Viss sākās gada sākumā, kad izdomāju, ka jārullē apskatīt Spānijas un Portugāles āres. Ar auto. Divatā. Un tas otrs ir izteikti nepieredzējis šoferis. Tā kā nebiju tik mazohistiski noskaņots, lai 2x triektos cauri visai Eiropai un tad vēl izbrauktu Spāniju un Portugāli, atlika viens variants – “fly and rent”.
Izmantojot Easyjet un Ryanair pakalpojumus, iegādājos aviobiļetes apmēram uz turieni (Easyjet uz Madridi, kura mani 100 gadu neinteresē) un apmēram no turienes (Ryanair no Santander). Atlika tikai aizpildīt viduci.
Neuzticoties nezināmiem vietējiem kantoriem, pētīju labi zināmos – Eurocar, Hertz, Avis, Budget. Cenas nelikās pievilcīgās, kamēr neatradu “sētas durvis” – Eurocar for Easyjet (www. eurocar4easyjet. com). Ideja tā pati, kas Easyjet – pērc laicīgi, maksā uzreiz un mazāk. Noriskēju. Atnāca konfirmācija pa pusei angļu, pa pusei franču un vēl nedaudz arī citā valodā, ka uz 11 dienām par EUR400, - esmu norezervējis (un iemaksājis 100%) kaut ko Seat Toledo Stella 110 zirgu TDI analogu.
Kad nākošajā rītā pēc ielidošanas atgriezos Madrides lidostā, Eurocar paziņoja, ka par šādu naudu viņi ir gatavi dot pat glaunāku auto. Tā nu es kļuvu par 5- durvju Alfa Romeo 147 100 zirgu JTD lietotāju. Nomas auto lietošanas sākums, protams, ir švīku čekošana, lai pēc tam nepiestāda rēķinu. Pie reizes ievērtēju vāgenu kā tādu:
+) Nu smuks maita. Patīk man Alfu dizains
- ) Izteikti pliks aprīkojums. Man pietrūka kastes starp priekšējiem sēdekļiem, kur elkoni atbalstīt.
+) Kondicionieris ir, radio+CD ir. Un 215/45 R17 (arī smuki) arī nez kāpēc ir.
+) Sēdekļi ērti. Stūre parocīga. Vietas priekšā 2iem pietiek.
- ) 4atā būt krietni mazāk ērti un arī bagāžai vietas varētu nepietikt.
+) Dīzelis. Paredzami bija 3’500km pa bāņiem, pa normāliem un arī pa kalnu ceļiem. Pie EUR0.85 (Portugālē EUR0.89) par litru dīzeļa un EUR1.00 (Portugālē EUR1.04) par litru benzīna dīzelis ir neapšaubāms pluss.
Reportēju Eurocar pārstāvim, ka un kur švīkas ir, ka pie emblēmas krāsa ir bikiņ palobījusies (vāgenam 15kkm nobraukums!!!) un diski no cītīgas parkošanās ir pamatīgi apskādēti. Laiks doties ceļā. Protams, uzreiz izrādās, ka dators (ar absolūti beigtiem akumulatoriem) pie ceļa negludumiem sāk slēgties ārā. Cerības izmantot AutoRoute izgaist momentā. Nāksies braukt pēc ceļu atlanta. Viss jau forši, norādes spāņi un portugāļi ir salikuši ievērojami produktīvāk nekā pie mums. Bet iedomājoties to murgu, kas sagaidāms bez kartes meklējot hoteļus (kurus visus es centīgi esmu rezervējis ja ne vecpilsētās tad tuvu centram noteikti) Granādā, Kordovā, Seviļā, Lisabonā, Porto un citur, kļūstu mēreni grūtsirdīgs. Nav laika skumt, jādodas ceļā. Daudz ir muldēts, tagad īsi, pa punktiem:
Ceļi:
1) Gan Spānijā, gan Portugālē nesalīdzināmi labāki nekā Latvijā. Spānijā tīri labi var iztikt nerullējot pa maksas ceļiem (Autopistas). Portugālē bieži maksas ceļu alternatīvas ir palēnas (apdzīvotas vietas, līkumi, satiksme), tāpēc lielāku gabalu pārvarēšanai, vai orientēšanās labad ir vērts izmantot maksas ceļus. Cenas kapā nedzen – pēdējie 150km līdz Porta zem EUR9.00, kādi 40km pie La Coruna EUR2.00, pārbraukšana pār 11km garo Vasco de Gama tiltu Lisabonā EUR2.00.
2) Norādes, norādes, norādes. Brīžiem lamājos, ka neko nevar saprast, ka norādes te parādās, te pazūd, tomēr visu agrāk vai vēlāk atrodu. Rīgā, braucot tikai pēc norādēm, apmaldītos kā likts.
Braukšanas kultūra:
1) Brauc savādāk nekā pie mums. Kā kaut kas nepatīk, tā visapkārt taurē, mētā rokas pa gaisu. Bet īstenībā nekāda ļaunuma. Temperaments vienkārši tāds.
2) Brauc ātri un ar mazu distanci. +20kmh ir norma.
3) Ļoti daudz riņķveida krustojumu. Ja ir vairākas joslas, tad pa pirmo uz apli nemēdz rullēt. Pirmajā joslā griež iekšā tikai tie, kuriem pirmajā izbrauktuvē ir jātiek ārā.
4) Ja Tu redzi priekšā braucošā auto numuru, tātad tur ir vieta, kur iespraukties vienam auto un 2 motorolleriem
5) Lai cik ātri kāds lidotu pa bāņiem (Autovias un Autopistas), viņš noteikti centīsies maksimāli braukt pa labo joslu. Pat tad, ja redz, ka pēc pāris sekundēm atkal būs jāpārkārtojas pa kreisi.
Auto (lūdzu neiebilstiet, ka salīdzinu ar Mazda6 2.3, kas ir gan citas klases, gan citas mērķauditorijas auto, bet man nav ar ko citu salīdzināt):
1) Manam ceļojumam pašā laikā. I paši (2) salīdām iekšā, i bagāžai vieta pietika, i manevrējot pa izcili šaurām vecpilsētu ielām īpaši daudz lieku bleķu nebija.
2) Nu neiet īpaši 100zs dīzelis (ikdienā braucu ar 166Zs benzīna “kapsētu”). Bet, ja labi izgriež līdz 4krpm, tad arī apdzīt var bez problēmām. Pie 5% kāpuma un konstantiem 140kmh 5. robā gāzes pedālis ir jātur grīdā.
3) Skaļš traktors pie maziem ātrumiem. Toties pie 140kmh (2.8krpm) motors ir ticis komfortablā apgriezienu diapazonā un apklust. Paliek tikai vēja un riepu troksnis. Aber Mazda tieši pie 140kmh paliek nepatīkami skaļa.
4) Neveselīgos režīmos – bāņi 140kmh, kalnu ceļi, kuros nevar tikt augstāk par 2. o robu, maldīšanās pa lielpilsētām sastrēgumstundās - auto nenoēda vairāk par 6.3l/100km (Piemetu, ka manējais benzīnieks, kuru uzskatu par gana ekonomisku, zem 10l/100km neiekļautos)
5) Sēdekļi točna ir komfortabli. Labāki (dziļāki) kā Mazda6.
6) Īss apgriezienu diapazons. Tā īsti komfortabli tas dīzelis uzvedās tikai 2 – 3 krpm. Pirms tam tā īsti nevelk, pēc tam paliek skaļš. Pie slodzes pie maziem apgriezieniem mēdz bez brīdināšanas noslāpt. Mans benzīnnieks vismaz kādu brīdi neapmierināti paņurd un tad tikai slāpst nost.
7) Piekare nedaudz mīkstāka un komfortablāka nekā manai Mazda6, bet uz ceļiem manos režīmos (neesmu nekāds “gonščiks”) turās ne sliktāk.
8) Salonā ir mīkstākas un ir cietākas plastmasas. Šis tas tomēr pagrab. Pie ātrumiem virs 100kmh nez kāpēc dikti sāk gaudot logu tīrītāji. Tā ka nevaru pateikt, ka šai Alfai salons un skaņas izolācija ir galvas tiesu pārāki par Mazda6. Varbūt bikiņ ir, bet ne galvas tiesu.
Daži padomi ļaužiem, kas arī domā par “fly and rent”, bet pieredzes vēl trūkst:
1) Dikti rūpīgi pārbaudiet auto ārējo vizuālo stāvokli pie saņemšanas. Savādāk auto nomas izmaksas var pieaugt. Tā man kādreiz gadījās ar Budget. Šoreiz ar Eurocar viss bija štokos.
2) Eurocar for Easyjet der. Pieejams visās vietās, kur lido Easyjet (un tādu ir daudz). Ar ko šajā vietā reāli nokļūstiet, nevienam nerūp.
3) Vai nu vajag auto ar navigācijas iekārtu, vai pašam ir jābūt kaut kādai navigācijas iekārtai, vai arī jābūt pilsētas kartei. Pilsētās orientēšanās ir pagrūta. Pat ar karti. Jo ir vienvirziena ieliņas, ir ieliņas, kuras atvēlētas tikai sab. tr. Porto bija vienīgā vieta, kur es nopirku pilsētas karti un ar visu to hoteli atradu tikai pēc 3h. Jo vajadzīgās ielas kartē nebija vispār. Toties divas bija ar līdzīgiem nosaukumiem, katra maksimāli tālu viena no otras un arī no man vajadzīgās vietas. Protams, pastāv variants neizvēlēties hoteļus pilsētu centros.
Sorry, ka daudz ne par pašu Alfu, bet par pārējo. Ikdienas lietošanai šādas komplektācija Alfu neizvēlētos, bet ceļojumam gandrīz ideāli. Vēl tikai 150Zs M- Jet dīzelīti un būtu 10.
