- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2
(Cenzēts)
Un kas tajā platformā tāds, ka tur būtu vērts ieiet, un ja tur nav nekā jauna tad kāda jēga mēģināt sacensties ar SS - nosprāgs tāpat !
Par piemēru, ka nav izdarīts labāk - piem. diski - ir skrūvju attālumi un skaits, iznesumi utml. ( pat uz ātru roku škiet pareizi), bet meklēt pēc šiem parametriem tāpat nevar.
Tiem, kuriem interesē patiesa ekoloģija, tad iesakām izmantot paklāju nomu! Paklāju īre ir tā, kas ne tikai Jums palīdz uzturēt tīrību servisā,ir daudz ekoloģiskāka par paklāju pirkšanu, bet arī veicina atpazīstamību, ja izmantojat paklājus ar logo lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/mainamo-paklaju-serviss/dizaina-un-logo-paklaji-2/
"Tējkannas" parnesumkārba :
www.wired.com/story/electric-car-two-speed-transmission-gearbox/
Tas saucas progress... Tā vietā, lai beidzot izdomātu elektronisku "diferenciāli", atgriežas pie ātrumkārbas, jo izrādās, ka EV nav nemaz tik labs, kā mēģina iestāstīt.
Es domāju ka dzīve ir parādījusi un pierādījusi, ka vienkāršākie risinājumi ir tie efektīvākie, jo protams var jau uz katru ratu likt savu elektromotoru, bet tad atkal jārūpējas gan par to sinhronumu, gan asinhronumu kad nepieciešams utml. - un tas nav nemaz tik vienkārši kā gribētos.
Laikam nesaprati... Pamācies fiziku un zudumus transmisijā. Mehāniskais diferenciālis ir ģeniāls, primitīvs un neefektīvs. Pareizi uzskaitīji, kas ir sarežģītais, lai pārietu uz elektronisku "diferenciāli". Ja mūsdienu elektronikas laikmetā, kad pat "tautas mašīna" ir piebāzta ar virtuālajiem asistentiem, kas dara velnsviņzinko, tas ir par sarežģītu, ir vērts aizdomāties par to, kādēļ ar politiskām metodēm tik ļoti tiek stumti elektroauto, kuri tika radīti PIRMS iedkšdedzes un jau tolaik zaudēja dabiskajā atlasē.
Nezinu ko tagad gribēji pateikt, t.i. vai uzsvars bija uz to ka tipa es esmu muļķis, vai gribēji un izlikies ka nesaprati manis rakstīto.
P.S. elektroniskie asistenti strādā tieši tik labi/slikti cik visas tā komponentes ir kvalitatīvi uztaisītas - stulbu risinājumu netrūkst, un jā varbūt manis teiktajā pareizāk būtu rakstīt nevis efektīvākais bet ģeniālākais risinājums ir difa izmantošana ...
Nu tad paskaidro savu domu līdz galam - kur paliek elektrauto krutums, ja tam ir ģeniāli nepieciešama klasiska mehāniskā transmisija ar visiem tās zudumiem, kas dod vienīgi iespēju normāla iekšdedzes dzinēja vietā izmantot tvaika turbīnas un smaga un nepraktiska akumulatora kombinācijas izmantošanu?
Es tikai nekad neesmu teicis ka EV ir kaut kas kruts, vienmēr esmu apcēlis EV fanus par to ka tā ir aizpagājuša gadsimta tehnoloģija.
Bet par manis rakstīto -
1) "Tējkanna" ir tas EV par kuru es sāku domāt puslīdz pozitīvi - apsverams EV. izklausās ka salabotas daudzas EV iedzimtās problēmas, bet nu vēl jāsagaida pirmie eksemplāri lai nobrauc ielās kādus 100K, tad arī manīsim.
2)par difu/pārnesumukārbu - arī elektriskam motoram ir noteikts efektīvais apgriezienu diapazons, ar pārnesumu tiek panākts kaut kāds vēlamais efekts (nevaru komentēt kāds tieši un ko tieši tur inženieri ir izdomājuši - nav tāda info pie rokas trāpījusies).
3) tāpat ir kaut kādi minimālie pieļaujamie auto klīrensa parametri, tāpat arī ir pieļaujamie pusasu CV ("miroņgalvu" - nenāk prātā kā to LViski pareizi sauca) savienojumu leņķi, tā ka "resnu" elektromotoru tu nevari citādāk nemaz ielikt kā ar kaut kādu spēka pārvadu, zobratiem, siksnām - whatever, jo citādi motors vilksies pa zemi. Un tu taču nedomā ka maza izmēra motori spēj dot lielu griezies momentu.
1) "EV par kuru es sāku domāt puslīdz pozitīvi" bija bērnības RAF mežaparkā. Kopš tā laika esmu mazliet vairāk apguvis zināšanas un bērnības naivā sajūsma ir pārgājusi. EV un elektrības ražotāji tikmēr neko principiāli jaunu nav izdomājuši.
2) Protams, ka ir - tieši par to jau runa. Elektromotors nav ne tuvu tik ideāls, kā to mēģina pasniegt propagada un elektrofanāti.
3) Fufelis. Riteņmotoru ideja ir patentēta jau 1884. gadā un reāls mūsdienīgs prototips (Ford F-150) ar "neresnu" 84kW motoru katrā ritenī eksitē jau vairāk kā 10 gadus. Līdz ar to es "nedomāju", bet gan runāju par faktiem - visas tavas iedomātās miroņgalvas, pārvadi un zobrati ir lieki. Tomēr realitātē tev tiek piedāvāts iegādāties elektroauto ar pilnu transmisiju, ieskaitot ātrumkārbu... Ir vērts papētīt un padomāt, kādēļ.
3) - jā ir un vēl salīdzinoši nesen kaut ko Mitsu tur eksperimentēja - bet tehniski riteņi iekš auto jau tā ir smagi, ieliec elektrodzinēju un tev jau sākas nopietnas problēmas ar piekares alementiem + kā tu kustīgiem vadiem ( pa piekares elemnetiem būs jātiek apkārt un līdz ratam) nodrošināsi pietiekošu ilgmūžību ….
Tā kā īsti neredzu kā tehnoloģiski nodrošināt plaši reklamēto EV ilgmūžību ja izvēlētos šādus teorētiski efektīvākus risinājumus.
Papēti tēmu, pirms runā muļķibas. Svara problēma eksistē, bet faktiski nav problēma - motori ir kļuvuši pietiekami viegli. Bet nu ja ļoti gribas noliegt patiesību, protams, var pat izdomāt, ka lokani vadi neeksistē un tādus izgudrot ir grūtāk, nekā bremžu caurulītes, kam šādu uzdevumu ir jāpilda pašlaik.
Nu, ka tavuprāt muļķības tad muļķības. Tik nezin kāpēc ne viens neskrien auto vadus laist pa auto ārpusi.
Un nevajag skatīties uz industriālajiem robotiem, kam ar vadu lokanību praktiski vienīgajiem arī nav problēma ( uz mazākiem devaisiem drīkst arī neskatīties - pilnīgi citi kabeļu/vadu škērsgriezumi).
P.S. tēma papētīta jau gadus atpakaļ, bet ja liekas ka esmu
dumjš - fine pie tā arī paliksim.
P.P.S. un lūdzu tad definē kas tev šķiet viegls elektromotors.
Tā tīri prikolam pameklēju kādi tad ir vieglākie pieejamie auto ratos iebūvējamie dzinēji - sākas kaut kur no 18 kg par 40 kW jaudīgu motoru pie 100V nomināla.
"Tā tīri prikolam pameklēju kādi tad ir vieglākie pieejamie auto ratos iebūvējamie dzinēji - sākas kaut kur no 18 kg par 40 kW jaudīgu motoru pie 100V nomināla."
Un tagad lūdzu klāt salīdzinājumam parasta 160kW auto stupicas/bremžu kopējo masu - atceries, ka šīs detaļas ir integrētas iebūvējamajā dzinējā! Citādi tie 18kg rada maldīgu iespaidu, ka tā visa ir papildus neatsperotā masa. Savādāk nav gluži meli, bet maldinoši pasniegta informācija gan.
Neizvairies no skaidrojuma, kādēļ lokans ārējs vads ir sliktāks par lokanu ārēju bremžu caurulīti. Paskaidro, kādēļ neskatīties uz industriālajiem robotiem.
P.P.S. Viegls - tāds, kuru integrējot ar mehāniskajām bremzēm, iespējams pat samazināt neatsperoto masu.
industriālajiem robotiem ir speciālas vadotnes + vadu kustība pēc iespējas tiek organizēta tikai "2 dimensijās".
Tu vēl kaut ko foršāku paņem par piemēru - bremžu caurulīte.
Tūlīt tevi pašu notestēsim uz saprāta līmeni.
Kāds ir vienīgais iespējamais veids un kādi pieļaujamie materiāli vadam kuram jākustas 3 dimensijās un kura šķērsgriezuma laukums minimums 1 cm !
Tas tavs P.P.S. - es teikšu rupji - kad sapņo - pieklājības pēc piever acis ;)
"Kāds ir vienīgais iespējamais veids un kādi pieļaujamie materiāli vadam kuram jākustas 3 dimensijās un kura šķērsgriezuma laukums minimums 1 cm !"
Ja godīgi, nesaprotu, ko vēlies definēt ar "vienīgo veidu". Vispārīgā ziņā jā - tam ir jābūt pareiza pinuma mīkstajam vadam no sakausējuma ar iespējami augstu kaļamību. Apvalks - principā tā pati bremžu caurule vien sanāk. Tāpat nesaprotu kas slikts piemēram - bremžu caurule atrodas tieši tajā pat vietā un kustas tajās pat dimensijās. Tajā ir gan metāls, gan plastmasa/gumija, kam šo locīšanos jāiztur ilgstoši. Kā rāda pieredze - cietās nekustīgās bremžu caurules izrūsē ātrāk, nekā izbeidzas lokanie pievadi.
"Tas tavs P.P.S. - es teikšu rupji - kad sapņo - pieklājības pēc piever acis ;)"
Nesapņoju. Lasu informāciju par reāliem prototipiem.
Klau par tiem reāliem prototipiem -tā baigi rupji ņemot - jebkura elektromotora jauda ir proporcionāla izmantotā metāla apjomam tajos, tā kā domāju ka magnētus uzlabot pat par 1% mūsdienās ir praktiski neiespējami, tad kas paliek? Jeb pēkšņi kāds ir atradis pieņemamu veidu kā pa teiksim oglekļa škiedras tipa materiālu vadīt elektrību ?
Painteresējies vien vairāk, kā tiek ekonomēts metāls šāda veida motoros un būsi pārsteigts, ka tava "formula" nav īsti patiesa. Tinumu serdes jau ir nemetāla - tikai pats tinums, kas uztīts specifiskā veidā lai dzēstu virpuļstrāvas (Eddy current) un rotors ir pats ārējais korpuss, pie kura pa tiešo skrūvējas riteņa disks. Jā - ši brīža aktuālais Protean modelis ar 73kW jaudu ir smagāks par parastu trumuļa bremžu riteni, bet testos jau pārbaudīts, ka tas nerada būtiskas problēmas. Un te jānem vērā, ka šādu jaudu ir jāsalīdzina ar Hellcat līmeņa auto. Ja paliekam pie saprātīgiem cipariem priekš parasta ielas auto - neatsperoto masu VAR samazināt - uz Renault Clio bāzes ir radīts prototips, kas ir jaudīgāks par bāzes modeli un vienlaikus ar 1kg ietaupījumu katram ritenim.
Vai tu arī izlasīji pie kādiem apstākļiem ir iegūti viņu jaudas rādījumi - izklausās ka neesi izlasījis. ;)
Tātad transmisija ir neefektīva elektomotora gadījumā, bet iekšdedzes motora gadījumā tai nekādas vainas vairs nav?
PN - dajoš katrā ritenī pa motorzāģa / mopēda motoram!
Nevajag cilvēkam piesieties - mēs abi saprotam kāpēc viņš tā teica, un kāds bija tā mērķis.
No galvas tagda nepateikšu - bet bija arī tāda konstruktīva iedeja kādam ienākusi prātā - tikai motors kaut kāds ļoooooti specifisks iekšdedzes ar īpatnēju konstrukciju.
Iemācies lasīt. Rakstīju, ka mehāniskā transmisija ir neefektīva. Un ja tā ir nepieciešama arī elektromotoram, tas zaudē būtisku priekšrocību, ar kuru kā karogu fanāti skriem pa priekšu EV.
Koknrētajā Poršes izstrādājumā transmisija ir piemērota, lai dabūtu tik 'nepieciešamos' 0-100 kmh datus - lai izskatītos labi. Diemžēl publika mašīnas pērk vadoties pēc neracionāliem pieņēmumiem - kuram labāki cipari, lielāki riteņi un tv ekrāns...
Ar elektroauto priekšrocībām vai pakaļrocībām tam nav nekāda sakara - šoreiz.
Bet tev tikai riet, ka ļaunie (kas tieši? esi tik labs, un reiz pasaki, kas tad tie ļaunie elektroauto tehnoloģiju uzspiedēji ir?) nomāc brīvo tirgu, um aizliedz tev kvēpus pilnām mutēm elpot
Kvēpus ražo dīzeļi, kurus ar politiskiem lēmumiem ir uzspieduši tie paši, kas tagad to izmanto kā argumentu, lai uzspiestu elektroauto. Brīvā tirgū visi pagaidām brauktu ar benzīna auto, līdz attīstītos konkurētspējīgas tehnoloģijas.
Kad bļauj par kvēpiem, neaizmirsti, ka elektroauto patiesībā brauc ar akmeņoglēm.
Es esmu par elektroauto, tikai savā laikā un vietā. Trīs lielās problēmas, kādēļ pašlaik elektroauto vēl NAV konkurētspējīgs brīvā tirgū - nepieciešamība pēc mehāniskā diferenciāļa/transmisijas (šeit apspriestā riteņmotoru tehnoloģija varētu būt ļoti tuvu produkcijai), nepieciešamība pēc jauniem enerģijas avotiem, lai nebūtu jābrauc ar akmeņogļu elektrību (kodolsintēzes reaktori varētu būt dažu desmitu gadu attālumā no produkcijas) un enerģijas uzkrāšana (bateriju tehnoloģijas ir strupceļā un nav nekādas iestrādes, kas liecinātu par sagaidāmu radikālu uzlabojumu - tikai mēģinājumi izspiest, piemēram, papildus 5%).
Secinājumus un iemeslus, kādēļ, neskatoties uz šo, tiek jau tagad politiski stumti elektroauto, vari tālāk meklēt pats.
Motors ritenī ir okei velosipēdam un varbūt mopēdam, bet diez vai tas ir prātīgs risinājums standarta ielas auto. Kaut vai tāpēc, ka šādam ritenim riepu varēs nomainīt tikai autorizētajā dīlera servisā.
Nē tā arī gluži nav - tā ideja ir tāda ka var ņemt aboslūti visu standarta un rupji sakot bremžu trumuļa vietā stājās tāds drusku treknāks "trumulis" ar elektromotoru. Bet tikai tas ko es augstāk rakstīju pat nav būtiskākās šādu motoru problēmas.
Es tikai gribu redzēt vai cilvēkam ir tik daudz "iekšā" kā mēģina iestāstīt ...
vēl viens, kurš runā par tēmu, par kuru nav pat painteresējies. Riteņmotors izskatās tāpat kā trumuļu bremzes - apaļš objekts, kas aizpilda visu diska vidus telpu un pie kura skrūvējas parasts disks ar parastu riepu. Riepu maiņas kārtība nemainās nekādi. Mehānisko bremžu apkope gan varētu būt sarežģītāka, jo tās tiek integrētas.
ha ha paklāju noma
nu tad jau pavisam slikti, ja lien te, iauto
nu tad jau pavisam slikti, ja lien te, iauto
WALA rakstīja: Nu, ka tavuprāt muļķības tad muļķības. Tik nezin kāpēc ne viens neskrien auto vadus laist pa auto ārpusi. Un nevajag skatīties uz industriālajiem robotiem, kam ar vadu lokanību praktiski vienīgajiem arī nav problēma ( uz mazākiem devaisiem drīkst arī neskatīties - pilnīgi citi kabeļu/vadu škērsgriezumi). P.S. tēma papētīta jau gadus atpakaļ, bet ja liekas ka esmu dumjš - fine pie tā arī paliksim. P.P.S. un lūdzu tad definē kas tev šķiet viegls elektromotors.
"Tik nezin kāpēc ne viens neskrien auto vadus laist pa auto ārpusi"
Kāpēc neviens autoražotājs nelaiž mašīnām vadus pa ārpusi? Jo pasaulē eksistē tikai vieglās mašīnas, nav ne busu, smago mašīnu un tamlīdzīgu...
Vadus pa ārpusi laiž tad, kad tam ir pamatojums. Teiksim, mk2 VW LT aka mk1 MB sprinter - aizmugures lukturi vadi iziet laukā motortelpā un tad pa ārpusi gandrīz līdz pakaļas buferim, tur sadalās un pa diviem korķiem ieiet katrā pusē iekšā spārnā un uz lukturiem. Noteikti ir vēl citi piemēri atrodami. Tikmēr parastai vieglajai mašīnai nav pamatojuma laist vadus pa ārpusi - vienkāršāk un lētāk ir tos salikt salonā.
Msh, nevajag jau kravas auto - arī visiem ar rāmi un kravas kasti dzipakiem dara tāpat. Tur patiesība loģika ir - pa iīsāko ceļu un lai maksimāli maz tiktu locīti. Tikai es jau daudzas lietas reizēm speciali nesaku - katrai lietai savs laiks.
Attiecībā par to tavu filosofiju ka vadus laist uz riteņiem nebūtu labi - nav problēma uzražot elektrisku līdzinieku bremžu trubiņām - īsus vadus no attiecīgiem materiāliem ar štekeriem abos galos.
tas ir tā relatīvi nebūtu problēma, es ne par velti pieminēju industriālis robotus - ja sameklēsi tiem vadiem speceni, vai robota ekspluatacijas aprakstu - sapratīsi, ka tās 1000 reizes pa dienu tur un šurp - speciāli cenšas ierobežot uz noteiktu ierobežotu kustību 2 dimensijas un tad vel ar noteikumu ka liekuma radiusam jābūt ne mazākam par X kas atkarīgs no vada škērsgriezuma.
Bet uzražot var, tikai tad arī par 1mio nobraukuma ar šādu risinajumu var stabili aizmirst, un ne tikai vadu dēļ.
Par speceni neko nezinu - mums darbā ir divi gateri ar vadiem plastmasas ķēdēs; vienam liela ķēde un daudz vadu, otram maza ķēde un maz vadu - cik ilgi kurš vads tur, pa lielam atkarīgs no izolācijas materiāla, nedaudz mazāk no kabeļa resnuma - tam gaterim, kurš pieklājīga ražotāja, dzimtie kabeļi turēja 5 gadus un vairāk, kā kurš [pats esmu dažus nomainījis un pāris bija mainīti pirms manis, no kuriem vienu vēlreiz dabūju mainīt], jo labs materiāls - tam, kurš salikts talsos, bija parasti lokanie kabeļi, tiem izolācija sāka ātri plaisāt...
ja idejiski noteikti ir ļoti līdzīgi tikai autobuves industriālajam robotam ir jaspēj savi 10 cilvēkgadi nostrādāt bez tehniskiem defektiem. BTW tādus vienkaršākus var aplūrēt arī Tartu A-Ha centrā.
"Tikai es jau daudzas lietas reizēm speciali nesaku - katrai lietai savs laiks."
Ir atšķirība starp "melot" un "neteikt" :D Nez kādēļ tev līdzīgie vienmēr diskusijās izvēlas melot.
tad lūdzu studijā - kur es sameloju ? Par vadiem kas tiek slēpti auto iekšpusē ? Ja tā tad dīvaini ka esi gudrs lai man mēģinātu piesiet "bumbas", bet nevēlies padomāt tālāk par to ko tiešā veidā nepasaku, piem. ka kontekstā ar EV ir maza varbūtība ka piedziņai svarīgākie vadi ( lasi lielākie un resnākie vadi visā auto) tiks laisti tur kur tos var ļoti viegli apskādēt (auto ārpusē)- paskties uz sisto auto tirdzniecību - kaudzēm auto ar norautiem riteņiem utt. Tāpat skaidrs ka pick-up un smago auto vadi kas ir noslēpti rāmja iekšpusē ir daudz drošākā pozīcijā par vadu kas "karājas" uz riteņa. utt.
+ Es pat gribēdams nevaru aprakstīt katru mazāko sīkumu tā lai aboslūti visiem viss un vienmēr nepārprotami būtu uzreiz uztverams.
Konkrēti: "Tik nezin kāpēc ne viens neskrien auto vadus laist pa auto ārpusi."
Šis teikums man sākotnēji likās parasta muļķība, jo padomāju, ka vienkārši nezini, ka vadi ārpusē ir normāla parādība. Vēlāk pats pierādīji, kas zini gan - tātad apzināti meloji.
Par novietojumu atkārtoju vēlreiz - tie vadi ir tieši turpat, kur parastam auto bremžu caurules. Līdz ar to nesaskatu problēmu. Jeb tu esi iedomājies, ka šiem vadiem vajadzētu vēl lielāku īssavienojuma aizsardzību, nekā parasta elktromobiļa vadiem? Atkal nonākam pie tā, ka kaut ko nezini vai melo - nav starpības, kur notiek vada bojājums un cik liels ir šāda bojājuma iestāšanās risks - aizsardzības līmenis jebkuram elektromobilim ir tāds, kas paredzēts baterijas iekšēja īssavienojuma aizsardzībai, nevis nieka ārējā vada atslēgšanai - pietiekams frontālas avārijas un visu iekšējo vadu bojājuma gadījumam. Un pat ja šos vadus nāktos mainīt ar tevis minēto 5 gadu drošības intervālu, nesaskatu problēmu.
Mja sanāk ka meloju jo nezinu kā tev lai iestāsta ka vadu locīšana ar frekvenci kāda notiek auto piekares kustību rezultātā nav nekas labs. Tu taču saproti ka dzenot lielu strāvu cauri vadam kura škērsgriezuma laukums tam nav paredzēts arī būs auzas utt. attiecīgi daļēji pārlocījies vads var uztaisīt lielākas ziepes kā norauts utml.
Bet kā jau teicu tās nav vienīgās problēmas ar dzinēju "ratos". Papildus svara jautājumam kur šobrīd man zināmais vieglākais (pie reizes tas ir arī diezgan mazjaudīgs) šāds elektromotors viens pats ir apmēram 2x smagāks par disku+riepu.
Tad vēl motora hermetizācijas jautājumi, jo šis motors kā visi - arī normāli karst, un ja jams ir sakarsis un ar tādu iebliež peļķē - tad pat ja metāls nesāk vērpties straujas atdzišanas rezultātā var būt tas pats kas notiek offroad mašīnu tiltos, un kādēļ lieto tiltu "elpošanas izvadus" kaut kur - kur klāt netiek ūdens.
Piekare arī ir jāpastiprina un jāregulē atbilstoši rata lielākam svaram utml. Kāds teorētiski bija testējis uz Forda Fokusa ( ja nekļūdos) un pagalvoja ka tur neesot būtiski pasliktinājusies vadāmība un neesot būtiski jāmaina piekare, tikai baidos (nu cik es par to testu zinu) ka testi bija trasē, kur virsma ir līdzena ...
Nevajag nekā iestāstīt, vēl jo vairāk - melojot. Vajag pašam aptvert, ka lokani vadi nav neatrisināma problēma pat tad, ja tiem nepieciešama regulāra nomaiņa, kā, piemēram, zobsiksnai. Un to izturībai nav jābūt kosmiskai - tikai tādai, kāda ir jebkurai bremžu caurulītei, kam ir jāiztur ĻOTI lielu spiedienu - ~100 atmosfēras, kas atbilsts CNG (vai jebkuras saspiestās, nevis sašķidrinātās gāzes!) balona izturības kārtai.
Visas šīs "neatrisināmās" problēmas, kuras te uzskaiti, riteņmotoru izstrādātāji ir sen apzinājuši un esmu sekojis progresam par to risinājumu meklēšanas gaitu - bet tev nez kādēļ liekas, ka ar meliem mani vajag pārliecināt, ka tādas vispār eksistē. Pašam liekas, ka noticēšu taviem meliem, nevis regulāriem, izsekojamiem izstrādātāja progresa ziņojumiem?! :D Ej, izpildi mājasdarbu un apgūsti kaut ko ārpus EV propagandas mašīnas.
Ko tu man piesipies ar tiem EV, esmu zajadlijs "traktorists" kurš EV principā netic, ja vien tas nav H2, un arī tam ir problēmu vairāk kā vajag.
Un tā tava sekošana progresam man izklausās pec makaronu karnāšanas "kvadrātā". Ne kur tajos savos progresa ziņojumos neesu pamanījis piebildites par šo motoru piespiedu dzesēšanas pasākumiem ja vēlas sasniegt maksimālo jaudu un barot ar maksimālo spriegumu ? Un tu vari darīt ko vien gribi ar blīvējumu, bet tu nevari atrisināt pieņemamā veidā problēmu ar spiediena starpību, kas rodas temperatūras izmaiņu rezultātā. Tā ka piebildīte par dzenošo elementu 300K km orientēto nobraukumu ( kas visticamāk ir moments kad tas viss ir komplektā vienkārši jāizmet !) tev ar paslīdējusi garām.
Nē, nav paslīdējuši garām. 300kkm ir šī brīža rādītājs. Kas, acīmredzot, ir tev pašam paslīdējis garām - tie faktiski ir prototipi un prototipam tas ir ĻOTI labs skaitlis un pierāda, ka konkurētspējīgs produkcijas līmeņa risinājums ir reāls. Labāk padomā, kādēļ Muskis u.c. neraujas pēc progresa šajā jomā, bet sadarbībā ar politiķiem vardarbīgi stumj vecas tehnoloģijas. Un mēdiji (pat iAuto) NEKAD neraksta par alternatīvām - tās drīzāk pat tiek cenzētas, nekā popularizētas.
Padomā, labāk, kādēļ vidusmēra elektrofanāts nav pat dzirdējis ne par riteņmotoriem, ne kodolsintēzi, bet ir sajūsmā par EV, kas der tikai mietpilsoniskai braukāšanai starp darbu un mājām un uzskata, ka viņa auto tiek barots ar vēja un saules enerģiju. Atbilde uz šo jautājumu ir daudz svarīgāka par plikām tehnoloģijām.
Par "Muska enterprīzi" - ir diezgan loģiski, ka lai pārdotu tādu produktu kā stumj viņš vajag to pareizi reklamēt un pareizai auditorijai. Bet ir viens bet - tos viņa spēka agregātus ir arī pāris reižu gudrāki vīri par mani pētījuši - viņa risinājums ir efektīvākais industrijā un piemērotākais ilgmūžīgai ekspluatācijai - un šajā apstāklī es šim viedoklim piekrītu. Vairāk par jēdzīgu spēka agregātu (jā iekļaujot pārnesumkārbu un diferenciāli) gan tajā Tesla nekā nav.
Bet nu ja domā ka EV nākotne ir tajos "ratu" motoros, tad es saku - jā tiem ir labāka lietderība, tiem noteikti būs pielietojumi dažādās speciālās mašīnās kur piemēram vajag riteņu lielu pagrieziena leņķi, bet ņemšu un apgalvošu ka tās neiedzīvosies klasiskajā vieglajā transportā ( izņēmums varētu būt vienīgi tikai tad ja vieglais privātais transports būtiski mainīsies dizainiski un pielietojuma ziņā).
Jeb tā īsāk - neticu EV un tiem in-wheel motoriem vēl jo vairāk, izņemot specifiskus pielietojuma gadījumus.
Nu redz - es esmu pret EV to pašreizējā tehniskajā/politiskajā izpildījumā, bet ticu EV nākotnei. Pašlaik patiesībā fantastisks koncepts ir PHEV. Un PHEV ar riteņmotoriem būtu ievērojams solis autobūves progresā - tevis minētās specifiskās problēmas ar ventilāciju, kas ir aktuālas skarbajiem bezceļniekiem, protams var radīt šķēršļus riteņmotoru izmantošanai šādam pielietojumam, bet pats nespēj saredzēt, ka pats savā piemērā esi pateicis pretējo - parastai mašīnai šadas problēmas NAV aktuālas.
Uzreiz pateikšu, ko saskatu PHEV, atšķirībā no EV vai parasta hibrīda - 1) tas nodrošina iespēju izmantot iekšdedzes dzinēju tikai efektīvākajos režīmos, tādejādi radikāli uzlabojot vidējo lietderības koeficientu, 2) dod iespēju pāriet uz pietiekama diapazona bezizmešu režīmu, kas ļauj ieviest bezizmešu zonas pilsētās, vienlaikus nezaudējot iespēju ar auto pārvietoties lielus attālumus, 3) mehāniskā transmisija tiek aizstāta ar elektrisko - un tur pilnai laimei vajag riteņmotorus.
Par prototipiem - es saku (prognozēju) ka šie motori nonāks elektriskos pacēlājos, iekrāvējos utml. iekārtās kur piemēram ratu vajag pagriezt par visiem 360 un vairāk, bet tie neiegūs plašu pielietojumu privātajā transportā. Par to vai man taisnība - laiks parādīs.
Tāpat domāju ka nebūs tur nekā lielāka par 300Kkm un reālos apstākļos pat domāju ka būs krietni mazāk. Pa savam saprotu tavu viedokli, bet tomēr domāju savādāk. Jā par zināšanu to uzskatīt nevar - tā ir tāda kā prognoze ja tā var teikt.
Kaut kādā mērā piekrītu tavai prognozei "tie neiegūs plašu pielietojumu privātajā transportā", jo EV politiskā industrija šo virzienu ignorē vai pat kavē. Tikai šķēršļi ir politiski, nevis tehniski - ņemot vērā "entuziastu" sasniegto progresu, konkurējot ar subsidētajiem, esmu pārliecināts, ka riteņmotori jau sen būtu sasnieguši produkcijas kvalitāti, ja tiem būtu pieejams Teslai līdzvērtīgs finansiālais un politiskais atbalsts.
Un vispār - PN ar saviem vadiem. Milzu jaudas lokani vadi, kas paredzēti ilgstošai locīšanai, tev blakus braukā ikdienā, tikai tev nav radies iemesls noliegt to eksistenci, jo neesi tik tālu (tuvu) pat aizdomājies.
eju N, bija intersanti uzzināt tavas domas.
Man nav nekas pret to ja es arī skarbi kļūdos šīs tehnoloģijas novērtējumā. Es vairāk ienīstu situācijas kur man izrādijusies taisnība ...
Kad tu uztraucies par riteņmotora 300k resursu, tad neaizmirsti ka teslas spēka agregātiem faktiskais resurss vēl salīdzinoši nesen bija mazāks. Es arī gribētu zināt ko tas cipars sevī slēpj - nodilušus gultņus?
nez, vai optiskie vadi iztur tādu ikdienas locīšanu?
Iztur, bet dārgi un pats galvenais - bezjēdzīgi. Vismaz līdz laikam, kamēr netiks radīti optiskie procesori.
topinamburs rakstīja: Koknrētajā Poršes izstrādājumā transmisija ir piemērota, lai dabūtu tik 'nepieciešamos' 0-100 kmh datus - lai izskatītos labi. Diemžēl publika mašīnas pērk vadoties pēc neracionāliem pieņēmumiem - kuram labāki cipari, lielāki riteņi un tv ekrāns...
Ar elektroauto priekšrocībām vai pakaļrocībām tam nav nekāda sakara - šoreiz.
Bet tev tikai riet, ka ļaunie (kas tieši? esi tik labs, un reiz pasaki, kas tad tie ļaunie elektroauto tehnoloģiju uzspiedēji ir?) nomāc brīvo tirgu, um aizliedz tev kvēpus pilnām mutēm elpot
Vispār jau VISIEM elektromobīļiem ir kārba. Es agrāk domāju ka tikai diferis - tad WALA man parādīja bildi kā izskatās teslas spēka agregāts no iekšpuses - piedod, bet tas mezgls nav nosaucams savādāk kā ātrumkārba, vai, precīzāks būtu angļu termins "transaxle", ar ko apzīmē ātrumkārbu kas satur arī diferi - lūk, tāds mezgls ir katrā teslas velkošajā asī - jā, tur ir tikai viens, nepārslēdzams un neizslēdzams pārnesums, bet tas nemaina faktu cik zobratu pāri tur ir iesaistīti procesā, un parastas mehāniskās ātrumkārbas visu laiku sazobē bet neieslēgtie zobratu pāri diez vai sevišķi palielina zudumus. Abet par to "kas ir ļaunie" - arbūzi, kas tad vēl. Brīvais tirgus ar saprātīgu vadību būtu saprātīgas toksisko atgāžu normas - tā vietā ir cirks, padarot oglekļa dioksīdu par kaitīgu gāzi un izliekoties ka ja mašīnai aizmugurē no trubas tas netiek izpūsts, tad tas netiek izdalīts nemaz - tā vietā lai daudz vienkāršākiem un iedarbīgākiem veidiem samazinātu šīs gāzes izdalīšanos.
Ja tam elektroauto ir 2 ātrumi, tad pazeminātais caur diviem zobratu pāriem un papildus 1 asi un parastais sajūdz pa tiešo motoru ar asi. Tādējādi ātrumos virs, teiksim, 30km/h tur nekādi tādi īpašie zudumi nav.
Vadi elektroritenim - pie bateriju sprieguma 100 - 200 - 400 - 800 voltiem un jaudas 20-50-200 kilovatiem jārēķina strāvas. 3 vadi, pārveidotājs, no tā - cik resnu to vadu vajag. Ja vajadzēs, liks 3 gab, 25mm2 metināšanas kabeļus katru sadalītu 50 atsevišķos lokanos vadiņos.
www.allaboutcircuits.com/technical-articles/introduction-to-electric-vehicle-battery-systems/
----
CO2 un piesārņojuma problēma nav izdomāta.
Man tomēr ir iebildumi pret pēdējo teikumu - CO2 "piesārņojuma" problēma ir problēma cilvēkiem, nevis problēma pati par sevi. CO2 jūtamais "sliktums" ir tajā ka relativi zemos atmosferas slāņos tas pamanās atstarot siltumu kuru izstaro vai atstaro zemes garoza. Tas izraisa citādāku gaisa kustību, iespējams arī maina ūdens plusmas okeānos utml. Ja arī ugunsgreki Austrālijā var but tam sekas, un tomēr zemei kā tādai ir dziļi pie kājas par šādām izmaiņām - ne pirmās, ne pēdējas. Augiem pat ir labi ka iz vairāk CO2, jā diemžēl mes visi varam nosprāgt jo CO2 mums nepadodas elpot, bet tici man zemei, augiem un dzivniekiem būs kā minimums pie vienas vietas, ja ne pat bus priecīgi par to.
eesc.columbia.edu/courses/ees/climate/lectures/radiation_hays/
vakar pamanīju pirmo izvietoto elektrosamokatu - tad sezona jau sākas?
interesanti, kas tehnoloģiski traucē parasto metāla vadu vietā lietot optiskos, piemēram, lai darbinātu auto gabarītugunis, pagrieziena rādītājus un tuvās tālās ugunis? optiskie vadi nerūsē, nav enerģijas zudumu, vajag tikai kādu nelielu kastīti konstruktīvi drošā vietā, kas pārveido elektrību gaismā
Cena, sarežģītība un bezjēdzība tam visam. Pie viena neaizmirsti ka to tavu nelielo kastīti būs jādzesē.
Galīgi nav poņas par optisko kabeļu īpašībām, bet, cik dzīvē redzēts, gaismas intensitāte datu kabelī ir pavisam neliela. Pieļauju, ka ir kādi ierobežojumi.
Optiskie kabeļi ir paredzēti datu, nevis jaudas, pārvadīšanai.
Nu, var jau radīt speciālus "gaismas vadus", kuri sastāvētu no kādām 100 vai vairāk šķiedrām. Bet jēga tam visam maza, optiskais vads tāpat var bojāties, bez tam pieņēmums, ka optiskā vadā nav "enerģijas zudumu", ir nepareizs.
Exactly, noteikts vada biezums, noteikts izolējošs materiāls, noteikts izmantojamais materiāls - tas viss ietekmē to kādas frekvences gaisma visefektīvāk var tikt nodota uz vislielāko attālumu. ~ 20 gadu laikā kabelis nolietojas tā ka "iespīdināšanas" jaudu krietni jāpalielina arī tai pašai datu pārraidei ( tiesa tagad jau ražo mazliet labākus kabeļus, kas labāk kalpo).
Un vēl vien lieta maza šķērsgriezuma optiskie vadi ( a la telco) ir bīstami ja ar tiem apietas nepareizi - vidū tiem atrodas stikla serde, ap to - bāžot pirkstus kur nevajag vari sadurt pirkstus, un neveiksmīgā situācijā - ieraut mazu stikla sūdu asinsritē un "nolikt karoti".
www.ecmweb.com/content/article/20888616/dont-ignore-the-hazards-associated-with-fiber-optics
Īsti nav saprotams kas GM galvā darās,kaut kur līdzīgs variants kā gāja ar EV1.Tie kas negrib skatīties visu video tad skatamies no 17:50 minūtes.
Conqueror rakstīja: vakar pamanīju pirmo izvietoto elektrosamokatu - tad sezona jau sākas?
Fiqsy nav nekad beiguši iepriekšējo sezonu.
raimondsm rakstīja: Ja tam elektroauto ir 2 ātrumi, tad pazeminātais caur diviem zobratu pāriem un papildus 1 asi un parastais sajūdz pa tiešo motoru ar asi. Tādējādi ātrumos virs, teiksim, 30km/h tur nekādi tādi īpašie zudumi nav. Vadi elektroritenim - pie bateriju sprieguma 100 - 200 - 400 - 800 voltiem un jaudas 20-50-200 kilovatiem jārēķina strāvas. 3 vadi, pārveidotājs, no tā - cik resnu to vadu vajag. Ja vajadzēs, liks 3 gab, 25mm2 metināšanas kabeļus katru sadalītu 50 atsevišķos lokanos vadiņos. www.allaboutcircuits.com/technical-articles/introduction-to-electric-vehicle-battery-systems/ ---- CO2 un piesārņojuma problēma nav izdomāta.
CO2 piesārņojuma problēma IR izdomāta. Reālais auto piesārņojums - NOx un kvēpi ir reāli un sekas šim izdomājumam.
www.delfi.lv/news/arzemes/okeanu-udens-temperatura-pern-bijusi-visaugstaka.d?id=51793185
Zinātnieki aprēķinājuši, ka šādas temperatūras sasniegšanai okeāni ir uzņēmuši 228 sekstiljonus džoulu siltuma, kas apmēram 3,6 miljardus reižu pārsniedz siltuma daudzumu, kas izdalījās Hirosimas atombombardēšanā.
Okeānu sasilšana ir neapstrīdama un ir globālās sasilšanas pierādījums. Nav saprātīgu alternatīvu, ja neskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas cilvēku darbības rezultātā, lai izskaidrotu šo sasilšanu," teica Čens.
NU zini - tad es saku ka globālās sasilšanas galvenais iemesls ir Saule, labāk padomāsim kā to varētu pārbīdīt kādā ērtākā pozīcijā, lai tā nekarsē !
Procesi uz Zemes ir pārāk sarežģīti lai par kaut ko būtu pārliecināts. Ir kaudzēm CO2 kas apslēpts iežos, ūdenī un zemes dzīlēs utt.
Un vēl pārtrauciet dzert Cola un citus CO2-zētos dzērienus - tur vidēji uz 1 litru "ūdens" ir 3 grami CO2.
Okeānu vispārēja sasilšana ir pat ļoti apstrīdama. Nav nekādas metodes, kas spētu objektīvi izsekot dažādas temperatūras ūdens masu apjoma izmaiņām. Puslīdz ticama ir virsmas temperatīras paaugstināšanās, kas pati par sevi neko nepierāda.
Tālāk pats citē pieņēmumu, kas citiem vārdiem izsakot skan - "nekas cits neienāca prātā". Tomēr paši fizikas pamati vedina domāt, ka drīzāk okeāna virskārtas sasilšana ir cēlonis CO2 pieaugumam atmosfērā, nevis otrādi. NEVIENS globālās sasilšanas stūmējs līdz pat šim brīdim nav varējis paskaidrot, uz kāda pamata tiek pieņemts, ka cēloņsakarība ir pretēja.
Kā Jūs domājiet, nu kā var tas ozons to ultravioletu starojumu aizturēt, ja tā ozona ir tik maz?
Ar skaitļiem un faktiem.
Un CO2 to siltumu?
Te nav svarīgi cik daudz kā ir, bet gan kuras krāsas (frekvences) konkrētā viela atstaro vai absorbē un kādā apjomā. Tad tās vielas kas izteikti ko atstaro attālums no zemes garozas utt. Tajā linkā ko mazliet augstāk biju iemetis par gāzu ietekmi uz zemes klimatu bija diezgan daudzas lietas nosauktas vārdos un ko dara vai kā kaitē.
Nu nu... Paskaidro mums atšķirību starp CO2 un H20 molekulas spēju absorbēt siltumu. Un kāda ir šo abu gāzu aprite atmosfērā. Šis ir vēl viens jautājums, no kura alarmisti izvairās - varbūt tu, kā zinātniski izglītots spēsi atbildēt?
Es jau prasīju matemātisku aprēķinu, kā, piemēram, ozons, kur atmosfērā ir tik maz, vispār var ietekmēt ultravioleto starojumu.
Un CO2 arī ir maz.
Kaut kādus skaitļus.
Skaitļi bez jēgas neko neizsaka. Parādi, ka tev ir kaut neliels priekšstats par jēgu, pirms eksaminē citus par skaitļiem.
Lasīt pie ozona uz zemes:
en.wikipedia.org/wiki/Ozone
Bradypus rakstīja:
raimondsm rakstīja: Ja tam elektroauto ir 2 ātrumi, tad pazeminātais caur diviem zobratu pāriem un papildus 1 asi un parastais sajūdz pa tiešo motoru ar asi. Tādējādi ātrumos virs, teiksim, 30km/h tur nekādi tādi īpašie zudumi nav. Vadi elektroritenim - pie bateriju sprieguma 100 - 200 - 400 - 800 voltiem un jaudas 20-50-200 kilovatiem jārēķina strāvas. 3 vadi, pārveidotājs, no tā - cik resnu to vadu vajag. Ja vajadzēs, liks 3 gab, 25mm2 metināšanas kabeļus katru sadalītu 50 atsevišķos lokanos vadiņos. www.allaboutcircuits.com/technical-articles/introduction-to-electric-vehicle-battery-systems/ ---- CO2 un piesārņojuma problēma nav izdomāta.
CO2 piesārņojuma problēma IR izdomāta. Reālais auto piesārņojums - NOx un kvēpi ir reāli un sekas šim izdomājumam.
atkal tu izrauj saturu no konteksta un nodarbojies ar klajiem meliem un pispatiesībām - raimonds raksta, ka CO2 un piesārņojuma problēma nav izdomāta, tu atspēko ar tekstu, ka CO2 piesārņojuma problēma esot izdomāta 
Ar vienu vārdu sakot, tipiskais Kašpirovska klients, lol
Te prasās garāks konteksts, CO2 pēc definīcijas nav problēma, uz ko arī Bradypus uzstāj - tā ir miljoniem gadu eksistējusi "problēma" - CO2 ir normāla gaisa sastāvdaļa. Jā arī es šobrīd kad bez jēgas tiek stulbi izcirsti meži, daudz izdeg utml. uzskatu ka CO2 šobrīd ir problēma, jo potenciālie dabiskie CO2 piesaistītāji ir iznīdēti, nezinu gan kā veicas aļģēm ar šobrīdējo situāciju. Tādēļ teiksim es šodienas stāvokli par normālu arī gan neuzskatu, bet saukt CO2 par piesārņojumu - man roka to neceļas rakstīt.
Tāda kaut kāda vīpsna par kaut kādām aļģēm. Jautājums bez rēķināšanas - kāda ir saimnieciskā jēga dabas daudzveidībai?
Un tomēr - kādi ir būtiskie skaitļi, nu kā var tas niecīgais CO2 un ozona daudzums kaut ko ietekmēt? Kā?
Kādēļ tu neatbildi uz tev uzdotajiem jautājumiem? Prātiņa par maz?
Ir daudz kas izmiris vēl pirms Homo Sapiens un daudz kas izmirs ar un arī bez cilvēka dalības. Iespēju robežās jāizvairās piedirst apkārtne, taču ņemot vērā mūsu pašiznīcinošās sugas īpatnības - domāju ka par CO2 ekoloģijas kontekstā satraukties vispār nav nekādas jēgas - teiksim tā - samierinies - mēs nosprāgsim, jā iespējams ka paši no saviem "mēsliem".
Tagad lūdzu pacenties uzskaitīt, kādas tad ir tās "pašiznīcinošās sugas īpatnības"? Kā tās izpuažas objektīvos skaitļos un faktos sugas attīstībā, salīdzinot ar citām sugām.
Kas tur ko censties - var sākt jau ar Alfrēda Nobela izgudrojumu, kas bija domāts vienai lietai, bet "labi noderēja" pavisam citai + vai ir vēl kāda suga kas ražo "pašlidojošus" kodolieročus ar lielu darbības rādiusu ? Tāpat kāda jēga bija starptautiski aizliegt ķīmiskos ieročus, ja tie tāpat eksistē, tiek izmantoti utt.
Un to tu gribi teikt nedrīkst saukt par pašiznīcinošu sugu ?
Un no tīri sadzīviskām lietām - paskaties cik daudz atkritumu saražojam, tāda sajūta ka to vien darām kā tos ražojam.
Un ko tās tavas emocijas izsaka? Demogrāfiskie fakti liecina par pretējo - sugas populācija un dzīves kvalitāte turpina palielināties. Piedevām - ar pārliecinošu rādītāju, ka demogrāfija ir pašregulējoša, novēršot pārpopulācijas draudus.
Hmm intersants skatu punkts - par to ka pašregulējoša, vienīgi man nav tādas pārliecības, ka tas pašregulējums pareizi korelē ar pieejamo resursu apjomu !
Un vēl tas "anekdotiskais teiciens" ka gudrība un saprāts ir konstants lielums uz Zemes, taču cilvēku paliek arvien vairāk !
Iesaku izlasīt Hansa Roslinga grāmatu Factfulness. Ļoti labi aprakstīts, kas ir patiesā lielākā problēma.
Un tātad atpakaļ no emocijām pie faktiem - kas tad ir tie trūkstošie resursi? Bija laiks, kad sludināja "peak oil" pasaules galu, bet kā izrādās tam nav nekāda seguma - šobrīd ir skaidrs, ka nafta pietiks un pāri paliks. Sludināja badu, jo zeme nespēs pabarot pieaugoso cilvēku skaitu, bet kā izrādās - progresa līmenis aptur skaita pieaugumu, vienlaikus nodrošinot augstas efektivitātes pārtikas rūpniecību, kas ļauj ēdienu saražot vairāk, nekā nepieciešams.
Teiciens tiešām ir anekdotisks - pamēģini reāli iedomāties tik vien kā 200 gadus atpakaļ dzīvojoša cilvēka pasaules izpratni ar mūsdienu vidusmēra bērnudārza absolventu. Ja māki lasīt angliski:
"From a historical perspective, literacy levels for the world population have risen drastically in the last couple of centuries. While only 12% of the people in the world could read and write in 1820, today the share has reversed: only 14% of the world population, in 2016, remained illiterate. Over the last 65 years the global literacy rate increased by 4% every 5 years – from 42% in 1960 to 86% in 2015." (Dati no OECD ziņojuma)
Pēdējajam es nevaru piekrist - spēja lasīt un rakstīt nav pārāk cieši saistīta ar gudrību. Man patika teiciens - "izglītībai nav nekāda sakara ar gudrību - tu vari pabeigt augstskolu bet joprojām būt idiots". Es kaut kur lasīju par kaut kādu pētījumu par ASV prezidentu intelektu, izvilktu no viņu runām - pēdējo 50 gadu laikā līmenis esot stipri krities, pēdējais, kurš bijis vismaz studenta līmenī, bijis reigans. Tāpat kā rietumos ar kreiso rokām izveikta dabas parādība, kas saucas "dumbing down the university".
"izglītībai nav nekāda sakara ar gudrību" ir diezgan muļķīgs teiciens, lai gan ir skaidrs, kur tas rodas un ne bez pamata. Ja runā šauri par ASV izglītības sistēmas kvalitāti, varu tev piekrist, bet vispārējai lasīt/rakstīt prasmei ir ārkārtīgi liela nozīmē kopējā cilvēces saprāta pieaugumā, jo tā dod iespēju indivīdam patstāvīgi iegūt zināšanas un dalīties ar savām.
Šī frāze pieder patt condell, kurš ir brits - es nezinu kā pie mums, bet rietumos kreisie universitātēs cītīgi māca studentiem kā pareizi domāt, un ne par velti no tām laukā nāk bagātīga kreiso raža. Prast lasīt un rakstīt ir forši - bet bez intelekta šīs spējas tiks pielietotas izklaidei, nevis lai kaut ko jaunu uzzinātu vai iemācītos.
Vēlreiz - piekrītu tev par rietumu kreisajiem. Bet tev pašam iesaku izmantot savu lasītprasmi, kuru tu acīmredzot nespēj novērtēt, jo uztver par pašsaprotamu, lai uzzinātu vairāk par pasauli, kes ne tuvu nesastāv tikai no rietumu kreisajiem.
Neko piebilst ne atņemt no tevis teiktā, tik iesaku pie resursiem pieskaitīt saldūdeni, mums tas pagaidām ir pašaprotams, bet tas var kļūt par nākamo "melno zeltu" jeb pareizāk "caurspīdīgo zeltu".
Par izglītības kopēju līmeni nav vērts diskutēt tā kā Ķīna un Indija būtiski ietekmē šo statistiku. Vērtīgi būtu tajā izdalīt "eiropeiskā" tipa, Āfrikas valstis utml. Štatos bija viens brīdis kad bija uzlabojumi, tad bija smags kritums (to uz savas ādas izjutu - biju klāt)- nezinu īsti kā tagad.
Jā, saldūdens ir ne vien izejviela, bet arī būtiska daļa no klimata sistēmas un tā aprites izjaukšana ir vērā ņemams faktors klimata pārmaiņās. Diemžēl slimie ekofanāti šo ignorē un ir akli attiecībā uz HES ietekmi. Gribētos dzirdēt, piemēram, raimondsm skaidrojumu, kā tiek celti HES, neapdraudot biotopus un sugu daudzveidību. Un kā veselu ūdnesnoteces baseinu aprites izjaušana neietekmē klimatu.
Bet, atbildot uz tavām bažām - tāda upe kā Reina, bija faktiksi mirusi piesārņojuma dēļ. Tomēr Vācijai un Francijai sasniedzot attiecīgu attīstības līmeni radās gan iespēja gan vēlēšanās to atdzīvināt. Tā vietā, lai ar CO2 demonizāciju censtos iznīcināt enerģētiku, kas ir visa progresa pamatā, būtu tieši pretēji jācenšas atpalikušo valstu līmeni pēc iespējas ātrāk pacelt līdz šādam, kas dabiskā veidā ierobežo piesārņojumu, izmantojot labklājības resursu pārpalikumu, nevis uzspiežot nabadzību.
Par to bažu sadaļu - es neesmu tik optimistiski noskaņots par to vēlēšanos un vietām arī varēšanu kaut ko svarīgu atdzīvināt, taču arī piem. Indijas aizdirstākajām upēm kā izrādas var būt savs labums. Tādēl es uzstāju uz variantu, ka iespēju robežās nevajadzētu labās lietas sačakarēt, jo arī domāju ka ne visus resursus ir nepieciešamība izmantot lai labklājību sasniegtu. Nu piemēram - nez vai ir nepieciešams aizdirst vidi ar atkritumiem, jā tajā skaitā ar kaudzēm dažāda veidu bateriju ....
Jā protams arī atkritumi ir sava veida resurss, un varbūt ir kaut kāda jēga to uzkrāšanā - XZ kā tā 100% pareizi tai lietai pieiet.
Nav nepieciešams aizdirst vidi, bet tas neizbēgami notiek, ja netiek apmierinātas pamatvajadzības. Sakopta vide kļūst par vajadzību pie relatīvi augsta labklājības līmeņa. Savukārt tieši fosilā enerģētika ir tas, kas pašreizējā tehnoloģiju attīstības stadijā ir izaugsmes pamatā. Ierobežojot to, tiek ierobežota izaugsme un nabadzības novēršana un liegta vai vismaz aizkavēta sakoptas vides līmeņa sasniegšana lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju.
Tas gan ir nenoliedzams fakts.
Lai par to vispār diskutētu tālāk man tev jautājums vai šo vismaz pārskatīji:
eesc.columbia.edu/courses/ees/climate/lectures/radiation_hays/
vai arī tev ir pietiekamas esošās zināšanas lai to komentētu un papildinātu.
P.S. man izklausās dīvaini tas ka runā par daudzumu, nevis teiksim par ozona caurumu, kas tehniski ir lielāka "lokāla" problēma tur kur tas atrodas !
Vot tādi iecerētie kašaloti kā bmw x8 un audi q9 - tie būs ar milzīgu ekoloģisko pēdu, tur no zaļā transporta būs vēl tālāk. Milzu kastes, pārbāzti ar krutajāmm viedierīcēm, kurus varēs nestūrēt, bet salikt kājas uz palodzes un garlaikotā balsī komandēt- man pa labi, man pa kreisi, atver logu, iedo piešķilt cigāru, pacel glāzi ar alu (tpu, sulu) utt utt. Beigas visam labajam....
Tas eko bizness vispār ir tāds interesants - Fiat-Chrysler sametās kopā ar Tesla (pārdalīja izmešu kvotas abpusēji izdevīgā darījumā) un Fiat (domāju ka lielākoties Chrysler daļa) līdz arto ražošanā varēja mainīt tieši NEKO. Attiecīgi ekoloģija ieguva no tā visa 0, bet bizness turpina "griezties".
CO2 ir maz, salīdzinot ar pārējo atmosfēras sastāvu. Ozona arī ir maz. Kā tas vispār var kaut ko ietekmēt. Kas jādara? Kas jārēķina?
Sakarā ar klimata pārmaiņām mazinās sugu daudzveidība.
Kāda ir šī procesa ietekme tieši uz iespējamu cilvēka saimniecisku darbību?
Kāpēc sugu daudzveidība tiek saistīta tieši ar klimatu, nevis piemēram ar to ka regulāri aizdiršam vidi 1000 un vienā veidā ? Jā vēsturiski protams dinozauri ar izsprāga mainoties klimatam un attiecīgi mainoties barības pieejamībai - bet te jāņem vērā ka arī dinozauri mainījās līdzi tam kā mainījās visa pārējā daba - dzīvās radības piemērojās videi kurā dzīvoja, izmira "neoptimālās" sugas (piem. tās kas rija daudz kaut kā tāda kas vairs nebija pieejams dinazauru ēras beigās) utml.
Nevis par pašu sugu konkurenci, bet par daudzveidības saimniecisko jēgu cilvēkam.
"Kāpēc sugu daudzveidība tiek saistīta tieši ar klimatu, nevis piemēram ar to ka regulāri aizdiršam vidi 1000 un vienā veidā"
Tapēc, ka "klimata pārmaiņas" ir modernā marksisma politiskās propagandas pamattēze, kam vajag piesiet visus iespējamos argumentus, lai to varētu veiksmīgi stumt. Atliek vien pārliecināt noderīgos idotus, ka klimata pārmaiņas iznīcinās sugu daudzveidību, un gan emocionāli, gan saimnieciski norūpējušies ļautiņi metas atbalstīt "Green New Deal".
Paskat, ko atraduši
www.nature.com/articles/d41586-019-03679-x
WALA 08.01.2020 11:36 dzenot lielu strāvu cauri vadam kura škērsgriezuma laukums tam nav paredzēts arī būs auzas utt. attiecīgi daļēji pārlocījies vads var uztaisīt lielākas ziepes kā norauts utml.
Kā to tehniski elementāri konstatēt? Uzreiz.
Interesanti. Tikai, kā jau parasti, nav saprotams, ko tu ar to vēlējies pateikt tēmas sakarā.
Izdomā. Gan par bioloģisko daudzveidību, gan piesārņojumu, gan elektroauto.
Izdomā, ko es esmu iedomājies! Izcili.
Nu tad pēc tava parauga.
Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās uzlabo mūsu dzīves kvalitāti un palielina mūža ilgumu. Izdomā kādēļ.
Vēl viens jautājums raimondsm - ko, visticamāk, kā visus iepriekšējos neatbildēs.
Par jauko CO2 ēdošo E.coli baktēriju. Kā tavā skatījumā ir vērtējama iespējamība un sekas scenārijam, kurā šī ĢMO baktērija izrādās tik veiksmīga un efektīva, ka kļūst par invazīvo sugu un pilnībā attīra gaisu no CO2?
Teorētiski kaut ko tādu var izdomāt, ja raksta fantastiskus stāstus. Par jogiem, kas pārtiek no prānas.
Ja tomēr praktiski - saproti, kāda iespējamā praktiskā nozīme ir tam, ka CO2 spēj saistīt baktērija, nevis augi?
Pagaidām tai baktērijai vajag ļoti augstu CO2 koncentrāciju, kā reiz nolikt bioreaktoru pie koģenerācijas.
Sugu daudzveidības praktiskā saimnieciskā jēga ir diezgan vienkārša. Vispirms - katrai sugai ir kaut kāda bioloģiskā niša un tās sugas viena otru uztur līdzsvarā. Tie līdzsvara nosacījumi cilvēkam ir daudzmaz zināmi un prātīgi saimniekojot tādi arī paliek. Tas ir vispārzināms fakts.
Atsevišķas sugas ir unikālas ar tiem bioloģiskajiem, bioķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem, kas šajos organismos notiek. Tas arī ir vispārzināms fakts.
Tā kā nav ko viebties par kaut kādām tur aļģēm, baktērijām vai vēl ko citu.
Piemērus arī vajag?
Tātad tu nepieļauj risku, ka tik dzīvelīga baktērija, kā E.coli var izmukt no laboratorijas, pielāgoties zemākam CO2 līmenis un kļūt par invazīvu sugu? Pats esi lietojis vārdu "pagaidām".
Kāda ir praktiskā saimnieciskā jēga mērim, gripai malārijai? Arī tā ir bioloģiskā daudzveidība, kuru cilvēks ļoti apzināti cenšas iznīcināt.
Pafantazēsim. Tātad, tā baktērija principā spēj paņemt CO2 no gaisa. Ko tas nozīmē siltasiņu dzīvniekam?
Iespējams neesi dzirdējis, bet ir risku vadības metodes. To pamatā ir riska iespējamības un iespējamo seku novērtējums. Saņemies un pamatoti novērtē iespējamību šādām baktērijām kļūt par invazīvu sugu. Un apraksti iespējamās sekas.
Malārijas odiem arī esot kaut kāda ērcīte, vot tad to vajag pavairot un no helikopteriem izkaisīt virs āfrikas
Kāda ir bioloģiskās daudzveidības saimnieciskā jēga patērētājsabiedrības cilvēkam?
Netika atbildēts, pateicu priekšā. Sugu daudzveidības praktiskā saimnieciskā jēga ir diezgan vienkārša. Vispirms - katrai sugai ir kaut kāda bioloģiskā niša un tās sugas viena otru uztur līdzsvarā. Tie līdzsvara nosacījumi cilvēkam ir daudzmaz zināmi un prātīgi saimniekojot tādi arī paliek. Tas ir vispārzināms fakts.
Atsevišķas sugas ir unikālas ar tiem bioloģiskajiem, bioķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem, kas šajos organismos notiek. Tas arī ir vispārzināms fakts.
Mini kādus piemērus.
Par mēri, gripu, malāriju.
Kādas evolūcijas priekšrocības ir šo slimību izraisītājiem un kādas ir cilvēku sugai?
WALA Te prasās garāks konteksts, CO2 pēc definīcijas nav problēma, uz ko arī Bradypus uzstāj - tā ir miljoniem gadu eksistējusi "problēma" - CO2 ir normāla gaisa sastāvdaļa.
Pēc līdzības - pārāk trekns vai pārāk liess degmaisījums motoram nav nekāda problēma, principā degviela sadeg un braukt var. Eļļas arī nevajag kārbā, motorā un transmisijā liet dažādas, lies tik pašu lētāko atstrādāto eļļu ar jebkādiem piemaisījumiem un tik dragās uz priekšu. Elektrosistēmai vispār vienalga, vai regulators lādē, nelādē, pārlādē, 8 volti, 13 vai 16, vienalga, elektrība vien tik ir.
Tāpat kā dabai.
"Netika atbildēts, pateicu priekšā."
Nesadomājies par daudz. Neviens pat nemēģināja atbildēt. Tu atgremoji kaut kādu puskoka lēcēja definīciju un nespēji paskaidrot, kādēļ mērķtiecīgi censties iznīcināt mēri, gripu, malāriju ir labi, lai gan tā ir bioloģiskās daudzveidības samazināšana.
Tā vietā spēji izdomāt atsevišķu jautājumu, kurā iekļaut vārdus, tomēr jēgpilnu kontekstu atrast neizdevās.
Robežvērtības "pārāk treknam vai pārāk liesam degmaisījumam" nespēj nosaukt, bet vajadzētu - ja reiz šādu līdzību izvēlējies. CO2 ir normāla gaisa sastāvdaļa un nav nekāda pamata domāt, ka tā kļūs par nenormālu. Ja spētu minētās robežvērtības nosaukt, varbūt saprastu...
Atbildēt, cik liels risks un ar kādām sekām pastāv, radot tevis minētās ĢMO baktērijas tu nespēj.
H2O lomu klimata procesos acīmredzot pat nenojaut.
Katram komponentam sistēmā ir kaut kādas zināmas robežas, pie kurām tā sistēma funkcionē. Tas ir vispārzināms fakts.
Tas, ka dabā dažādas sugas viena ar otru konkurē, bet arī papildina un nodrošina veselu ekosistēmu, ir vispārzināms fakts. Tā nav nekāda izdomāta teorija, tie ir šo zinātņu pamati.
Tās nebija ĢMO baktērijas, tie zinātnieki nedeva e.coli baktērijām cukurus, bet piedāvāja "ēst" CO2 un viss. Gēnu tehnoloģijas netika izmantotas. Tā bija gandrīz dabiska baktēriju mutācija.
Tas, ka tādā veidā faktiski gandrīz vai "no gaisa" var ražot degvielu, tas taču ir skaidrs?
"Katram komponentam sistēmā ir kaut kādas zināmas robežas, pie kurām tā sistēma funkcionē. Tas ir vispārzināms fakts."
Šis robežas CO2 gadījumā tu nezini. Tas ir vispārzināms fakts.
"Tas, ka dabā dažādas sugas viena ar otru konkurē, bet arī papildina un nodrošina veselu ekosistēmu, ir vispārzināms fakts."
Tu nespēj pat aptvert, ka neviens tavus no konteksta izrautos faktus neapstrīd kā tādus, bet norāda uz trūkumu to kontekstam. Tas ir vispārzināms fakts.
"Tās nebija ĢMO baktērijas"
Rakstā ir konkrēti aprakstīta izmantotā gēnu inženierija. Tu iekopē kaut kādus linkus uz rakstiem, kuriem pats esi spējis izlasīt tikai virsrakstu. Tas ir vispārzināms fakts.
"Tas, ka tādā veidā faktiski gandrīz vai "no gaisa" var ražot degvielu, tas taču ir skaidrs?"
Tu nespēj aprakstīt risku varbūtību un iespējamās sekas šādai "ražošanai". Tas ir vispārzināms fakts.
Paņemsim pavisam tehnisku jautājumu.
WALA 08.01.2020 11:36 dzenot lielu strāvu cauri vadam kura škērsgriezuma laukums tam nav paredzēts arī būs auzas utt. attiecīgi daļēji pārlocījies vads var uztaisīt lielākas ziepes kā norauts utml.
Kā to tehniski elementāri konstatēt? Uzreiz. Cik parametri, kādi algoritmi?
iauto.lv/zinas/pasaule/33696-dacia-jauns-triscilindru-eco-g-motors
Re kur inženieri domā ekoloģiski.
Protams, ka var konstatēt. Veiksmīgi nocitēji muļķību, ko kāds izspļāva izmisīgi cenšoties noliegt manu viedokli.
Uz tev uzdotajiem jautājumiem neatbildi. Tas ir vispār zināms fakts.
Inženieri domā politiski, ražojot komunistiem piemērotu mēslu. Arī PSRS autobūve tā darbojās. Tas ir vispārzināms fakts.
Jaunākais forumā
- Vēja turbīnas un vēja parki! Kāpēc Latvijā ir liela pretestība? (44)
- iAuto forums. Uzlabojumu ieteikumi, jautājumi un jaunumi (606)
- Makslīgais intelekts (MI) (170)
- Kuras lietoto auto markas šobrīd pērk vairāk? (21)
- Degvielas cenas Latvijā un pasaulē (394)
- Parunāsimies par LIETOTIEM močiem. Jūsu pieredze - kuri moči ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (73)
- Toyota Land Cruiser auto tests, atsauksmes 2023 / 2024 (12)
- LEXUS RZ 550e 2026. Atsauksmes un iespaidi (11)
- Sports (23)
- Automobiļu ādas salonu pāršūšana Rīgā – kur labi meistari, cenas, atsauksmes un pieredze (3)
- EKII 2026: Tikai līdz 24. februārim iesniedz viedokli par 40 miljonu eiro subsīdijām elektroauto (62)
- Lietotu/mazlietotu auto plači Rīgā, Jūrmalā, Tukumā? Labākā vs Sliktākā pieredze! (20)
- iAuto uzlīmes – liec uz auto un esi pamanāms! Cepures, T-Krekli. Dizaini? (104)
- Latvijas Valsts ceļi un iAuto.lv tiekas Delfi TV diskusijā - Uzdod savu jautājumu par Latvijas ceļiem! (14)
- Izstāde “Auto 2025” Ķīpsalā 24.–26. aprīlī, darba laiks un biļetese cenas. Laimē 2 ielūgumus! (59)
- Tramps - ASV prezidents? (2657)
- Dīzeļa tirdzniecības ierobežojumi Latvijā saistībā ar piegāžu krīzi un Hormuzas blokādi (15)
- Smēķēšana (44)
- Kā lēmumu pieņemšanā tiek apieti Rīgas apkaimju iedzīvotāji Grīziņkalnā (46)
- Vēl laiks iepirkt sadzīves halogena spuldzes (13)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.