Lasītāju pieredze par saviem auto

Tajā tālajā 1983 vai 84 vecāki (es biju 12 vai 13 gadīgs knēvelis) bija nolēmuši pirkt auto - brīdi pirms tam bija realizēts M-401 piekrāta naudiņa. Fāters caur paziņām atrada auto - M412 ļoti interesantā stāvoklī. Īpašnieks bija atvaļināts pulkvedis vai puspulkvedis, kurš pašam nesaprotamu iemeslu dēļ (viņa vārdi) bija iegādājis autiņu jaunu 1974. gadā. Mašiņš bija nobraucis knapi 4000km un zaldātiņi to iekonservējuši kā NZ tanku - viss vāģis solidolā (ārpuse + motortelpa). Tā arī glabājās 10(!) gadus. Kā salons smarrržoja! Jau citur minētais aromāts: gumija+dermantīns+vēl kaut kas netverams=jauna mašīna. Kad mašīnu ar benzīnu un ziepēm nomazgāja, atklājās aina: patiesi pilnīgi jauns autišs. Fāters iztīrīja karbiķi, aizd. kontaktus, nomainīja eļļu, pielēja ūdeni, ielika aķi un pēc nelielas griešanas aizgāja kā bitīte. Par laika gaitā izkaltušiem blīvslēgiem uc nejautājiet - kaut kas jau tika mainīts, bet neatceros. Atceros, ka "IE" bija eksporta komplektācija, t. i. uz pakaļējās haubes "Moskvitch" latīņu burtiem, glauni brūna dermantīna beņķi un durvis, uzraksti pie krāsniņas kloķiem angliski, uz C statņa pie jumta stāvgaisma, kuru (labo vai kreiso - abas kopā ne) ieslēdza ar tumbleri zem paneļa kaut kur zem bardačoka. Uz riteņiem starp kolpaku un riepu uz diska tāda uzlika ar 6 stariem (vēlāk kādu brīdi nāca 2140, bet arī ne visiem). Riepas PROSTOR - RADIAL ar eupatnēju zīmējumu, tādu esmu redzējis tikai tikai eksporta mosīšiem. Mācījos braukt, man ļoti patika kā slēdzas pārnesumi - caur mīkstu kulisi, nevis kā VAZ - tā stīvi. Vēlāk lasīju S. Zasadas grāmatu "Drošs Ātrums" (vērtīga grāmata pakaļpiedziņas kaifotājiem - tagad pieejama digitāli) un liku uz grants ceļa slīdē. Atceros, ka gan uz grants, gan ledus bija viegli izlīdzināt pēc drifta. Te kāds kolēģis minēja lielu stūres brīvgaitu - reduktoram bija sazobes regulēšanas iespēja. Piekrītu, to un citas lietas var uzzināt, ja ir "INSTRUKCIJA POĻZOVATEĻJA". Atzīmi lieku no viedokļa motors + gaita + ērtība + salons + uzticamība, ņemot vērā, ka braucu ar jaunu mašīnu, kura tajā laikā tehniski neatšķīrās no esošā produkta 2140. Ko vēl teikt - patīkamas atmiņas. 90 to sākumā tika labi pārdots un vietā nāca Fiesta 1,0, bet tas jau ir cits stāsts.

Bij man 18gadi: )))apm1998gadā pēc zaparožca ar 40 zirgspēkiem tiku pie šāda auto!!! Nekādu pozitīvu atmiņu, tik vien kā spilgti atmiņā koši zilā krāsa. tas auto plīsa, plīsa, lūza un maitājās. Izstiepās ķēde, tad uzvārijās motors, aizdedze čakarējās, kardāns pastāvīgi skrūvējās vaļā, bremzes tā arī nedabuju, ā un aizmugurē pie bākas gumijas trubiņa nez kāpēc uzbrieda un kārtējo reizi nevarēja tikt mājās, jo degviela nepienāca, karburātors vienmēr kaut ko mudrijās- murgs ne auto!vairāk skrūvēju pats, devu servisā, nekā braucu. Katrā ziņā savu sūri grūti nopelnīto naudu iekš Lido katorgas nācās sagrūst tai auto: (((
Secinājums- zapis kura motors bij salikts no diviem gāja kā pulkstenis, krāsniņa darbojās nevainojami, meitenes tika bučotas- lūk par šo mašīnu viss siltākās atmiņas!

pie garazhaam bija sludeklis ka paardod. uzzvaniijaam - cena 50 ls. sarunaajam skatiit. mosis piedereejis vechukam - tas nomiris vecene tagad paardod nost. cenu nolaida liidz 25 ls. sametaam atkal kopaa naudas un nopirkaam. karbulis nav virsuu, tacu pilns bagaznieks ar karbuljiem un citaam daljaam. izstumjam no garazas, vecene aiziet maajaas, mees saakam chiniit karbuuli, peec stundas un 10X reguleetiem mainiitiem karbuliem auto pielec (akjis svaigs bija hoppecke) un vareeja rulzot, skate bija. taalaak tika gonkots pa vieteejiem grants celjiem, pa bedreem uz max aatrumu, vopsem zeelots netika. tika norauti pretiigie seedeklju paarvalki un skatam atklaajaas skaists melns dermantiina salons. stuuri briivgaajiens 90 graadi, taadeelj vadiit sameeraa gruuti. vienreiz nokopaas kaarba. nonjemt to ir easy (atceros murgu ar audi quattro kaarbas mainju brrr), paaris stundu darbs, izraadiijaas izspiedeejgultnis ir galiigi sabiris. tika nopirkts par 3 ls un kaarba atkal shansee. visaadi pigori tika taisiiti, stuure braucot nomainiita, jo nebija uzlikusies virsuu taisni, ziemas prieki utt. aizmugureejais rats bija galiigaa barankaa, bet tas braukshanu netrauceeja, riepas - Liselli. Beigaas notikaas vienreiz taa, ka braucaam un peeksni taads nelaags troksnis un motors noslaapst. attaisam kapotu - motoraa caurums - klanis izliidis aaraa. man vairs neticeejaas ka taadu veel var pielaist (caurums blokaa bija sameeraa liels), bet korish motoru pielaida, salecaam iekshaa un saakaam braukt (ar mokaam protams), kapotu nebija laika aiztaisiit ciet. taa nu mees ripinaajaam uz maajaam - es pa logu izkaraajies aaraa meeginu aizsist kapotu ciet + staastiit shoferim kur ir celsh. kapotu taa arii nedabuuju ciet, paldies dievam liidz maajam nebija taaalu. auto tika paardots metaalluuznu uzpieceejam pa 20 Ls + veel pirms tam apskruuveejaam visu ko var un luuznu punkta veel 2 ls dabuujaam.
auto rija ap 15 - 20 l uz 100 km.

Tas "D" burts nozīmē, ka motors ir deforsēts (jālej 76 markas benzīns). Tas bija mans pirmais auto ar ko mācījos braukt. Nobraukums pa šiem 22 gadiem ir nieka 170000 km. Mašīna tika izmantota "svēdienas" izbraukumiem. Mašīnas garantijas laikā noplīsa aizmugurējais tilts, arī vēlākā laika posmā tika nolauzti pāris zobrati satelītam. Auto ir prasījis diezgan biežus, bet vienkāršus remontus. Servisā vienīgi pa šiem gadiem ir regulēts CO2, un pēc arvārijas taisnoti bleķi. Auto ir mīksta piekare un līdz ar to pietiekoši komfortabla braukšana, taču pagriezienos ar augsto un šauro virsbūvi tā rada lielu sānsveri. Lai uzlabotu apkuri ziemā tika uzstādīta Žiguļa pečka, vēl auto ir uzstādīta elektroniskā (paštaisīta) aizdedze. Lielu postu pa šiem gadiem ir nodarījusi rūsa. Protams ka arī 20 gadus atpakaļ auto nebija tā labākā skaņas izolācija. Max. ātrums ap 140 km/h. Braucot ilgstoši ar šādu ātrumu tika pārkarsēta motora galva. Gods, kas godam pa šiem 22 gadiem auto nevienu reizi nav palicis uz ceļa. Visumā auto priekš tā laika bija samērā labs, un daudzi ir izbraukājuši visu bijušo PSRS. Protams auto nevar salīdzināt ar šī laika spēkratiem, tapēc salīdzinot ar tā laika spēkratiem dodu 7 balles par izturību.

No visiem manaa riiciibaa bijusjajiem auto, tiesji moskvich ir atstaajis uz mani vislielaako iespaidu - psihologjisko traumu, taa teikt.
Sjo 1969 gada zaljo briinumu es ieguvu savaa iipasjumaa uzreiz peec atgriezjshanaas no varoniigaas padomjarmijas. 408 bij kaa reiz gadu vecaaks par mani un kaa jau vienaudzjiem naakas, daliijaam gan priekus, gan beedas. Kas attiecas uz tehniska raxtura probleemaam - peedeejo bij krietni vairaak. Visspilgtaak atminjaa iespiedies - gaudojoshais pakaljtilts, nekad pilniibaa neguuta uzvara paar ritosjo dalju, dilstosjas prieksjeejaas riepas, aizsalusji stikli ziemaa un uudens pileesjana gar logu bliiveejumiem...
Tacju neba nu bez pozitiivaa - dzineejs gana mazjaudiigs, tacju straadaaja kaa pulkstenis, pieleeca no pusapgrieziena ( ziemaa, parasti no "liikaa") un nezjeelojaas par degvielas kvalitaati. Tai laimiigajaa dienaa, kad nodevu sjo braucamo maates braalim, pilniigak izpratu teicenu: "arii daavinaat ir laime". Un rezumeejot, vien varu piebilst VISS GRUUTAIS, CAUR KO TU EJ - DARA TEVI STIPRAAKU!

Savu pirmo (un pēdējo ) krievu mašīnu nopirku pirms 5 mēnešiem - septembrī. Galvenā doma pērkot autiņu: TA vismaz uz gadu, lai kautcik normāli izskatītos un brauktu. Tāds arī bija šis baltais mosis. Pērkot neko sliktu nemanīju; motors labi "cēla" un bremzes bija kā naži, rūsa "šur un tur" īpaši neinteresēja. Komforta, salīdzinot ar tajā pašā laikā garāžā stāvošo Opel Rekord, mosī nebija nekāda. Pēc pāris dienām un apt.230 km "kaķīts" izlaida nadziņus: sāka kapitāli grabēt motors. Nospriegojot sadales piedz. ķēdi un pieregulējot vārstu termoatstarpes trokšņi uz apm. 45 - 50km. pazuda... lai atsāktos citā vietā- rūpīgi izklausot motoru nācās konstatēt trešā klaņa klaudzoņu. Tur es vairs neko daudz pats nevarēju izdarīt un arī laika eksperimentiem nebija, tāpēc vienkārši braucu. Tajā pašā laikā sev uzmanību sāka pievērst karburators. Pēc skalošanas, pūšanas un dīžu nomaiņas n e k a s nemainījās. Motora darbība bija tāda pati kā M412 un M2140 - kam braucot traucējumi motora darbībā ir gandrīz obligāti, ja būtu žiguļa motors tad pavisam noteikti problēmu nebūtu, jo citas mašinas iekārtas un agregāti darbojās labi. Izņēmums gan bija bremzes, jo bremzējot katrs ritens darīja ko citu. Visu ekspluatācijas laiku zagās klāt domas par auto, kas apskati ir izgājis "pa blatu" un beigās nācās vien ar to samierināties. Bet ne ilgi, jo apm. pēc pusotras nedēļas notika avārija - brīdī uz šossejas, kad vajadzēja strauji nobremzēt mašīnu, lai izvairītos no sadursmes, dēļ vienpusējām bremzēm, auto sasviedās un pārmeta sānisku kūleni. Vienu gan gribu pateikt, pateicoties priekšējām jostām ar triecienspriegotājiem un biezajiem profiliem jumta statnēs (biju piesprādzējies), man pēc avārijas nebija n e v i e n a s skrambiņas vai ziluma. Mašīnu pats izbaulēju garāžas apstākļos (nu nebija tur nekas briesmīgs noticis!) ar koka āmurīti un hidrocilindru. Braukt ar avarējušu mašīnu īpaši negribējās, tāpēc pirms diviem mēnešiem to pārdevu. Tagad braucu ar diezgan ēdelīgo Rekordu.
Moceklis 23g.

Nu bliins tas bija veramais!!!!!!!!

nopirku, kad man bija 14 vai 15 gadi, t. i. pirms 4gadiem,
auto FWD priekša velokošā 1.6 motors, ritîgs spridzeklis, salons sakarîgs, izskatîjās arî normāli, pirmie soļi braukšanā, pirkām kopā ar bračku, lai pa laukiem oavizinātos!
vienkārši ideāls auto, aptuveni 1 gadu braucām pa laukiem, un gāzes pedālim bija tikai viens stāvoklis - grîdā, kāvām lauzēm, pirmās sānslîdes, lecieni, grāvji, pļavas, lîdz pusmotoram pa nakti dubļos, bedraini gruntači, ātrums, ziemas, sānslîdes uz asfalta, karoč tehnikai smagi trenniņi, bet visa gada laikā nomainîju tikai vienu mironi !!!!!!!! ar šo auto ir vislabākās atmiņas, arî vis asākās, tā teikt reizēm adrenalîns asinîs sasniedz maximumu!!!