Lasītāju pieredze par saviem auto

Sveiki, forumieši!
Jau iepriekš iauto esmu ievietojis sava Citroen C3 aprakstu. Nu ir laiks pienācis sniegt aprakstu arī par Picasso!
Maza atkāpe. Kad 2000. gadā pirmo reizi žurnālos ieraudzīju Citroen Xsara Picasso, burtiski iemīlējos šajā auto, jo tā izskats likās kaut kas pilnīgi nebijis un pilnīgi netipisks (kas zīmīgi - ar C3 bija tieši tāpat). Dzīvē šādu auto pirmo reizi redzēju un pabraucu 2001. gadā. Toreiz pašam bija 1988. gada Corolla un, protams, pēc tās Picasso likās pilnīgs Uberauto (ar citiem jauniem tāda veida auto nebiju braucis). Bet cena tolaik bija diezgan liela, kā arī pats tolaik jaunu mašīnu nevarēju atļauties, kur nu vēl Picasso.
Pagāja 3 gadi un nobriedu jauna auto iegādei. Diemžēļ ienākumi neatļāva realizēt savu sapni par jauna Picasso iegādi, tāpēc iegādājos krietni mazāku Citroenu - C3.
Mainās gadi, mainās ienākumi un mainās arī dzīvesveids.
Kad pērnā gada beigās piedzima sīcis, sākām apspriest jautājumu par lielāka auto iegādi, lai var normāli mašīnā ielikt ratus, suni un vēl viskautko. Neskatoties uz pārējo forumiešu īpašo attieksmei pret Citroeniem, ar savu C3 biju (un arī šobrīd esmu) ļoti apmierināts, tāpat arī manas pirms 5 gadiem iegūtās simpātijas pret Picasso nebija mazinājušās ne par gramu, tādēļ viens no reālākajiem kandidātiem tika izvirzīts Picasso (vēl kandidātu lokā bija Mazda Premacy, kas pēc kaimiņa Premacy rūpīgas apskates momentāli atkrita no pretendentu loka salīdzinoši neietilpīgā bagažnieka dēļ, kā arī Sharan/Galaxy, kas izkrita no kandidātu saraksta 1) augstākas cenas dēļ un 2) pagaidām nav nepieciešams 7vietīgs busiņš. Protams, lielu lomu, iespējams, par vislielāko, spēlēja mašīnas iskata, kur neapšaubāmi Picasso ir līderis starp šiem auto (par gaumi nestrīdas). Bez tam faktiski Picasso bija vienīgais minivens, par kura izskatu ar sievu bijām vienisprātis, ka tas ir ļoti skaists auto (ko nevarētu teikt par citiem, jo vai nu patīk vienam, vai otram).
Tā kā otru jaunu auto ģimenē pagaidām vēl nevarējām atļauties, meklēju sludinājumos lietotu Picasso un tā vienu dienu nonācu dilemmas priekšā - vai pirkt Picasso, kas tikko ievests no Vācijas (5 700 EUR), vai arī pirms pieciem gadiem LV pirktu jaunu (6 200 EUR), toties dīzelīti (2,0 HDI).
Beigās izvēlējos to, kas 2,0 HDI un kas jau piecus gadus ir latvietis : DDD
Tagad par auto.
Konkrētajam eksemplāram iegādes brīdī nobraukums bija 102 t. km, kas nav ne daudz, ne maz (~20 kkm gadā). Nobraukums nevien ticams, bet arī reāls, tāpat kā viss pārējais info, ko man par to stāstīja iepriekšējais īpašnieks (precīzāk - īpašnieces vīrs, jo mašīna piederēja un ar to braukāja sieviete, savukārt vīrs esot tikai un vienīgi Subaru fans). To, ka viss stāstītais atbilda patiesībai, bija diezgan viegli noskaidrot, tā kā ir zinām pieeja dažādām datu bāzēm (piemēram, CSDD). No datu bāzēm (un no īpašnieka teiktā arī) uzzināju, ka mašīna piecu gadu laikā nav bijusi sista un visas TA ir izietas normāli. Protams, kā ikvienam auto, katru gadu kās 1 TA lapiņā jau bija, piemeŗam, par gaismām, stūres iekārtu, bet nav jau tomeŗ jauns auto. Rūpīgāk apskatot savu Picasso, uzreiz varēja pamanīt, ka ar to ir braukusi sieviete, jo labajā pusē ir vairākas un palielas buktes durvīs un uz pakaļējā spārna (tas esot panākts pārāk šauro lielveikalu stāvvietu dēļ : DDD).
Pirms Picasso iegādes izteicu vēlmi, lai tiktu izieta tehniskā apskate (vēlams, manā klātbūtnē), kaut arī termiņš beidza tikai pēc mēneša. No īpašnieka puses nebija nekādu iebildumu un tā mēs kopīgi braucām uz Antenas ielu - 'sākumā iziet TA un pēc tam arī pārrēgistrēt!
TA izgājām bez problēmām. Līdz tam līdzšinējais īpašnieks visu saveda kārtībā, bet nepaspēja nomainīt priekšējās uzlikas. Tās nomainīja vēlāk (lai gan auto jau bija manā īpašumā, tomēr arī šīs izmaksas sedza saimnieks, tāpat kā TA + gada nodokli, kas kopā sastādīja aptuveni 60 Ls).
Mainot uzlikas, parunājos ar meistaru, ka Picasso visu laiku ir apkopis (visi ieraksti veikti arī servisa grāmatiņā), un noskaidroju, ka tikko ir mainītas pilnīgi visas siksnas ar rullīšiem, aizmugurējās bremžu uzlikas, ziemas sākumā uzlikts jauns akkumulators un ziemas riepas, pirms divām nedēļām uzlikti jauni stiklu tīrītāji (to var redzēt).
Bijušais saimnieks vēl līdzi deva pussezonu brauktas vasaras riepas.
Šobrīd ar picasso esmu nobraucis aptuveni 2 t. km. un esmu ļoti apmierināts gan ar degvielas patēriņu, gan ar braukšanas komfortu.
liekot plusus un mīnusus tomēr nāksies lielākoties Picasso salīdzināt ar C3.
Tātad:
+ zems degvielas patēriņš (vidējais - 6,2 l/100 km, pilsētā aptuveni 6,7-7,2 l/ 100 km, bet uz trases - aptuveni 5 l/100 km (atkarībā no ceļa seguma kvalitātes un priekšā braucošajām mašīnām patēriņš mainās aptuveni 1 litra robežās). Braucot uz 90 km/h pa normālu ceļu ir aptuveni 4,5 l/100 km);
+ ērta un augsta sēdēšana (kā jau minivenā);
+milzīgais bagažnieks;
+ bagažnieka tranformēšanas iespējas (var izņemt pakaļējos krēslus pavisam, tādējādi iegūstot pilnīgi līdzenu grīdu;
+ iespēja mainīt atzveltnes slīpuma leņķi pakaļējiem krēsliem (tas gan vairāk priekš pasažieriem nevis priekš manis';
+plašums salonā priekš pasažieriem (tepat var arī pieskaitīt galdiņus, kas iebūvēti priekšējo krēslu atzveltnēs un elkoņbalstus, kurus iegūst, nolocot pakaļējo vidējo krēslu);
+ klimatkontrole (darbojas nevainojami - pat aukstajos rītos salons kļuva mājīgi slits ļoti ātri);
+ salīdzinoši liela jauda pat pie nelieliem apgriezieniem;
+ atslēdzams priekšējais Airbag;
+ četri Airbag;
+ elektriski priekšējie logu pacēlāji;
+borta dators;
+ priekšējo krēslu augstuma regulēšanas iespējas;
+ daudz vietas, kur salikt visādus sīkumus;
+ audio vadība uz stūres;
- nolauzts vadītāja elkoņbalsts (tik ļoti biju pie tā pieradis savā C3);
- mehāniski āizmugurējo logu pacēlāji;
- stūre regulējās tikai uz augšu/leju, pie tam ļoti nenozīmīgā leņķī;
- nav sēdeķļu apsildes;
- diezgan slikts pagrieziena rādiuss;
- oriģinālā audioiekārta nav paredzēta MP3 formāta disku atskaņošanai, tāpat arī skaļruņi neko diži labi nav;
- grūti noparkoties;
- nepareizais zīmols uz kapota un aizmugurē (nav Made in Germany : DDD);
- pieļauju, ka būs padārgs remonts, kad tas būs nepieciešams.
Šķiet, ka būtiskāko būšu pierakstījis.
Rezumējot visu rakstīto, varu teikt tikai to, ka ar savu Picasso esmu ļoti apmierināts. nŠis nav auto priekš katra, jo ar Picasso ir tā, ka vai nu patīk, vai arī nepatīk. Ja pārvar visus sabiedrības stereotipus par šo auto marku, tad auto ir pilnīgi normāls, pie tam par pieņemamu cenu.
Kāpēc 8? Tāpēc, ka noteikti ir virkne auto, kuri ir daudz labāki par Picasso, bet es tādus šobrīd nevaru atļauties. Bet zemāk par 8 vismaz šobrīd neredzu iemeslu likt, jo auto sniedz visu to, ko no tā cerēju sagaidīt!

Auto labs priekš pilsētas ne vairāk (1.4 l), par dinamiskumu vispār nerunāt, uzrāviens ļoti lēns un apdzīšanu uz šosejas lietainā laikā ap 100k/h labāk neveikt, nestabils un braukšana lielā ātrumā sit pa nerviem. BET - ekonomisks un paklausīgs, ļoti viegli vadāms, ar elektroniku nav problēmas tā pat kā ar ritošo. Pa pilsētu ideāls. Viss OK. vienīgais trūkums pārāk maza motora jaudu... (- ;

Tests


Angļiem ir tāds vārds Bārgain, jeb latviskojot „bārdžins”. To pašu es arī varētu teikt par franču autobūves ražojumu Citroen Xantia. Agrāk pret franču auto izturējos ar skepsi, jo pateicoties seniem stereotipiem domāju, ka franču auto ir tādi kas tik lūzt un pūst. Tā tas bija līdz šim brīdim, kad manās rokās nonāca Xantia. Xantia ir dzimusi 2000 gada septembrī un fabrikā tai tika uzdāvināts 1.8l dzinējs, kas sajūgts ar 5 pakāpju mehānisko ātrumkārbu.
Pirmais, kas iekrīt acīs ieraugot šo auto, ir tā priekšējā radiatora restes, kas padara visas mašīnas formu plūdenu un neatkārtojamu. Iekāpjot salonā pārņem mājīguma sajūta, apdares materiāli ir kvalitatīvi, nekas negrab un nekur nevar redzēt lētu plastmasu. Auto salons ir ļoti plašs gan platumā gan arī garumā, pat atbīdot priekšējo sēdekli līdz galam es ērti varu iekārtoties aizmugurē tieši aiz sevis, lai gan man ir francūžiem neatbilstošs augums 196cm. Bet nu pārsēžamies atkal priekšējā sēdeklī aptveram ērto stūres ratu uz kura ir izvietotas radio regulēšanas pogas, gan staciju meklēšana, skaļuma regulēšana, pārslēgšana uz cd un klusuma poga. Instrumentu panelis ir ērti pārskatāms un ļoti informatīvs. Centrālajā konsolē ir izvietots radio ar CD kasešu atskaņotāju standarta DIN izmērā, līdz ar to ērti var implantēt arī kādu citu CD atskaņotāju, taču man ļoti patika standarta citroen akustika, lieliski basi un labas augšas, tikai vidējo frekvenču skaņas prasījās vairāk, bet iespējams to var regulēt ar equalaizera palīdzību, ko es vēl nepaspēju izkost. Lieliski ir tas, ka cd atskaņotāja paneli var apslēpt zem aizbīdņa, tā pasargājot maģīti no uzmācīgajām krievelēnu ačtelēm. Auto priekšējais panelis ir izrotāts ar dekoratīvo koka imitāciju, kas kopā ar kvalitatīvo melno apdares plastmasu rada eleganta un dārga auto iespaidu. Auto salons ir ērti transformējams, aizmugurējais sēdeklis ir nolokāms un dalās 2 daļās, atverot elkoņbalstu un pēc tam vēl vienas durtiņas iegūstam caurumu caur kuru var izbāzt slēpes.
Xantiai motoriņš nav no jaudīgākajiem, jo citām māsām uzstāda pat turbo motorus, kas noteikti ir daudz pārāki, taču Xantia nav tā mašīna ar kuru prasās slidināties līkumos un atvilkt pa grunteni. Braucot ar šo auto ir patīkami izjust tā līgano gaitu un kā lieliskā balstiekārta noklusina visus ceļa nelīdzenumus. 90 zs ir pietiekoši, lai auto spētu brīvi ieskrieties līdz 180 km/h. Vienīgais varēja būt nedaudz lielāks griezes moments, jo motoriņš sāk labi justies pēc 2000 apgr minūtē. Par balstiekārtu jāmin, ka kā jau lielākajai daļai citronu, arī šim ir regulējamā piekare, kur var pacelt pie nepieciešamības, lai izbrauktu pa lauku ceļu vai arī nolaist, ja gribās izbaudīt sportisku braukšanu pa štrāsi, lai gan sportiska braukšana nav šī auto stihija. Šis auto ir paredzēts, līgani kursēt pa mazās Parīzes ielām, braucot ar šo auto nerodas nepieciešamība pēc krāniņa staipīšanas.
Jāsecina, ka šajā auto viss ir savās vietās gluži kā ierastajos vācu auto ar vācu kvalitāti un pedantismu tikai par daudz zemāku cenu, izņemot rezerves riteni, tas atrodas zem bagāžnieka, un lai nomainītu riteni ir nepieciešams pagriezt nelielu kloķīti automašīnas bagāžniekā un domkrats ar visu rezerves riteni parādās pie jūsu kājām. Šāds risinājums ir izvēlēts ir tādēļ, lai pie pārdurtas riepas nebūtu jāizkrāmē viss bagāžnieka saturs uz ielas, it sevišķi vēl ziemā. Lielisks auto par bārdžainu cenu.

P. S Dotais auto šobrīd ir pārdošanā:
Citroen Xantia. 2000g. 1.8i, gaiši zila metālika, 110 000km, 5 pak. ātrumkārba. Aprīkojumā: Abs. 4 airbagi, stūres pastiprinātājs, stūres lifts, elektriskie logi, elektriskie spoguļi, CD atskaņotājs, klimatkontrole, miglas lukturi, samta salons.
Lieliskā vizuālajā un tehniskajā stāvoklī. Latvijā nav ekspluatēts. Cena 6250eur. Talr. 6779052

Sveiki!
Nu ta, esmu parvarejis bailes un iegadajies operativaja liza C3 ar 1.4 HDI. Paslaik esmu nogazejis 4000km un jutos nenormali apmierinats, katra zina paterins mani iedzina kapa(laba nozime) katru dienu sanak braukt no Rigas uz Jurmalu, tad vel darba darishanas pa Latvijas pilsetam ar videjo paterinu 4.7Ltr uz 100km. Zuper!!!
Pozitivie momenti:
1. Loti laba komplektacija kodiska, ABS, miglinieki, litaki utt
2. Vagis ir super viegli vadams un stabils uz cela
3. Vadishanas ergonomika ir SUPER, vari novilet par 1000km un nejuties noguris
4. Apkopju grafiks un izmaksas ir loti cilvecigas un samerojamas ar to konfortu un ertibam ko sniedz vagitis dien diena.

Negativie momenti:
1. Izdega 1 tuvo gaismu lampina: ))
2. Kad ara ir kepigs sniegs, ritenu arkas atri piesitas ar sniegu,
3. Zems priekseja bufera moldings, visu laiku jaceko lai pareizi noparkotos un nenorautu plastmasu

Iss reuzme : Vagis ir katra izdota lata verts!

Nu tad par C3.
Šo auto iegādājos gandrīz pirms diviem mēnešiem un uz šodienu jau ir nobraukti 4600 km. Vai es esmu apmierināts ar pirkumu? Viennozīmīgi varu pateikt, ka jā, jo manuprāt C3 cena pret aprīkojumu, ko par to saņem pretī, ir ļoti pat OK. Manam C3 ir 1,4 l (benzīns) sirsniņa un tas nozīmē, ka nav ne maz, ne daudz (nu vismaz man). Vidējais degvielas patēriņš iznāk ap 6,5 - 6,7 litri (pēc pases datiem, ja nemaldos - 6,2 litri), tā kā ar pilnu bāku droši vari nobraukt savus 650 km (rakstīts, ka bākā ir, ja nemaldos, 42 litri paredzēti, taču praksē nekad nav izdevies iepilināt vairāk par 36 litriem). Ļoti patīk tas, ka jau standartaprīkojumā ir iekļauta sēdekļu apsilde, elektriski regulējami un apsildāmi spoguļi, elektriskie priekšējie logu pacēlāji, samta salons, stūres pastiprinātājs, kas pie lielāka ātruma kļūst "smagāks", 4 airbagi, stūres regulēšana uz augšu - leju- iekšu - uz sevi, borta dators, un gan jau, ka vēl šo to būšu piemirsis uzskaitīt.
Sākumā nevarēju pierast, ka pogas, lai paceltu (nolaistu) priekēšjo logu stiklus, atrodas pie ātrumpaŗslēga, kas patiesībā nav diezcik ērti, jo, lai veiktu šo funkciju, ir jāpaliecas uz priekšu. Vēl pie mīnusiem var pieskaitīt to, ka šausmīgi met uz pakaļējo stiklu dubļus, bet tā problēma jācer atrisināsies, kad beidzot uzlikšu dubļu sargus (cena aptuveni 20 Ls). Ļoti patīk tas, ka krāsniņa darbojas viekārši superīgi - tikko iedarbini un sāc kustēties, jau siltais gaiss liek par sevi manīt (varbūt tas ir tāpēc, ka auto vēl ir pavisam jauns), taču man 'joprojām nav izdevies atrast ideālo pozīciju, kādā jānoregulē apkure salonā, ja ārā līst stiprs lietus un mašīnā ir 4 cilvēki - svīst pakaļējie logi un tur es neko nevaru padarīt.
Par salona ietilpību... C3 ir auto, uz kuru skatoties no ārpuses, liekas, ka tas ir supersupermaziņš, taču praksē pierādās pretējais. Esam daudzkārt mašīnā braukuši piecatā un nekāda vaina (mans augums - 1,79 m), bez tam C3 ir augsti griesti, kas nozīmē, ka nav ar galvu jāsitās pret griestiem, kas bija izteikta parādība manā iepriekšējā auto. Arī bagažnieks ir pietiekoši ietilpīgs un nepieciešamības gadījumā pakaļējos krēslus var nolaist un tie būs ar grīdu vienā līmenī.
Pateicoties tam, ka ir superviegla stūre, ir viegli parkoties. Lai arī mašīnas priekša nav saredzama no sallona (tas jau ir izplatīts daudziem auto), tomēr pie C3 ir ļoti viegli pierast.
Par braukšanu... Kaut auto vēl ir jauneklis, tomēr braucot pa bruģi, dzird, ka atsevišķās vietās panelis grab (acīmredzot visu lēto auto slimība), tomēr šo skaņu var notušēt, pagriežot skaļāk mūziku : ))) Uz trases auto turas pietiekoši labi, taču ar ātrumu pārāk aizrauties nav ieteicams, jo vismaz man braucot ap 140 km/h nav berodas īpaši droša sajūta, tādēļ izvēlos ātrumu, kas man šķiet drošs - līdz 125-130 km/h.
Rezumējot visu aprakstīto, es šo auto varētu novērtēt ar 8, jo tam, protams, ir savi trūkumi. Taču tik un tā uzskatu, ka C3 ir ļoti labs pirkums, pie tam par ļoti saprātīgu cenu (un nauda paliek arī cūciņai : ))) )

Šeku reku pirms mēnesha izdomaaju aiziet uz Citroen jauno modeļu prezentāciju, kā nekā ljoti ieinteresēja mazie "mopēdi" - C2 un C3. Jau pie ieejas izdala anketas, kuras aizpildot un nododot, bija iespēja laimēt C2 un C3 uz veselu mēnesi......
Nu man par lielu pārsteigumu, biju viens no veiksminiekiem un laimeeju vismazaako - C2.
Konkrētais modelis bija visbagātak aprīkots ar visādām extrām: klimats, borta compis, el. logu pacēlāji, el. stūres past., el. apsildāmi un regulējami spogulji, kurus var arī elektriski pielocīt, sēdekļu apsilde, miglas lukturi, Radio ar CD un protams ka 4 drošības spilveni. Starp citu bija interesanta lieta kaa lietus sensors. Ā, un galvenais jau bija 1.4 HDi dīzelīc ar 70 zs un manuālo kārbu. Nu sālsim ar interjeru - praktiski visapkaart visas detaļas bija no plastmasas, kura nebija no tam kvalitatīvākajām - ļoti cieta ar diezgan nekvalitatīvi nostrādātam malām. Priekšējais panelis bija ļoti ergonomisks - viss atradās savās vietās un bija labi saprotams. Panelis bija digitālais, un protams, ar tahometru. Borta kompjuuters parādīja saakot ar degvielas patēriņu, beidzot ar km rādījumu, cik veel var nobraukt ar bākā esošo d- degvielu. Īsi sakot, arī klimatkontrole bija ar podzinju vadību.
Patēriņš principā sakrita ar rūpnīcas dotajiem, proti, vidējais bija 4.1 - 4.5l uz 100km. Pilsētā ar manu braukšanas stilu ta bija liidz 5l/100km; ārpus pilsētas 3.2-3.5l/100km braucot ar ātrumu tieši 100km/h. Tā kā degvielas baakas lielums bija apmēram 36 litri, tad naudas izteiksmē tas sanāca ap 15 latiem. Ar pilnu bāku es varēju nobraukt 750-850km (super cipari - ar 15 latiem var nobraukt gandrīz tūkstoti). Tik reti es vēl nekad nebiju apmeklējis DUSus
pats moorīc bija gana kluss gan ārpusē, gan salonā, kaut gan pēc mēneša jau parādījaas aukstam motoram kaut kaadi blakus "zvani" - gandrīz kaa golfa dīzelis rūca no rītiem, pieš''kiļot pirmā takts pēdējās dienās bija diezgan asa - man radās iespads, ka tieši šie 1.4l HDi ir ar samērā mazu resursu. Arī man kaut kaa nepatika situācijas, kad pilsētā braucot un uzsākot kustību, kauč kā motorīc nekāpināja apgriezienus kādu brīdi. Tā kā shim auto bija common rail dīzeļdzinējs, kuram pie gāzes pedāļa nav trose, bet gan elektronisks devējs, tad iespējams tas bija neprecīzs. Lai nu kā, bet elektronika šim autinjam pija nejēgā pārbāzta.
Lietus sensors brīžiem darbojās perfekti, brīžiem vai nu pa lēnu, vai arī pa ātru(reiz tika auto vasks uz stikla un tad tik sākās podi, jo slotiņas ar 3 kosmisko bez maz vai strādāja)
Elektriski pielocāmie spoguļi bija interesanta lieta, protams, praktiska. Kaut gan vienreiz gadījās štelle - pēc auto nomazgāshanas pēkšņi viens spogulis locijās pilnīgi pretēji, bet nu paspaidīju podzinju un viss oki.
Arī stūre pēc iedarbināšanas dažreiz bija ļoti "smaga" kādu brīdi, līdz sāka darboties tas elektromotors(stūrei).
Turpinot tehniskās nianses, auto apakša bija reti neaizsargāta - pārklāta tikai ar grunts krāsu, pat salaidumu vietas nebija ar mastiku apstrādātas
Izplūdes sistēma, cik nu redzēju, sastāvēja no 2 daļām - katalizatora/kvēpu filtra un garas caurules kopā ar pēdējo "bunduli" - tātad diezgan sālīti maxā pēdējais posms.
Piekare bija diezgan pacieta. Auto ir tīri pilsētai, jo nebija stabils uz grants ceļiem vai arī uz līkumainiem bedrainiem ceļiem/ielām dēļ savas īsās riteņu bāzes.
Labs kontrasts bija skatoties uz mēmākā izmēra aizmugurējā tilta sailentblokiem un mazajām "pildspalvas" izmēra atsperītēm : D
Secināju, ka šis auto ir kā radīts pilsētai, tā arī šosejai (vēlams gludai), mazais patērīņš un arī mazā transportlīdzekļa nodeva - 12ls gadā arī priecēja, arī n- tās extras bija labs moments.
Negatīvais - šim franču auto ir kvantitāte, bet kvalitāte pieklibo(diemžēl). Auto ir 4- vietīgs "bez bagāžnieka". Arī cena ir diezgan augsta - bāzes versija sākot no 12'000 EUR, mana konkrētā versija ~14'000 EUR (iespējams, nemaz visas extras neesmu uzskaitījis).
Nobeigumā varu teikt, ka šis auto noteikti pievilina ar savu izskatu un bagātīgo aprīkojumu - šaubos, vai par tādu naudu varētu dabūt golfu vai boru, vai citu vācieti kaut vai ar kondicionieri - bet nu tur ir atkal kvalitāte iekš "parasta pelēka autiņa" ar kretīnisku tukšumu instrumentu panelī zaļā vai violetā nokrāsā....
Uzrāviens šim autiņam bija diezgan iespaidīgs, jo kā nekā lielais 150 Nm griezes moments jau pie 1750 apgr/min pret nepilniem 1400kg (pilnā masa). Pa šo mēsesi paspēju pārsteigt pāris autovadītājus, kas ar jauniem nožēlojamiem 1.6 daudzvārstu benzīna nemotorīšiem gribēja atlaist "kingu". Ā, un interesants fakts man pēc atklājās tas, ka ja braucot apmēram uz 100km/h vajadzēja apdzīt, nebija jēga likt 4 "robā"
Bet nu autiņš ir atdots (nedaudz apskādētspēdējā dienā), tad nu es atkal iesēdīšos savā BMW E30 316 (vismaz pārliecinošas vērtības) un lieshu "nedaudz" vairāk iekšā beņu: (,

Atzīmi ieliku 9, jo 10 būtu par augstu. Pieņemu, ja auto būtu man ilgāk, atzīme varēti kristies tieši iespējamo tehnisko problēmu dēļ.

Nopirkām ar kolēģi līzingā jaunu. Maksāja 10000ls , mēnesī ap260ls+kasko ap 30lsmēnesī. Nu jau tas ir aiz muguras, kā arī 150000km. Auto patērē 9 l līdz 100km/h. Apkopes ik pēc 15000km-80 -90ls izmaksā darbs+eļļa+visi filtri. Pārējais kas mainīts viss pa vienai reizei - pr. kalodkas 50ls, pr. tilta aizmugurējie salenbloki - laikam bija pa 16ls gabalā.1. amortizators priekšā-100ls ar darbu. Lielākā apkope uz 140ls bija nesen - nomainījām pr.1 gultni 25ls, stūres gultņus pa 6ls - tie ķeras bieži un mainīti jau 2-3 reizes jo nevar zināt ko tajā Citroena salonā izdara, stūres pirkstu-12ls, kaut kādas buksītes. Garantijas laikā arī bija šaizes. Pirmajos 1150km Ventspilī iebraucot peļķē- nodzisa visas gaismas- vēlāk parādījās, kā servisā patēica- pie montāžas zem spārna iespiests vads. Otrs ir nomainītas jau trīs ģeneratora/ūdenssūkņa siksnas. Pēdējo uzlika PEUGEOT- servisā, dārgāka, bet kalpo. Lielākie sūdi bija saistīti ar ģeneratoru uz kuru no loga novada lija virsū ūdens, kurš vienreiz sasala un sabojāja izolāciju. No tā divus nesaistītus rītus izlādējās aķis (tad servisā vainoja mūs, itkā atstāta salonā gaisma, kaut tā nebija), līdz vienu dienu ģeņģeris sadega lupatās. Auto nostāvēja 2 nedēļas, bet šā nebija pat Francijā. Labi ka bija garantija - nomainīja diodes, pārtina vadus. Nu jau pagājis 1,5gadi- strādā labi. Kādus 7 mēnešus atpakaļ zvanīja ka nu ir saņemts ģenerators - ateicos- !- labāk sīlis rokā , nekā zīle kokā!

man ari ir citroens. citroens xantia. principa esmu par to sajusma. es nemaz navaru iedomaties, ka masina ziema nevaretu pielekt, vienalga, cik auksts. braukt viegi un loti patikami. dizains man ari loti patik. loti laba aerodinamika. benzina paterins, lai gan daudz braukaju pa pilsetu, videji 8,9 l/100km, pa soseju 6,5 l/100km. ziema var pacelt augstak un drosi braukt cauri visam kupenam. vieniga man zinama visu citrienu slimiba ir ta, ka ar laiku aizmugurejai piekarei ir jamina gultni, citadak riteni klust '"skibi". hidrauliska piekare beigas iznak pat letaka par parastiem amortizatiriem. jo "bumbas" jamina videji pec 120 tukstosiem, bet parastos amortizatorus pec 50 un vienas "bumbas" cena ir apmeram tada pati ka amortizarora, bet apminit tas ir diezgan viegli. masinu vajag tikai normali kopt un tad ta ir briniskiga masina.

Mans Citromons ar shoziem bez probleemaam pieleca -30 graados. Laukos sovasar shaadus taadus trikus meeginaaju piemeeram paarbraukt paari dzelzcelja sliedeem- izdevaas bez probleemaam: )))Paceljoties tas ir Hondas CRV augstumaa.
XM ir un paliek uz doto briidi skaistaakais Citroena paarstaavis
Dizainu izstraadaajushi Lamborgini dizaineri.

Nobraukti jau 130000 km, piekare laba, tikai tagad parādijies neliels neliels klakšķis, auto ir stabils, viegli vadāms, ērts. Vienīgā problēma ir dzinējs, jo pie nobraukuma 60000 sākās problēmas ar piedarbināšanu salā lielākā par -15 grādiem, Citronservisā, kur tiek veiktas regulārās apkopes, neko sakarīgu nevarēja pateikt. Pie 100000 km sāka raustīties motors, gan braucot, gan brīvgaitā, garantija laimīgi bija beigusies un Citroncentra "spesiālisti" naski ķērās pie remonta, tika slīpēti vārsti un vārstu ligzdas, remonts vilka pāri 500 Ls, labāk palika, bet vienalga tiko piedarbināts motors 5 sek sraustās un pie -25 grādiem nevarēja piedarbināt.
Secinājums: auto ir labs, tikai nevar pirkt dīzeli, 1) jo nav pārliecības par Citroen dīzeļu dzinēju kvalitāti, 2) nav pārliecības, ka Citronservisā esošie "spesiālisti" ir pietiekami kompetenti.