Lasītāju pieredze par saviem auto

Sākumā uz Seat skatījos visai skeptiski, bet Leon pirmo reizi ieraudzīju 2000. gadā Berlīnē. Man atkārās žoklis, tas bija dizains, kādu es noteikti gribēju iegūt. Tas arī tika izdarīts, tiesa gan ar 1.4 16V motoru. Auto Hallē pirktajiem autiņiem tiek piedāvāta ziemas pakete, kas nav Albikā pirktajiem.

Runājot par 1.4 motoru - pilsētā pilnīgi pietiek, taču uz šosejas jūtami pietrūkst jaudas. Gluži kā ar žiguli jāmedī momenti, lai apdzītu kādu fūri. Pagaidām vidējais degvielas patēriņš ir bijis apm. 6.2 litri uz 100.

Problēmas - pie 2400 km nobira lambda zonde, kura bija jāsūta no Somijas. Saprotu, ka arī lielākā daļa citu detaļu būtu jāgaida.

Rezumē - esmu tīri apmierināts ar šo radību, taču mazliet krempt, ka tajā laikā nevarēju atļauties nopirkt to pašu Leon ar 1.8 turbo motoru un 180 ZS.

Pozitīvais - pirmkārt jau dizains. Auto it kā uz VW Polo Classic bāzes. Tomēr nelielu izmaiņu rezultātā spāņi panākuši ka auto izskatās par kārtu labāk. Gaišā krāsā ar tonētiem stikliem vizuāli atstāj klasi lielāka auto iespaidu. Arī salona dizainam nav kur piesieties. Tāpat neviena slikta vārda par gaitas īpašībām. Patēriņš uz šosejas pie 110km/h ap 6-7l/100km.
Negatīvais - problēmas ar rezerves daļām. Neskatoties uz radniecību ar VW, neder prakstiski nekas no tā. Uz vietas daļu vismaz pirms pāris gadiem nebija un katru sīkumu nācās gaidīt kad atsūtīs no Spānijas.
Vislielākie kreņķi - motora kompis. Seatiem kas ražoti ap šo gadu tas mēdz nomirt. (Zinu vēl pāris kam tā gadījās) Remonts (nomaiņa) neadekvāti dārgs.
Tomēr nesaktoties uz aprakstītajiem kreņķiem joprojām atceros nu jau pārdoto auto ar zināmu nostaļģiju.