Pievienots:
Ar šo auto esmu nobraucis ap 5000km.
Pēc pirkšanas nomainīju lambdu (bosch), bukses, tika restaurēts lodbalsts. Nekā dārga tur nebija.
Benzīna patēriņš - kā spied, tā arī lej.
Uz šosejas var iekļauties 6-7, bet var arī izvilkt virs 10 (pedal2metal)
Pilsētā var iekļauties 9-10, bet var arī izvilkt 13.
Vidēji, iekļaujoties plūsmā, auto patērē 8 litrus degvielas uz 100 km.
Salons:
(+)Nedaudz lielāks kā e34 BMW, sēdekļi dziļi, ērti. Viss ļoti ergonomisks, pa rokai, lai pat miglas lukturus var ieslēgt, neatlaižot rokas no stūres. Automātiskās tuvās gaismas - standarts, ko novērtēs katrs, kam tādas ir.
(- ) šur tur pagrab, bet 8x mazāk kā VW. Viena no retajām versijām bez klimatkontroles. "paldies" poga uz stūres statņa, līdzīgi kā VW - nav ērta veicot straujus manevrus. Nav borta datora - gribētos redzēt vismaz degvielas patēriņu.
Gaita
(+) Bauda! Viennozīmīgi sava laika vislabāk vadāmais priekšpiedziņas auto! Perfekts izsvarojums nodrošina lielisku vadāmību līkumos - oversteering gadījumā auto neaiziet taisni, bet smuki, lipdams pie ceļa, izslīd, izmetot laukā pakaļgalu. Respect Alfas piekarei!
(- ) Auto ir ciets. Barona iela vairs netiek lietota.
Motors:
(+) Skaņa! Ir bauda palaist ciparnīcu līdz galam. Garš, dalīts izplūdes zirneklis ir standarts tāpat kā 2 sveces uz cilindru. Zobsiksnas vietā ķēdes.
1.7 litri 8v attīsta 115 hp. 0-100 11s.
(- ) 1.7 twinspark ar divām sadalenēm ir mazākais bendzīnnieks. Tagad izvēlētos jauno 2.0 16v.
Kopumā - auto man ir 2 mēnešus, bet joprojām esmu starā ;)
tālāk jau - stāsts, kā es viņu atvedu.
*********************************************
Alfa no Vācijas
Citu auto sev meklēju jau labu laiku. Ekonomiskais pasātiņš, lai arī dīzeli tērēja maz, savu laiku bija nokalpojis un jamam bruka nost viss, kas vien auto var nobrukt. Tādēļ tad, kad vienā jaukā pēcpusdienā VW ielas vidū izbeidzās sajūgs, sapratu, ka turpmākās rūpes par šo auto uzticēšu kādam citam.
Kandidātu klāsts iesākumā bija plašs. Sākot no 15 – 20 gadus veciem 124. dīzeļmeršiem, kas izrādās ir neadekvāti dārga deficīta prece, beidzot ar ... nu ja – Alfa Romeo. Cena – tā kā tikko biju paņēmis ilgtermiņa kredītu dzīvoklim, tad nācās iztikt ar naudu, ko ieguvu pārdodot pasātu.
Kritēriji bija:
Mazs nobraukums (šeit izkrita MB)
Neliels degvielas patēriņš - līdz 10 litriem. (BMW E34 atkrīt)
Vismaz 4 durvis, pietiekoši daudz vietas vadītājam (suzuki baleno 4x4 atkrīt)
Pretrūsas apstrāde (šeit konkurenci neizturēja Opeļi un VW – pasāts pēc ziemas bija sameties vienos pleķos)
Galvenais – auto bija jābūt nenobrauktam, pēc iespējas jaunākam, ko par šādu naudu – nepilniem 2k eiro – var dabūt.
Alfas biju pamanījis jau sen, pāris paziņas ir izvēlējušies šo marku un, par 155. modeli neko sliktu nebiju no tiem dzirdējis. Cinkots, žiperīgs, turklāt nopērkams par visai draudzīgu cenu. Aplūkojot pāris Latvijā pārdošanā esošās 155tās sapratu, ka nāksies vien dzīt auto no Rietumeiropas. Auto, kas radīts braukšanai pa labi noasfaltētiem šauriem līkumotiem kalnu celiņiem autobāņu lielvalstī nav pārāk iecienīts – līdz ar to dabonams ar mazu noskrējienu par visai draudzīgām cenām.
No mobile. de izkristalizējās 2 piedāvājumi – 2.5 TD Alfa no plača Vīnē – 1.6kE, bet bez TUV un ar buktētiem sāniem un attēlā redzamais sludinājums – 1.7, 158k km nobraukums, jaunais modelis, (pēc 1995. gada Alfa Romeo 155 nedaudz mainījās virsbūve), nav sista, TUV, un galvenais – 1390e un no rokas. Tātad turki ar saviem nerātnajiem pirkstiņiem nebūs gramstījušies. Sludinājumu noķēru publicēšanas dienā.
Uzzvanīju vācu Herram. Jā tirgojot. Jā, līdz LV auto būšot spējīgs atbraukt. Esot labā kārtībā, bet ir šādi tādi kleine mengel. Esot 3. saimnieks. Braucot nepilnu gadu, bet pārdod tāpēc, ka naudiņas neesot ko bākā saliet. Braucot ar draudzenes twingo.
Sarunāju, ka sestdien no rīta būšu Frankfurtē, tu arī sazvanīsimies, satiksimies. Šis nosolījās nevienam citam nepārdot – laikam bija apstulbis, ka zvana no Lettland un runā vāciski. Lētās aviobiļetes Ryanair piedāvāja tikai no Frankfurtes uz Rīgu, tādēļ nācās uz turieni 26 stundas kratīties ar autobusu. Tomēr savs šarms tur ir – brauc, lasi grāmatiņu, strēb aliņu, lūri pa logu.... ilgi, ilgi. Tomēr lidojot cilvēks par palaist garām dažas interesantas lietas – piemēram skatu, kā bariņš vīru pa Vācu autobāni tvarsta 3 izbēgušus zirdziņus. Labi, ka tai vietai tikām garām, pirms vēl bija atbraukusi policija un radījusi 10 kilometrus garu sastrēgumu. Maksimālā ātruma ierobežojums šai posmā bija 120, bet reti kurš to ievēroja...
Franfurtē sazvanīju pārdevēju, satikos un secināju, ka auto tirgo itāļu kungs tā ap 35, auto ir arī lietie diski, ar viņa izpratnē nobrauktām vasarenēm (pie mums par tādām nekaunas prasīt 15 latus gabalā) un tīri sakarīgām ziemenēm. Kleine mengel izpaužas kā nestrādājoša elektriskā lūka, 1 pakaļējām durvīm pusnosprāgusi centralka, neesoša pults oriģinālajai signalizācijai un mirgojoša check engine lampiņa, kas vainagojas ar palielinātu degvielas patēriņu - kas ir arī iemesls pārdošanai. Nobraukums 158 tūkstoši – tā īstumu var izsekot pēc pilnas servisa izdruku un TUV lapu vēstures. Cena 1390 eiro. Iedzerot kopā pa kausam vēsa, tikai Frankfurtē dabonamā appfelwein, 100 eiro no cenas nozūd. Tomēr izrādās, ka vācu CSDD būs vaļā tikai pirmdien. Tad arī sarunājam satikties un to lietu nodarīt.
Sarunāju Hosteli pie Frankfurtes stacijas (2 naktis – 40 eiro), un devos pabaudīt pilsētu. Alus veikalā maksā 1-1.5e, ūdens tik pat, tādēļ uzsvars tiek likts uz pirmo. Jauks vasaras vakars, un lai gan stacijas apkārtnes iemītnieki ir bomži, narkotiku tirgoņi un mistiski aziātu urlas treniņtērpos, Mainas upmalā notiek saviesīgi pikniki, kur smuki saklājuši deķīšus krietnie vācieši bauda sviestmaizes, alu, vīnu un pa kādam kāsim kaut kā stiprāka. Papļerkstējis ar kaut kādiem bekpekeriem, desmitos dodos uz savu hosteli čučēt. Milzīgā 10 vietīgā istabā esmu es un kāds ceļotājs no Anglijas. Istabai skaists balkoniņš ar skatu uz dzelzceļa staciju.
Svētdienu dienu pavadu laiski vizinoties ar sabtransportu (divu dienu karte ~12e), apciemojot Zoodārzu, muzejus un makdonaldus. Viss pārējais ciet. Browsēju internetu un meklēju alternatīvas alfai – Frankfurtē atrodas vēl pāris interesanti varianti - 93. gada kadets cabrio par 1.3e, pirmsplūdu laika 190D mersis ar oriģinālu 100k noskrējienu (tipa nomas auto utt), pāris ekskluzīvas raritātes – Lancia Delta GTi par 600e, mazliet sapuvis 91. gada 16v GSI kadets no 1. rokām par 800e. Internets padārgs prieks tur – 2 eiro stundā. Atmetu arī domu par Alfas testēšanu servisā un eļļas maiņu – gan jau būs labi. Iedzēruši ar istabas biedru vīnu un kopīgi secinājuši, ka Frankfurte sūkā, bet Berlīne rullē, ejam gulēt.
No rīta satiekamies ar itāli. Saku, ka baigi traki, zvanīju draugiem uz Latviju, un viņi saka, ka ir baigā problēma ar to lampiņu utt. Viņš saka, ka štrunts par lampiņu, tā jau lēti atdodot. Biju atradis 94. gada astru par 1100 eiro un apelējot pie tā no cenas nokaulēju vēl 100 eiro. Vācu CSDD par apdrošināšanu un numuriem noplēš vēl 140 eiro. 60 eiro tiek iztērēti, lai pielietu bāku līdz lūpai. Tā vien sanāk. Tiem kam interesē detaļas: OCTA uz 9 dienām ~60e, numuri ~40e, pārreģistrācija ~40e. Tiek veikta arī visai pavirša numuru salīdzināšana. Pirkuma līgumu vajag aizpildīt – LV CSDD to prasa. Izdrukājams no tās pašas mobile. de mājas lapas.
Pirmais likums – nopērciet karti. Vai vēl labāk – GPS. Pilsētā iebraukt viegli, ārā tikt grūti. Tas atklājās jau Frankfurtē. Biju no viamichelin. com izdrukājis askētisku maršruta Frankfurte – Varšava – Rīga stenogrammu, bet ar to ir krietni par maz. Sapirku dāvanas draudzenei un radiem, nopirku ceļmalā pudeli appfelwein un devos Berlīnes virzienā. Kopā Frankfurte – Rīga ir aptuveni 1600 kilometri. Kaut kas man teica, ka īpaši nesteidzoties varot atbraukt 17 stundās. Nekrietnais melis ;)
Pa bāni cilvēki brauc ātri. Ja velc uz 140, tevi apdzen sagrabējusi škoda felicia. Ja atvelc uz 160, tad tev kā stāvošam iet garām svaigi MB un BMW. Pie 180km/h situācija īpaši nemainās. Tad kad izdomā, ka jātaupa degviela un jāveģetē uz 100km/h, tevi sāk apdzīt fūres, izdirsta paskata golfi ar poļu numuriem un velosipēdisti, kuriem uz bāņa vispār nav jābūt. Pret vakaru esmu Polijā. Robežsargs pavirši paskatās uz aizvērtas pases vāciņu un saka fahren bitte fahren. Pirmajā poļu tankštellē – tanken tanken. Piepišās kaut kādi vietējie, prasa – kur, par cik esmu ņēmis utt. Neizskatās tādi ļauni, bet vienalga paliek diezgan neomulīgi. Pie diennakts veikala pāris km tālāk – tas pats. Mierinu sevi ar domu, ka Alfas nav pārāk iecienītas zagļu vidū, tomēr nazi turu kaujas gatavībā : )Kaut kur tā jaunā A2 maksas autobāņa vidū sāk šķist, ka motorā dzied putni. Noparkojos bendzīntankā, aizslēdzu durvis un izrubos.
5.00 no rīta pamostos – ir nenormāli auksti. Pārsvempjos vadītāja vietā iedarbinu motoru un braucu tālāk, kamēr mašīna uzsilst. Poļi baigie viltnieki – uz tā bāņa 3(vai 4?) vietās no manis noplēš pa 11 zlotiem. Domāju, ka jāmaksā tikai 1x, bet še tev – samiegojusies jaunkundze tikai atkārto savā putnu valodā – pšištu pšištu, cālen, cālen. Un pēc cik tur tiem km būšot cālen cālen vēlreiz.
Iebraucot Varšavā ir sastrēgumi, avārijas un visādas citādas jautrības. Gudrinieki tāpat to visu apbrauc pa trotuāriem, poļu menti sastrēguma galā viņus tvarsta un izraksta kvītis. Atrodu lielveikalu, paēdu, nopērku eļļas filtru un kaut kādu vasku ar baisām atlaidēm. Instrukcija poļu valodā – hvz, ko ar viņu iesākšu. Tāds, bundžiņā, sarkans, ar švammīti.
No Varšavas ārā tieku, bet norullēju kādus 140 km liekus kilometrus nepareizā virzienā. Tad nopērku karti. Nezinu, par kādu topogrāfisko ģēniju līdz tam biju sevi uzskatījis. Cik ir ātruma ierobežojums Polijā apdzīvotā vietā – man joprojām nav skaidrs. Visi kā mauc uz 110, tā mauc. Vēlā pēcpusdienā esmu Augustowā, pēc tam uz robežas. Paviršs ieskatiens pasē – labvakar Lietuva. Tanken tanken.
Lietuva salīdzinot ar Poliju ir bauda braucējam. Foršs, plats, tukšs, gluds ceļš. Un fūres, kas draiskojas viena otru apdzenot. Situācija kļūst nedaudz sliktāka tuvojoties LR, bet vienalga – ceļš tiek remontēts, traktori stāv, utt.
Kad iebraucu Latvijā, lēnām krēslo. Robežsargs izceļas ar to, ka palūdz zaļo vācu tehnisko pasīti, pavirši tajā ieskatās – un welcome home.
Home izceļas ar pašu bedraināko posmu maršrutā Frankfurte – Rīgu (domāju, arī Tallina). Posms Grenctāle – Bauska ir kaut kas unikāls. Kā valsts galvenā maģistrāle var izskatīties pēc uzartas Barona ielas? Un kurš garīgais kroplis tam pa virsu ir sakrāsojis baltās līnijas? Vienīgi Bauska – Iecava ir puslīdz ciešams, pēc tam atkal sākas ielāpi 25- tajā paaudzē.
Ap 21.00 esmu mājās.
Droši vien jautāsiet – vai visa šī jezga atmaksājās? Sausais atlikums ir tāds: brauciens man izmaksāja nepilnus 2000 eiro. Tai skaitā bendzīns, DE/LV CSDD, apskate, OCTA, tur izdzertais vīns, alus, dāvanas radiem, viesnīca, zoodārza biļete, BOSCH slotiņas un filtrs polijā utt. Ja būtu bijis taupīgāks, un ja auto būtu novērsta lambada zondes problēma vai būtu braucis ar prāmi, varbūt tas viss sanāktu kādus pāris simtus eiro lētāk. Varbūt nē. Biju rēķinājies ar 1800 eiro, un droši vien, ja nebūtu pavadījis 2 naktis Frankfurtē, tā arī būtu. LV CSDD izmaksu detaļas var uzzināt viņiem piezvanot. Manam auto tās bija 160 Ls reģistrācija (nodokļi, numuri) + TA 10 Ls + OCTA. Benzīnā atceļā aizgāja aptuveni 180 eiro.
TA auto Alfai ievilka vienu vienīgu ciparu – 2 par kreiso lodbalstu. Restaurācija Rūjienas ielā maksāja Ls 17.70. Nu jau logā gozējas TA uzlīme.
Lūku saremontēju pievelkot 1 atskrūvējušos skrūvīti, Ielēju labu eļļu, jāpaskatās arī, kas gaisa filtrā notiek. Ar 1. reizi neizdevās to noņemt. Pēc pāris dienām novērsīšu arī check engine problēmu, uz dzinēja datora diagnostiku šobrīd pilsētā baigās rindas.
Ar auto esmu ļoti apmierināts – lieliska vadāmība, svaigs salons, auto uz Viper diskiem ļoti labi izskatās.
1.7 dzinējam ir 2 sveces uz cilindru, divas sadalenes un pamatīgs izplūdes zirneklis – jaudas ir pietiekoši. Vadītāja vieta ļoti ergonomiska un ērta, norullēt visu to ceļu nemaz nebija tik grūti. Aprīkojums - lai gan šī ir viena no plikākajām 155to versijām, tomēr priecē elektriskie logi un lūka, visādi regulējami sēdekļi, ABS. Labas gaismas, it sevišķi tālās. Precīza ātrumkārba un bremzes. No pasīvās aizsardzības ir gaisa spilvens stūrē un noņemams piekabes āķis. Vēl šādi tādi patīkami sīkumi – diezgan svaigi billstein amortiņi, labas ziemenes uz bleķa diskiem. Interesanti, ka dažās vietās īpašnieks nav ieskatījies vispār – rezerves ritenis, domkrats, trijstūris un Alfa Romeo aptieciņa ir nelietoti. Un vēl – mape ar servisu izdrukām sākot no pirkšanas brīža.
