man nemaz nav pie dirsas !!!
Pasaki, kad latvijas iedzīvotāji ir dzīvojuši labāk kā tagad ?
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
TU un Tavs cilvēku loks kurā uzturies noteikti dzīvo labāk kā agrāk bet ir cilvēki kam paliek sūdīgāk jo viss paliek dārgāk bet algas tādas pašas kā pirms 5 gadiem.
Hmm... Ja es darītu to pašu, ko pirms 5 gadiem, man alga būtu nevis tāda pati kā tad, bet reizes 3 mazāka. Šķiet, nav jāskaidro, kamdēļ es daru kaut ko citu?
Nez, ja algas neceļas, tad no kurienes rodas tie daudzie, dārgie Volvo-XC90 ???
Ne jau visiem ienākumi ir sinonīms algai. Es jau arī atbildē automātiski izmantoju šo terminu, kaut gan nomināli nemaz neesmu darba ņēmējs.
Pabraukā ar auto pa bijušajām LPSR laiku rūpnīcām,pilns ar visādām mazām firmām bet auto parks tur iespaidīgs vienīgi tur strādnieks ar saplēstiem cimdiem kurus viņš noteikti pircis pa savu naudu.
Nu, bieži vien tie strādnieki paši ir ar tādu so so dzīves mērķi - saņemt algu, piedzerties, nedēļu plostot, kādu vietējo šmaru iz... (atvainojos par rupjību), un viss. Tb, mērķi un vērtības dzīvē nekādas. Reku, tipisks piemērs - mūsu pašu msh. Fiška čalim it kā ir, bet pats rakstīja, ka labāk par sakarīgu darbu sēž lauku gaterī un kā priekšrocību saskata iespēju nobiedēt šefu un pēc tam kopā pasmieties. Labi vai slikti, ne par to šoreiz stāsts, bet, nu, tāda ir tā lauku realitāte.
Man viens paziņa nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Nevar viņš strādniekus atrast - visi vietējie dīkdieņi atnāk, pāris dienas pastrādā (ja to var saukt par strādāšanu) un pazūd - par smagu, redzies, esot... bet algu vienmēr prasa avansā, jo neesot, no kā dzīvot... A vainīgs saimnieks... un valdība, protams...
Uzreiz jautājums - cik tas saimnieks maksāja?
Minimālo?
Mērķi un vērtības? Mana vērtība un mērķis ir - ĢI-ME-NE, un ne jau viens vai divi sīkie - pārējais ir līdzekļi. Ja tavas vērtības diktē to ka tavs mērķis ir uzdienēties par bosu aptirsināšanas kompānijā un nopirkt jaunu mašīnu, tad jāprasa - a kāda jēga no šādiem mērķiem, ja neskaita pašlepnuma apmierināšanu?
Bet nu jā, pieņemu ka tu tos, kuri mētājas pa darba vietām, vērtē augstāk - "cilvēkam ir mērķis".
P.N. Tu te sameti visus vienā maisā - tevis nosauktais ir realitāte, bet tā konkrēti manā darba vietā ir viena kategorija. Pārējie ir normāli, bet viņiem, kā redzi, mērķis nav karjera un lieli ienākumi, tāpēc strādā.
It kā tu nemētātos pa darba vietām... pats nesen uzskaitīji veselu strēķi, kur savos 28 gados esi pabijis...
Ģimene? Mammu par muteri zākājot? Baigā jau nu vērtība... Kaut kā neesmu arī par msh kundzi un maziem msh-ēniem dzirdējis te...
Esmu nedaudz pamētājies, bet neesmu ne reizes aizgājis no kāda darba algas dēļ. Esmu skolas gados vairākas vasaras kaut kur strādājis, no pirmā nopietnā darba pēc pusotra gada aizgāju, jo nepatika tas darbs zem klajas debess, tad bija krīze ar dažām šaubīgām darba vietām un anglija ar ko līdzīgu, pirmais darbs pēc atgriešanās bija ar noteiktu apjomu - uzbūvēt 20 vai cik tur mājeles kempingam, tās tika uzbūvētas un darbs beidzās, pēc tam sekoja iepriekšējā darba vieta kur tika nostrādāts pāri par trīs gadiem un aiziets jo pārvācos, lai arī krita uz nerviem uzņēmuma vadības stils, mūsu valsts darbības stils mikroskopiskā formātā; īsti mani negribēja laist vaļā, un tagad ir esošā darba vieta.
Kas tev nepatīk vārdā "mutere"? Normāls vārds. Bet tam pārējajam pienāks laiks, kaut kad, bet pienāks. Protams, te nedaudz spēlē tā latvijas stulbā īpatnība ka ārpus dižās pilsētas nekā nav; gan jau ja es eksistētu dižajā pilsētā, noteikti pēdējo pāris gadu laikā būtu paguvis apprecēties, bet nu pienāks tas aŗī bez dižās pilsētas.
Nabadzīgu cilvēku nekad nav trūcis, bet tas nu ir fakts - cilvēkiem tagad iespējas ir un daļa dzīvo ar tādām ekstrām, par kādām agrāk pat nesapņoja.
Paņem par piemēru TV un telefonu. Lielākoties pat ne visai labi situētiem cilvēkiem nezin kāpēc tas agregāts ir visai varens un ne lēts. Par telefoniem neizteikšos. Dārgi alfoni un visādi citādi ir kuram katram. Ja cilvēks var nolocīt pāris simtus par telefonu, ko pēc 6-12 mēnešiem nomainīs, tad man nerodas sajūta, ka runāju par nabagiem. Dīvainā kārtā tas ir novērojams ne tikai pie turīgiem cilvēkiem.
Tas tāpēc ka galvā sakāpušas čuras un vērtību sistēma ir sagriezusies kājām gaisā. Pirms 80 gadiem latvieši tiešām dzīvoja trūcīgi - bet visādu vipendronu vietā bija bērni - nākotne. Tagad nākotne tiek apēsta tagad, tūlīt, plakano telefonu, plazmu un līzē ieķertu jaunu mašīnu formā, tik jāprasa - a ko jūs vecumdienās domājat darīt?
Es nesaku, ka tas ir pareizi, vien konstatēju faktu - ja jau tauta var atļauties tos alfonus (luksusa prece) - slikti nedzīvo.
Tavu teikto labi attēlo šis:
Mani ienākumi ir apmēram 30 % mazāki kā pirms 7 krīzes !
Un vispār runa ir par auto, nevis valsts un iedzīvotāju labklājību !
Ja nav labklajības tad arī nav auto,ir tikai lūžņi un tāpēc šis portāls tāds patukšs,visi vecie buki šeit sēž un daži jaunpienācēji.
Neesi saspiedies? Te sēž daži pēdējie mohikāņi un bariņš pienācēju - jaunu/mazlietotu mašīnu braucēju, uz kuriem jaunā vadība orientējas.
Vecie buki ir tas pats kas pēdējie mohikāņi,tas nenozīmē veci veči!
sēž te forumos pamatā tie, kas nav citos modernākos sociālajos tīklos integrējušies.
Tas nenozīmē, ka portālu nelasa daudz vairāk.
A kāds mašīnai ar kaut kādu "labi dzīvo"? Man patika kā viens paziņa par šito smējās "agrāk kruta mašīna parādīja kuram ir labi ienākumi, tagad - kuram ir lieli parādi". Vai "spēt samaksāt ikmēneša līzi" ir sinonīms ar "varu atļauties nopirkt mašīnu"? Ja tu atbildi "jā", tad jāprasa kāpēc tādi cilvēki kā kasiņš visu laiku baro banku - ja jau var atļauties nopirkt mašīnu, tad nopērc skaidrā naudā mašīnu, pabrauc tos dažus gadus, pēc tam pārdod to mašīnu, pieliec klāt katru mēnesi nolikto summiņu, nopērc jaunu mašīnu, un cikls sākas no gala, tikai pa vidu nav viens parazīts, kas jābaro...
Pieskaiti mani arī pie kasiņveidīga, jo es nesaprotu šo domu gajienu - nopērkam pa štuku šrotu ar listi problēmu, tad liekam braucam, atkal liekam, atkal braucam. Pēc x gadiem veiksmīgi tiekam vaļā pa šo laiku brīvā nauda iekrāta, kas nav ielikta remontos atkal nopērkam nākamo nu jau par 2 štukām un riņķis sākas no sākuma. Vai arī 5 gadus kārt vadzī zobus, lai sakrātu jēdzīgam auto.
Es dzīvoju šodien, jā maksāju māju un auto krītā, man tas līzinga maksājums nespiež maku, jo nav pārpīlēts. Jā, nav sapņu auto, bet nu arī ne piespiedu kārtas auto.
Man jau gan liekas, ka tai sabiedrības daļai, kura pērk auto kešā par 1-2K, līzingus jaunu auto iegādei pārstāja dot gadus 8 atpakaļ. Ir kaut kas mainījies pa šo laiku?
Pats strādāju bankā līdz ar to varu drošī teikt, ka ļoti skatās pēc vēstures un ieāakumiem. Nevaru 100% apstiprināt, ka tie, kas pērk pa 2000 EUR skaidriniekā, nevarētu paņemt jaunu ar šo 2000 EUR pirmo iemaksu.
Var jau būt, ka skatās. Tikai - reizēm to ieraudzīto interpretē diezgan savdabīgi. Piemēram - nu kāda ir jēga uzbāzties klientam ar aizdevuma piedāvājumiem par summām, kuras ir N reizes mazākas par viņa brīvajiem līdzekļiem šīs pašas bankas kontā?
Tev jau nevajag 1:1. Maksimālais kredīta maksājums ir ap 40% no ienākumiem, nu tad rēķini cik mēnesī vari tērēt kredītam un vai par šo naudu tu vari nopirkt sakarīgāku auto vai tomēr jākrāj visam auto vai lielākai 1. iemaksai.
Kā jau iepriekš tepat tēmā minēju - priekš auto 13 mēnešu neto ienākumu apjomā man banku nevajag. Un banka to labi zin, jo konts, kur man tos ienākumus ieskaita, ir pie viņiem. Kāda jēga man vairāk vai mazāk uzbāzīgi piedāvāt finansējumu priekš auto 3 mēnešu neto ienākumu apjomā?
Jā, un šīs nepacietības dēļ tad tu arī vari visu savu darba mūžu barot bankas - tā vietā lai vienu reizi dažus gadus krātu naudu un pēc tam atlikušo mūžu brauktu ar sev piederošām mašīnām, tu izvēlies visu mūžu braukt ar bankas mašīnām, jo tad nav jākrāj.
Es neredzu atsķirību, es banku baroju akurāt ar 198EUR GADĀ par 20tEUR vērtu auto. Tas ir smieklīgi maz, un jaizmanto iespeja kamēr tik zemas likes kāds dot (0.99%/gadā). Vai 5 gados es sakrātu 20tEUR? Zinot sevi nē. Man ir pietiekami dārgi hobiji, kas šo naudu arī noēstu, tagad es tieku dabiski bremzēts. Ir nemainīgās izmaksas, kuras ir obligāti jāsamaksā, viss pārējais ir pēc tam.
Viennozīmīgi!
Pārmaksa bankas līzingam pašlaik ir zema jo zema.
Laikam man jāsāk meklēt dārgāki hobiji, jo 5 gados pēc ikdienas izdevumu apmaksas pāri paliek vairāk nekā 20K.
198 eiras gadā - tas ir smieklīgi maz? Tu gadā šitā notrallini manus 2-3 nedēļu ienākumus - vai manas vecmāmiņas pensiju - vai arī summu, cik gadā kopā, degvielu neskaitot, izmaksā 20-25 gadus veca, normālā stāvoklī esoša vagmobīļa ekspluatācija - un tikai tāpēc lai varētu atļauties nopirkt diezgan lētu mašīnu - es saku "lētu", jo pirms 25 gadiem par tām 20k eirām varēja nopirkt kaut kādu mk2 golfu ar 1.6 motoru.
Mans domu gājiens: visi mēs domājam, ka dzīvosim vēl ilgi arī pensijā, bet, diemžēl, ne visiem tā pensija pienāk- tomēr ir arī statistika. Un mūsdienās krāt zeķē un tad pirkt, kad inflācija grauž caurumu zeķei ātrāk, nekā pa virsu samaksātie procenti bankai?! Nē, paldies- minimāls maksājums, maksimāls komforts! Operatīvais līzings- kruti- nekādas atbildības, tikai braukā- atnāk krīze, atdod auto. Protams, nopirkt naļikā- skan labi, bet vai pareizi?, manuprāt, lielākoties nē. Dzīvo šodienai ar nelielu skatu uz rītdienu, bet mācoties no pagātnes un citu kļūdām.
Atkarīgs no tā, ko sauc par krāšanu zeķē. Man personīgi pēc visu ikdienas izdevumu segšanas paliek uz rokas ~30% ienākumu. Kuri netiek krāti ne jaunam auto (esošais apmierina), ne jaunai mājai (esošā apmierina), ne pasaules apceļošanai 80+ gadu vecumā (neceru tik ilgi nodzīvot). Tā ir zeķe? Jeb kas tas ir?
Jap- tā ir zeķe tiešā vai pārnestā nozīmē (banka). Un sanāk, ka piederi ne pie lielākā kvoruma, kas ir apsveicami. Un ja jau ir uzkrājumi(rezerve) ar nekatram gadījumam, lieliski. Tā dzīvot ir droši un komfortabli- visiem tā novēlu. Es teiktu, ka tad ir laiks kādam hobijam vai sapņa īstenošanai, bet ja arī tie visi jau ir izpildīti, nu tad ir ziepes lielas- skatoties uz miljonāriem, viņi visi lielākoties ir nelaimīgi, jo vairs nav kur tiekties- viss ir ko gribu un vajag! Ja skatās uz kādu Ameriku, tad narkotjiki, trakonams un gals klāt :-D
Līzings - normāla lieta, lai uzlabotu dzīves kvalitāti uzreiz. Protams, jārēķina līdzi, lai ikmēneša maksājums neiespaido pārējās nepieciešamības, vai konkrētā prece ir nepieciešama.
Barot banku ? Par pakalpojumu (naudas aizdošanu) jāmaksā - tāpat kā par citiem pakalpojumiem.
Kāpēc baro mājas apsaimniekotāju. Apsaimnieko māju pats. (ja dzīvo dzīvoklī).
Kāpēc baro zemniekus, ražotājus, utt. - turi savas govis, cūkas, audzē labību un nebaro citus.
Kāpēc baro frizieri, zobārstu, utt.
Atbildu - neuzskatu, ka man sanāk baigi barot banku.
Piemērs, 9k eur maksā auto, līzingā 5 gados (speciāli, lai nejūtu maksājumu principā) es pārmaksāju tikai 550 eur. Vai tad tas ir daudz? -> Es to pat īsti nejūtu.
Esmu no tiem cilvēkiem, kas spējīgs līdzi rēķināt. Ja uzskatu, ka man tā (līzingā) ir prātīgāk nekā pirkt kaut ko uzreiz, tad tā arī daru.
Man personīgi šķiet OK, ja par šo finanšu pakalpojumu sanāk plānoti samaksāt 110 EUR gadā. Āķis ir tāds, ka es nevaru pateikt, ar ko es nodarbošos (un cik man par to atlīdzinās) pēc 5 mēnešiem, kur nu vēl 5 gadiem.
Lietota auto līzings ar 2.4% gadā? Kur?!?
Nevaru apgalvot 100%, ka procentu likme tāda ir, bet reāls piemērs DNB bankā - gan!
9000 eur iegādes summa - auto iegādāts 2016.gadā.
10% pirmā iemaksa.
5 gadi un 145 eur/mēn.
Vēlreiz jāatkārtojas, atļauties pēc $$$ varu stipri dārgāku auto, taču sirdi baigi silda fakts, ka tik neliela summa katru mēnesi no ienākumiem jānovirza auto līzingam.
Es varu piekrist tam ko saka kt... . Man ir prieks ka tev patīk ja līze ir maza - man atkal patīk ka nav nevajadzīgas parādsaistības, un ar to es domāju ne tikai mašīnas vai mājas līzi, bet arī kaut kādus pakalpojumus ar ikmēneša maksu un līguma termiņu.
Saprotu arī tādu domu gājienu.
Diemžēl Rīgā es tādu iespēju neredzu vispār.
Izdevumi ir lieli visam.
Negribas pat domāt, ko rāda Excel tabula (min vajadzības).
P.s. Pie tam man nav bail no kredītiem. Jau tagad man tajā jomā ir iespaidīga pozitīva kredītvēsture 
Kādu iespēju - neuzņemties nevajadzīgas parādsaistības?
Man prieks par tavu kredītvēsturi. Novēlu nekad nepalikt bez darba uz ilgāku laiciņu, vai pāriet strādāt uz stipri zemāk atalgotu darbu, a to esošā kredītvēsture paliks kaķim zem astes un tiesu izpildītāji vēl varbūt novilks pēdējās apenes, ja pēc līzē ieķerto lietu pārdošanas paliksi vēl parādā.
Vai man tikai vienīgajam liekas, ka atkal offtopic aizgāja pilnā sparā? Jautājums bija par proporciju nevis par to, cik labi/slikti pirkt dārgu/lētu auto un ņemt/neņemt līzingu!
Kaut kādā mērā - jā, bet es te negribētu tēlot moderatoru.
Ir taisnība, ka sākotnējā formulā varbūt prasītos iekļaut arī uzkrājumus jeb "zeķi". Minēju arī iemeslus, kamdēļ manā gadījumā tas netiek darīts. Pēc būtības "zeķes" pamatuzdevums ir būt par spilvenu manai ģimenei gadījumā, ja manis pēkšņi vairs nav.
Visu sarēķināju un varēju atļauties paņemt auto nedaudz vairāk kā gada algas apmērā.
Tā intuitīvi secinu, ka tas bija jauns?
Man arī auto sanāk gada algas apmērā , mēnesī maksāju 12% no netto algas, kas iespringumu nerada.Auto nav jauns, bet mazlietots (patreiz 3.g). Līdz ar to man ir normāls auto, kuram arī pēc gadiem būs pārdošanas vērtība.
Interesanta nianse - auto iegādes brīdī biju bezdarbnieka statusā, banka izpētīja manu socialo iemaksu stāvokli un teica - ir OK.
Ir viena baigā nianse ar to visu.
Nevar mūsdienās rēķināt tikai neto ienākumus. Jo, piemēram, lielai daļai cilvēku ir iespaidīgi izdevumi (saistības, min. tēriņi u.tml.)
Rezultātā pilnīgi reāli, ka kāds ar 2-3x mazākiem ienākumiem, bet bez tādām saistībām, dzīvo vieglāk - brīvāk utt. Par to vērts aizdomāties 
Un vēl - nebūtisks ir ienākumu apjoms, būtiski ir, lai pietiek.
No manas pieredzes - gandrīz nekad nepietiek 
Sāc pelnīt vairāk, attiecīgi arī tērē iespaidīgi vairāk (citādāk).
Izdevumu sadaļa tikai proporcionāli palielinās.
Jā, pirmajā mēnesī to starpību gan jūt visvairāk (starp vecajiem un jaunajiem - lielākiem ienākumiem) 
Ja par tēmu, tad mans Kadjar sanāk 10 mēnešu neto alga, bez prēmijām.
Optimāli.
Arī es par tēmu.
Kādreiz nopirku Rīga pilnīgi jaunu Toyota Avensis, proporcija toreiz man sastādīja galīgi greizus no autora viedokļa rādītājus 
Tādus, ka nemaz nevarēju to atļauties.
Auto cena - manu toreizējo 16 mēnesalgu summā
Formulēsim tā - kas būtu mainījies, ja 16 vietā būtu 10, 12 vai 20?
Fiziski es varu (tb man nav jālūdz bankas viedoklis par sevi) atļauties auto gan 3, gan 13 mēnešu neto ienākumu apjomā. Bet manas funkcionālās prasības šobrīd nosedz auto, kuru ss.lv novērtē manu 2 nedēļu neto ienākumu apjomā.
Tam nav nozīmes. Jau minēju, rēķinu summu, kas man būs jāmaksā ik mēnesi, nevis kopējo iegādes summu.
Funkcionālās prasības arī manas ģimenes prasības (teorētiski) nosegtu lēta un veca grabažiņa, bet - dzīvojam tikai vienu reizi, auto ir uzskatāms par vienu no dzīves baudām (papildus funkcionalitātei), par to es un citi ir gatavi maksāt vairāk. Pat stipri vairāk 
Man savukārt ir būtiski, lai šī summa jebkurā mēnesī varētu būt arī zero - nebraucam, benzīnu nelejam, izdevumu nav.
Mans pašreizējais auto laikam maksā tagad kādas 2 algas. Kad vēl pirms pāris gadiem braucu ar veco riepu servisā baigi dīvaini skatījās, kad paņēmu komplektu pusauto vērtībā. Sākumā piedāvāja lietotās 
Tā kā šogad sapratu, ka ir pārāk mazkustīgs dzīvesveids un ikdienā tagad braucu ar etalonu tāpēc, tad kaut kā īpaši neiespringstu par to auto. Teorētiski varētu kaut šodien aiziet uz salonu un paņemt jaunu 
par 20K.
"Godīgi sakot, pārdošanas vērtība ir aspekts, kas mani neinteresē vispār - jau auto iegādes brīdī pieņemu, ka tā ir zero. Ja auto ekspluatācijas beigās to vēl nopērk jaunieši nodzīšanai līdz pašreizējās TA beigām - ideāli."
Ja auto vērtība beigās būs nulle, tad auto cena max 1 mēneša algas apmērā. Nopērkot dārgāku - vienkārši nauda tiek izmesta. Paskatījos ss.lv - man sanāk tīri braucams auto , piem golf4.
"Ja auto vērtība beigās būs nulle, tad auto cena max 1 mēneša algas apmērā. Nopērkot dārgāku - vienkārši nauda tiek izmesta."
Pamatojums? Ko nozīmē - izmesta? Jebkuras mantas pēdējā vērtība ir 0, vai pat negatīva (kad par tās utilizāciju ir jāpiemaksā).
Manuprāt tie 3 mēneši ir tāds labs "rule of thumb" ar domu, ja nevari saprast un īpaši ja jāpērk auto līzingā vai tml, tad šāds uzstādījums neļauj iebraukt pārāk lielos mīnusos.
Pluss jāņem vērā, ka tas normāli strādās tikai tad, ja katru mēnesi paliek pāri vismaz kādi 10-20%, kamēr ja katrs mēnesis pa nullēm, tad auto toč pirkt nevajag, ja vien tas nav līdzeklis kā nopelnīt ekstra naudu!
Ja runa iet par auto pirkšanu kešā un katru mēnesi sanāk gan uzkrājumiem, gan auto apkopei, tad imo var pirkt kaut vai par visu naudu, jo vienmēr jau var, ja vajag, pārdot, vienīgi man liktos ka svarīgi reāli apzināties arī auto tekošās izmaksas + tas ka auto nav ieguldījums kam vērtība pieaug, bet visu laiku krītās.
btw- pirms laika parēķināju un man sanāca ka mūsu Honda Civic 2006g, kas pirkta 2013g izmaksas (TCO) ir 150EUR/mēnesī- tobiš skaitot apkopes, vērtības kritums, aptuvenā pārdošanas vērtība, apdrošināšanas un tml. Auto vērtība pērkot bija uz kādām 6K EUR un rēķināju uz 5 gadiem.
Manuprāt lielākais bonuss pērkot auto par 3 mēnešu naudu ir tas, ka to naudu var sakrāt un tad pirkt par skaidro un ja nu kas notiekas, tad nav jāuztraucas par līzingiem vai tml, jo tas ir tavs auto un viss.
Manuprāt, labāk ir saņemties un nopirkt auto par sakrātu naudu un pēc tam to uzskatīt par "pamatlīdzekli". Nu, un pamatlīdzeklis pēc ekonomikas ir jāamortizē. Piemēram, ja nopirksiet auto par 4800 EUR un atliksiet katru mēnesi 100 EUR kā amortizācijas atskaitījumus, pēc 4 gadiem būs jau 4800 EUR jaunam auto pat ja esošā atlikusī vērtība būs 0.
Neesmu uzņēmējs, līdz ar to laikam nespēju iebraukt metodē "atlikt NN vai NNN naudiņas konkrētai vajadzībai". Kādā nozīmē atlikt - burtiskā? Bet es jau nezinu, kad man tā vajadzība pienāks. Kādreiz braucu 50+ tūkstošus km gadā, tagad labi ja 10 tūkstoši sanāk. Attiecīgi arī tas, kas aizgāja degvielā un remontos ceturksnī, tagad pietiek gadam un vairāk. Tikpat labi var gadīties, ka pēc pusgada dzīve pagriežas tā, ka atkal būs tie 50+. Vai arī auto nevajadzēs vispār.
Tā izskatās kad es vienīgais nosaucu ciparus pētījumam,pārējie tikai tukši pļurks.
pļurkstēšana ne pa jokam 
kamēr to visu izlasa....
eh, iešu dzert kafiju un uzkost desmaizi
msh rakstīja: Kādu iespēju - neuzņemties nevajadzīgas parādsaistības?
Man prieks par tavu kredītvēsturi. Novēlu nekad nepalikt bez darba uz ilgāku laiciņu, vai pāriet strādāt uz stipri zemāk atalgotu darbu, a to esošā kredītvēsture paliks kaķim zem astes un tiesu izpildītāji vēl varbūt novilks pēdējās apenes, ja pēc līzē ieķerto lietu pārdošanas paliksi vēl parādā.
Priekš tam ir privātpersonas maksātnespēja ;)
Te arī esmu dirsis,piedodiet lūdzu!
imzz rakstīja: Manuprāt, labāk ir saņemties un nopirkt auto par sakrātu naudu un pēc tam to uzskatīt par "pamatlīdzekli". Nu, un pamatlīdzeklis pēc ekonomikas ir jāamortizē. Piemēram, ja nopirksiet auto par 4800 EUR un atliksiet katru mēnesi 100 EUR kā amortizācijas atskaitījumus, pēc 4 gadiem būs jau 4800 EUR jaunam auto pat ja esošā atlikusī vērtība būs 0.
ej tu nost cik kruta izdomaats. infinite money!
jo dargaks auto, jo vairaak naudas! galvenais ir "atlikt"
Ir jau divas iespējas, maksāt pašam sev, vai maksāt aizdevējam. Man savukārt liekas komiski tas, ka liela daļa tautas uzskata aizdevējus par īstiem labdariem, pateicoties kuriem viņi vispār var "kaut ko atļauties" , sākot no aifona un beidzot ar auto ;)
msh rakstīja: Esmu nedaudz pamētājies, bet neesmu ne reizes aizgājis no kāda darba algas dēļ. Esmu skolas gados vairākas vasaras kaut kur strādājis, no pirmā nopietnā darba pēc pusotra gada aizgāju, jo nepatika tas darbs zem klajas debess, tad bija krīze ar dažām šaubīgām darba vietām un anglija ar ko līdzīgu, pirmais darbs pēc atgriešanās bija ar noteiktu apjomu - uzbūvēt 20 vai cik tur mājeles kempingam, tās tika uzbūvētas un darbs beidzās, pēc tam sekoja iepriekšējā darba vieta kur tika nostrādāts pāri par trīs gadiem un aiziets jo pārvācos, lai arī krita uz nerviem uzņēmuma vadības stils, mūsu valsts darbības stils mikroskopiskā formātā; īsti mani negribēja laist vaļā, un tagad ir esošā darba vieta.
Kas tev nepatīk vārdā "mutere"? Normāls vārds. Bet tam pārējajam pienāks laiks, kaut kad, bet pienāks. Protams, te nedaudz spēlē tā latvijas stulbā īpatnība ka ārpus dižās pilsētas nekā nav; gan jau ja es eksistētu dižajā pilsētā, noteikti pēdējo pāris gadu laikā būtu paguvis apprecēties, bet nu pienāks tas aŗī bez dižās pilsētas.
Normāls vārds, saki? Tu viņu klātbūtnē aci pret aci arī tā sauc?
ezis71 rakstīja: Tā izskatās kad es vienīgais nosaucu ciparus pētījumam,pārējie tikai tukši pļurks.
Ja analītiski pieiet informācijai, nav grūti arī sarēķināt manus ciparus
Vienmēr esmu uzskatījis, ka jebkurai bieži lietojamai precei ir jābūt labai. Datoru taču nepirksi pašu lētāko? Telefonu, ledusskapi, utt. Tas pats ar auto. Tagad sāku skaitīt, parasti man auto ir bijuši aptuveni pusgada ( 6 mēnešu ienākumu) apmērā. Tikai viens sanāca lētāks, jo tas bija steidzīgs un neplānots pirkums. Nav jau grūti tādu uzturēt. Pirmajam nācās pakrāt, bet tad - vienu pārdot, drusku pieliec klāt un nopērc nākošo. Vienu brīdi noplīsa viens auto, un remontu mājā taisīju, tāpēc nebija ko pielikt klāt, nācās nopirkt lētāku. Mazāk par pusgada ienākumiem - tas man neder, bet vairāk, tas nav racionāls pirkums. Pat ja kādam nav ģimenes, un pelna 1000 eiro mēnesī par 3000 normālu auto grūti atrast.
Es balsoju par 6 mēnešiem.
Viss atkarīgs, ko saprot ar jēdzienu - normāls auto. Kādam normāls ir trīsdesmitgadīgs 2.trusis, kādam tāds nebūs pat jauns opelis.
Manā izpratnē, par 3000 normālu auto var atrast. Nav viegli, bet var. Piemēram, kaut kas šitāds www.ss.lv/msg/lv/transport/cars/toyota/corolla/hgdid.html
vai šitāds
www.ss.lv/msg/lv/transport/cars/ford/mondeo/hbdpj.html
Liriku sludinājumos neņemam vērā. Es vairāk par marku.modeli.
Es rakstīju - grūti atrast, nevis nevar. Nav jau teikts, ka tas fords nav nolaists līdz kliņķim. Rakņājoties pa sludinājumiem tas ir viens, bet atrast to īsto, vienīgo ir kas cits. Var tā divdesmit mašīnas paskatīties un nevienu nenopirkt. Pieredze rāda, ka vari skatīties par 3, bet galu galā nopirksi tik un tā par 5, vismaz.
Man tā ir.
Pieredzes ir visādas. Joprojām ar labu vārdu piemimu auto, kas tika iegādāts par 700 EUR, ekspluatēts 4 gadus un nopārdots par 500 EUR. Savukārt pat atcerēties negribas auto, kas tika nopirkts par 3K, ekspluatēts 3 gadus un nopārdots par 1.5K. Turklāt pēdējais vēl pamanījās sagādāt problēmas pat pēc pārdošanas, jo neprognozējami un nopietni noplīsa pirmajā dienā pie nākošajiem īpašniekiem, rezultātā šis remonts arī tika apmaksāts no manas puses.
Un trīsdesmitgadīgs trusis tas ir vai nu pieradums ( ja pirkts sen), vai tāpēc, ka naudas nepietika labākam, vai cilvēks ir skops.
Nezinu, vai ir tādi divdesmitgadīgu auto īpašnieki, kuri nenomainītu mašīnu ja ienākumi palielinātos.
Es uzskatu, ka tas ir slikts piemērs.
Un tas ikea šefs ir ļoti skops, tāpēc brauc ar vecu volvo.
"Nezinu, vai ir tādi divdesmitgadīgu auto īpašnieki, kuriem, ja iedotu kaudzīti naudas, viņš nenomainītu mašīnu."
Es pats tāds esmu (pašreizējam auto 19 gadi). Tiesa, man tā kaudzīte jau ir pašam, nekas nav jādod.
Es pēc tam izlaboju uz " ienākumi palielinātos".
Tāpēc, ka viena lieta ir auto nopirkt, cita - uzturēt.
Tu domā, ka ja tavi ienākumi dubultotos, tu turpinātu braukt ar savu 19.gadīgo automobīli?
P.S. 'Ļoti labi saprotu tos cilvēkus, kam uz galvas nokrīt neplānots laimests loterijā jauna auto izskatā, un kas pēc tam ir spiesti noņemties ar tā pārdošanu, jo loterijas noteikumi neatļauj saņemt laimesta ekvivalentu naudā.
Kamēr dators nav porķiks un rokas neaug pilnīgi no dirsas, dators nav obligāti jāpērk vienā piegājienā. Tas pats variants man sanāk ar velosipēdiem; tur arī notiek evolūcija lai nebūtu vienā piegājienā jānoloka 5-7 simti eiru. Nu un ar visām trīs mašīnām man arī ir sanācis tas pats variants, tur gan iemesli ir bijuši nedaudz citi.
kasinsh79 rakstīja: Tam nav nozīmes. Jau minēju, rēķinu summu, kas man būs jāmaksā ik mēnesi, nevis kopējo iegādes summu.
Funkcionālās prasības arī manas ģimenes prasības (teorētiski) nosegtu lēta un veca grabažiņa, bet - dzīvojam tikai vienu reizi, auto ir uzskatāms par vienu no dzīves baudām (papildus funkcionalitātei), par to es un citi ir gatavi maksāt vairāk. Pat stipri vairāk
Nu paga, bet tad jau jāprasa - a par ko tu maksā? Jo tava baudīšana sāk izklausīties pēc fana baudīšanas procesa, tikai ne tik ļoti mazohistiska. Ja jau reiz pārmaksāt par mašīnas baudīšanu, tad tur gala rezultātā jāsanāk nevis zvēru karalim ar četru katlu ķīseli [ko tādā vispār var baudīt, to ka no četru katlu kuļmašīnas nevibrē visa mašīna?] vai vārgam prīmusam, bet gan V8 ar tomātu, ja patīk mierīga braukšana, vai V6 biturbo ar pilnpiedziņu ja asāka. Šobrīd tavs baudāmais zvēru karalis ir apmēram tikpat baudāms kā mans golfs - tev tur ir vairāk vipendronu un skaņas izolācijas, zato motors neatsaucīgāks...
Atļaušos oponēt.
Baudu nosaka ne tikai motors. Ir vēl nemazāk svarīga lieta kā komforts.
Turklāt, tās ir pretējas lietas. Jo sportiski auto ar v8 būs cieti, neērti un skaļi. Ir, protams , premium auto ar labu komfortu un labu motoru, bet par tiem rakstīt te nav aktuāli.
Atceros, kad plānoju pirkt savu pirmo auto. Toreiz nezināju kādu pirkt, mēģināju dažādus. Viens man reklamēja ļoti baudāmu auto -kaut kādu sportisku, tunetu toyotu ( celica). Man nepatika, jo tajā vajadzēja "sēdēt uz grīdas", un lai iesēstos - salocīties deviņos līkumos.
Un citu cilvēku pieredze rāda, ka no parasta auto uztaisīt sportisku ir vieglāk, nekā no parasta - ar paaugstinātu komfortu.
Ja komforts ir tas, kas vecam auto mēdz nedarboties, bet jaunam auto ir speciāli jāmācās lietot, tad labāk, lai tā pietrūkst, nekā ir par daudz
Komforts? Domājot par "mašīna ar V8 un tomātu" man galvā stāvēja Audī A8 4.2 quattro - vai tajā mašīnā, neatkarīgi no tā, kuras paaudzes, komforta ir par maz? Un domājot par "sportiska mašīna ar V6 biturbo un pilnpiedziņu" man galvā stāveja B5 S4/RS4 - es domāju ka arī tur ar komfortu viss ir kārtībā, un tā ir ne mazāk kā kasiņa zvēru karalī.
Bez tam, kā jau mēs redzam, kasiņa zvēru karalī ir pārāk daudz komforta priekš viņa - kā jau viņš ir rakstījis ne reizi vien, viņam patīk bezjēdzīgi un bez vajadzības pārkāpt ātrumu uz šosejas par 20 kmph, un ir skaidrs, kāpēc - lai viņš justu ka brauc - skaņas izolācijas par daudz. Gan jau ar manu golfu viņš ātrāk par 90 braukt negribētu
Gribi, es tev atklāšu vienu noslēpumu?
Audi 80 1.9 dīzelis , vai audi 80 quatro superturbo v16 superpower srt. Būs vienādi. Tikai pirmais būs ar vājāku motoru un bez pilnpiedziņas.
Bet auto salons būs TAS PATS.
Tas pats arī ar pārējiem audī. A8 būs tik pat komfortabls ar 1.0 eko dzinēju vai 6.0 hemi. Atšķirība būs dzinējā. Viens vilksies kā gliemezis, otrs riepas kūpinās.
Nu un ko tu ar to gribēji pateikt?
Un vispār "otrajos" variantos būs arī stipri vairāk aprīkojuma. Piemēram. 1.9 TDI niecīgs procents rūpnīcu atstāja ar klimatu, nu pēdējajiem gadiem daļai bija kondišs - tikmēr S2 reti kuram nebija klimats un vēl visādi vipendroni, kuri puslīdz pašsaprotami bija tikai tajos B4, kas aprīkoti ar V6 motoriem. A8 tāpat starp 4.2 un 2.8 ir "neliela atšķirība", gan ne tik liela kā B4
Varētu domāt ka ir tikai divi grāvji-superlētas, supervienkāršas kastes ar riteņiem vai sešu+cilindru limuzīni/kupejas ar masāžām bifeļādas krēslos un cēlkoka stūrēm.
Nu kā to ņem. Kasiņš runā par "gribu izbaudīt, dzīvoju tikai vienu reizi, tāpēc esmu gatavs pārmaksāt par baudu", bet neredz tās baudāmās mašīnas - pēc tehniskās sarežģītības un visa pārējā, +/- to ko viņa mašīnas dod, varētu saņemt no deviņdesmito sākuma audī, nu varbūt vajadzētu iztērēt dažus simtus eiru lai tādu mašīnu nopakotu. Tās divas mašīnas, ar kurām viņš brauc, šodien kotējas kā mans golfs pirms 27 gadiem, ja ne vēl zemāk. Nekā īpaši baudāma tur nav, parasti pakaļas pārvietotāji.
Negvelz muļķības.
Slinkums oponēt.
Tev to nesaprast un pat nevajag.
Protams ka man fanam līdzīgos nesaprast. Mašīnai ir jākustas uz priekšu, ērtos bezdinamikas sēdekļos var sēdēt mājās. Bet nu pats fans vismaz nefilosofē par vienu dzīvi un piemaksāšanu, tā vietā viņš dročī uz plikām, jaunām mizām...
Es te ta lasu un domāju, diez cik saņem tmēnesī tie simti tūkstošu Vāciešu, Fraņču, Itaļu, Angļu, kuri tomer nopērk jaunu auto.
Patiešām no 5 kEUR par Škodas Fabia nopirkšanu līdz 30 mēnesī par noapakota OOOO, BMW vai MB iegādei?
Cik man zināms, tad ~manā profesijā strādājošajiem, atkarībā no kvalifikācijas, R-Eiropā sanāk 25-60K gadā. Aiz okeāna - vairāk. Nopakoti auto viņiem manā pašreizējā vecumā vēl īsti nav, bet principā teju teju jau sāk parādīties.
Nu, pieņemam 60 k gadā, tas ir 5 k mēnesī
x3 = 15 kEUR
Par to sanāk ĻOTI PLIKS golfs vai Škoda ar apsildāmu tabureti.
Kadi "monstri" pērk mašīnas, par 50-60 keur? 
Pieņemu, ka tādi vai līdzīgi, kas pērk diapazonā 50-100+K tepat Latvijā - cilvēki, kam ir paveicies izcelt regulāru vai ne tik regulāru kāpostu kādos darījumos.
Tad jau te iAuto vieni vienīgo oligarhi dirn, ja jau te teju katrs otrais volgo xc90 jauno modeli pērk vai ša pirks...
Izņemot vēvēfanu, kam nereālu baudu sagāda bezmotoru maztaburetes...
Bai tev pašam nešķiet, ka piesiet auto vērtību algai kā koeficientam, pie kam da kaut 6 mēnešu ienākumiem ir visai muļķīgi?
Ir labāki piedāvājumi, kam to piesiet? Ienākumi un uzkrājumi pa lielam arī raksturo konkrētā indivīda finansiālās iespējas. Nē, nu OK, reizēm vēl ir reputācija, kuru var mēģināt pārdot par noteiktu summu - Einārs R. varētu būt zināmākais precedents šajos platuma grādos.
Kāpēc vispār dajebkurš pirkums jāpiesien šībrīža iluzori lielajai vai mazajai rocībai?
Savulaik ir nācies lietot fototehniku labi aprīkota A4 vērtībā, un ir lietota fototehnika "pa piečuku"
Kā var izlemt pēc cenrāža ko var un ko nevar.
Sievieti savā dzīvē arī izvēlies atbilstoši ienākumiem? Vīnu, ēdienu,kabatas lukturi, zābakus, avīzi?
Neesi mazliet aizgajis ciet mēģinot izprast cik % no mēneša ienākumiem "ir pareizi" atvēlēt viena otra cita pirkuma iegādei?
Vārdus "patīk", "gribu", "nepieciešams", "kapēc gan ne" vispār neuztver kā pietiekamu iemeslu atļauties to vai citu lietu, un tik pat mierīgi nesarūpēt kādu lietu savā dzīvē aiz nevajadzības vai iztikt, nespējot to atļauties?
Nodalīsim divas lietas. Ikdienas pirkumi, kur pēc būtības vairāk vai mazāk regulāri tiek pirktas funkcionālā un cenas ziņā salīdzināmas lietas. Un būtiski retākas izvēles, kur summas ir pār vairākām kārtām lielākas. Atļaušos izteikt viedokli, ka par auto (un sievas ) izvēli ir vērts padomāt drusku nopietnāk, nekā par zābakiem un avīzi.
Neredzu starpību ja ir runa par lietām! Ir gan labas/patikamas mašīnas, gan labi/patīkami apavi. Un ir mēsli. Katram sava gan mēraukla.
Kāds labāk atdot neproporcionāli daudz par vienu-diviem labiem zābaku pāriem un lieto tos ilgi, nevis pērk zāles un ir mūžīgā saaukstēšanas stadijā.
Katram sava mēraukla lietu vajadzībai un to iegādes aspektiem. Cena ir tikai tirgus izveidots tābrīža darījumu daudzumam atbilstošs cipars, kuru var/nevar/vajag/nevajag atļauties!
Jebkuras lietas cena dzīvē ir tikai simbolisks darījuma akta atveidojums, jebkura lieta nes sevī praktisku, pragmatisku, neloģisku, citiem nesaprotamu, estetisku, statusa un citas īpašības. Kam var nākt klāt uzturēšanas specifika, izdevumi, ienākumi, pašapmierinājums, utt lietas. Pilnigi bezjēdzīgi iedomāties, ka pilnīgi visiem cena ir vienīgā mēraukla auto iegadei.
Bet tavas analoģijas runajot, labak ir nevis precēt to, kura patīk, bet praktisku apsverumu vadītam apprecēt kaut kādiem "vispārpieņemtiem" praktiskuma aspektiem/parametriem atbilstošu. Štrunc ka nepatik, toties praktiska.
Iespējams, ka tas, kuram vajag tos super-duper specifiskos zābakus, tajos orientējas eksperta līmenī. Un viņš zin ko viņam vajag, atšķirībā no pāriem 9x%, kuri pērk, īpaši pie tā nepiedomājot.
Starp citu, Tavs aprakstītais sievietes izvēles algoritms pilnīgi noteikti nav uzskatāms par to sliktāko.
Pamēģini un tad pec gadiem 7 diviem cilvekiem notērēta dzīves laika atskārst, ka labāk bija izvelēties to, kura patika, nevis to, kura itkā praktiska, bet besī?
Cilvēki nav mantas, ar nemīlamu grūti sadzīvot...
Mums pusvalsts dara nīstamu darbu naudas dēļ, dara kaut kā nebūt, pa roku galam, naudas dēļ, bet tā kā darbs nepatīk rezultāts arī tāls no laba...
Praktisko ideju vergi...
Mūsu laulības stāžs ir 10+ gadi
Tik nesaki, ka praktisku apsvērumi vien bija laulības pamata. Ņēmi praktisko Zani, kaut Liene un Ilze bija sirdij tīkamākas...
Ņēmu to, ar kuru saskanēja pasaules uzskati.
Ā, tev tas notiek tā - līdzīgi kā skaistumkonkursā - ir čupa ar variantiem un kura atbild vistīkamākās atbildes, to ņem?
Nevajag rēķināt algu, bet gan summu, kas paliek pēc nodokļu un visu citu maksājumu nomaksas.
Kolēģis nesen runājis ar vienu holandieti, kas mēnesī saņemot 7k. Liekas, nav maz, vai ne? Diemžēl visādi nodokļi, tad vēl mājas krīts un kas vēl ne tik - beigās lielākā daļa tā vien aiziet un ar atlikušo viņu cenu līmenī nekāda spožā dzīve nesanāk.
Protams, viņš noteikti var maksāt lielāku mēneša maksājumu kā Tu vai es un attiecīgi atļauties ko mazliet glaunāku, taču tas nenozīmē, ka viņš par 3 mēnešu algu var pirkt autiņu par 21k.
Holandē lielākā daļa brauc ar felleri.
Gribu redzēt holandieti ar emešas salieķi dzīvojam teiksim, Zosēnos vai aizBalvijā...
Uz šo jau atbildēju pašā sākumā. Pašlaik pēc visiem ikdienas izdevumiem paliek ~1/3 no ienākumiem. Kā būs pēc pusgada vai 5 gadiem - kas to lai zina.
Un? Varbūt prātīgak ir aizbraukt ceļojumā uz Peru, Jaunzēlandi vai Īslandi?
Varbūt ir jēga naudu noterēt Brektes akvareļu kolekcijā?
Varbūt ir jēga iegādāt kādu dzīvokli vai zemes gabalu?
Varbūt par šo naudu ir jēga uzsākt savu "veikalu"
Vai arī noterēt šo naudu hobijā
To, kas ir bijis interešu lokā, jau esam apceļojuši. Atsāksim, kad bērnus varēs normāli līdzi paņemt. Par gleznām kaut kā nav intereses ne mākslas, ne ieguldījumu ziņā. Ir gan sava māja urbānā apvidū, gan zemes gabals laukos, uz kura izpausties. Savs veikals, ja tā var saukt profesionālas kvalifikācijas tirdzniecību, jau labu laiku ir. Un hobiji jau ietilpst tajos ikdienas izdevumos.
Un kur problema ar bērniem ceļot?
Vēlreiz saku - ikvienam cilvēkam ir sava vērtību skala par lietam, kas tam apkārt, par to nepieciešamību dzīvē un to lietu "tehnisko" pusi un cik tam ar mieru (būtu prātīgi) tērēt.
Gan par lietām kas tam vienaldzīgas vai kuras nav vajadzīgas.
Muļķīgi piesiet pilnībā jebkura priekšmeta/lietas iegādi jebkādai proporcijai attiecībā pret ienākumiem.
Ir sava specifika. Atkarīga gan no bērnu vecuma un skaita, gan arī citiem faktoriem. Piekritīsi taču, ka atšķiras ceļošana divatā un trijatā vai četratā?
Par vērtību skalu - OK, lai tā būtu. Līdz šim auto izvēlē esmu pamatojies uz to funkcionalitāti, ko manai ģimenei vajag un tiem līdzekļiem, kas man tajā brīdī ir bijuši pieejami. Un vadījies pēc tā, ko līdzīgās situācijās pēc līdzīgiem kritērijiem ir izvēlējušies man vairāk vai mazāk pazīstami cilvēki. Kad biju jaunāks, tas iespēju diapazons man zināmiem cilvēkiem bija šaurāks. Un tad bija salīdzinoši vienkārši pieņemt kaut kādu lēmumu. Šobrīd tas diapazons ir kļuvis ļoti plašs, un man vairs nav šī atskaites punkta. Vienā galā ir tie, kas brauc ar pilnīgi vai gandrīz jauniem auto. Un liela (kā kasinjsh) vai tieši pretēji - nožēlo savu izvēli. Un otrā galā ir tie, kas brauc ar veciem auto. Un lai cik nebūtu jocīgi, no viņiem dzirdu gandrīz to pašu.
Vislielakā problēma cilvēku galvas - gribēt savas velmes!
Māju vajag kā Krūmiņiem, Mašīni kā Valdim, fočiku kā Aināram utt.
Savu vēlmju un vajadzību nemaz nav?
Varbūt nevajag fotoaparātu, bet vajag radiovadamu dirižabli. Varbūt nevajag maju, net penthausu.
Varbūt... utt utjpr!
Jēga ir tikai tam ko pats gribi. Nev iss sanaks, ne viss būs iespējams/pieejams, sasniedzams... Neproti pats gribēt - mācies!
Vai arī rauj viņu jupis un pērc mašīnu 2,78 ikmēneša netto ienakumu apjomā, ēd 1273,3 kcal dienā, gaļu tikai jēru, ūdeni 4,23 litri, palasi vēl kādu žurčiku...
Ja Valdim ir manējiem vistuvākie auto lietošanas apstākļi, kamdēļ gan neizskatīt viņa izvēli, veidojot savējo?
Jo nav zināms kāpēc Valdis to nopirka.
Lēti piedāvāja, patika, iegrābās, bet klusē, iemainīja, Valdim auto niķi šķiet pieņemami utt. Utjpr...
Jā, palasīt R-Eiropas forumus par konkrēto auto ir krietni objektīvāk. Un resursus prasošāk. Man te viens kolēģis gribēja tā izbirstēt internetu ar datizraces paņēmieniem, lai automatizēti noskaidrotu sev interesējošos jautājumus. Drusku aplauzās.
Es labak saprotu citādaku pieeju - saprast, ko pašam gribās un tad atrast veidu, kā pie kārotā/nepieciešamā tikt.
Nevis saskaitīt savu gramatvedibu un tad gudri apcerēt ko par to varētu vajadzēt atļuties un cik dārgu attiecībā pret kadu tur bezjēdzīgu koeficientu.
Spēju novērtēt. Pieeja kā tāda OK, normāli strādāja tad, kad auto tika pirkts ar domu, ka pie stūres lielākajā daļā gadījumu būs jāsēž man pašam. Kā arī bija zināms, ka ar to vajadzēs braukt arī specifiskos gadījumos - kaut vai tajā pašā iAuto rallija kausā.
Tagad man pašam auto ikdienā praktiski nevajag, līdz ar to pat necenšos sekot līdzi, kas notiek šajā jomā. Attiecīgi nav bāzes tam patīk/nepatīk. Teiksim, vizuāli mani uz ielas redzamais 21.gs. piedāvājums īpaši neuzrunā. Drīzāk patīk atskatīties uz vizuāli labi uzturētu/sakoptu senāku auto.
Ko teiksiet par manu izvēli?
www.ss.lv/msg/lv/transport/cars/renault/espace/pnckm.html
Galvenais, lai Tev patīk!
Ko domā par to pārējie - nav Tava darīšana!
Paldies,man patīk,tik gribās automātu jeb tomēr labāk tik vecai mašīnai pirkt manuālo?
Gribas automātu - meklē ar automātu.
Vienīgais ko ieteiktu - uzzināt auto stàvokli un cik tas prasīs uzturēšanā. Idealu lietotu auto nav. Nelūztošu auto arī nav. Nekur un nekādu. Viss reiz beidzās.
Sev tīkamam auto to visu būs čum vieglāk sarūpēt un atļauties, ja vien apkopju izmaksas šķitīs ciešamas. Mašīnai, kas patīk kaimiņam vai kolēģim (tipa - to vai citu viegli/lēti remontēt) būs grūti piedot ikvienu sīkumu.
Masīnu nepērk remontiem, bet braukšanai, tiesa remonti būs pilnīgi visām!
Un vēl viens jautājums!Cik vidēji plači liek uzcenojumu uz Latviju atvestiem auto?
Nav tāda jēdziena - videjais uzcenojums.
Ir cena par cik to auto tie ir dabujuši (tas nav viennozīmīgs) un cik pieprasījuma dēl par konkrēto auto te gatavi maksāt.
Uzcenojums var svārstīties krietni plašā % diapazonā.
Kā arī ir vai nav pirms pārdošanas auto "remontēts"
Tas uz ko man būtu jāpievērš uzmanību pērkot šādu auto,jādzen uz Reno centru pirms pirkšanas?
Sāc ar to, ka noskaidro, cik no šādas paaudzes/cenu kategorijas auto pārdevējiem būs ar mieru, lai to auto skatās tur Pat tad, ja Tu pats par to maksā.
Paldies!
Centies arī noskaidrot info pie dīleriem, izejot no VIN numura, kā arī vairāk info par auto vēsturi. 205 000 nobraukums 11-12 gadus vecam dīzelim no Vācijas ir maz.
Varētu būt interesants aparāts. Ja ikdienā 50+% pa asfaltu, tad OK. Ja vairums uz grantenes, piekare būs regulāri jāpārlasa (pie nosacījuma, ka nebraukā pavisam tukšs).
Bija man draugam līdzīgs, nedaudz jaunāk. Brauca pāris gadus nekas daudz nelūza. Pārdeva, jo vajadzēja naudu mājas remontā ko ielikt. Citādi būtu braucis vēl.
Jā, ir ievērots, ka Espace/Grand Espace nereti tiek pārdoti pēc pāris gadu ekspluatācijas Latvijā. Nezinu gan, vai visi to īpašnieki akurāt tad sadomā remontēt mājas. Un - parasti tad tas auto tiek tirgots par 3-4K. Kāds mājas remonts tur iznāk? Tur var izremontēt no A-Z vienu istabu un nopirkt tai jaunas ne tās dārgākās mēbeles.
Mājai nav tikai dzīvojamā daļa.
Aha, un jau diagnoze gatava - māju remontēja tikai par no auto pārdošanas iegūtajiem līdzekļiem, citu iekrajumu nebija...
Ļoti atvainojos par savu nekompetenci. Kā gan man, kurš tikai kaut kādus nepilnus 20 gadus dzīvo savā mājā, lai būtu zināms, no kādiem līdzekļiem veicami tās remonti...
Tieši tāpēc, ka katram ir absolūtas tiesības radikāli savādāk plānot vai nemaz neplānot savu finanšu plūsmu. Ir vai nav pareiza tācda vai citāda rīcība var spriest tikai katrs pats.
Pilnīgi pie vienas vietas, kā tieši konkrētais cilvēks finansē savas mājas remontu. Varbūt tam pietrūka trīs tūkstoši no deviņiem jauna jumta un siltinājuma izvbūvei. Nolēma, ka auto vairs nav pirmās pakāpes nepieciešamība un nolēma šķirties no sava lamatiņas. Kopā viss sanāca un mājai ir jauns siltināts jumts. Parādīsies vajadzība pēc auto - tad arī nopirks citu.
Cits paņem krītu bankā un uzrauj māju pa 120 - 150 kEUR un maksā ciktur simtus mēnesī, ja pat ne pāri štukai... Un tajā krītā ir ietverts viss līdz pēdējai mēbelai un tepiķim. Citam atkal nepatīk ne uzceltās mājas dizains ne iekārtojums, citam vienkārši skauž, cits dzīvo pieticīgi...
un?
DA KĀDA STARPĪBA???
Kāda velna pēc uzskatīt, ka pareizi un vienīgi iespējami ir tikai tā, kā esi iedomājies un nekā savādāk? a?
Tagad saprati, kāpēc es tev iepriekš uzdevu to jautājumu par visa bāšanu savā šaurajā rāmītī?
Drīzāk nesapratu nekā sapratu. OK, auto joma nav tā, kur man būtu eksperta līmeņa zināšanas. bet tamdēļ jau es šeit uzdodu jautājumus, lai dzirdētu atbildes no kompetentākām personām. Un - nē, es neuzskatu, ka mans gadījums ir tik individuāls un specifisks, ka tam latviski runājošajā telpā principā nav atrodamas atbildes.
Jaunākais forumā
- fghdg46e 1t5ert ertert fgdg (0)
- Krievijas iebrukums Ukrainā! (7925)
- Kuriem jaunajiem modeļiem ir glāžu turētājs pie stūres? (7)
- Transports un īsta ekoloģija. (7329)
- Latvijā jauns Ķīnas auto dīleris - Dongfeng pārstāvēs Wess (7)
- Vācijas ekonomiskā norieta sākums - 2024.gads (4)
- iAuto.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju testēt jaunākos automobiļus (243)
- Citroen Berlingo 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (4)
- Vai var pirkt Ķīnā ražotas ziemas riepas? (24)
- Visādas sarunas par pasaules politiku (3675)
- Kādas ziemas riepas pirkt 2024 - 2025 ziemas sezonā? (9)
- Benzīna bāka (7)
- iAuto čats - aktuālā dienas diskusija (5463)
- Lūdzu izvērtēt un dzēst šo komentāru (1050)
- Kia EV9 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (5)
- Golf 7.5 parking sensori (5)
- BMW i7 elektroauto 2023 / 2024 auto tests, atsauksmes un iespaidi (5)
- Apple automobilis, kad mēs to ieraudzīsim? (2)
- Renault Espace 2024 / 2025 auto tests - atsauksmes (8)
- Citroën ë-C3 2024 / 2025 auto tests, atsauksmes un iespaidi (8)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Proporcija starp neto ienākumiem un auto vērtību
Labrīt/labdien/labvakar,
gribētu aktualizēt virsrakstā redzamo jautājumu atbilstoši šībrīža tendencēm sabiedrībā. Kādreiz, laikos, kad lokālās valūtas mazāko naudaszīmi greznoja ozols, diezgan bieži "no malas" tika dzirdēts viedoklis, ka optimāla proporcija esot "neto ienākumi 3 mēnešu periodā = auto vērtība, kādu ir adekvāti iegādāties pie šāda rocības līmeņa". Kā ir šobrīd? Formula aizgājusi vēsturē? Mainījies koeficients, bet joprojām spēkā? Citi komentāri par šo tēmu?
P.S. Lai nebūtu pārpratumu - runa šoreiz ir par lietotiem auto. Ticu, ka dažam labam tēmas lasītājam var gadīties, ka par 3 mēnešu neto ienākumiem sanāk vairāk vai mazāk prestižs jauns auto, bet tie šoreiz paliek aiz kadra.