspertu izteikumus, divas dienas esmu veltījis pētot un apkopojot datus par šīs slimības mirstības rādītājiem. Tieši mirstība vienmēr un visos laikos ir bijis rādītājs jebkuras infekcijas slimības bīstamības noteikšanai. Līdz šim (lasi - līdz COVID-19) katrā valstī ir bijuši izstrādāti kritēriji infekcijas slimību bīstamības izvērtēšanai un lēmumiem slimības izplatības ierobežošanai. Būtiskākie kritēriji, lemjot par jebkādiem ierobežojumiem, vienmēr ir bijuši sekojoši: 1. Mirstība - analizējot pēc dažādām vecuma grupām un citiem aspektiem (t.sk. vai slimība ir vienīgais nāves cēlonis); 2. Ietekme uz kopējo mirstību - vai slimība būtiski ietekmē kopējo mirstību (excess mortality rate - analizējot vairāku gadu griezumā); 3. Iespējamo ierobežojumu ietekmi uz sabiedrību kopumā - sabiedrības veselība, drošību, tautsaimniecību, labklājību; 4. Noslodzi uz veselības sistēmu. Divas dienas pavadīju, lai labāk saprastu Latvijas situāciju un apkopotu datus. Interesanti, ka šādi datus (apkopotus un arī interpretētus) neatrodu oficiālajos informācijas kanālos, kā arī neesmu dzirdējis par tiem no kāda no mūsu tā saucamajiem ekspertiem. Meklējot un lasot informāciju publiskajā telpā, patiešām rodas iespaids, ka visi iepriekš pastāvējušie kritēriji ir pārrakstīti, taču man (un lielai daļai citu cilvēku) nav skaidrs, kādi tad ir "jaunie" kritēriji, kas ir pamats šobrīd noteiktajiem ierobežojumiem. Pirmajā bildē esmu apkopojis būtiskāko informāciju par mirstības cēloņiem Latvijā 2020.gada deviņos mēnešos - no janvāra līdz septembrim (ieskaitot). Šajā laika posmā kopumā no dzīves šķīrušies 20334 Latvijas iedzīvotāji - lauvas tiesu no tām sastāda asinsrites sistēmas slimības (11,190 jeb 55%) un audzēji (4,530 jeb 22%). Līdzīgi kā citur pasaulē šīs slimības, kuras katru gadu paņem visvairāk cilvēku dzīves visā pasaulē, ir ļoti tieši saistītas ar mūsu dzīvesveidu un uzturu. No šīm slimībām ir iespējams izvairīties un to īpatsvaru samazināt, ja tiek veiktas korekcijas uzturā un dzīvesveida ieradumos. Tieši neatbilstošs uzturs (cukurs, industriāli ražota pārtika, pārtikas piedevas, u.t.t.) ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Ja mēs patiešām vēlamies uzlabot sabiedrības veselību un cilvēku dzīvildzi, mums varbūt būtu jāpieņem stingrāki mēri tieši risinot cēloņus, kas noved pie šīm saslimšanām? No COVID-19 šajā laika posmā (janvāris-septembris) miruši 18 cilvēku. Te gan ir jāpiebilst, ka "oficiālajos" datos ir "atšķirības" - SPKC norāda, ka no COVID-19 (klasifikators - U07) miruši 18 cilvēki (https://www.spkc.gov.lv/.../sadalijums-pa-celonu-grupam.pdf), taču medijos un citur figurē skaitlis 37 (https://data.gov.lv/.../d499d2f0-b1ea-4ba2-9600-2c701b03bd4a). Kā es saprotu, šiem 18 cilvēkiem COVID-19 bija galvenais nāves cēlonis (saskaņā miršanas apliecības datiem), bet pārējiem bijušas citas hroniskas un akūtas saslimšanas, kas ir bijis galvenais nāves cēlonis, ne COVID-19. Šo ir svarīgi saprast, jo šī informācija sakrīt ar citur pasaulē notiekošo - COVID-19 ir bīstams cilvēkiem, kuriem ir citas saslimšanas un novājināta imunitāte. Lai būtu saprotams, cik būtisks vai nebūtisks ir šis skaitlis (18 ar COVID-19 mirušie), pieminēšu vēl dažus citus nāves cēloņus, kuri skaitliski būtu tuvāk pielīdzināmi no COVID-19 mirušo skaitļiem. Šajā laika posmā: - 264 cilvēki miruši no gripas un pneimonijas; - 103 cilvēki gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos; - 91 cilvēks miris alkohola lietošanas seku dēļ. Ja mēs vadāmies pēc tā, ka mirstība ir būtiskākais faktors, tad kāpēc katru gadu netiek izsludināta ārkārtas situācija gripas sezonas laikā? Kāpēc mēs neaizliedzam cilvēkiem pārvietoties ar transporta līdzekļiem? Kāpēc mēs neaizliezam alkohola tirdzniecību un lietošanu valstī? Manuprāt, ja ņem vērā mirstību kā būtiskāko kritēriju un mērķis ir samazināt cilvēku mirsību par jebkuru cenu, tad šādi ierobežojumu būtu jāievieš nekavējoties. Kā arī vēlos izcelt, ka šajā pašā laika posmā no dzīves paši ir aizgājuši 236 cilvēki. Vērojot notiekošo un pieņemot ierobežojumu plašāku ietekmi uz sabiedrību un cilvēkiem, ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka radītā stresa, baiļu, neskaidrības un negatīvo ekonomisko aspektu dēļ, šis skaitlis tikai pieaugs. Otrajā bildē esmu apkopojis informāciju par ar COVID-19 mirušo vecuma grupām šī gada oktobrī un novembrī (līdz 28.novembrim). Uzreiz jāpiebilst, ka mirušo ir krietni vairāk nekā pavasarī un tieši tāpēc ir nepieciešama padziļināta analīze. Oktobrī un novembrī ar COVID-19 miruši 155 cilvēki. Te gan jāpiezīmē, ka šajos datos ir visi cilvēki, arī tie, kuriem COVID-19 nebija galvenais/vienīgais nāves cēlonis. Ja skatāmies janvāra-septembra statistiku, tad tikai ar COVID-19 mirušie varētu būt aptuveni puse jeb 75-80 cilvēku. Galvenie secinājumi ir sekojoši - 90% mirušo ir vecumā virs 60 gadu vecumam. Vidēji svērtais mirušo vecums ir aptuveni 76 gadi, kas ir par vienu gadu vairāk nekā vidējais sagaidāmais dzīves ilgums Latvijā, kas ir 74.6 gadi! Šie dati apliecina, ka šī slimība nav bīstamāka (!!!mirstība!!!) par citām saslimšanām un ka tās ierobežošanai nav nepieciešami kaut kādi īpaši mēri. PVO un mūsu valdības pārstāvji un eksperti pavasarī ir ļoti smagi kļūdījušies ar prognozēm par slimības bīstamību un attiecīgie ierobežojumi ir radījuši vairāk kaitējumu un nav devuši nekādus rezultātu slimības ierobežošanā.