Nupat atgriezos no 5500 km izbrauciena pa Eiropu - jāsaka, diezgan švaki, jo trūkst elementāras pieklājības un cilvēki brauc visai agresīvi. Principā Eiropā nekur citur neko tādu nepamanīju, ja neskaita Parīzes centru. Un runa galīgi nav par ātruma pārkāpšanu, vairums vietās Eiropā plūsma tāpat iet uz atļauto +15-30 km/h, tāpat kā pie mums.
Arī esmu pietiekami atbraukājies pa ārzemēm ar auto - es teiktu, ka Latvijā braukšanas kultūra uzlabojas, pārējā Eiropā, tieši otrādi - pasliktinās. Vienīgi Skandināvijas valstīs (Zviedrijā, Norvēģijā) kopumā var novērot kulturālu braukšanu. Bet agresīvi braucēji ir arī Vācijā (pirms 10 gadiem bija mazs šoks, kad vienā vietā gadījās iemaldīties, jo nafigācija ne tā aizveda un vairāki aizmugurē esošie sāka taurēt), Čehijā, Slovākijā, par Poliju nerunāsim... par Itāliju vēl mazāk runāsim... 
Reāla problēma mums ir neprasme (vienaldzība) pareizi apdzīt. Nekam neder variants, ja citam jāmūk malā, kādam ērglim izdomājot apdzīt tur, kur bīstami, kur nedrīkst utt.
Dzīves līmenis atspoguļojas uzvedībā uz ceļa! Šeit (un citās bijušajās PSRS teritorijās) daudzus vienkārši moka nemiers.
Tas ir Ķēdes noraušanās sindroms. Padumjos laikos tika ierobežota brīvība. Pa ielām gāja miliču patruļas, bija visādi miliču posteņi. Bija stratēģiski objekti, piemēram tilti, dzelzceļu līnijas, ko apsargāja miliči. Tie kontrolēja arī kārtību. Kad tas viss pazuda, cilvēki sāka uzvesties kā suns, kurš norāvies no ķēdes. Tāpat sāka audzināt arī savus bērnus. Menti slikti, utt. No kurienes uzradās tā "tradīcija" mirkšķināt gaismas redzot policiju? Jābrīdina labais braucējs pret sliktajiem policistiem. Jā, tā tradīcija radās jau padomju laikos, bet tas nemaina būtību. Plus vēl tas, ka 40 procenti Latvijas iedzīvotāju nākuši no stepju apvidiem, kur kultūra nebija nekāda. Ne jau no Maskavas un Pēterburgas ( Ļeņingradas) brauca dzīvot uz Baltijas valstīm. Nē. Brauca dzīvot no galīgiem pāķim, no vietām, kur pat tanki nevarēja izbraukt. Ko tādi nekulturāli cilvēki var atnest? Neko labu. Dzīvojot sociālisma apstākļos, kur cilvēki visi bija vienādi, gribās kaut kā izcelties. Nopirkt krutu autiņu. Nekas, ka pildās ar gāzi, tas auto ir 15 gadus vecs un plikas riepas, galvenais, ka kruts. Bet vienkārši kruts auto ir par maz. Vajag lai visi viņu redz. To var izdarīt agresīvi braucot, parkojoties invalīdu stāvvietās, pie lielveikalu durvīm. Man ir kruts auto, man po...
Ļoti daudz dod vēl viena sociālisma palieka - blats un "sarunāsana". Cilvēks, kuram ir viens paziņa policijā, katru reizi to faktu cenšas izmantot.
Par Eiropu ir tā. Pēdējajā laikā aizvien vairāk cilvēku R-Eiropā nāk no pseido vai īstajam socialisma valstīm, Āfrikas, Āzijas. Tāpēc pasliktinās cilvēku kultūra uz ceļiem. Bet Latvijā tieši otrādi - samazinās sociālisma un aziātu iespaids, tāpēc kultūra nedaudz uzlabojas. Tomēr Igaunijā un Lietuvā aziātu skaits ir tāds pats kā Latvijā, bet kultūra daudz augstāka.
Pie kādas izcelsmes tu pats sevi pieskaiti ? Ar Kādiem paņēmieniem Tu pats personīgi aizstāvies, kad tev uz ceļa "uzbrūk" kāds no tiem te aziātiem? Tev (nan arī) ir Ļoooti labas riepas. Vai mums lietus laikā ir jāorientējas uz aziātu, kuram ir 3mm un kurš iedomājas, ka dara pareizi velkoties tev pa priekšu kreisajā rindā? Viņš demonstrē pasaulei savu apdomību un saka "nav kur skriet", bet man viņa pamācības ir pilnīgi pie dsas, jo es Zinu 600% ka tas ir āksts, no kura labāk tālāk. Es nevaru braukt nopakaļ, jo viņš apdraud visu kas kustas kilometra rādiusā , tapc es braucu garām un bēgu prom tālāk no grēka.Ja tu atbrauc uz rīgu un uz tilta viens sastrēgumā 29 grādos pirž tev un taviem pasažieriem sejā gāzes smaku- vai tas ir ok? Man simtreiz tā ir gadījies, abet kur ko nepalasi- visi propānisti ir Svēti pārliecināti par to, ka konkrēti viņiem viss ir Brīnišķīgi.Vai man ir jāciena šo cilvēku uzskati un jābučo viņiem izpūtējs par viņu acīmredzamo demagoģiju un divkosību?
Manuprāt, Latvijā braukšanas kultūra uzlabojas. Un, ja ir pieredze, tad jau var lielā mērā paredzēt, ko no kura satiksmes dalībnieka sagaidīt. Negribas lielīties, taču man Rīgā pat nav bijusi neviena būtiski bīstama situācija satiksmē.
Bīstamās situācijas vienā ziņā rodas no tevis paša "iestatījumiem", ar kuriem esi izbraucis uz ielas.Es ,piem ,ārzemēs vai pat jebkurā svešā vietā braucu ar iestatījumu max nevienam nepatraucēt un max ne ar vienu neiesaistīties domu apmaiņā.Ne tā, ka raustīties no visa, bet būt par sevi pārliecinātam un neradīt sev liekas problēmas.Garā ceļā vispār nevar citādi, jo viss tas ļoti nogurdina un summējas paša smadzenēs. Apdzenot vienmēr parādu labo, lai max neizvainotu to apdzīto,fūrēm saku paldies ja palaiž,gar purnu rindā cenšos nelīst,tālo gaismu slēdzu laicīgi ārā lai nespīdinātu priekšābraucējam spoguļos,kā arī čekoju pretimbraucošo fūru jumta gabarītus (jo fūrists sēž augstu un viņš uz ceļa strādā- kāpēc viņam radīt stresu).Ja es grēkodams braucu piem aiz Poļa vai cita Vietējā, kas mauc uz +40, es ieturu krietnu 150m distanci.Es viņam esmu sirdī Pateicīgs par to, ka viņš būtībā man sniedz Pakalpojumu.Cilvēki visu to jūt, jo labāks braucējs jo vairāk viņš sajēdz šīs attiecību nianses.Tiklīdz tu piekop šādu citiem labvēlīgu uzvedību- tu jūti praktiski uzreiz, ka tev viss tas nāk atpakaļ no citiem.Es personīgi to visu 10k reiz esmu pārbaudījis un esmu svēti pārliecināts.Cits jaut- vai Tu pats vari būt tik izturēts, ja pēkšņi viens pret Tevi atļaujas klaji nepiedienīgu izrīcību.Var būt vnk kļūda, nepadomība, bet dažreiz mēdz būt klaja rupjība- lai parādītu savu kaut kādu pārākumu vai pofigismu.Godīgi sakot- es personīgi vismaz daļā tādu gadījumu nevaru palielīties ar šo te 100%"noturību".Fans varbūt to var 99%, jo katram savs. Un- jo tuvāk pie LV, jo lielāka iespēja, ka būs tā rupjība.Tālāk viss atgriežas pie iepriekšējā jautājuma- kāpēc vispār iesaistīties kādās domstarpībās un/vai Tu vari būt pārliecināts, ka "pārspēsi" to te oponentu. Pareizāk- cik tālu un uz ko Tu esi spējīgs iet, lai kko "pierādītu" viņam.Divi daudzmaz vienādi kvalificēti strīdnieki nevar viens otram pierādīt neko citādi, kā vien katrs savu "gatavību" atļauties lielāku Rupjību vai lielākā mērā pārkāpt Noteikumus un ar lielāku bezatbildību apdraudēt citus tobrīd Klātesošos.Ja visi šo saprastu- būtu uzreiz vieglāka dzīve.
Ārzemju "kultūra" atšķiras ar to, ka katrs brauc vairāk savā nodabā un vairāk atbild individuāli pats par sevi.Bet vienlaikus šitādā mums ierastā atklātā tekstā nemāca citus un neuzspiež savu to "pareizo" pasaules uzskatu.Uz lielu rupjību var dusmīgi atbildēt jebkurš- pat ja aizvainosi uz -40 braucošo.Ja tev ir nauda un esi gatavs atbildēt- lūdzu, mauc uz 200 gan Polijā, gan Austrijā.Atšķirība ir tā, ka Polijā tev uzreiz atradīsies 3gab "aizvainoti" vietējie, kuri "neatbalsta" ka kkādi ārzemnieki pa viņu ceļu ātrāk par viņiem brauc (ne emocijas- 100% novērojums;), bet tādā Austrijā tev neviens nafig nepievērsīs uzmanību, kamēr tu pats kādam nepatraucēsi vai neizrādīsi atklātu necieņu.Man nezcik reiz ir gadījies, ka izbraucu tos 5-6k bez jebkādiem sirdēstiem, bet, tiklīdz mājupceļā pienāk bauskas šoseja, tā momentā viss pa vecam.
Es ar tik lielu ārzemju stūrēšanas pieredzi nevaru padalīties. Taču, jā, gandrīz tikko kā pārbrauc Grenctāli tā viss pastalnieki sāk čakarēties.
Es atkal uz šo varētu paskatīties no cita skatu punkta. Nezinu, kā brauca pirms 10-15 vai 20 gadiem,jo neesmu tik vecs. Taču iespējams kultūras uzlabošanās vai mainišanās varētu būt saistīta ar to, ka daudzi tautieši kādu laiku pastrādājuši ārzemēs un pārņēmuši turienes paražas. Ne tikai runāt latviski ar angļu akcentu bet arī auto lietu ziņā.
Otra teorija ir saistita ar to,ka LV samazinās iedzīvotāju skaits, tātad mazāk auto, brivaka satiksme
Ap 90to gadu te valdīja pilnīga anarhija. Ārzemju auto bija reti, galvenokārt sliktā stāvoklī- bet brīnumi tie, ka uz 200 tie gāja būdami dajebkādi. Tāpēc daudzi apsitās, jo nebija tādas pieredzes. Tas, ka daži veci opji kko tur stāsta par žiguļiem un plūsmas ātrumu- pilnīgs fufelis, neviens sevi cienošs vazists nebrauca Liepāju ilgāk par 2st un katrs vidusskolnieks zināja uz cik var izspiest viņa tēva dranduļets.Varbūt pilsētās bija šur tur mazāki korķi, bet Rīgā nebij trīs tilti- kas arī ir sen aizmirsts.Turklāt Rīgā bija daudz iedzīvotāju, kas kopā ar visiem pulegālajiem viesstrādniekiem, čurkām un krievu armijniekiem vilka laikam uz kādi 900 tk.Ārpus pilsētas bija tikpat dzīva satiksme kā tagad, plus vel tas, ka pa kājām maisījās krievu ražojuma gruzaviki, sadursmes gadījumā izredzes bija sliktas.Bija zil130, kas gāja brīvi uz 120 un bija tādi Laz autobusi ar benzīna motoriem, kuri lēnāk par 100 brauca tikai ja šoferis lohs.Starppilsētu mikriņi rīga-jelgava-dobele jau 80tajos gados vilka uz 120 un uz jelgavas šos bija 3 pārbrauktuves, kur stāvēja garas rindas un daļa nervozāko braucēju vāriija visādus suudus.Skolas ekskursantu autobuss caur Siguldu gaišā dienas laikā vilka uz sotaku pie atļautiem 60, jo visiem bija vnk po/uj.Pirmās kārtības vēsmas uzsākās ap 95-tā gada pavasari, kad cp tikko uzradās pirmie radari ar iespēju šaut no braucoša auto.Cp priekšnieks tiešajā ēterā Panorāmā ar gana skarbu ģīmi draudēja un klāstīja ka nu visiem ir dsā, abet reāli izrādijaas ,ka viņš tomēr ir āksts un pats nejēdz ko runā;P
Kopumā paliek laikam labāk, bet joprojām ir problēmas ar:
1) Apļveida krustojumiem - ļoti daudzi turpina braukt pa ārējo joslu pat tad, ja ir jābrauc visu apli vai tuvu tam.
2) Rāvējslēdzēja principu - arī šo daudzi turpina vai nu nesaprast vai ignorēt
3) Braukšanu kreisajā joslā - daudzi nesaprot, kam tā kreisā josla ir paredzēta. Vistrakāk ir, ja brauc lēnām, precīzi tādā pašā ātrumā kā labā josla.
4) Neapdomīgas apdzīšanas - šis arī noteikti joprojām ir aktuāli. Arī braucot uz Varšavu jūnijā redzējām vairākas stulbas apdzīšanas jau tālu no Latvijas un visos gadījumos mašīnām bija LV numuri.
Igaunijā braucot uz /no Pērnavas mani apdzina TIKAI pastalnieki.
Uz visiem taviem 4 jaut ir viena atbilde- ES domāju ka es braucu Pareizi, un TEV nebūs skriet un/vai domāt citādi kā domāju ES. Jo- visus 4 ieteikumus ir izdomājuši pārkāpēji, skrējēji un deģenerāti.Kāds nafig rāvējslēdzējs, kas tas vel tāds pa suudu? Biksēs ir tāds, bet uz ceļa ir Jāzin, ka pēc 400m aiz līkuma būs šķērslis vai vnk tur divas joslas saies vienā.Tāpēc ES kā godīgs pislsonis stāvēšu 600m rindā un TEV ir jādara tāpat kā daru ES. Pat ja atbrauks kaut kāds no Liepājas, kas rīgā pa to ielu nav braucis gadu, es viņu rindā nelaidīšu, nemaz lai necer. Bandīti un huļigāni, pat tas Csdd kļuvis tik korumperēts, ka šitiem neliešiem sācis piebalsot..
Teikšu kā ir - tu kļūdies.
1) Es pats braucu ātri, regulāri ar +20 un +30 braucu. Ne vienmēr, bet bieži. Tāpēc arī mani uztrauc kreisās joslas problēma.
2) Rāvējslēdzējs ir normāla, pašsaprotama lieta visās civilizētās valstīs. Pats vienmēr laicīgi mēģinu iekārtoties atbilstošajā joslā. Bet citus tāpat palaižu. Bija pētījums, ka ātrāk ir, ja tomēr līdz pēdējam brauc daļa pa otru joslu un tad savā starpā sadala atlikušo joslu.
Bet tas pats ir attiecināms arī uz ieskriešanās joslām - cilvēki spītīgi brauc pa joslu uz kuras ir jāizbrauc pat tad, ja otra josla ir brīva. Tā ir elementāra pieklājība...
Es jau šeit ziemā rekomendēju pie visām izbrauktuvēm obligāti braukt pa pirmo rindu.Taātad esmu sadzirdēts.Iedomājies, kāds ir gandarījums, kad vari cilvēkiem Pakalpot un ka tevi Pareizi saprot ;D
Rāvējslēdzēja principu var izmantot vietās, kur josla bloķēta u.tml., taču es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc lai es laistu iekšā kādu, kas mani cenšas apsteigt, bet nesanāca.
Piemēram, tā pati Maskavas iela. 2 joslas katrā virzienā. Abas ļauj braukt taisni, bet kreisā ļauj arī apgriezties un šo manevru daļa plāno veikt. Tad nu labā josla ir papilna, bet kreisā samērā tukša, taču ātri braukt var ar nosacījumu, ka kreiso pagriezienu taisīs 1-2 auto, ne vairāk. Tā dažreiz gadās, bet pārsvarā jau ne. Un tad nu tie ātrie braucēji pēkšņi sagrib tikt atpakaļ uz labo joslu, lai "satiksme raitāk virzītos uz priekšu".
Kāpēc šādā situācijā man kāds būtu jālaiž rindā? Lūdzu, ieņemiet rindas beigas (šajā gadījumā lai pagaida, kamēr visi apgriezīsies) un uz priekšu. Pats tak izvēlējās sev šo joslu.
Diemžēl var novērot, ka pārāko altruistu netrūkst un tiek laisti visi pēc kārtas.
Es varu saprast skrējējus, kuriem besī vilkties kolonnā ar tizleņiem, kuri taupa degvielu un pusminūti paātrinās līdz galvu rebinošiem -10 zem atļautā, un varu saprast arī nelaidējus, kuriem vienkārši dzīve nav paveicies, tāpēc jāpierāda sevi smieklīgos veidos ar niecīgam uzvarām, no kurām pilnīgi nekas nav atkarīgs ;)) pamēģini tu saprast "pārākos altruistus," kuriem vienkārši viss dzīvē ir kārtībā ;))
Saki, vai veikalā Tu arī palaid visus tos, kam slinkums stāvēt rindā aiz tevis? Cēls žests taču...
iedomājies, ka tu katru veikala apmeklējumu izmantotu, lai viņus noliktu "pie vietas" - vai tas neliekas apgrūtinoši? Cik viņu vispār ir? Es pieņemu, ka ir cilvēki,kuriem viņi gadās "vienmēr".Vajag vnk no rīta iziet pa durvīm ar šo te "uzstādījumu"- tad jau gan jau būs, Vienmēr un Daudz, uttt.
Veikalā diži bieži negadās, uz ielas vairāk.
Aizgāji uz kreiso joslu? Ja paveiksies, būsi ievērojami ātrāks par labajā braucošajiem, bet ja ne - nu tad proties arī izjust to zināmo neērtību. Citiem Tev nav jāgarantē ērtība vienmēr un visur un vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc tās nav nekādas nepieciešamības.
Esmu palaidis. Kad pašam pilni rati, bet aiz manis stāv cilvēks ar vienu Kāruma sieriņu, tad parasti palaižu, jo pats zinu, cik stulbi ir, kad jāgaida rindā 15 minūtes, lai nopirktu kaut kādu sīku sūdu ;)) Tu gan droši vien tā nekad nedarītu, jo tu tak esi rindā stāvējis un sargājis SAVU vietu, ne? ;))
Ir bijis arī tā, taču tā ir mazliet savādāka situācija. Viena lieta ir tad, ja pats izlem palaist vai arī cilvēks palūdz. Tad nu izlem un palaid vai nelaid.
Cita lieta, ja šis cilvēks ar sieriņu samērā pašsaprotami iekārtotos Tev priekšā, jo Tev pilni rati un viņam tikai sieriņš. Vai arī tad Tu būtu tikpat vēlīgs?
Būtu diezgan jocīgi, bet, ja viņš paspētu samaksāt un pazust ar visu sieriņu pirms es beidzu izkrāmēties, tad beigās būtu vienalga! Tāpat ir vienalga par tiem, kas ielien un aizbrauc - nepatīk tikai tie, kas ielien un tizlojās, bet viņi parasti arī nekur neielien - bieži gadās, ka laižu, bet cilvēks neizmanto izdevību.
Es principā arī biju domājis tieši variantus ar bloķētu ceļu utt. Nevis tevis aprakstīto situāciju - tur jau nu katrs atbild par sevi.
Pašam gan 1x sanāca tieši tā izdarīt, nezinot to konkrēto ielu (tur laikam vispār tikai kreisais bija un bez papildus zīmes labā attālumā no krustojuma). Tad nu nokaunējies centos tikt labajā rindā, kur mani par laimi arī ielaida.
Kultūras līmenis. Tādi braukā arī pa ielām.
Nez. Pie mums RUS numuri baigi neizlec
toties LV numuri ar georga lentītēm logā vai ar uzrakstu ROSSIJA uz numurzīmes palikņa.
Kaut kā ļoti spēcīgi novērojams nemiers, kas valda daudzu jauno premiuma lamatu braucējos - kaut kur jāskrien, kaut kur jāsteidzas - droši vien tāpēc ka zemapziņā mīt apziņa ka brauc ne ar savu mašīnu un nenolocīsi smuku summiņu katru mēnesi, būs ar kājām jāiet... Šodien braucot mājās no liepājas pāris pajauni audī paskrēja garām - nu labi, viens paskrēja, otrs dabūja mest pa nažiem un palikt aiz manis.
Vēl foršākā situācijā piedalījos pirms nedēļas - agrā sestdienas pēcpusdienā iebraucu no TDIgavas puses dižajā pilsētā, pārbraucu pāri salu tiltam un braucu pēc navigācijas uz matīsa ielu - tajā krustā, kas uzreiz aiz dzelzceļa tilta, sarkanais - es jau braucu pa kreiso joslu, man nedaudz priekšā brauca B6 passāc, kura vadītājs laikam bija aizdomājies un apstājās labajā joslā, rādīdams kreiso pagriezienu - es lēnām stādamies nodomāju "gadās" un apstājos atstādams vienas mašīnas vietu sev priekšā priekš passāta, un pie sevis nosmīnēju kad passāta braucējs krusteniski iegriezdamies, mani pasveicināja, jo tur neko īpašu nesaskatīju. Mirkli vēlāk iedegās papildsekcija un labajā joslā stāvoša pajauna MB braucējs, nevarēdams tikt garām passātam, sāka nepacietīgi taurēt un passāta braucējs dabūja ielīst dziļāk krustā, lai to palaistu... Ceru ka MB braucējs ar šito gājienu reāli kaut ko ieguva, nevis kā lielākā daļa šosejas skrējēju - uz 30 km divas vietas tālāk pie pirmā krustojuma...
Un atkal drīz būs pilnmēness
Pagājušajā nedēļā diezgan bieži sanāca braukt pa A1 (Tallinas) šoseju. Braukšanas kultūra pa to jau ir gandrīz tikpat slikta kā pa A7 (Bauskas) šoseju. Apmēram 2/3 braucēju nemāk pa to braukt, tai skaitā VISI auto ar PL numuriem (no kuriem šie 1,5 joslu ceļi ir nošpikoti). PL fūres pat speciāli paņem gar viduslīniju, lai būtu grūtāk apdzīt. Tauta nemāk ne apdzīt (dzen pāri nepārtrauktajai līnijai, nogriešanās joslām, nepārredzamos līkumos, pēc principa ka tikai izlekt, gan jau visi pavāksies malā). Nezin kāpēc apdzinēji iedomājās, ka apdzenamajam ir jālaiž viņus garām jebkurā vietā (pie nepārtrauktajām līnijām, pieturās, nogriešanās/ieskriešanās joslās). Gandrīz vai jāatajuno reģistrators un jāsāk filmēt.
p.s. Pats neesmu balts un pūkains, pārkāpju tikai ātrumu (+5/+10, apdzenot reizēm +50), bet apdzenu tikai atļautās vietās un laižu garām apdzinējus tikai atļautās vietās (spītīgi).
Pagājšnedēļ biju līdz Tallinai. Pa ceļam vien fotoradari, nevienas policijas ekipāžas. Varbūt netrafarētās bija, bet neko tādu aizdomīgu nemanīju. Lielākā daļa brauc 90-95 km/h pēc GPS. Fūres arī, līdz ar to samazināta nepieciešamība apdzīt. Protams, pa kādam ātrākam skrējējam gadījās, bet nebija gadījumu, kad apdzīšana radītu kādu īpašu bīstamību. Ā nē, viens fūrists izpildījās, šaurā vietā apdzenot vienu auto ar baltkrievijas numuriem, kas ceļa remonta zonā brauca ar atļautajiem 70 km/h. Bet citādi satiksme ļoti mierīga. Pārbraucot robežu Latvijas pusē, tas stresa līmenis uz ceļiem ir augstāks. Un Latvijā trako ne vien auto ar LV numura zīmēm, bet arī ar EST un FIN.
Vēl gan Igaunijā, gan Latvijā novēroju fūristu niķi neatstāt pietiekoši lielu distanci vienam no otra. Gribot negribot vienā piegājienā abas divas vai visas trīs fūres jādzen, ctidādi jāspiežas iekšā un jāliek bremzēt.
650 rakstīja: Ap 90to gadu te valdīja pilnīga anarhija. Ārzemju auto bija reti, galvenokārt sliktā stāvoklī- bet brīnumi tie, ka uz 200 tie gāja būdami dajebkādi. Tāpēc daudzi apsitās, jo nebija tādas pieredzes. Tas, ka daži veci opji kko tur stāsta par žiguļiem un plūsmas ātrumu- pilnīgs fufelis, neviens sevi cienošs vazists nebrauca Liepāju ilgāk par 2st un katrs vidusskolnieks zināja uz cik var izspiest viņa tēva dranduļets.Varbūt pilsētās bija šur tur mazāki korķi, bet Rīgā nebij trīs tilti- kas arī ir sen aizmirsts.Turklāt Rīgā bija daudz iedzīvotāju, kas kopā ar visiem pulegālajiem viesstrādniekiem, čurkām un krievu armijniekiem vilka laikam uz kādi 900 tk.Ārpus pilsētas bija tikpat dzīva satiksme kā tagad, plus vel tas, ka pa kājām maisījās krievu ražojuma gruzaviki, sadursmes gadījumā izredzes bija sliktas.Bija zil130, kas gāja brīvi uz 120 un bija tādi Laz autobusi ar benzīna motoriem, kuri lēnāk par 100 brauca tikai ja šoferis lohs.Starppilsētu mikriņi rīga-jelgava-dobele jau 80tajos gados vilka uz 120 un uz jelgavas šos bija 3 pārbrauktuves, kur stāvēja garas rindas un daļa nervozāko braucēju vāriija visādus suudus.Skolas ekskursantu autobuss caur Siguldu gaišā dienas laikā vilka uz sotaku pie atļautiem 60, jo visiem bija vnk po/uj.Pirmās kārtības vēsmas uzsākās ap 95-tā gada pavasari, kad cp tikko uzradās pirmie radari ar iespēju šaut no braucoša auto.Cp priekšnieks tiešajā ēterā Panorāmā ar gana skarbu ģīmi draudēja un klāstīja ka nu visiem ir dsā, abet reāli izrādijaas ,ka viņš tomēr ir āksts un pats nejēdz ko runā;P
neviens sevi cienošs vazists nebrauca Liepāju ilgāk par 2st un katrs vidusskolnieks zināja uz cik var izspiest viņa tēva dranduļets
---
Muldēt vajag mazāk! Tavs teiktais attiecas uz tiem nedaudzajiem vazistiem, kas brauca ar 2108/2109 un kuru dēli vidusskolā vairāk meitas spaidīja nekā mācījās. Un tādu bija labi ja 10% no visas masas.
Aizej nosveries ;D
Tu vispār zini, KURĀ gadā LV parādījās tie 2108/09 un kas un kā iesākumā ar tiem brauca? Kur tu filmas kādas esi saskatījies, ka tik gudri pljuuti? Pastāsti tak savu versiju! Manam tēvam mašīnas nebija taj laikā, toties man bija- pats par savu to iegādājos,kā arī dabūju ar viņu krietni pabraukt pāri pa 100k gadā.'95tajā gadā pa knapi 6gadiem biju pusmiljonu nobraucis un visu ar personīgi saviem auto. Es nešaubos, ka tieši Tu labāk zini, kas un kā te notika uz ceļa šajā laikā, da pa ko mums tur vispār runāt. Tur jau tā nelaime, ka tai lielākajai "masai" nav sajēgas ne par kultūru šodien ne par vēsturi toreiz ne par to, "kā bija" vēl pirms tam- jums tikai sajēga ir par to, kā no rīta piecelties, kādam uzdrist uz galvas, un, parsonīgo dibenu rubinot, braukt pa pilsētu un meklēt kādu "upuri" ko tur kkur varētu kkādā rindā neielaist un pēc tam savu aizvainojumu izklāstīt kāda Foruma pirmajā lapā uttt. Es afigevaju ;D
Tu vispār zini, KURĀ gadā LV parādījās tie 2108/09 un kas un kā iesākumā ar tiem brauca? Kur tu filmas kādas esi saskatījies, ka tik gudri pljuuti? Pastāsti tak savu versiju!
---
Bet lūdzu. Pirmais 2108 Cēsīs parādījās 1986. gada vasarā un piederēja vietējam akmeņkalim. Pirmais 2109 Ogrē ap to pašu laiku un piederēja vietējam elektronikas inženierim. Abi onkas tagad jau ir zem zemes. Abus zināju personīgi. Nekādas vēsturiskās filmas man nav jāskatās, tos laikus atceros tīri labi.
Te jau tā braukšanas kultūra diži atšķiras. Braukšanas īpatnības Vācijā! Un visi to strikti ievēro!
www.awhelp24.com/lv/content/celu-satiksmes-noteikumu-ipatnibas-vacija
........nevajag uzreiz pārkārtoties citā rindā, ir jāieslēdz pagrieziena signāls, pārkārtošanās citā rindā notiek reizē ar sašaurināšanos pēc «aizdares» principa, viens auto pa kreisi, aiz tā otrs pa labi.....
šim Nepiekrītu- vispirms vajag piecelties,no visiem galiem kārtigi nomazgāties un izlasīt delfus un iauto- tā, lai Rīgā iebraucot, jau iepriekš zinātu, kur un kad un kāpēc iestāties 600metrus garā Pajoliņu (pi....) Rindas Galā- tā lai nedo Dievs kādam "aizvainotajam" nāktos palūgt to "rindā palaišanu"
"Pārkārtošanās pirms krustojuma Vācijā ir aizliegta. Ja Jūs esat iebraucis nepareizajā rindā, Jums ir tiesības braukt tikai zīmju norādītajā virzienā."
Un kas notiek uz Valmieras ielas? Kurš kuram iekabinās! Agresija uz līdzenas vietas.
Ok, bet šeit lieku jautājumu ir miljons.Šis ir kas- vai man uz Valmieras ielas ir vienmēr jāstājas mierā, kad es redzu ka kaut kādi auto stāv rindā jau pie Kurbada ielas statoila? Varbūt tā ir rinda pēc piena (ko man nafihg nevajg..) Ja man tās vienas joslas nosacīti kreisajā pusē ir platība braukšanai brīva un es tur spēju iespraukties viduslīniju nepārkāpdams- vai ir jābūt telepātijai un kko ir jāgaida? Kas ir "jāgaida" tiem, kas tur vēlas izgriezties līkumā ar Ģertrūdes ielu? Vai to, ka "kāds" no tiem kurbada rajona rindāstāvošajiem/uzbudinātajiem "laipni" ielaidīs uzreiz tajā Labajā rindā? Vai tur pirms Stabu ielas krustojuma ir kaut kāda Zīme, kas liedz tur to krustojumu izbraukt pa kreiso joslu? Vai (varbūt) tajā 100m iecirknī starp Stabu un Burņinieku ir nepārtrauktā līnija starp joslām? Ko nozīmē "pirms" krustojuma? Ja nepārtrauktā līnija un ja joslu Zīme ir tikai pēc 50m, tātad arī šajos iepriekšājajos 50m (kur līnija ir pārtrauktā..)ir spēkā tas jēdziens "pirms krusta"? Cik tālu tas teorētiski ir ? 50m ? Varbūt visus 350??
Varbūt dabā ir tā, ka tiem tur 400m kurbada statoila rindāstāvētājiem ir "jāpateicas" kādiem tur "citiem", kuri izmanto savu "pārdabisko" kustību koordināciju un perspektīvā pilnīgi legāli pārbrauc gan Stabu gan Bruņieku krustu vispār bez apstājas- kā rezultātā tā Kurbada/rinda "neizaug" līdz Lāčplēša vai līdz Stacijas Laukumam??? Ja tur kāds oi-enaanists (kād-i, daudz....) nespēj zaļā cikla gaitā īsti savu desaskloķi ielikt pirmajā robā- kurš vainīgs? Tas, kurš "izrāda agresiju" vnk laicīgi visu visur ieliekot un aizbraucot nafig no viņiem? Kā ar tiem, kas "pirms" joslu zīmes un 50m pirms Bruņinieku ir izdomājuši "pārdomāt" un tomēr vēlas braukt taisni? Kā ar tiem, kas nav bijuši Rīgā gadu un izgriežoties no Stabu, izveido tur overall Bardaku? Varbūt tur tomēr būtu ok tas pats Rāvējslēdzējs un Tolerance, vai tikai visus sodīt? Cik tur ir to sodīto? Kur tur ir tā Nepārtrauktā līnija, ko tur visi pārkāpj? Es saprotu- ja ments stāv pie gājēju pārejas pienakombināta līkumā un tur kāds "griež" pa pretējo joslu vai nelaiž gājējus- abet arī tur tā līnija ir zīmēta pirmskara laikos un vairs knapi redzama...Ok, Ja apsteidz uz pārejas, bet iepriekš apstājas, lai palaistu gājējus- vai tas arī ir sodāms? Es saprotu, tas nav īsti Pareizi,ments tur neparvelti stāv dažreiz.Bet ja tur tā josla līkumā sašaurinās- kur tad mums palicis rāvējslēdzējs? Ok, nekas nav labi, braucam lidz līkumam visi vienā rindā.Bet tālāk-- kam nafigam tās 2 joslas aiz tās pārejas, kad tur nav zīmes, kas piesauktu tos otrās joslas lietotājus "obligāti" pēc 300m nogriezties pa kreisi Bruņinieku ielā? Ja tur nav organizācijas un (kāds) tur ir gadiem ilgi kultivējis Bardaku- vai ir vainīgi tikai tie, kuri situāciju izmanto sevis labā un zin, ka nedz kāds tur sodīs, nedz īsti arī viņi kko pārkāps?
Valmieras iela posmā no Kurbada līdz Matīsa ielai ir tiešs paraugs, kā nevajadzētu organizēt satiksmi.
7 gadus tur braucu ik rītu. Es kā zinātājs vienmēr izmantoju to, ka tur brauca daudz nezinātāju. Katrā ziņā tur sanāk reāla staigāšana pa joslām, ja iepriekš nav bijis zināms, kurā vietā kurā virzienā katra josla paredzēta
Tu kā "ikrīta" lietotājs- kādas ir Tavas darbības Kurbada rajonā, ko/kā Tu dari ar gājēju pāreju pienakombināta līkumā un kuru joslu Tu parasti izmanto Stabu ielas krusta pārbraukšanai?
Nu jau 8 mēnešus nav ikrīta maršruts, bet bija 7 gadus.
Viss atkarīgs no satiksmes.
Tā gājeju pāreja ir reti tizlā vietā ierīkota - pašā līkumā un bav pārskatāma ne no gajēju, ne šoferu redzesleņķa. Tur vienmēr piebremzēju jau laicīgi, bet jāuzmanās, lai kāds pakaļā neienesas. Šādi negadījumi tur ir bieža parādība.
Vienmēr, VIENMĒR šķersoju krustojumu no atļautās joslas. Arī Stabu un Valmieras krustojumu. Īsi pirms šī krustojuma 99% gadījumu ir iespējams no kreisās joslas uz labo, nenaz netraucējot citus satiksmes dalībniekus. Par (ne)laimi Latvijā ir ļoti tūļīgi braucēji, vēlu uzsāk kustību, tadejādi radot iespeju citiem iespraukties priekšā. Ja redzu, ja nesanāks, nekad agresīvi nelienu. Ir ari pieklājīgi braucēji, kas palaiž. Tāpat arī pretējā virzienā - braucu pa Valmieras ielu un, ja jāgriežas pa kreisi uz Lāčplēša, laicīgi (aptuveni pretī Laneks) no labās sanāk parkārtoties uz kreiso joslu. Ja redzu, ka nebus iespējas, tad pa kreisi nogriežos nākamajā vai aiznākamajā krustā.
Ok, es tevi sapratu.Tas viss ir labi.Man personīgi ar to ielu "savi" rēķini.Man tur arī bieži vajag.Es tur pat braukt mācījos.Rīgas taksisti mani mācīja, redzot manu ieinteresētību šajā procesā.
Tagad lūdzu nopietnāku analīzi, ja nu kāds var uzņemties "atbildību"- te ir tās ielas skats.Tajā ir redzamas 4 zilas Zīmes.
1?) KO pārkāpj tas iespējamais taisnibrauktgribētājs,kurš pie pie Sarkanā uz tās attēlā redzamās Stabuielas krustojuma līnijas ir ieņēmis Kreiso rindu?
2?) CIK apmēram metru ir viņa rīcībā, lai, startējot no augstminētās Līnijas, viņam būtu pilnīgi Legāla iespēja pār-iekārtoties Labajā rindā?
3?) KURĀ konkrēti vietā tur sākas Reāls Pārkāpums,kad kreisajā rindā esošajam jau būtu "par sodu" obligāti jānogriežas uz Bruņinieku ielu, ja reiz viņš tur ielīdis?
www.google.lv/maps/@56.9482121,24.1444587,3a,75y,42.83h,82.07t/data=!3m9!1e1!3m7!1sH_9wwv10fYNvvLZIfk_A7A!2e0!7i13312!8i6656!9m2!1b1!2i51
1)neko nepārkāpj
2)uz aci 50-70m
3)pēc likuma, tajā kur sākas nepārtrauktā līnija, bet dzīvē tajā brīdī kad nepaspēja iespraukties labajā un sāk traucēt tiem kuri grib nogriezties pa kreisi.
Jā. Tā ir. Tad "kāpēc" visus tos "ātrākgribētājus" vai "labdicīgi nepaspējušos" daudzi uzreiz sauc par Ļaunprāta Pārkāpējiem ?? Lūk tā- mēs vismaz te vakaru kko anaālīzējam,bet citi/citur vnk kliedz, ka ir nezkāds tur "pārkāpums" bezmaz automātā sākas jau pie kurbada ķimiskās tīrītavas? Protams, IR jautājumi, skat zemāk--->
Kas ir šis ? Un (varbūt) kā tas "sadzīvo" ar pašu ideju, ko tur kāds ir pi..,piedodiet,plānojis "satiksmes Organiazāciju"---> lūdzu skat. 3gab melnas bultas
un kaa tur vajadzeetu buut? vareetu izklaastit sheit kaadu priekshlikumu?
Kapec kreisa josla nevaretu but taisni un pa kreisi, nevis tikai pa kreisi?
-kam būtu jābūt- da visam kam, par ko vispirms vajag Godīgi pateikt, pirms tur kkādu "taisno tiesu" izspriest individuāla aizvainojuma ārprātā.Tāpēc tur mentu nav un neviens neparko nav sodīts.Priekšlikumu nav- jo tur nav citu iespēju.Bet sat.organizācija tur tomēr ir plinīgā dibenā.Tur ir zīme "divas rindas taisni",joslu zīme ir jau PĒC tam, turklāt tur ir pārtrauktā līnija. Savukārt, zīmes "2 rindas taisni" darbības zonā ir Jau uz asfalta uzvilkta bulta,ka šī josla tikai pa kreisi.Trīs vienā, ik pa pāris m cita situācija... KO pārkāpj tas, kurš, redzot zīmi "2 rindas taisni" ,labticīgi (vai bravūrīgi-Likumīgi...)pabrauc pa vienu no šīm rindām Taisni? Tad viņš ierauga joslu dalijuma zīmi un pēkšņi uz marķējuma noliek pa mēmajiem- jo nav kur sprukt.Apstāties- tas nozīmē neveiksmi.Stāv gaida, kamēr kāds palaidīs vai (drīzāk)nočakarēsies uzsākot un atstās šķirbu.Jo aizmugurē lielāks Čakermanis- Jo Skaudīgāka ir viņa reakcija "savu nokavēto šķirbu aizstāvot".Ok, te nekas nav smuki,bet kur te ir kāds "ļauns" un "klajš" pārkāpums? Ar ko viņš "rupjāks" par tiem 100 klauniem, kuri tur ik stundu ielien zem dzeltenā no Stabu un uztaisa bardaku vispār pa visām joslām, pretimbraucošo ieskaitot?? KAD tur ir kāds sodīts par to???? Csdd mums reklamē pieklājīgu rāvēju,abet "klienti" reklamē pseido-pieklājību un kultivē lieku aizvainojumu.Nemācēt 5sek laikā izkustēties ir "pieklājīgi",ielīst uz dzelteno t-veida krustā arī ir ok, abet raitu kustību mums proponē tikai paši/pārkāpēji...
Ok, augstāk kolēģis teica, ka cilvēcīgi traucē "uz Bruņinieku gribošajiem nogriezties". Bet- KĀAA intensīvā satiksmē uz to Bruņ. ir iespējams nogriezties ? Pareizi- nekā...- vai nu pāri dzeltensarkanam luksoforam (1-2gab auto vienā ciklā??), vai nu pēc "altruistiska labdara žesta" no kāda (fig,536742%)pretimbraucēja (arī max viens-divi auto), vai nu "uzgaidot", kamēr daži auto vispirms aizpilda šķirbu (cik sek.?) starp Bruņinieku/Stabu- ar nosacījumu, ka tas "beidzamais iespējamais" būs tik pieklājīgs un nelīdīs tajā krustojumā, lai krusta vidū apstātos rindas galā.CIK % no centra braucošo vēlas griezt uz Bruņinieku? Varbūt 10% ?? KAS TRAUCĒ pa šo teju pusminūtes laiku ievērot nosacītu rāvējslēdzēju un kādu no pilsētas puses braucošo palaist labajā rindā? Pareizi- nekas netraucē.Gribošais ielīst (ja viņš tiešām zin,ko grib...)netraucē praktiski neko, jo nav tur citiem tās iespējas smuki rindā raiti griezties pa kreisi.Bet neee, vajag Nelaist un viss.Kamēr sāks "traucēt".Ar risku uztaisīt sadursmi un nobremzēt uz pusstundu vispār visu stacijas laukumu.
Sen ir skaidrs, ka "rāvējslēdzējs" izgudrots tāpēc, lai paātrinātu satiksmi.Divas rindas, savstarpēji ievērojot to principu, kustas pusotru reiz ātrāk, nekā ja viena puskilometra rinda tupi stāv un sūkā ledu jau no Kurbada. Tur daļa izsūcas pa malām- Bruņinieku, Matīsa, Lienes, kurš kkur šķērsielā pa labi utt.Ok, ja pats nesteidzies,var audzināt raksturu un lietot labo rindu.Tas ir ieteicams.Bet, ja daudzmaz saproti to situāciju un ja nav laika čakarēties?
Palabošu... Tā nav zīme "divas rindas taisni", bet gan, ka divas joslas ir braukšanai tavā virzienā, viena pretējā. Šī zīme nekādā veidā neregulē braukšanas virzienus.
un atgriežoties pie tiem "pārkāpējiem". Protams, ka viņi neko nepārkāpj, bet būsim godīgi, vismaz 90% zin ar ko tā josla beigsies, tad nu ja paspēji ielīst pirms kāda lēnā, tad ok, bet ja visa labā rinda jau ir iekustējusies un tas "pārkāpējs" mēģina "ņemt uz masu", tā ka es dabūnu bremzēt,aiz manis līdz ar to sabremzējas vēl vairāk, tad satiksme tiek saraustīta un galarezultātā krustojumu pie zaļā izbrauc mazāk mašīnas.
ok, es jau neesu pro-x-perts, ko es zinu kā viņa zinātniski saucas;) - vismaz tas labi ,ka viņa neregulē virzienus. Bet reku "rāvējslēdz" princips nosaka, ka "nav pareizi" līst rindā Pirms laika.Jālien esot 'beidzamajā brīdī"...Tas ir taisnība, ka dažkārt "laidējam" jāpiebremzē.Bet, ja Tu to "nelieti" palaid un tas "dziļā pateicībā" ieber uz +20 un vel paspēj uz mirgojošo zaļo dzelteno;) ieraut pa labi uz Matīsa? Kam un kā viņš reāli traucē? Kā tad tā-satiksme saraustīta? Mašīnu kopskaits taču nemainās.Pieņemsim, stāv rinda no Kurbada,69gab auto.No tiem kādi 16gab pārkāpēji pamanās ielīst pāri tai Stabu/Bruņinieku "karstvietai" vispār pofigā, ka neviens tiem neko nespēj izdarīt,5gab nominstinās un drusku "pakavē" potenciālo Laidēju, 3gab riktīgi nočakarējas un apstājas, bet vienu gab no tiem nelaimīgajiem "nelaiž" veselu minūti.Rēķini kā nerēķini,tajā pat laikā tur ir izbraukuši 20 lieki auto.Kur te globāli ir kavēšana? Vai, ja tie 20 liekie iestātos Kurbada rindas galā, visiem būtu ātrāk?? Kurš garantē, ka katrs piektais tur nečakarēsies no vietas liekas 5 sek un ka visa tā delgācija smuki brauks? Figu tur, tā nebūs.Tagad vismaz tos caurumus aizpilda tie līdēji, bet tā būs vēl lielāks čakars. Ok,"laidējs" zaudē pāris sek,bet,visumā iegūst taču tie,kuri pie tā Kurbada piebrauks pēc 5min, nevis apstāsies kkur tajā augošajā rindā jau pirms Lāčplēša.
Ar laižamajiem un nelaižamajiem rāvējslēdžiem saskaros katru vakaru uz Slāvu tilta. Pats braucu augšā no Maskavas ielas un lejā uz apli. Pirmā ir tikšanās ar godīgi rindu izsāvējušajiem no D tilta puses. Gandrīz vienmēr pieklājīgi ielaižu kādu pa labi pārkārtoties gribētāju (gandrīz vienmēr, jo gadās situācijas, kad pirms manis braucošais pārkārtojas pa kreisi un reāli tajā brīdī neviens arī netēmē uz vietu man priekšā). Lai arī tur ir zīme dodiet ceļu, dzīvē visi brauc pēc labās rokas likuma, laikam zīmi neviens negrib redzēt?
Pēc tam nāk gudrākie, kas apbraukuši visus uz tilta stāvošos un arī grib tikt pirmajā joslā braukšanai uz apli. Tos praktiski nekad nelaižu, jo īpaši eksemplārus, kuri atlido no 4. joslas, noliek pa mēmajiem 2. joslu un cenšas ielīst 1. Tie ne tikai apdraud citus pārkārtojoties un bremzējot, bet arī aizkavē visus godīgi braucošos. Nepateikšu laika izteiksmē, bet ir jūtami ātrāk, ja brauciena laikā negadās visiem priekšā līdēji.
Tad vēl beigās pirms nobrauktuves gadās vēl viena kategorija, kam laikam gods neļauj braukt daudz maz pēc noteikumiem, tāpēc tie lien lejā gandrīz pa barjeru un pīpina un lamājās, ja tos kāds nelaiž.
Man biežāk sanāk braukt tajā vietā no dienvidu tilta taisni, lejā uz lubānas ielu, un tie "visgudrākie" tiešām ir ļoti kaitinoši kuri bremzē pēdējā brīdī otrajā vai pat trešajā joslai lai iešmauktu kādam priekšā.
To sauc par agresīvu braukšanu!
149.4 pants. Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana.
Par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā:
1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu;
Par agresīvu braukšanu ir paredzēti papildus 6 soda punkti.
Kur tur ir vairāki pārkāpumi? Pārkāpums ir viens laicīgi neieņem atbilstošu joslu.
Padomā labāk! Iztrūkst savlaicīgs virzienrādītājs, notiek distances nozagšana, un strauja bremzēšana pašam un tāda paša bremzēšana uzspiesta citiem. Vēl ļaunāk, izraisīta sadursme tajā pašā rindā aizmugurē. Vainīgais aizbrauca sekas palika un sekas notiesāja. Palasi braukšanas īpatnības Vācijā.
Pats izlasīsi vai nocitēt CSN 57. punktu? Tas ir tas par ko es Jūs bakstu! Vadītājam jāsamazina ātrums pirms šķēršļa, kuru viņš spēja pamanīt! CSN 100.p.! Un tad tas slavenais CSN 105 punkts: "Distance" un "Priekšā braucošam bremzējot"!
Katru braucēju jāpiesien viņa vadītam auto aizmugurē, tad tā neviens nerīkosies!
Kopš kura laika katrs "Priekšā esošais ir atbrīvots no atbildības"?
Tavu prāt CSN domāti katram aizmugurē esošam, bet uz Tevi tie neattiecas.
Es apļveida krustojumā braucot pa iekšējo joslu esmu saņēmis mirdzināšanu ar tālajiem - kāpēc nelaižu garām apsteigt gribētāju ...
Pie tam ārējā apļa josla bija brīva
650 rakstīja: Ap 90to gadu te valdīja pilnīga anarhija. Ārzemju auto bija reti, galvenokārt sliktā stāvoklī- bet brīnumi tie, ka uz 200 tie gāja būdami dajebkādi. Tāpēc daudzi apsitās, jo nebija tādas pieredzes. Tas, ka daži veci opji kko tur stāsta par žiguļiem un plūsmas ātrumu- pilnīgs fufelis, neviens sevi cienošs vazists nebrauca Liepāju ilgāk par 2st un katrs vidusskolnieks zināja uz cik var izspiest viņa tēva dranduļets.Varbūt pilsētās bija šur tur mazāki korķi, bet Rīgā nebij trīs tilti- kas arī ir sen aizmirsts.Turklāt Rīgā bija daudz iedzīvotāju, kas kopā ar visiem pulegālajiem viesstrādniekiem, čurkām un krievu armijniekiem vilka laikam uz kādi 900 tk.Ārpus pilsētas bija tikpat dzīva satiksme kā tagad, plus vel tas, ka pa kājām maisījās krievu ražojuma gruzaviki, sadursmes gadījumā izredzes bija sliktas.Bija zil130, kas gāja brīvi uz 120 un bija tādi Laz autobusi ar benzīna motoriem, kuri lēnāk par 100 brauca tikai ja šoferis lohs.Starppilsētu mikriņi rīga-jelgava-dobele jau 80tajos gados vilka uz 120 un uz jelgavas šos bija 3 pārbrauktuves, kur stāvēja garas rindas un daļa nervozāko braucēju vāriija visādus suudus.Skolas ekskursantu autobuss caur Siguldu gaišā dienas laikā vilka uz sotaku pie atļautiem 60, jo visiem bija vnk po/uj.Pirmās kārtības vēsmas uzsākās ap 95-tā gada pavasari, kad cp tikko uzradās pirmie radari ar iespēju šaut no braucoša auto.Cp priekšnieks tiešajā ēterā Panorāmā ar gana skarbu ģīmi draudēja un klāstīja ka nu visiem ir dsā, abet reāli izrādijaas ,ka viņš tomēr ir āksts un pats nejēdz ko runā;P
Vai tu vispār ar tādu LAZu esi braucis? Ja viņš negāja 100,tad viņam bija lēnais reduktors,nevis šoferis lohs,ja arī kāds izspieda to 100,tad jau virzuļi leca ārā,baigais padomju spečuks atradies.
Ok, tiem Laz-iem bija vairākas modifikācijas.Tas "Tūrista" variants mierīgi gāja uz visiem 120. Šis mans stāsts bija domāts nevis kā pamācība topošajiem Laz-pilotiem vai diplomdarbs Reduktorzinātņu jomā, bet gan kontekstā ar to, ka daudzi diplomēti speciālisti publiski mēdz diskutēt par ātrumu "toreiz" un mēdz izpljuutīt no sevis to, ko viņi paši acīmredzami nav redzējuši vai nu viņiem "nejauši" ir aizmirsies.Varbūt jūtūbā nav varējuši pilnu info atrast, vai vēl sazin kas par iemeslu. Savukaart citi domā, ka pilnīgi galīgi Visi ,kuri tikko kko te vairāk par 3 vārdiem iemuld, ir galiigie Lohi. Es,tātad,tajā Laz-laikā (tāpat kā šodien..) nevis par īsiem/gariem p-reduktoriem interesējos, bet gan gāju skolā un apstākļu sakritības dēļ biju ļoti aktīvs un piekasīgi ziņkārīgs dažādu šo te starppilsētu braucamlīdzekļu lietotājs un vērotājs.Man pat bija uz rokas tāda greznība kā Elektroniskais pukstenis ar hronometru, pēc kura es, skaitot km stabiņus, mēdzu skurpulozi "salīdzināt", kurš ir Šoferis un kurš Lohs.Tās viņu pazīmes (kā par brīnumu) ir gandrīz pilnīgi vienādas- gan toreiz kā pasažierim,gan tagad jau kā braucējam viņus novērojot.Reduktora "garumam" tur nebūt nav tā izšķirošā nozīme, bet pamērīt patīk daudziem.
Vecos laikos menti ar hronometriem uz ātrumu ķēra,kā šodien atceros,kratījos fāterim līdzi Pobedā,kad viņu ments apturēja,es sākumā nesapratu ,tad fāčuks paskaidroja ,kas par lietu.Tā lūk,bet tu saki,anarhija bija,nemaz tāda anarhija nebija.
Protams, katrs kaut ko atceras konkrētu un (lai interesantāk;) pasniedz to savā valodā.Galvenais ir cienīt sarunubiedrus un atklātā textā Nemelot.Es drīzāk gribēju teikt, ka tie "uz pārkāpumiem orientētie" varēja sev atrast ļooti daudzus veidus, kā izpildīties.Nu, ja "hronometru" laikos tomēr katrai nopietnākai pārbrauktuvei bija dusmīgs sargs un uz katra lielāka ceļa bija mentu posteņi un 70/80 gados bieži notika brīvprātīgo družiņņiku (kārtības sargu) reidi vakaros,kaut kāda kārtība jau bija.Pie manas mājas bija viena regulāra reidu vieta,puišeļi tad savus mopēdus bāza šķūnos un gāja lūrēt. Turklāt, tie miliči nebūt nebija stulbi.Pilnīgi noteikti nenoliedzama anarhija pastāvēja 90to pirmajā pusē, kad "izpausties gribētājiem" bija pilnīgi brīvas rokas.Ātruma sodi bija smieklīgi,bet, piem,"vaļsirdīgi atzīstoties" un "uzrādot" kādu drusku lielāku naudaszīmi, dzērājus daudzreiz nodrošināja pat ar Goda eskortu līdz dzīves/guļasvietai. Un katram daudzmaz tādam "nozīmīgāka" kalibra pārkāpējam kabatā bija vai nu policista palīga apliecība vai pat vienkārši kāda zīmīga vizītkarte- kas bieži darbojās pat "labāk" par ko citu. Nerunājot nemaz par jēdzienu "drauga telefons" vai, ja kam kāds tur radinieks/kaimiņš/klasesbiedrs utttt.
Vakar,braucot uz darbu, redzēju, auto vs. velosipēdista sadursmes sekas. Visi dzīvi. Puika gan gulēja zemē ar asiņainu pieri. Par cik tas notika uz zebras, tad auto vadītājs laikam dabūs pa pilno.
Zebra domāta gājējiem, nevis transporta līdzekļiem.
Ja puika brauca ar velosipēdu, tad beigsies tā, ka samaksās sodu ( vecāki) un dabūs mācību..... ja vien esāks melot( varbūt tā arī bija) ka gāja kājām un velosipēdu veda blakus.
Palasi noteikumus labāk, tie sen jau ir mainījušies, un pa zebru drīkst braukt, tiesa gājēju ātrumā.
tik tiešām. Ir grozījumi:
"145. Transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, kā arī velosipēdu vadītājiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai izbrauc uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti."
...
Tikai nesaprotu, kurš idiots to pieņēma. Velosipēdists taču lielā ātrumā skrien pie ceļa, tad pat nevajag samazināt un skriet pāri. Tāpēc auto vadītājam vajag redzot velosipedistu 50 metrus no pārejas sākt bremzēt, vai būt gatavam bremzēt.
Marasms.
650 rakstīja: Protams, katrs kaut ko atceras konkrētu un (lai interesantāk;) pasniedz to savā valodā.Galvenais ir cienīt sarunubiedrus un atklātā textā Nemelot.Es drīzāk gribēju teikt, ka tie "uz pārkāpumiem orientētie" varēja sev atrast ļooti daudzus veidus, kā izpildīties.Nu, ja "hronometru" laikos tomēr katrai nopietnākai pārbrauktuvei bija dusmīgs sargs un uz katra lielāka ceļa bija mentu posteņi un 70/80 gados bieži notika brīvprātīgo družiņņiku (kārtības sargu) reidi vakaros,kaut kāda kārtība jau bija.Pie manas mājas bija viena regulāra reidu vieta,puišeļi tad savus mopēdus bāza šķūnos un gāja lūrēt. Turklāt, tie miliči nebūt nebija stulbi.Pilnīgi noteikti nenoliedzama anarhija pastāvēja 90to pirmajā pusē, kad "izpausties gribētājiem" bija pilnīgi brīvas rokas.Ātruma sodi bija smieklīgi,bet, piem,"vaļsirdīgi atzīstoties" un "uzrādot" kādu drusku lielāku naudaszīmi, dzērājus daudzreiz nodrošināja pat ar Goda eskortu līdz dzīves/guļasvietai. Un katram daudzmaz tādam "nozīmīgāka" kalibra pārkāpējam kabatā bija vai nu policista palīga apliecība vai pat vienkārši kāda zīmīga vizītkarte- kas bieži darbojās pat "labāk" par ko citu. Nerunājot nemaz par jēdzienu "drauga telefons" vai, ja kam kāds tur radinieks/kaimiņš/klasesbiedrs utttt.
Plus auto, kuri nemaz ātri nevarēja braukt. Moskvičs līdz 100 ieskrējās vairāk par 30 sekundēm. Un nezinu, vai varēja braukt ātrāk par 120...
Varbūt kāds pastāstīs, kurš labāk zin..
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Braukšanas kultūra uz Latvijas ceļiem
Kā ir ar braukšanas kultūru Latvijā?