Lasītāju pieredze par saviem auto

Kopš marta sākuma braucu jaunu Honda Jazz, benzīns 1,4l. Ir noripināti 6000km. Līdz tam braucu 98. g. Scenicu. Pirms pirku izmēģināju arī citus maziņos - Corsu, Clio un Coltu. Par Jazz - ļoti taupīgs - 6litri pilsētā ir maximums uz šosejas 5,3l ir šībrīža zemākais rezultāts braucot uz 100 - 110km/h. Ir ļoti ērts, vienīgi krēsli bišku pacieti, lieli spoguļi, ērta vieta gan šoferim, gan priekšā blakussēdētājam un, kas vislabākais - aizmugurē sēdētājam arī ir ļoti daudz vietas. Salīdzinot ar minētajim arī bagāžnieks ir liels un tikai nedaudz atpaliek no Scenica. Aizmugurē tiek sēdināts bērns autokrēsliņā (9-18kg) un šajā auto bērnam kājām ir visvairāk vietas. Pārējos, kad izmēģinājām kājas dūrās priekšāsēdošā krēslā. Labi transformējas aizmugurējais beņķis, kas dod daudz papildus vietas. Nolaižot daļu no krēslu varēju ielikt divus velosipēdus un blakus pietika vieta arī bērnam un bagāžniekā vēl palika daudz vietas.
Standartā ir stabilitātes kontrole (atslēdzama), klimata kontrole, CD, pieslēgvieta MP3 atskaņotājiem un audio regulēšana uz stūres. Bremzes ir ĻOTI labas, jo visi 4 ir disku bremzes. Arī dārgāks nedaudz sanāk par iepriekšminētajiem, bet nenožēloju, jo ir labs. Un, kas pērkot bija vien no nozīmīgākajiem faktoriem - apkalpošana. Atšķirībā no pārējiem trim saloniem pie Hondas es jutos kā cilvēks nevis kā nevēlama persona, kur pārtraukusi pārdevēju sarunas vai izklaides internetā. Tiesa nevaru apgalvot, ka Hondā visi pārdevēji ir OK, bet man paveicās ar Danielu. Labs auto ģimenai, kura pamatā uzturās pilsētā un arī ik pa brīdim aizlaiž uz laukiem.

Stāsts vienkāršs un prozaisks. Honda Civic 1.4, trīs durvis. Braucu nu jau vairāk kā divus gadus, tā ka esmu mazo velnu izpētījis pamatīgi.
Honda kopumā atbilst streotipam - mazs auto sievietei (pats, gan piederu stiprajam dzimumam) braukšanai pilsētā. Maza šī mašīna ir nosacīta, pie vajadzības var braukt arī četratā, vienīgi 2 durvju dēļ grūti ielīst aizmugurē, taču tā kā pārsvarā braucu viens, tā nav pārlieku sāpīga problēma. Bet kas pozitīvi mazie gabarīti dod lieliskas manevra iespējas.
Motoriņš ir mazais - 75 z/s. Pilsētai pilnīgi pietiek. Viens, divi, trīs, četri un ierastie 70-80 km/h sasniegti. Ja vien nav nolūks kā tādam strītkingam no katra luksofora katapultēties pirmajam, tad jauda pilnīgi pietiekoša. Citādi ir ar šoseju. Tā nopietni tas auto iet līdz kādiem 130 km/h, lielākā ātrumā motors sāk elpot smagāk. Varētu jau teikt, ka nu kur tik ātri skriet, taču ir divi bet - pirmais ārzemes (uz kurām šad tad aizbraucu) - tepat Lietuvā pa bāni 130 ir atļauts, 150 var mierīgi braukt, bet tāds ātrums šitam auto diez ko nepatīk. Iet jau viņš iet, taču ar visām maņām ir jūtams, ka manevra un motora rezerves vairs nav. Max. ko esmu izspiedis - 175-178, bet tas jau ar lielu mocīšanu, negribīgi un garu ieskrējienu.
Otrs Bet ir saistīts tepat ar Latviju. Šādam motoram braucot ar simtiņu apdzīšanas rezerves ir niecīgas. Velkas pa priekšu viena fūre ar 80 un pamēģinu viņu apdzīt, ja satiksme dzīva.
Treškārt, degvielas patēriņš. Teorētiski jau niecīgs. Praktiski - ja ir apņemšanās un spēja ieturēt 90, tad var nobraukt ar 5 litriem. Ar manu braukšanas stilu - 110 - 130, motors ir spiests jau griezties augstākos apgriezienos un patēriņš kāp, reāli 7-9 litri. Pilsētā, dzīvespriecīgi, bet ne agresīvi, braucot, 10 litri.
Tiem , kas raksta par pieciem sešiem litriem uz simtu neticu, vai nu viņi tiešām brauc kā vecum veci opji, vai, kas ticamāk, vienkārši muld vai īsti neseko līdz cik mašīna tērē.
Pie tam, motors manai Hondai ir teicamā stāvoklī un ļoti kopts - ik pa 10000 sintētiskā eļļa, sveces mainītas laikā, eļļu neēd un tā nekur nenoplūst, tehniskās apskatēs visas atgāzu normas ir vairāk kā normas robežās.
Tehniskā uzticamība vispār ir lielākais auto plus. Nobraukums tūlīt būs 200 000 (droši zinu, ka patiess, jo kopš 97. gada esmu trešais īpašnieks un abus pirmos labi pazīstu - viņi odometru uz atpakaļu nav griezuši). Divu gadu laikā esmu nomainījis - izpūtēju, aizmugures amīšus (vēl jau varēja nemainīt, bet patīk, ka auto teicamā kārtībā), šķērstabilizatoru atsaites, un aizmugurē amīšiem bukses. Tātad kopumā remonti nav bijuši lieli, turklāt visi ir tādi, kurus vēl bija iespējams atlikt. Kopējās izmaksas ap 250 Ls.
Divas reizes esmu gājis TA, abas bez problēmām izgāju ar pirmo reizi, tagad atkal TA tuvojas un bez bažām esmu gatavs apmeklēt Bauskas ielu.
Par mīnusiem. Viens ir būtisks, aks mani kaitina dienu no dienas. Es nespēju vadītāja sēdeklī atrast ērtu sēdpozīciju. Divu gadu laikā esmu izmēģinājies visādi, taču īsti ērti nav. Māsa, kas šat tad auto aizņemas, saka, ka viņai šada problēma nav. Varbūt vainīgs mans augums - 190 cm. Bet šī ir otrā japānu mašīna, kurā man šādas problēmas.
Vēl viens mīnuss, arī raksturīgs daudziem japāniem, sliktā skaņas izolācija. Salonā var lieliski dzirdēt gan ceļa, gan aerodinamiskos trokšņus.
Citādu mīnusu nav, ja neskaita šarma, stila un skaļa vārda trūkumu.
Vērtējums 8 par tehnisko uzticamību, funkcionālitāti un arī izskatus. Zila toņmaiņas (tā rakstīts teh. pasē) metālika ar piecstaru diskiem izskatās lieliski.

Stāsts vienkāršs un prozaisks. Honda Civic 1.4, trīs durvis. Braucu nu jau vairāk kā divus gadus, tā ka esmu mazo velnu izpētījis pamatīgi.
Honda kopumā atbilst streotipam - mazs auto sievietei (pats, gan piederu stiprajam dzimumam) braukšanai pilsētā. Maza šī mašīna ir nosacīta, pie vajadzības var braukt arī četratā, vienīgi 2 durvju dēļ grūti ielīst aizmugurē, taču tā kā pārsvarā braucu viens, tā nav pārlieku sāpīga problēma. Bet kas pozitīvi mazie gabarīti dod lieliskas manevra iespējas.
Motoriņš ir mazais - 75 z/s. Pilsētai pilnīgi pietiek. Viens, divi, trīs, četri un ierastie 70-80 km/h sasniegti. Ja vien nav nolūks kā tādam strītkingam no katra luksofora katapultēties pirmajam, tad jauda pilnīgi pietiekoša. Citādi ir ar šoseju. Tā nopietni tas auto iet līdz kādiem 130 km/h, lielākā ātrumā motors sāk elpot smagāk. Varētu jau teikt, ka nu kur tik ātri skriet, taču ir divi bet - pirmais ārzemes (uz kurām šad tad aizbraucu) - tepat Lietuvā pa bāni 130 ir atļauts, 150 var mierīgi braukt, bet tāds ātrums šitam auto diez ko nepatīk. Iet jau viņš iet, taču ar visām maņām ir jūtams, ka manevra un motora rezerves vairs nav. Max. ko esmu izspiedis - 175-178, bet tas jau ar lielu mocīšanu, negribīgi un garu ieskrējienu.
Otrs Bet ir saistīts tepat ar Latviju. Šādam motoram braucot ar simtiņu apdzīšanas rezerves ir niecīgas. Velkas pa priekšu viena fūre ar 80 un pamēģinu viņu apdzīt, ja satiksme dzīva.
Treškārt, degvielas patēriņš. Teorētiski jau niecīgs. Praktiski - ja ir apņemšanās un spēja ieturēt 90, tad var nobraukt ar 5 litriem. Ar manu braukšanas stilu - 110 - 130, motors ir spiests jau griezties augstākos apgriezienos un patēriņš kāp, reāli 7-9 litri. Pilsētā, dzīvespriecīgi, bet ne agresīvi, braucot, 10 litri.
Tiem , kas raksta par pieciem sešiem litriem uz simtu neticu, vai nu viņi tiešām brauc kā vecum veci opji, vai, kas ticamāk, vienkārši muld vai īsti neseko līdz cik mašīna tērē.
Pie tam, motors manai Hondai ir teicamā stāvoklī un ļoti kopts - ik pa 10000 sintētiskā eļļa, sveces mainītas laikā, eļļu neēd un tā nekur nenoplūst, tehniskās apskatēs visas atgāzu normas ir vairāk kā normas robežās.
Tehniskā uzticamība vispār ir lielākais auto plus. Nobraukums tūlīt būs 200 000 (droši zinu, ka patiess, jo kopš 97. gada esmu trešais īpašnieks un abus pirmos labi pazīstu - viņi odometru uz atpakaļu nav griezuši). Divu gadu laikā esmu nomainījis - izpūtēju, aizmugures amīšus (vēl jau varēja nemainīt, bet patīk, ka auto teicamā kārtībā), šķērstabilizatoru atsaites, un aizmugurē amīšiem bukses. Tātad kopumā remonti nav bijuši lieli, turklāt visi ir tādi, kurus vēl bija iespējams atlikt. Kopējās izmaksas ap 250 Ls.
Divas reizes esmu gājis TA, abas bez problēmām izgāju ar pirmo reizi, tagad atkal TA tuvojas un bez bažām esmu gatavs apmeklēt Bauskas ielu.
Par mīnusiem. Viens ir būtisks, aks mani kaitina dienu no dienas. Es nespēju vadītāja sēdeklī atrast ērtu sēdpozīciju. Divu gadu laikā esmu izmēģinājies visādi, taču īsti ērti nav. Māsa, kas šat tad auto aizņemas, saka, ka viņai šada problēma nav. Varbūt vainīgs mans augums - 190 cm. Bet šī ir otrā japānu mašīna, kurā man šādas problēmas.
Vēl viens mīnuss, arī raksturīgs daudziem japāniem, sliktā skaņas izolācija. Salonā var lieliski dzirdēt gan ceļa, gan aerodinamiskos trokšņus.
Citādu mīnusu nav, ja neskaita šarma, stila un skaļa vārda trūkumu.
Vērtējums 8 par tehnisko uzticamību, funkcionālitāti un arī izskatus. Zila toņmaiņas (tā rakstīts teh. pasē) metālika ar piecstaru diskiem izskatās lieliski.

Stāsts vienkāršs un prozaisks. Honda Civic 1.4, trīs durvis. Braucu nu jau vairāk kā divus gadus, tā ka esmu mazo velnu izpētījis pamatīgi.
Honda kopumā atbilst streotipam - mazs auto sievietei (pats, gan piederu stiprajam dzimumam) braukšanai pilsētā. Maza šī mašīna ir nosacīta, pie vajadzības var braukt arī četratā, vienīgi 2 durvju dēļ grūti ielīst aizmugurē, taču tā kā pārsvarā braucu viens, tā nav pārlieku sāpīga problēma. Bet kas pozitīvi mazie gabarīti dod lieliskas manevra iespējas.
Motoriņš ir mazais - 75 z/s. Pilsētai pilnīgi pietiek. Viens, divi, trīs, četri un ierastie 70-80 km/h sasniegti. Ja vien nav nolūks kā tādam strītkingam no katra luksofora katapultēties pirmajam, tad jauda pilnīgi pietiekoša. Citādi ir ar šoseju. Tā nopietni tas auto iet līdz kādiem 130 km/h, lielākā ātrumā motors sāk elpot smagāk. Varētu jau teikt, ka nu kur tik ātri skriet, taču ir divi bet - pirmais ārzemes (uz kurām šad tad aizbraucu) - tepat Lietuvā pa bāni 130 ir atļauts, 150 var mierīgi braukt, bet tāds ātrums šitam auto diez ko nepatīk. Iet jau viņš iet, taču ar visām maņām ir jūtams, ka manevra un motora rezerves vairs nav. Max. ko esmu izspiedis - 175-178, bet tas jau ar lielu mocīšanu, negribīgi un garu ieskrējienu.
Otrs Bet ir saistīts tepat ar Latviju. Šādam motoram braucot ar simtiņu apdzīšanas rezerves ir niecīgas. Velkas pa priekšu viena fūre ar 80 un pamēģinu viņu apdzīt, ja satiksme dzīva.
Treškārt, degvielas patēriņš. Teorētiski jau niecīgs. Praktiski - ja ir apņemšanās un spēja ieturēt 90, tad var nobraukt ar 5 litriem. Ar manu braukšanas stilu - 110 - 130, motors ir spiests jau griezties augstākos apgriezienos un patēriņš kāp, reāli 7-9 litri. Pilsētā, dzīvespriecīgi, bet ne agresīvi, braucot, 10 litri.
Tiem , kas raksta par pieciem sešiem litriem uz simtu neticu, vai nu viņi tiešām brauc kā vecum veci opji, vai, kas ticamāk, vienkārši muld vai īsti neseko līdz cik mašīna tērē.
Pie tam, motors manai Hondai ir teicamā stāvoklī un ļoti kopts - ik pa 10000 sintētiskā eļļa, sveces mainītas laikā, eļļu neēd un tā nekur nenoplūst, tehniskās apskatēs visas atgāzu normas ir vairāk kā normas robežās.
Tehniskā uzticamība vispār ir lielākais auto plus. Nobraukums tūlīt būs 200 000 (droši zinu, ka patiess, jo kopš 97. gada esmu trešais īpašnieks un abus pirmos labi pazīstu - viņi odometru uz atpakaļu nav griezuši). Divu gadu laikā esmu nomainījis - izpūtēju, aizmugures amīšus (vēl jau varēja nemainīt, bet patīk, ka auto teicamā kārtībā), šķērstabilizatoru atsaites, un aizmugurē amīšiem bukses. Tātad kopumā remonti nav bijuši lieli, turklāt visi ir tādi, kurus vēl bija iespējams atlikt. Kopējās izmaksas ap 250 Ls.
Divas reizes esmu gājis TA, abas bez problēmām izgāju ar pirmo reizi, tagad atkal TA tuvojas un bez bažām esmu gatavs apmeklēt Bauskas ielu.
Par mīnusiem. Viens ir būtisks, aks mani kaitina dienu no dienas. Es nespēju vadītāja sēdeklī atrast ērtu sēdpozīciju. Divu gadu laikā esmu izmēģinājies visādi, taču īsti ērti nav. Māsa, kas šat tad auto aizņemas, saka, ka viņai šada problēma nav. Varbūt vainīgs mans augums - 190 cm. Bet šī ir otrā japānu mašīna, kurā man šādas problēmas.
Vēl viens mīnuss, arī raksturīgs daudziem japāniem, sliktā skaņas izolācija. Salonā var lieliski dzirdēt gan ceļa, gan aerodinamiskos trokšņus.
Citādu mīnusu nav, ja neskaita šarma, stila un skaļa vārda trūkumu.
Vērtējums 8 par tehnisko uzticamību, funkcionālitāti un arī izskatus. Zila toņmaiņas (tā rakstīts teh. pasē) metālika ar piecstaru diskiem izskatās lieliski.

Es Honda Civic 89-91 gadu 1,5 l modela cienitajs. Man piederejusi 3 šadi auto ar automatisko artrumkarbu. Vel esmu ielicis tajos gazes aparaturu. Jo gaidito degvielas ekonomiju nemaniju( sola 6-7l/100km). Visiem maniem auto vid degvielas paterins ap 10 l/100km. Pilseta pat vairak. Ko varu teikt. Mazs, vienkaršs, bet niprs auto. Labs variants sievietei ar maziem berniem vai jaunietim kuram nav daudz draugu javizina. Labi paklaujas tuningam. Nav nekadu elektro pakesu - tikai pats nepieciesamakais. Vienam auto bija luka, bet jegas no maza jo saule spiez pakausii un vejs svilpo gar ausim.
Vienigi sajuta ka Kartinga sezot uz visiem noskaties no apaksas, jo loti zema virsbuve un transmisija. Bez tam priekšejie sedekli ari nav erti - zemi, šauri un gruti atlokami. Vieta, lai iesprauktos aizmuguree saura un zema - jaiekrit ar krisanu. Tapec ieliku sedeklus no Mitsubishi lidziga gadu modela, tajos vieglak braukt lielakus gabalus un vieglak atlocit. Bet labakais ir tas ka, neskatoties uz zemo virsbuvi, salona priekša sedosiem vietas ir pietiekoši un galva jumtaa neduras, kā dazos videjas klases modelos. Aizmugures vieta gan paredzeta berniem, garakiem cilvekiem galva starp celgaliem. Mans 18 gadigais dels brauc pusgulus pār solu izstiepies. Bet salons ir abi konstruets. Vējs gar ausim nesvilpo un nekas lieks negrab. Aizmugures logi veras uz sāniem - netrauce caurveji. Labs prieksejais panelis, veidots tā kā liels plaukts rezultata veidojas daudz vietas kur kaut ko nolikt. Vadibas panelis paskatams viss acu priekšā. Aizmugure bagazas vieta ir pietiekosa ikdienas pirkumu novietosanai. Aizmugureja sedekli aizmuguri nolaizot tas neveido pilnigi lidzenu virsmu. Bet to var nolaizt pa dalam. Auto salona aizmugures dala veido lielu slieksni kartupelu maisus gruti ieksa un ara dabut. Bet nav ko sportiska auto citu ko gaidit. Aizmugures durvim nav erti, ka tas pacelas visas pilniba( tas nav vieglas), jaunakiem modeliem var mantu ieliksanai attaisit tikai augsejo dalu ar logu. Pacelot aizmugures durvis taas japacel lidz pasai augsai, jo parasti tas nefiksejas kaut kada starp stavokli. Biezi naacies dabut ar tam pa galvu.
Ir problemas ar aizmugurejo stikla tiritaju tas parasti ir salocits ta ka nepieskaras pie stikla.
Transmisijas sajutas- ka jau mazam auto ir - izjut katru nelidzenumu. Bet ja ir labi saglabajusies amortizatori sajuta tomer ir pietiekoši miksta tik mazam auto, var braukt pat pa lauku celiem un bruģi, bez sakostiem zobiem. Salona var dzirdet motora rekonu. Sim ka Japanu auto dzinejs darbojas uz augstiem apgriezieniem. Bet normali pa pilsetu parvietojoties ir labs paatrinajums un apgriezieni lidz 2500. Patikami braukt pa pilsetu.
Automatiska atrumkarba darbojas precizi, bez ravieniem. Parasti 4 pakapes. Viegli parsledzama tikai taisna kustibaa, nav javeic sarezgitas sankustibas tā kā Fordam.
Ja grib likt gazes iekartu nav problemu tikai jāizvelas dzineju ar monoinzektoru. Man bija pirmais modelis ar dualo karboratoru, tad gan bija lielas problemas noregulet dzineju.
Gaitas ipasibas braucot ar benzina degvielu starp dzineju ar dualo karburatoru un monoiesprici nav butiskas. Lai gan ar dualo karburatoru jauda ir lielaka. Braucot ar gazi auto nav atsaucigs, ja ir pilna piekrauta apdzit nav viegli braucot virs 90 km/h. Bet tad var paslegties uz benzinu un jauda pieaugs. Esmu ar so auto braucis ar atrumu lidz 150 km/h. Troksnis salona pamatigi pieaug, bet auto viegli vadams un drosi turas uz cela.
Remonta izmaksas nav mazas bet nav ari parmerigi augstas, ka jauniem auto. Daudz ko var izdarit pašu spekiem. Man divas reizes izsita logu durvim. Nomainiju par 10 LVL. Izputejs 75 LVL. bremžu kluci ap 35 LVL.

Kopš 30.04.2007. esmu laimīgais Honda FR- V īpašnieks.
Īsumā tehniskie dati:
1.8 l (benzīns)
140 ZS
6 pakāpju manuālā ātrumkārba
Max. ātrums 190km/h
0-100 km/h – 10,6 sekundes
Degvielas patēriņš pilsēta/šoseja/kombinēts - 9,4/6,3/7,5 litri/100 km
Tāda ir ražotāja sniegtā tehniskā informācija.
Cena – LVL 13 717.

FR- V ir viens dikti ērts ģimenes auto. Piekare kā jau visām Hondām ir pacieta – to sevišķi jūt, braucot pa bruģi, vai iebraucot nelielā bedrē. Brīžiem pat šķiet, ka amortizatori savu dzīvo jau ir nokalpojuši. Toties, pateicoties tik cietai piekarei, auto vadāmība ir daudz labāka par citiem konkurentiem (Renault Scenic, Mazda5, Opel Zafira, Citroen C4 Picasso, Toyota Corolla Verso u. c. ) savā segmentā. Līkumos FR- V turas ideāli, uz grants ceļa arī turas lieliski. Papildus visam tam komplektā vēl ir arī “īsā” kārba, kas prasa ātru pārslēgšanos uz augstāku pārnesumu, ja grib ekonomiski braukt, bet gadījumos, kad vajag kārtīgi uzspiest un ekonomiska braukšana nav prātā, tad īsā kārba ir tieši tas, kas vajadzīgs. Patīkami pārsteidza salīdzinoši mazs apgriešanās rādiuss, kas ir ļoti nozīmīgi, ja parkojas. Ierīkotais parking sensors nav 100% uzticams, bet bez tā būtu grūti. 100% uzticams nav, jo atlikušo attālumu rāda visnotaļ neprecīzi, ja palicis mazāk par 0,5 m. Savukārt grūti parkoties bez sensora būtu tādēļ, ka aizmugure ir visnotaļ nepārskatāma, jo aizmugurējais logs ir mazs un traucē arī masīvās “stoikas”. Katrā ziņā visvieglāk atpakaļgaitā ir braukt, klausoties sensora pīkstoņā un skatoties sānu spoguļos.

Par salona ietilpību.
Pateicoties veiksmīgi izvēlētajai sēdvietu koncepcijai 3+3, aizmugurējie krēsli gandrīz vienmēr ir tukši, jo priekšējā rindā salienam visa ģimene – 2 pieaugušie un 1 bērns. Vidējais priekšējais krēsls ir atbīdīts maksimāli un aizmuguri un šādā pozīcijā bērna krēsliņš absolūti netraucē, gluži otrādi – ļoti ērti uz krēsliņa uzstutēt savu elkoni, kā rezultātā ir ļoti viegli pārslēgt ātrumus, jo ātrumkloķis atrodas viduskonsolē. Prasās mazliet vairāk vietas tieši durvju pusē, jo krēsli atrodas maksimālu tuvu durvīm.
Liels pluss ir absolūti līdzenā grīda gan priekšpusē, gan arī aizmugurē. Ja priekšējo vidējo krēslu neizmanto, tad, nolaižot krēsla atzveltni uz priekšu, iegūst galdiņu ar diviem glāžu turētājiem, kā arī elkoņbalstu.
Mašīnā esam braukuši 6 pieaugušie, tiesa gan vidējas miesas būves, un vietas pietika mums visiem. Skaidrs, ka līdz Portugālei šādā saspiestībā nebrauktu, bet Latvijas mērogiem ir pilnīgi pieņemami.
Bagāžnieka ietilpību varētu vēlēties mazliet lielāku. Šajā ziņā FR- V zaudē vairākiem saviem konkurentiem. Tomēr tas ir pietiekams, lai saliktu visu nepieciešamo kādam ceļojumam, atstājot vietu arī lielam sunim. Protams, bērnu ratiem tur vietas ir diezgan.
Ielokot aizmugurējos krēslus grīdā, iegūst līdzenu grīdu un šādā izskatā FR- V jau kļūst par ļoti ietilpīgu!

Par salona aprīkojumu.
Mans FR- V ir t. s. lētajā komplektācijā – nav vieglmetāla disku, nav priekšējo miglas lukturu, nav lietus sensora, nav MP3 maģa ar 6 CD mainītāju (ir parastais CD atskaņotājs), nav jumta reliņu. Toties ir ABS, VSA, klimatkontrole, stūres lifts (4 virzienos), krēsla augstuma regulēšanas funkcija,
Ir jāsaka vislabākie vārdi par kruīza kontroli jeb pareizāk sakot – par tās vadību. Lielākajam vairumam auto, kruīza kontroles podziņas ir izvietotas uz atsevišķa kloķīša zem stūres. Savukārt šeit tās ir podziņas uz pašas stūres, tieši zem īkšķa. Stūres kreisajā pusē atrodas audio sistēmas vadības pogas, labajā puse kruīza vadība. Set, +, -, cancel. Viss pa rokai, ērti spiežams.
Interesanti izskatās rokas bremze, pie rokas bija mazliet jāpiešaujas - tā ir "jāizvelk" no paneļa dzīlēm.

Ražotāja norādītais degvielas patēriņš (9,4/6,3/7,5 litri/100 km) neatbilst tam, kas ir pierādījies manā praksē. Ikdienā braucu 50/50 – pilsēta/šoseja un patēriņš vidēji ir 8,2-8,7 l/100 km, ziemā ir stabili vismaz 10 litri /100 km. Kad ilgstoši brauc pa šoseju mierīgā režīmā (95 km/h), tad gan patēriņu izdodas nodzīt līdz 6 l/100 km. Maršrutā Olaine – Varšava – Olaine vidējais patēriņš bija 6,5 l/100km.
Kā mīnusu noteikti varu atzīmēt salīdzinoši mazo degvielas bāku, jo reāli ar bāku sanāk nobraukt 500-600 km, kas pēc Picasso (tiesa gan, dīzeļa) 1000 km ir baigi maz. Sanāk pildīties pilnu bāku vismaz reizi nedēļā.
Bensons Auto ir perfekta attieksme pret klientiem. Dzimšanas dienā pa pastu saņēmu apsveikuma kartiņu, tāpat saņēmu 2 ielūgumus un Honda jaungada pasākumu Arēnā "Rīga". Tāpat Bensons Auto klientiem pienākas bezmaksas kafija/tēja, karstā šokolāde un kūkas. Sīkums, bet patīkami.

Tīri informācijai varu padalīties ar izmaksām, kādas man radušās šī auto lietošanas laikā – esmu sīki uzskaitījis katru santīmu, kas izlietots saistībā ar šo auto. Tātad:
Laika posmā no 30.04.2007. līdz 07.01.2008. degvielu esmu ielējis 2 008,14 litrus par kopējo summu LVL 1 289,13. Nobraukums 09.01.2007. sastāda 21 450 km. Par dažādiem sīkumiem (logu šķidrums, mazgāšana, īstermiņa maksas autostāvvietas, mazgāšanas līdzekļu, riepu nomaiņa u. c. ) ir iztērēti LVL 69,97.
Pie 20 000 km nobraukuma tika veikta obligātā tehniskā apkope, kas izmaksāja LVL 130,89 (nomainīta eļļa, eļļas filtrs, salona filtri (2 gab. ), veikta dzinēja un piekares diagnostika).
Ziemas riepu komplekts – LVL 180,00, aksesuāri (gumijas tepiķīši, aizkariņi, galdiņš) – LVL 22,99;
KASKO uz gadu – LVL 539,00;
Līzinga komisijas maksa – LVL 34,29 (48,79 EUR);
Ikmēneša līzinga maksājumi – LVL 1 453,99 (8 maksājumi, summa norādīta, pārrēķinot no EUR uz latiem pēc kursa 0,7028).
Tātad kopā visas izmaksas šajā laikā ir sastādījušas LVL 3 724,26.
Rezumējot visu minēto, mani konstatēti plusi un mīnusi:

+ izskats;
+ vadāmība, dinamika;
+ apgriešanās rādiuss;
+ salona ietilpība;
+ “3 + 3” krēslu izvietojums;
+ klimatkontrole (nekad nav bijuši aizsvīduši logi);
+ audio sistēma;
+ nevainojamais Bensons Auto servisa apkalpošanas līmenis.

- degvielas patēriņš;
- maza degvielas bāka;
- audio sistēmai nav MUTE (ATT) funkcijas, kā arī nerāda dziesmu nosaukumus;
- slikta redzamība, braucot atpakaļgaitā;
- cieta piekare, ko īpaši izjūt, braucot pa bruģi;
- borta dators, kas nerāda momentāno patēriņu, nobrauktos litrus, u. c. (rāda tikai vidējo patēriņu, nobrauktos km un atlikušos km ar bākā esošo degvielu).

Vai varu Honda FR- V ieteikt citiem? – Viennozīmīgi.

Tā ka drīzumā paredzama autiņa nomaiņa, kamēr iespaidi svaigi, vēlos padalīties tajos par par šo japāņu sedanu.
Nu tad tā - darba vāģis, tiesa, Executive izpildījumā, līdz ar to iekšā sabāzts viskautkas, kas rada pieradumu un veicina slinkumu : )
Patīk:
1. Motors 1.8l iVTEC, 140 zirgi, sprigans un žiperīgs, pilsēta ~9l, šoseja ~6l
2. Atraktīvs, bet neapnicīgs salons, laba izpildījuma kvalitāte, visādas nišas un kabatas sīkumiem
5. Ciparu spidometrs, komplektā ar kruīza kontroli, dikti jau nu ērti
3. Patīk eksterjers, gan pašam, gan citiem. 2006. gada sākumā šitāds verķis bija retums Rīgas ielās : )
4. Ietilpīgs bagāžnieks

Nepatīk:
1. 6- pakāpju ātrumkārba, neprecīza, piemēram, laiku pa laikam nevar normāli ielikt 1. vai 3. robā
2. Liels apgrieziena rādiuss, metot riņķī jāparedz vairāk vietas
3. Cieta, nekomfortabla ritošā, burtiski "lasa" ceļu
4. Auto priekša ir par zemu, izteikti uz leju bampera stūri, ar visām no tā izrietošām sekām
5. Bagāžnieka vāks ir bez iekšējā polsterējuma, visas ķeskas redzamas un reizēm traucē (Bensonā tas prieks 140 Ls, laupīšana!)
6. Neapmierinoša ir klimata kontrole, reizēm notiek brīvas improvizācijas
7. Skaņas izolācija pašvaka, bet ko no kompaktnieka var gribēt
8. Braucot 5 ļaužu komplektā ar stabilitāti ir kā ir. Mans 12 gadus vecais B4 ir kā tanks, salīdzinoši

Rezumējums - dāmu auto un asfalta braucamais, cilvēkiem ar aktīviem hobijiem (cope, medības, teiksim, sēņošana) nepiemērots. Kā darba auto - nav ne vainas

Smouks

Honda Accord Tourer

Šis ir ļoti labs auto. Liels, ērts un kvalitatīvs. Nopirkām kādu mēnesi atpakaļ, un ir izkristalizējies viedoklis.

Auto ražots 2003. gadā, Japānā un pēc VIN koda ir 217 Eiropas tirgum uzražotais Tourers. Aprīkojums visai interesants – lai gan pēc tā paša koda skaitās Comfort, tomēr aprīkots ar sportīgiem pusādas beņķiem, no papildaprīkojuma ir arī jumta reliņi, spīdīga līste uz pakaļējā bampera, un CityPack, kas izpaužas kā gumijas uzlikas uz durvīm un bamperiem, lai izvairītos no apskādēšanās lielveikalu stāvvietās.

Standarta aprīkojumu vienkāršāk aprakstīt, pastāstot to, kā nav: nav kruīza, nav automāta, nav rūpnīcas ksenona, nav elektriski atverama/aizverama bagāžnieka vāka... toties ir lietus sensors, aftermarket ksenons, un izcila divzonu klimatkontrole, kas auto piesilda pāris minūtēs. Hondas nāk labi aprīkotas, tādēļ pārējos elektriskos sīkumus neminēšu – viss kā pie cilvēkiem – grozās, sildās utt.

Ja no ārpuses auto izskatās liels, tad iekšpusē Tourers ir MILZĪGS. Vietas pietiek visiem 5 braucējiem, bet bagāžnieks... gandrīz 600 litri ar nenolaistiem un kubikmetrs ar nolaistiem beņķiem. Liels bagāžnieks. Liels. Auto ir norullējis 120 000 pa Latviju, bet salonā nekas negrab, arī apskates līdz šim ietas pa nullēm. Auto ir kluss.

Vadāmība ir visai teicama, tomēr ir kur piesieties. Auto pie ceļa pieguļ lieliski, neraugoties uz izmēriem nepamet viegluma sajūta. Salīdzinot ar 156. Alfu, kas ir etalons vadāmības ziņā starp FWD autombīļiem, nedaudz mulsina „garā reika” un pēc alfas 2 stūres apgriezieniem no gala līdz galam, hondas 3 apgriezieni liek izlauzt roku ņemot 90 grādu līkumu ar otru roku slēdzot ātrumu. Toties no garās reikas ir arī labums – Accorda niecīgais apgriešanās rādiuss un lielais riteņu pagriešanas leņķis ļauj ērti manevrēt pa stāvvietām un ērti parkoties.

Motors ir mazais 2.0 i- vtec 16v, 155hp. Ļoti kluss, labprāt griežās līdz 7000, turklāt sadalenes piedzen ķēde – līdz ar to vienīgās apkopes ir sveces, filtri un eļļas. Varbūt 2 litri nav nekas liels, tomēr savās 10 sekundēs auto līdz 100 ieskrienās un dinamiski braukt 4000-6500 diapazonā ir visai patīkami. Vidējais patēriņš sanāk ap 10 litriem –šoseja/pilsēta +/- divi litri. Motors ir ok, kārba slēdzas precīzi un viegli, ar braukšanas prieku viss ir kārtībā.

Kas pietrūkst pilnai laimei? Kruīza kontrole, pretizslīdzēšanas un stabilitātes fīčas (auto ir nasks uz riepu plēšanu strauji uzsākot), MP3 (laikam tiks atrisināts uzsūtot AUX/iPod pāreju – 70$), jā, varbūt arī automāts – lai tas pamatīgi noēdot jaudu motoram.

Vai es ieteiktu pirkt šādu auto? Jā pilnīgi noteikti. Nebūsiet vīlušies – lai gan tīri subjektīvi 6. mazdas vagons varbūt arī izskatās labāk, visu tomēr izšķir „baudāmais”saturs un kvalitāte, kas šai Hondai noteikti ir.

Honda civic 96'ta gada 1.4 litru dzineejs. Auto tika iegadats gadu atpakal ka davana meitenei uz ZSvetkiem. Gada laika auto eksplutacijas izdevumi ir nelieli. Neskaitot riepu nomainju uz ziemas ripuchiem tika ieguldits aptuveni 100lvl ritoshas daljas remonta. Izmantota ir dazhadi i lai uz laukiem aizbrauktu pa grunteni i pa pilseetu uz darbu. Labas ipashibas auto ir diezgan ietilpigs uz ta rekina kad ir atmetami aizmugurejie sedekli uz priekshu. Diezgan ekonomisks ap 6litri benzina. Aizmugure sezhot cilvekam virs 1.80 ir pamaz vietas lai ilgi sedeetu. Visa visuma nav tas sliktakais auto. Lai gan klirens varetu but augstaks. Ko lai saka laps auto.

Taatad gribeeju bish pastaastiit savu subjektiivo viedokli par sho autinju, ar kuru braucu kaadus 5 meeneshus , un esmu norullejis ap 14 tk km.
Peerkot izveeleejos starp mercedes 230 91. g ar ljoti iespeejamu automaatiskaas kaarbas defektu. un sho briinumu kursh tajaa briidii bija nobraucis 228 tk ( visticamaak taa arii bija peec visa spriezhot )
Shitaa hondinja ir vecais modeliits kursh naaca liidz 93 shkjiet.
Cenas bij liidziiigas. bet beigaas panjeemu hondu par 800 Ls.
Taatad plusi un miinusi
+ labi iet pa shoseju ( 2.0 benziins)
klusi un apdziit var bez probleemaam.
Saliidzinot ar audi 80 ar taada pasha tilpuma motoru prieskh shoses daudz eertaks.
+ liels salons, veluura seedeklji, tiiri smuks un galvenais eerts panelis. Man liekas daudz smukaaks nekaa liidziiga gada toyotaam mazdaam.
+ izskats ari patiik daudz labaak nekaa pm . liidziiga gada corolla vai tas pats audi 80.
+ ljoti viegls stuures pastiprinaatajs.

miinusi
- ritoshaa dalja neizraisa paaraak lielu uzticiibu.
gultnis ko pirms triis meeneshi nomainiiju, atkal saacis gaudot, ( iespeejams servisa vaina)
arii viens ritenis saacis grabeet braucot pa brugji (itsevishkji juutams) nemaaku teikt kaapeec.
- nav tik daudz servisu kaa vaacieshiem
lai gan remonta izmaksas shkjiet pilniigi normaalas.



tas laikam arii buutu viss. Vispaar nesaprotu cilveekus kas izdod ap 1000 latiem par nobrauktiem audi 80.
kaapeec nenjemat pm shito ?
lieku 8 saliidzinot sho ar sev zinaamajiem liidziiga gada autinjiem. un 9 starp tiem ko var nopirkt par 800 Ls labaa staavoklii.