Cik ātri braucam? II daļa 33

Turpinām nodot jūsu pētījumiem un secinājumiem LVC satiksmes uzskaites punktu datus. Šoreiz piedāvājam sīkāku Veclaicenes ceļa (A2) analīzi. Un dažu iepriekšējā rakstiņa komentāru komentārus.

Pirmkārt – dažu komentētāju šaubas par šo datu nepietiekamu apjomu un precizitāti nav pamatotas. Stacionārā režīmā un pastāvīgi vien Latvijā darbojas 29 uzskaites punkti, kuri veic iepriekšējā rakstā minētos vairāk nekā 60 miljonus mērījumu gadā. Papildus, epizodiski, pēc vajadzības – mērījumu punktu ir vēl vairāk. Vasaras periodā, piemēram, atsevišķi tiek veikta sīkāka visu maģistrāļu kustības analīze (tieši šāda vienas nedēļas uzskaite no A2 ir šodien pievienotajā tabulā).

Otrkārt – ātruma mērījumam nav nekādas atkarības no auto riteņu bāzes garuma, tādēļ komentētāja replika par Mersedes limuzīna un Smart fiksēto ātrumu atšķirību uztverama vien ar humoru.

Treškārt – par vieglajiem un smagajiem. Te esam mazliet pinušies gan mēs, gan LVC darbinieki. Kādus ātrumus skaita punkti? Visus? Tā uzskatījām vēl pagājušajā nedēļā (un viedokli rakstiski apstiprināja LVC). Tādēļ iepriekš publicētajos aprēķinos visus smagos likām grupā „līdz 90 km/h, vieglo vidējam ātrumam attiecīgi palielinoties. Tagad LVC interneta lapā ar sarkanu pievienots skaidrojums - Kartē un tabulā uzrādītais ātrums ir tikai vieglo automašīnu fiksētais vidējais ātrums.

Pie tā tad šobrīd arī paliekam. Secinājumu būtība gan daudz nemainās. Veicām procentu rēķinus divos krietni atšķirīgos A2 punktos. Limitu 90 km/h uz 2x2 joslu ceļa Rīgas tuvumā pat visai intensīvas satiksmes apstākļos akceptē tikai katrs ceturtais satiksmes dalībnieks. 85 % piekrišanas līnija atrodas starp 100 un 110. 125. kilometrā (pirms Smiltenes – Gulbenes krustojuma) ceļa apstākļi krietni sliktāki. Toties kustības blīvums pieckārt mazāks. Varētu pat teikt niecīgs (3500 auto diennaktī – tas ir tikai ap 2,5 minūtē jeb mazāk nekā divi katrā ceļa kilometrā). Un ātrumi līdzīgi – limitu gan ievēro 43%, taču katrs ceturtais vēlas braukt ātrāk par simtu, katrs desmitais – ātrāk par 110.

Secinājumi? Te atļaujamies citēt aizvadītās nedēļas otrdienā „Latvijas Avīzē” teikto (autors Atis Jansons):

- Situācija iezīmēta. Kur programma? Viens skaidrs. Derētu beidzot atzīt, skaļi un skaidri, ka – ja par ideālu uzskatām bezierunu lojalitāti un limitu ievērošanu – viss ir „salaists dēlī” pamatīgi un diezgan bezcerīgi. Gandrīz paaudze braucēju Latvijā ir izaugusi trūcīgas kontroles un minimālu sodu vidē, tādēļ akceptējusi pārkāpumu kā tādu un pieradusi pie sev ērtākā braukšanas stila. „Plus pieci lati” jeb 105 - 110 km/h. Tā Latvijā brauc miljoni. Pāraudzināsim ar 200 „manuāliem” protokoliem nedēļas nogalē jeb 20 stacionāriem radariem nākamgad un 40 aiznākamajā... Cīņa ar vējdzirnavām. Lielvalsts Amerika saka – 85 procentus piespiest nevar. Mēs gribam pamēģināt. Ar kādiem paņēmieniem?

Tūlīt mazliet paaugstināsim sodu par 100 – 110 km/h. Ko tas dos? Manuprāt - tikai novērsīs jau tā niecīgos represīvos spēkus no 600 000 ĻOTI RUPJIEM pārkāpējiem gadā. No tiem, kuri patiešām ir nihilisti, kuri ir patiešām bīstami. Un ne jau tādēļ vien, ka dažreiz fiziski apdraud sevi un citus. Daļa no viņiem brauc prasmīgi un tiešas briesmas nemaz nerada. Bet viņi nepietiekamas kontroles apstākļos rada un redzami demonstrē nesodītu precedentu. Un tā veicina šīs grupas tālāku pieaugumu.

Par skaitliski lielāko „plus pieci lati” (vai 14 eiro, ja sodu izmainīs) grupu. Ļoti iespējams, ka viņu izvēlētais ātrums patiešām ir saprātīgs un Latvijas apstākļiem atbilstošs. Viņi (vairums), turklāt, nav ātruma narkomāni un „zem simta” arī (parasti ciešākas tuvības brīžos) dzīvot ir spējīgi. Ja vien uz šo plauktu pakāptos (tajos pašos blīvākajos apstākļos, vientulībā lai dara, ko grib) tie 10 - 40  procenti, kas visai paštaisni aizstāv savas tiesības uz tikai subjektīvi vajadzīgu mazu ātrumu.

Man tā vien šķiet, ka tieši „gandrīz godīgo” un „absolūti godīgo” konflikts tuvākajā laikā būs Latvijas lielceļiem raksturīgākais un būtiskais. Un kā to risināt ar administratīviem līdzekļiem – nezinu. Varbūt koleģiālas sarunas var līdzēt?

Bet detalizēti ātruma reģistrācijas dati noteikti ir pelnījuši lielāku satiksmes organizācijas  un uzraudzības profesionāļu uzmanību. Tie dod iespēju uzzināt gan katras konkrētas trases specifiskos ieradumus, gan kalendāra mēnešus un dienas, kad nevajadzīgs azarts tajās sit augstu vilni. Papētiet gan, kungi! Iespējams tas palīdzēs limitētu spēku pareizu pielietojumu precizēt.