Mašīna, uz kuru, izkāpjot, gribas atskatīties.
Alfa Romeo 155 ir vidējās klases sedans, kuru ražoja no 1992-97 gadam. Iepriekšējais modelis – AR 75, nākamais – AR 156. Konkurē ar Audi A4, BMW 3er, Mercedes C- klasi, Nissan Primera, Subaru Impreza utt.
Auto, ar kuru pa nedēļu var vadāt bērnus uz skolu un sievu uz darbu, bet brīvdienās braukt uz trasi kārtīgi izgāzt : )
Principā 155tā iedalās 2 daļās - pirmsfeislifta (līdz 1994 beigām) un pēcfeislifta (1995-1997). Jaunākā atšķiras, ar salona apdari (mīkstāka plastmasa), platās riteņu arkas, īsā stūres reika, dziļais radiatora grils utt.
Auto piekare ir ļoti vienkārša un uzticama(lēta, viegli apkalpojama, un maz plīst), bet reizē arī diezgan cieta. Standartā no rūpnīcas nāk gāzes amortizatori, kas to visu padara vēl cietāku. Viens amortiņš - jārēķinās ar 50 latiem, bet būs labs brends. Es vēl esmu uzlicis cietākas bukses (virpuja no speciālas gumijas), uz vasaru arī kaut ko darīšu ar stabilizatoru, lai mazāka sānsvere, jo atsaites mazliet izļurkājušās. Bet tā – asi līkumi un augsti apgriezieni ir šā auto patiesā stihija
Par detaļu cenām:
Relatīvi dārgi ir lodbalsti, kas nāk kopā ar plauktu un buksēm (~80 lati jauns), bet ja tā šara nav pilnīgi nojāta, tad Park Auto Rūjienas ielā viņus restaurē zem divdesmit latiem..
Var gadīties kāds elektrogļuks dēļ nosūbējušiem kontaktiem. Bet elektriķim, kas pirms tam neko labāku par golfu nav redzējis, to auto labāk nedot. Salauzīs. Tas attiecas uz visiem darbiem. Vēl var gadīties, ka termostats jāmaina (ja ziemā slikti silst) - ~28 lati.
Virsbūve tam auto ir cinkota, tāpēc ar rūsu problēmu nav. Salons - diezgan plašs, ir vieta arī aizmugurē sēdošajiem, pat ja beņķus atbīda līdz galam. Normāls vidējās klases sedans, labāk nopakotajām versijām ir dalīts atmetams pakaļējais beņķis, citiem tikai slēpju caurums. Bagāžnieks - normāls, lai neteiktu liels. Pakaļējā plauktā ir vietas 21cm skaļruņiem, priekšējā panelī tikai 10niekiem. Priekšā skaļruņi jāliek durvīs. Stock audio sux.
Aprīkojums - lielākai daļai ir klimatkontrole, bet ar mazākiem motoriem var nebūt pat kondiška. No 1995. gada standarts ir ABS, airbagi, elektriskie priekšējie logi. Beņķi parasti ir anatomiski un labi, ar rokas balstu, regulējami visādi utt. Apsilde ir švaka un retums, tāpat kā āda. Ir visādas pusādas redzētas, vairāk gan pusvinili.
Salons var grabēt, var negrabēt - atkarībā no tā, cik sen auto dzenāts pa LV bedrēm, un kā pret to cīnījies iepriekšējais īpašnieks. Anyway grabēšana ir diezgan viegli novēršana, siltā pievakarē ar aliņu pārjaucot grabošo vietu un nomainot tapiņas, kuras var nopirkt auto veikalos.
Visas 4 ir disku bremzes, kluči maksā 12-22 vai vairāk latus, bremžu disks 20 - 60, viss atkarībā no brenda. V6 versijām ir labākas bremzes (lielāks disku diametrs utt. ). 155. saņēmusi kritiku par pārāk jūtīgu ABS sistēmu, bet imo tās ir pupu mizas.
Motori. Labākā stāsta daļa.
iedalās 5 lielās grupās. Vecie 8v, Jaunie 16v, V6, Turbo un dīzeļi.
Vecie 8v
Tika likti līdz 95-96 gadam. Jauda no 115-143 hp, tilpumi 1.7 1.8 un 2.0. Twinspark sistēma (divas vienādas sveces uz cilindru), 8 vārsti, DOHC, sadalenes tiek piedzītas ar ķēdēm. Dzinējs ir vienkāršs un uzticams. Ķēdes nav jāmaina, maini tik sveces, eļļu un brauc.
Patēriņš - nu zem 10 neēd neviens itālis . Mans 1.7 ziemā ar 50/50 un agresīvu braukšanu apēd ap 9, vasarā 8. Īstā skaņa un cēliens motoram parādās pie 5000, bet ierobežotājs ieslēdzas ap 6.500 rpm
Jaunie 16v
Tiek likti no 95 - 97, tad tos turpina likt 156tajai. sastopami 1.6, 1.8 un 2.0, jauda 120 - 150 hp.
Šie motori ir jaudīgāki un ekonomiskāki, bet arī apkopes izmaksas ir lielākas - ik pēc 40 000 ir jāmaina zobsiksna uz ruļļi, kas maksā ~150 latus (precīzi nepateikšu). Savādāk spriegotājruļļi, kas ir no plastmasas, nodilst, siksna nomaucās / plīst, tiek salocīti vārsti, traumēti virzuļi un viss ir slikti.
Tādēļ pērkot auto ar 16v dzinēju noteikti jāmaina zobsiksna, ja vien nav rakstisks pierādījums, ka tas ir darīts pēdējā laikā. Arī sveces ir dārgākas (tāpat - 8 gab., 4 lielākas, 4 mazākas). Bet motors – labāks.
1.8 16v un 2.0 16v versijām ir t. s. īsā reika - tikai 2.1 stūres apgrieziens no gala līdz galam. Ko tas nozīmē? Baigo kaifu ņemt līkumus.
V6 un turbo.
2.5 V6 (163hp) ir īstais dzinējs, bet viņam ir divi mīnusi - degvielas patēriņš un apkopes izmaksas - tur mazliet piekare atšķiras, bremzes utt.
Q4 turbo - pilnpiedziņas versija ar Lancia 2.0 turbo dzinēju (~187hp) un transmisiju - ļoti rets eksemplārs, bet reizē arī ļoti labs. Uzturēšanas izmaksas vari iedomāties pats.
Dīzeļi:
1.9td (90)un 2.5td (125). Lielākais tiek likts arī Vojadžeros un pēdējās paaudzes Ford Scorpio. Par 1.9 nezinu, bet 2.5 iekš 155tās bundžas griežas pat ļoti labi. Bet, ja pagadās nobraukts eksemplārs (kādi ir lielākā daļa 10gadīgu dīzeļauto), var sanākt pamatīgi iekrist uz $$$ mainot visādas sprauslas, sūkņus utt, utjpr.
Bet kopumā motori ir ok. Vistipiskāk mēdz izbeigties gaisa mērītāji (regulāri jāmaina gaisa filtrs), lambda zondes, siksnas hidrauliskais variators (kaut kas līdzīgs Hondas V- tec vai BMW vanos, maina vārstu taimingu atkarībā no apgriezieniem,
labojiet, ja kļūdos ), bet viss ir nopērkams un nekas nemaksā simtus.
Kā jau visi itāļi, mēdz ēst eļļu, it sevišķi ja griež augstus rpm, bet arī tas ir sīkums, vienīgi jāseko līdzi eļļas līmenim, vēlams, ik pa 500 km. Man uz 10 000km sanāk pieliet ~2 litrus.
Toties motors labi skan un vēl labāk griežās.
Un jā - tas noteikti ir vislabāk izsvarotais un vislabāk vadāmais vidējās klases priekšpiedziņas auto, kāds vispār ir uzražots eva \m/.
Tipiskie gļuki:
*Mitrums un nosūbējuši kontakti, kas noved pie elektrogļukiem – kaut kas pārstāj darboties, vai mirgo, vai kas cits. Citreiz brīnumi pāriet paši no sevis, citreiz nē.
*Logu tīrītāji – ja vien nav nomainīti uz Fiata tīrītājiem, tad izskatās diezgan interesanti – bez tradicionālajām slotiņām. Mainās tikai gumijas. Mēdz gļukot arī logu tīrītāju piedziņas mehānisms, kas izpaužas kā noraustīšanās šad tad. Ārstējas ar izjaukšanas un iztīrīšanas metodi (manuālis pie www. alfa155. com)
*arī spricētāji nav nekāda dieva dāvana, jo tos ir izteikti grūti notēmēt tā, lai strūkla trāpītu stiklam, turklāt tie mēdz aizsērēt, un tad viss jājauc ārā.
*Un vēl - pērkot šo auto, jārēķinās, ka mašīnu nebūs viegli pārdot.
Bet visā visumā auto ir uzticami, parasti ar nelieliem nobraukumiem un katra samaksātā eiro vērti.