Uzmeikošu vēl vienu spama vietu, kur padalīties par šofera dienu. Būtu forši, ja šeit nediskutētu bet vienkārši iemetam stāstu, cik "patīkama" Latvijā ir braukšanas kultūra.
Pēdējā laikā iekrīt acīs daudzi, kas brauc pilnīgā tumsā ar dienasgaismām. Pakaļā neviens gaismas avots nedeg. Pie tam pasvaigiem auto, kuriem šiem procesiem vajadzētu būt automatizētiem...
3. Apstājoties tur bremžu pedāli un spīd bremžu gaismas? Nē AUTO HOLD arī deg, Bremžu pedālis atlaists.
4. Mazauto brauc platā ceļā joslai pa vidu, lohs? Kāpēc neturas pie labās puses platā joslā? Tāpēc ka joslu asistents to auto tur pa vidu braukšanas joslai!
Modernie asistenti ir ienākuši jau kompakt/eko klasē
Kā jau kaut kad agrāk rakstīju, manuprāt, šādu dienasgaismu funkciju vajadzētu atļauti tikai transportlīdzekļiem, kuriem ir automātiskā tuvo gaismu ieslēgšana, vai arī tad kopā ar dienas gaitas lukturiem jādeg arī aizmugurējiem gabarīt lukturiem. Ja tas kloķis katru reizi jāpārgriež ar roku un deg tikai priekšējie dienas gaitas lukturi, tad atļaut braukt tikai ar tuvajām gaismām un apskatē likt 2 par dienas gaitas lukturiem.
Tavuprāt, tur neviens neprasīs jo daudzi kur nav AUTO brauc vispār bez jebkādām gaismām
AUTO ja ir ieslēgts var vispār aizmirst to slēdzi lietot un tikai apskatē pārbaudīt citas pozīcijas. Tur viss korekti darbojās un pat tādā apmākušā dienas vidū tas slēgs arī tuvo gaismu
Man liekas ka tas bija gābešņiks kas aprakstīja tādu situāciju - servisā laikam bija pagriezts slēdzis, bet tā kā slēdzis nav domāts grozīt katru reizi, tas ir iebāzts tik tizlā vietā ka to uz pirmo acu uzmetienu neredz. Vārdu sakot dienasgaitas gaismas nakts laikā ir sekas dīvainai situācijai kur autoražotāji, kas lielākoties jaunu tačku pircējus uztver par lohiem un tā ar viņiem arī apietas, ir iedevuši gaismas slēdžus ar pārāk daudziem stavokļiem. Vajag kā manas mātes fābijai - kur dienasgaitas gaismas ieslēdz ar slēdzīti kas paslēpts zem vāka zem kura atrodas drošinātāju tureklis, vai kā mk5 golfa platformas mašīnām, kur dienasgaitas gaismas vispār ir kodējums centrālās elektrības blokā, izmaināms tikai ar kompi, bez jebkādiem fiziskiem slēdžiem.
Svaigajām tačkām vēl noteikti ir vēl viena blēdīga fīča kas traucē pamanīt braukšanu ar dienasgaitas gaismām - noteikti nospiedošajam vairākumam šo mašīnu spidometra vietā ir multeņu ekrāns, un multeņu ekrānam - automātiska apgaismojuma regulācija. Kamēr īstam spidometram apgaismojums ir sasaistīts ar lukturiem; nav ieslēgti lukturi - spidometrs tumšs.
Mans novērojums, auto gaismu asistents tuvo/tālo AUTO pozīcijā ir mazliet paliels pārslēgšanās intervāls atpakaļ uz tālo, pēc izmainīšanās ar pretim braucošo. Tas pat novērots labajiem brendiem. Iespējams, te blakus sižetā aļņa video piemērā, pie vainas...Tātad jautājums zinošākajiem, vai kur iekšā auto iestatnēs to var samazināt/izmainīt?
To, ka var slēgt un tā arī vajadzētu darīt manuāli, var nekomentēt.
Var iestatīt ātrāku/vēlāku reakciju uz tuvojošos pretimbraucošo gaismu, bet pārslēgšanās atpakaļ uz tālajiem ir krietni slinkāka un nav regulējama.Iespējams ,kādiem jaunajiem auto tas ir palabots, kaut gan maz ticams.Tā nomuļļātā sekunde ir reāli svarīga un normāls manuālais braucējs pārslēgtos krietni ātrāk.
Tradicionālie meli un demagoģija, ka automātika itin visu izdarīs "labāk" un ka konstruktori tur par visu ir šaussmīgi rūpīgi piedomājuši.Līdzīgi kā par "drošību" un uzmanības nenovēršanu, kamēr vadītājs tagad katra sīkuma dēl truli bakstās pa visādiem skārienjūtīgajiem ekrāniem. Nupat jau ražotāji esot atjēgušies un atkal visu otrādi dzied.
Aļņa sižetā gan vienkārši satikās divi lohi, kuri vnk neprot uzvesties tumsā.Tieši apdzenamajam bija uzdevums to lopu izgaismot,bet viņš drošvien gadījās no tiem, kuri tālos nelieto principā.Apdzinējs tāds pats dalbaēbs.Pat ja pretimbraucējs tur bija jau pārslēdzies,uz sekundi uzspīdināt nevienam nebūtu kaitējis.Priekš mūsu vietējiem peredastiem ļoti iedvesmojošs piemērs.
Par gaismām. Mana darba auto Scala ir tuvo gaismu Led lukturi un tālo gaismu halogēni (sviests). Reāli tālās gaismas gan ir apsmiekls, Led tuvās gaismas funkciju veic daudz labāk. Apgaismojums ir lielisks. Auto režīms gaismām darbojas ideāli. Ja ieslēdzas tuvās gaismas - uzreiz ieslēdzas arī aizmugures lukturi (vairākiem japāņiem tiešām var neieslēgties).
Nūūū... Tā ir Škoda. Lai Škoda varētu pārdot mašīnas kas bāzetas uz fofāgena platformām un satur fofāgena tiltus, kārbas un motora dzelžus, un diezgan daudz fofāgena elektronikas, bet tās būtu lētākas par attiecīgajiem donorfofāgeniem, tad ražotājam jācenšas iepist kapeiku kur vien var, un tas notiek diezgan brutāli. Un tā kā mūsdienās modē ir diožu lukturi, tad brutālā kapeikas iepišana izpaužas tā, kā tu to redzi. Un ir sanācis ļoti labi - pats saki ka "apgaismojums ir lielisks" Tuvās gaismas nodrošināšanai gan jau vajag tikai kādu trešo daļu no jaudas ko vajadzētu lai to staru pavilktu tālāk, un tālajiem droši vien vajadzētu arī sarežģītāku optiku. Piedevām gan jau mērķauditorija tālos pārāk daudz nedabon izmantot - un tā nu inženieri nonāca pie tevis aprakstītā risinājuma.
Pie viena tas ka tu apraksti tālos kā "apsmieklu" ir gan jau uz diožu fona, kuras vēl gan jau ir vēsi baltas un tā rada lielāku spožuma iespaidu nekā patiesībā ir, un, protams, uz lukturu konstrukciju un vadiem gan jau arī ir pietiekami iepista kapeika lai tās halogēnspuldzes nedotu 100% atdevi. Ja kas tad savulaik C6 audī ražotājs ar halogēna tālajiem ručīja ārā bihrenonu; pirmsfeisliftam nāca bihrenons un halogēna dienasgaitas gaismas; tuvie lieliski kamēr tālie ir kā tuvie kas apgaismo koku galotnes; tantes stāsta ka feisliftam nomainīja dienasgaitas spuldzes uz normālām halogēnspuldzēm kā papildus tālos...
msh rakstīja: Man liekas ka tas bija gābešņiks kas aprakstīja tādu situāciju - servisā laikam bija pagriezts slēdzis, bet tā kā slēdzis nav domāts grozīt katru reizi, tas ir iebāzts tik tizlā vietā ka to uz pirmo acu uzmetienu neredz. Vārdu sakot dienasgaitas gaismas nakts laikā ir sekas dīvainai situācijai kur autoražotāji, kas lielākoties jaunu tačku pircējus uztver par lohiem un tā ar viņiem arī apietas, ir iedevuši gaismas slēdžus ar pārāk daudziem stavokļiem. Vajag kā manas mātes fābijai - kur dienasgaitas gaismas ieslēdz ar slēdzīti kas paslēpts zem vāka zem kura atrodas drošinātāju tureklis, vai kā mk5 golfa platformas mašīnām, kur dienasgaitas gaismas vispār ir kodējums centrālās elektrības blokā, izmaināms tikai ar kompi, bez jebkādiem fiziskiem slēdžiem.
Svaigajām tačkām vēl noteikti ir vēl viena blēdīga fīča kas traucē pamanīt braukšanu ar dienasgaitas gaismām - noteikti nospiedošajam vairākumam šo mašīnu spidometra vietā ir multeņu ekrāns, un multeņu ekrānam - automātiska apgaismojuma regulācija. Kamēr īstam spidometram apgaismojums ir sasaistīts ar lukturiem; nav ieslēgti lukturi - spidometrs tumšs.
LED dienasgaismas pietiekami ir spožas no šofera perspektīvas, pilsētā tikai pēc viduskonsoles apgaismojuma var pateikt, ka nav tuvās gaismas ieslēgtas.
Gaismas sensors nav, vai arī OFF, jo tas gaismas slēgā iekšā jau mēreni apmākušā dienā
Braucu šodien nevienu netraucējot, tā pa mierīgo no laukiem uz lielpilsētu. Vakars skaidrs, man ieslēgti tikai tuvie. Krustojumā veicu labo pagriezienu, uzgriežos uz mazliet svarīgāka ceļa posma un vienā brīdī man aizmugurē pievelk gaišas krāsas BMW. Miglinieki šam ieslēgti, mīcās man aizmugurē, braucu un domāju - cilvēks gan jau neredz ceļu. Nākošajā momentā BMW mani apdzen un man rodas spīdoša ideja - palīdzēšu cilvēkam ieraudzīt ceļu, 4 miglinieki labāki par 2, iesēžos šam pakaļā drošā attālumā, tā lai viņš spolgulī redz, ka es viņu atbalstu pilnā apmērā un braucam. Vienā brīdī cilvēkam rodas vēlme kaut kur steigties, kāpina tempu, bet es tak nepametīšu cilvēku vienatnē, tumsā, velku līdz ar ieslēgtiem migliniekiem. Tā mēs draudzīgi nobraucām kādus 30-40km, līdz vienā brīdī BMW vadītājs atmetās ar mērķi lai laižu garām, bet man bija apnicis ar viņu bakstīties, izslēdzu miglas, viņš saprata mājienu un pazuda no mana redzes loka savus migliniekus gan neizslēdzot.
Un šeit mēs nonākam pie mana garadarba galvenās domas - ja es pareizi saprotu situāciju, tad spīdināt man miglas+tuvos spoguļos ir ok, bet kad pašam brauc pakaļā mašīna ar ieslēgtām miglām, tad gan vairs nav ok. Biedri, kaut kāda dubultmorāle sanāk.
Paralēli piedāvāju sabiedrisku akciju "palīdzi miglinieku lietotājam saskatīt ceļu". Ideja vienkārša - ja aizmugurē brauc cilvēks ar ieslēgtiem miglas lukturiem, tad noteikti palīdzam viņam sevi saskatīt izmantojot aizmugures miglas lukturi. Ja šis cilvēks jūs apdzen, noteikti ieslēdziet arī savus miglas lukturus, uz ceļa taču gaismas nevar būt par daudz.
Vēl te jāpiebilst, ka pareizi noregulētu miglinieku stars ir ļoti zemu un nevienu nežilbina. Un tas nozīmē, ka savārstījuma autoram bija tikpat nelegāli lukturi, ka viņa apbižotājam.
Savārstījuma autoram ir nesen ieta tehniskā apskate ar pārbaudītiem un jauniem miglas lukturiem, kuri pat tika speciāli nomainīti pirms tehniskās, jo iepriekšējā reizē bija aizrādījums par nedaudz izkliedētu staru. Savārstījuma autors savu auto principa pēc tur praktiski ideālā stāvoklī, lai diršot kādam virsū nav tā nepatīkamā sajūta, ka pats baļķi savā acī neredz.
Nu paga, ja jau viss kārtībā, tad jau laikam es vienkārši kaut ko nesapratu un braukāju tikai ar tuvajiem (neskaitot 167.1 punktā minētos gadījumus), jo uzskatīju, ka citiem tas papildus gaismas blāķis labas redzamības apstākļos ir traucējošs? Paldies par likumisko izskaidojumu, turpmāk tumsā tikai ar miglām. Poh par visiem pārējiem uz ceļa, poh par savstarpējo kultūru un faktu, ka papildus gaismas avoti, pat pareizi noregulēti traucē pretimbraucējiem jo jebkuram gaismas avotam ir izkliede un atstarošanās.
kur palika tā savstarpējā kultūra, kat tu (tavuprāt) nelikumīgi bliezi pakaļā miglas tam bembim?
pats iztaisījies par tādu - ne visai kulturālu. Kultūrai taču jānāk no (automobiļa salona) iekšām
manuprāt priekšējo miglas lukturu lietošanai ir tāda subjektīvi variējama iespēja - nepietiekama redzamība - jo autotransports un to likturi ir stipri dažādi. Cits sēd augstāk, cits zemāk, utt.
Es nevienā mirklī nerakstīju, ka konkrētajā gadījumā biju ieslēdzis pakaļējos miglas lukturus, man var pārmest, ka es to esmu aicinājis darīt. Centīsimies tomēr sekot rakstītajam.
Attiecīgi ar kultūru man viss ir kārtībā, vienkārši nu jau arī man sāk tas mērs pildīties, kad visu cenšos darīt pareizi gan pēc likuma gan pēc veselā saprāta, bet rodas sajūta, ka šādu braucēju sāk palikt mazākums. Nu tad ko, divi varianti - pārvietoties tik ātri, ka man neviens netraucē, bet tas redz esot nelikumīgi, vai arī iekļauties plūsmā. Runājot tieši par pakaļējiem miglas lukturiem - šodien pat veseli divi tādi gadījās, attiecīgi viss ok, arī tā jau kļūst par normu, drīz varēs iekāpt mašīnā , saslēgt visu pieejamo, uzlikt metinātāja brilles un iekļauties plūsmā.
Nu tas daļēji ir arguments, bet tad atkal jautājums par to, ka varbūt jāsaved kārtībā pamatlukturi vai vismaz salonā jānogriež apgaismojums lai uzlabotos kontrasts uz ceļa notiekošajam? SAABiem pat bija speciāla poga, kas atstāja tikai spidometra apgaismojumu
Tad nu gan tam bembim traki miglinieki bijuši, ka tā spīdēja spoguļos. Un ar pārkāpumu aicini mācīt cilvēku, kurš neko nepārkāpj, tik dara tā kā kundziņam nepatīk?
Nu paga, tikko augstāk bija teksts, ka braukt tumsā ar migleniekiem ir likumīgi, par aizmugurējo miglinieku piekrītu, tas ir pārkāpums, bet priekšējie taču neko nepārkāpj.
Un bembim miglenieki bija normāli, stāsts ir tieši par to, kāpēc jau tā labos braukšanas apstākļos izmantojam nevajadzīgu papildapgaismojumu? Es jau pagājušajā ziemā par šito cepos, un arī šogad, tikko sākoties tumšajam laikam esam atpakaļ pie tām pašām problēmām. Ko reāli tas miglinieks dod skaidrā naktī neskaitot tos dažus metrus uz malām un papildus tiešos un atstarotos starus citiem braucējiem?
Var un tev piekrist tajā daļā par to nesaprašanu, ko tie dod. Nekad neesmu no tiem izjutis jēgu un lietojis. Bet vienlaikus nekādi netraucē tie, kam šķiet ka tā braukt ir labāk. Un tu pat laikam neaptver, ka uzvedies kā psihopāts iesēžoties kādam astē, kam nav pat iespējams aptvert, ka tu esi iedomājies, ka pareizi noregulēti Miglinieku traucē.
Skolā fiziku laikam nemācījies tāpēc nezini, ka gaismas stari gluži nepārvietojas tikai taisnā kūlī vienā virzienā. Gaismai ir tendence arī atstaroties pret priekšmetiem, sniegu, peļķēm un ceļu, kā arī tikt lauztai pašā atmosfērā, attiecīgi jebkurš lieks gaismas avots uz ceļa palielina kontrastu starp gaišajiem punktiem un ēnām. Praksē tas nozīmē, ka ja tev acīs spīd lieka gaisma, tev ir vienkārši grūtāk izšķirt kustības ēnās, kas atkal palielina noķert stiklā kādu bojāgājēju. Uz sitiena paskatoties kas notiek citās valstīs tad Dānijā, Vācijā un UK priekšējos miglas lukturus vispār var lietot tikai tāpat kā aizmugurējos - miglā, lietū un sniegā. Tad ko, tur arī visi lohi, nesaprot ka nevienam netraucē?
Kādā veidā es pēkšņi kļūstu par psihopātu, ja iesēžos astē ātrāk braucošajam taisnā ceļa posmā? Jā, piekrītu, ka mans mērķis bija pie reizes arī viņam ļaut pārbaudīt vai noregulēti miglinieki spīd acīs, bet nejau tagad es speciāli lidošu kādam tādēļ pakaļ. Ja mums ir pa ceļam un viņš brauc ātrāk, tad es, tāpat kā daudzi citi, tāpat sēdēs viņam astē, ar vai bez migliniekiem. Diskusija tika sākta ar mērķi norādīt, ka lieka miglienieku lietošana ir kaitinoša visām iesaistītajām pusēm, bet tu atkal sāc nodarboties ar psihoanalīzi balstoties uz nepilnīgu informāciju un mēģini iepīt diskusijā kaut kādas norādes uz psihiskām saslimšanām. Tu gadījumā neprojecē savas problēmas uz citiem?
Kaitinoša un bīstama ir sēdēšana astē. Un es vienkārši iedomājos, ka tava aprakstītā rīcība izskatītos man - lēnāk braucošs mudaks izgriežas no sāncela izgriežas priekšā un liek bremzēt, bet pēc apdzīšanas iesēžas astē, neskatoties uz ātruma palielināšanu. Kas tālāk - kaut kad leks blakus un mēģinās apturēt, lai izskaidrotu, ka viņu apdzīt nedrīkst? No tādiem psihopātiem ir jācenšas turēties pa gabalu! Ak jā - tavas miglas pat nepamanītu, lielākā daļa ar tādām braukā.
Salona spoguli var atlocīt uz augšu un nespiedīs acīs Protams, es arī nesaprotu, kapēc jālieto miglinieku tumsā, jo apgaismo labi ja 1m uz priekšu un sāniem. Pats lietoju migliniekus un gabarītus braucot pa dienu - lai nav tuvie jākurina. Tumsā tikai tuvie.
Bet par pašu situāciju - man galvenais lai apdzenot nesāk vilkties lēnāk par mani vai pēc pāris km nemet pa bremzēm lai nogrieztos.. Ja brauc kaut vai 1-2 km/h ātrāk pēc apdzīšanas, viss kārtībā. Bieži braucot lietoju kruīzu un varu pielāgoties arī nedaudz lēnāk braucošiem.
Salona spoguli pie Ķekavas dabūju locīt, jo vēl jau ir metode ielikt Nightreaker spuldzi nenoregulētā lukturī. Pilnam efektam čalis bija ielicis krutāku spuldzi tikai šofera pusē, tā lai tieši šofera spogulī trāpa stars. Ahujenna kruta, ja cilvēks neievēro distanci, tad salona apgaismojumu nevajag un vari saulesbrillēs braukt.
Augstāk raksti, ka bembim miglinieki bija normāli, tagad jau vienā pusē pusē nenoregulēts nightbreaker. Izklausās pēc vienkārši kasīšanās, jo tev vienkārši tā nepatīk.
Īsti nesaprotu, par ko prikols...miglas acīs varētu griezt tikai kādiem džipiem vai citiem augstu stāvošiem auto, drīzāk jau paša sēdēšana astē ar LEDiem, ksenoniem vai kādiem citiem spožiem auto - man ir tonētie stikli aizmugurē, bet ar sānu spoguļos tādi spiež - palaižu garām, lai netraucē (man nepatīk, ka kāds sēž astē vai velkas priekšā pēc principa). Miglas iekšā slēdz daudzi, arī es reizēm, palīdz tas neapzīmētos tumšos posmos, piemēram Krustpils ielā pirms pagrieziena uz Granīta, ap TEC1, uz A6 caur Dārziņiem, utt.
LV ļoti reti ir tāda migla, kad būtu jāslēdz iekšā pakaļejais miglas lukturis.
P.S. Daudz vairāk traucē tie fippeļi, kas nejēdz tālos pārslēgt laicīgi izmainoties ar pretīm braucošajiem, tādiem gan vienmēr tiek draudzīgi atgādināts, ka man ir visnotaļ labas tālās gaismas....
Metode šiten ira tā, ka te savākušies kāds desmits ikvakara anaalizēt/spējīgo.Tāpēc daļa no tiem "desmit" izlasīto noteikti izmēģinās praksē.Tas būtu normāla parādība.Jautājums vienīgi, kāds procents to "pamācītāju" (rēķinot no iespējamā lohu kopskaita) mums šodien brauc pa ceļu. Un cik garu ceļagabalu vidējais "tas/lohs" sekmīgi pieveic,kamēr viņa ceļā pagadās kāds tas "passniedzējs".
Tā "aizrādīšana" vispār jau ilgāku laiku tiek pelta visiem iespējamajiem līdzekļiem.Rezultāti ir redzami.Izbrauciet pilsētā pēc pusnakts.Tur būs vēl viskautkass.Jā.
Kaut gan, visiem un katrreiz tu neaizrādīsi.Pašam ātri vien apniks, jo "viņu" ir pārāk daudz.Jāizvēlas kāda personīgā "klassifikācija".Bet (parasti!) viss (tas) iesākas ar "es mierīgi braucu un nevienam neko nedarīju".Varbūt kāreiz ir jāsāk "darīt" ;p
Ievēroju, ka drusku augstāk kāds raksta "pats esmu spējīgs zināt, kur un kādas gaismas man vajag" (kontekstā par automātiskajām gaismām), bet te zemāk jau parādās reālā situācija. Kas labāk? Automātiskās gaismas un pašaptumšojošies spoguļi, vai 30km sēdēt kādam astē, lai pārmācītu, jo nepatīk lampu izvēle?
Vakar ģertrūdes ielā skatos kā viens čals nofilmē citybee auto no visām pusēm, pirms sākt braukt ar to. Viss jau būtu labi, tikai manā redzeslokā šis nevienu reizi nelietoja pagrieziena lukturi, kaut gan sāka braukt, apgriezās braukšanai pretējā virzienā un vēl arī grieza pa kreisi.
Nesen sanāca braukt krietnu gabalu aiz forus takša. Divi apļi, A7, D-tilts - neskaitāmas uzbrauktuves, nobrauktuves un joslu maiņas. Pagriezienu šams parādīja 2 reizes, pirmo no tām iebraucot aplī (!!!). Izbraucot no apļa ne reizes, tas nekas, ka dzīva satiksme un visi aplī tikt gribošie stāv pa tukšo un gaida. Otro reizi šams ieslēdza pagriezienu pašā D-tilta galā, raujot šķērsām no trešās joslas lejā uz Piedrujas ielu. Vismaz pašsaglabāšanās instinkts tam mudakam vēl darbojas. Es tiešām nesaprotu tos pagriezienu nerādītājus, vai tad tiešām tas ir kāds apgrūtinājums pa to kloķi uzsist?
Tad ir atkal otra galējība. Sastrēgums, visa rinda gaida uz vienu un to pašu pagriezienu, bet viens apzinīgais man priekšā laicīgi ieslēdz pagrieziena lukturi. Pēc 10 minūtēm man no tās mirgošanas jau sāk sūdīgi palikt, a ko darīt? Kāpt ārā un palūgt izslēgt? It kā nav pamata, viss pēc noteikumiem.
Neskatoties uz maigo vēkšķētāju kori, kas īd, ka nupat viss ir slikti, visi brauc pie sarkanā signāla, visi pārsniedz ātrumu u.t.t.t, u.tjpr., man vismaz neliekas, ka kaut kas būtu izmainījies pēdējo, teiksim, 10 gadu laikā. Tiesa, ar nelieliem izņēmumiem. Tevis aprakstītais signālu nerādīšanas netikums ir viens no tiem. Otrs varētu būt pārmērīga pieklājība - netaurēt (lai gan vajadzētu) un visi idiotiskie rāvējslēdzēji (pamatā vietās, kur nevajadzētu).
Man neko nevajag Salaspilī :-D Un nav jau tā, ka es baigi vaimanātu, vienkārši dalos ar novērojumiem un pārdomām. Nu, ja nepatīk 10 minūtes, varu teikt: trīs luksofora cikli.
Jā, dažreiz sacepos par sīkumiem. Drīzāk pat bieži. Tā ir. Nenoliedzu. Toties lieli sūdi mani vispār nekad nespēj izsist no līdzsvara Bet jautājums paliek atklāts: vai tiešām ir jāmidžina ilgstoši tas lukturis, ja pēc viņa nav pilnīgi un absolūti nekādas vajadzības?
Mēdzu izslēgt pagriezienu, ja ilgstoši nav iespējama kustība, jo mani vairāk kaitina paša auto, nekā tie priekšējie.
Dažkārt tiešām sīkumi vairāk tracina. Tad jau bezkauņas mazāk krīt acīs, jo šie ātri ir prom, nekā pārspīlēti pieklājīgie laidēji...
Vismaz kā gājējs, bieži vien esmu apstājies vismaz 10 m pirms pārejas, pat pagr.uz otru pusi, lai tik braucējs brauc garām, nemaitājot gaisu. Ko šie - apstājas pavisam un blenž, kamēr tu neizturēsi to viņu tupumu un nepāriesi to ielu! Loģiski, pretējā josla, redzot ka viens nostājies, arī stop.
Pat māšana ar roku, lai šie brauc, neko daudz vis nelīdz. Jo likums prasa... Kāpēc likumā nevar skaidri ierakstīt, ja gājējs vai braucējs, kam priekšroka, tik acīmredzami negrib to priekšroku, tad var braukt, iet 2.roka?
Ir taču gadījumi, kad gājējs(-i) mīņājas metru no pārejas un nemaz netaisās uz tās kāpt.Otrs variants, ka viņš vienkārši nesteidzīgi iet paralēli brauktuvei un pēkšņi (jau steidzīgāk) pagriežas pa 90gr un bez jebkādas pauzes kāpj/virsū.Kā to attieksmi varētu regulēt vai "izmainīt" - ta nekā nevar. Jebkura saruna par gājēja disciplinēšanu uzreiz pavēršas pret braucēju.Cik procenti (lohu) vispār lasa šitādas sarunas?
Vissliktākajā situācijā ir "otrais" braucējs, jo tas pirmais ppis visdrīzāk ka aizbrauks netraucēti.Savukārt trešais riskē iebraukt otrajam dsā.Acīmredzot,pirms pārejas (1kārt, būtu) jāievēro kāda saprātīga distance un jāpavēro 3-4 mašīnas priekšā situācija uz trotuāra.Vai tumsā/slapjumā tas katrreiz šitā te skaisti ir izpildāms- nu ja, prottams/ka.Ja skaidrs,ka 3/4 "vadītāju" (labākajā gad) vēro (redz!) tikai priekšābraucēja stopsignālus, ta kāds te na/uj trotuārs.
Šodn, nupat, mūku aplis,laukā tumšs, taču ne slapjš. It kā ok.Taču,reku,pirmajā joslā rinda velkas jau no iepriekšējās nobrauktuves.Pa otro riskē tikai īpaši izredzētie.Kuriem (dažkārt) jārēķinās arī ar tajā pirmajā rindā nostāvējušajiem "skauģiem".Ja (atsevišķi lohi) laicīgi izrādītu savus plānus nogriezties, iespējams varētu riskēt un griezties divās rindās.Kā pie itāļiem ;p
Vakakar braucu pa z-kalnu, "neko/nekam" nedarīju ;p Skatos, mugurā tuvojas viens pavecs 3er.Un ko tu domā- viņam Migliniekos deg xenons.Vai nu kāds ebannijs led-s.Vizuāli tas miglinieks liekas 3x "lielāks" un tikpatreiz spožāks par oficiālo tuvo galvass lukturi.Nu un ko? Kuŗš šitam (un kā?) kko aizrādīs? Cik (mums) ira sodīto/par?
Nu ko, pirmais sniegs un jau sākas ziemas piedzīvojumi ceļu satiksmē.
Vakar atceļā no laukiem ceļš mazliet sniegots, sadzītas sausa sniega un sāls rises, itkā viss kārtībā, bet kaut kāda mistiska iemesla dēļ tauta pilnā nopietnībā brauc uz 70. Es vēl saprastu, ka kāds 1-2 atsevišķi braucēji, bet nē, vasaras tradīcijās vairāki 8-10 auto vilcieniņi. Ideju nesapratu - braucam lēnām jo tipa slīd, bet viens otram pakaļā, jo divatā vieglāk apstāties? Pluss tikai tas, ka to visu baru vieglāk apdzīt - tuvu saspiedušies un lēnu brauc.
Tālāk šorīt Rīga, Deglava - Nīcgales ielu krustojums. Vienkārši ahujenna - vienā 10 minūšu epizodē varēja redzēt visu publiku - bailīgos no ziemas, rindās līdējus, rindā līdēju laidējus, sastrēguma apbraucējus pa sabiedriskā transporta joslu, pilnā krustojumā līdējus, utt. Un tas viss pie fakta, ka braukšanas apstākļi jau tā nebija tie labākie. Tā teikt egoisms pāri visam - man vajag ātrāk, lohi lai sēž sastrēgumā. Līdz tam, ka visi sēž tajā sūda sastrēgumā tieši tāpēc, ka kaut kādām grupām vajag ātrāk jau neviens neaizdomājas. Ok, vasarā pie ideālas saķeres es vēl saprotu ideju kaut kur ieraut ātrāk, bet tagad katrs lohs, kurš spolēdams lien no sānielas vienkārši tupa kavē visu pārējo Nīcgales un Dzelzavas ielu.
Ir tak vispārzināms kā notiek bremzēšana ar motoru:
vispirms ar bamperi, tad ar grillu, tad radiators un tad jau ar pilnu jaudu ar motoru.
Man liekas, ka katru ziemu ir šāds antiadaptīvu pilsoņu periods. Pēc brītiņa viņi vai nu atsvaidzina atmiņu, jeb apnīk, ka visu laiku aizmugurē midžina un noliek auto ziemas guļa.
Nebūtu pārsteigums, ja uzdodot vienkāršu jautājumu - kuri riteņi tad bremzējas, bremzējot ar motoru un ko tad darīt, ja bremzējot ar motoru auto sanes, tās atbildes nemaz nebūtu visas tik pareizas.
Un vēl tas reflekss no saprast-izdarīt iestrādāts automātisma līmenī.
-----------------
Sanāca pusstundu gaidīt pie T veida krustojuma. Šajā laikā 3 braucēji izmantoja krustojumu sānslīdes demonstrējumiem. Ziemas prieki. Jāteica gan, ka pretībraucēju nebija, vienu riktīgi ienesa pretējā joslā.
Tu uzskati, ka demonstrējumiem. Bet tas, ka tik maz cilvēku iemēģina izslīdēšanu apzināti, kad nav pretim braucošo noved pie tā, ka tieši tie pārējie, nejauši izslīdot, kad ir pretim braucošie, izraisa smagas frontālād avārijas, jo ir panikā, nezinot, kā rīkoties, ja auto saslīd.
Demonstrācijas komponents šādos vingrinājumos arī nedaudz ir, protams, ka tas, kas sapratīs, kas un kā, kas būs slidinājis to auto un savācis, kam būs refleksi, būs labāk sagatavots. Ideālā gadījumā ikdienā, ja tāds zinātājs ziemā brauks uzmanīgi un RĒĶINĀSIES AR TO, ka viņam pretī brauc tādi, kas ne to auto ir slidinājuši, ne jēgs savākt, tad vairumā gadījumu viss būs labi.
Tomēr tāds drošais braucējs var nepietiekami novērtēt citu braucēju braukšanas prasmes, jo viņš tak prot braukt, citiem arī jāprot. Taču daži neprot vis.
Tās pusstundas laikā kādiem pāris braucējiem tas auto izslīdēja pavisam nedaudz un ātri atgriezās pareizā trajektorijā, viņi neko tur nemēģināja, ne gāzēja, ne palielināja ātrumu, izbrauca pareizi to krustojumu un viss.
Izbraucot slidenā laikā uz ceļa man ir ieradums, pārliecinoties, ka aizmugurē neviena nav, strauji nobremzēt - lai saprastu auto saķeri. Vai šādā rīcībā arī ir demonstrācijas komponents? Vai tomēr apzināta auto saķeres zaudēšana kontrolētos apstākļos varētu būt noderīga braukšanas apstākļu apzināšanai?
Bremzēšana ar motoru, izpildījumā kas ir sarežģītāks par kājas noņemšanu no gāzes pedāļa, vispār ir tāds viltīgs pasākums, ziemā bieži tā bremzēju, bet tur ir vesela rinda apstākļu kas jāņem vērā lai to darītu droši. Nedomāju, ka pilsoni vidējo tādi procesi interesē un viņš uz savu galvu kaut ko tādu mēģinās, tik daudz, var gadīties, ka pilsonis vidējais pats nejauši ziemas apstākļos iemet no ceturtā ātruma trešajā ar visām no tā izrietošajām sekām.
Kas attiecas uz slidināšanos krustojumos - ja nevienam netraucēju un neviens īsti neredz, pats ar to nodarbojos, pat Rīgā. Ziemas braukšanai der jebkura prakse un slidināties pa sniegu vai ledu gluži nav tas pats, kas slidināties pa sniega un sāls maisījumu, līdz ar to teksti par "atrodi trasi un slidinies" īsti neiztur kritiku. Teorētiski fizika tā pati, bet praksē riepas uz to sāls šļuru bieži vien reaģē stipri savādāk kā uz tīru sniegu vai ledu.
Nop. "atrodi trasi un slidinies" ir obligāti. Tāpēc, ka tavs "ja nevienam netraucēju un neviens īsti neredz" nebūt nenozīmē, ka stūrī neuzradīsies pilnās burās auļojošs otrklasnieks, kas tavam varenajam driftam ar nojāto behu trāpīs tieši pa vidu.
Brauc uz 333 un tur praktizējies uz nebēdu. Uz koplietošanas ceļiem strikti NĒ!
Hariju Poteru esi pārskatījies vai arī pats spēj redzēt tikai 3m degungala priekšā. "Auļojoši otrklasnieki" nedrīkst uzrasties nepamanīti. Un nevar - ja esi pie stūres adekvāti vērīgs.
Tiem kam vispār nav iemaņu trase protams būs labākais variants, uz koplietošanas ceļiem mācīties sānslīdes nav tas labākais variants. Es šeit vairāk virzu domu uz to, ka tie, kas jau pa trasi ir izslidinājušies, kādu lieku reizi, apstākļos kuros nevienu neapdraud un nevienam netraucē, to pašu sānslīdi pamēģina arī uz koplietošanas ceļa.
Kur ir ieguvumi?
Pirmkārt sapratne, ka sānslīdes uz koplietošanas ceļiem nav pilnīgi drošas - visapkārt ir grāvji, apmales, utt. un ir liela iespēja palikt par lohu neveiksmīga manevra rezultātā.
Otrkārt dabā var redzēt to cik tālu pretējā joslā var nonākt nejauši izslīdot ikdienas apstākļos.
Trase ir laba vieta kur trenēties pamatus bez riska savam auto, bet tā bezriska braukšana atkal rada pārdrošības sajūtu, ka "es tak savākšos", bet uz ielas pēkšņi izrādās, ka apstākļi ir bišķi sarežģītāki - parādās bedres, sāls putras, te ledus, te tīrs asfalts, apmales, koki, citi satiksmes dalībnieki, utt., un 333 slidinātājs jau nonāk pavisam citā pasaulē ar lielāku skaitu mainīgo.
Es neaicinu tagad katru krustojumu ņemt sānslīdē, bet gan drošības pēc to trasē iegūtu teoriju pārbaudīt praksē, tā teikt vai cilvēks reālos apstākļos ir spējīgs atkārtot trasē apgūto. Jo vissūdīgākais variants konstatēt to, ka trasē tomēr neesi neko iemācijies ir slīdot grāvī vai kādam purnā. Labi, grāvī labākajā gadījumā vēl nositīsies pats, slīdot kādam purnā jau ir cits stāsts.
Par slidināšanos...svētdien viens behas džigits no ceļa uzbraucot izslidināja man priekšā, labi, ka laikus savācās - tādi reāli uz nerva krīt. Savukārt, kad ir tukši krustojumi, neredzu problēmu. kas attiecās uz iznirstošiem gājējiem...mazi bērni ir mazi bērni, bet gājejiem ir konstanti jāmaca skatīties, kas notiek uz ceļa, par to, ka galva jāpagroza pirms pārejas pat nerunājot. Šeit nenormāli grēko visādi eko keko veļlo dirsēju "pilsētnieku" organizācijas, kas kūrē to, ka vieniem ir tikai pienākumi, represijas un klaušas + pelnu bārstīšana uz galvas, kamēr citiem tikai "man pienākas". Tas arī ir rezultāts tam, ka klausās austiņās, galvas nepagriež, atstarotājus nelieto un beigās sanāk kā sanāk.
Vakar vakarā kārtējo reizi pārliecinājos kādā kosmosa līmenī atrodas leiši satiksmes organizācijā. Aizminos uz Palangu, kā parasti, pa veloceliņu - sasniedzu to vietu kur uz veloceliņa sākas pati Palanga un laternas; tajā vietā veloceliņš krustojas ar gājēju celiņu kas beidzas pie jūras - skatos, pie krustojuma virzienā pret mani stāv uz zemes zīmes "ceļa remonts" un zilā bulta "apbraukt pa kreisi" - padomāju ka kaut kādā iemesla dēļ veloceliņš aizklapēts ciet un aizbraucu pa kreisi pa to celiņu pa kuru nekad nebiju braucis un izbraucu uz Vitauta ielu. Atpakaļceļā izdomāju braukt kā parasti, ar domu "nu paskatīsies kas tur īsti ir" - tātad, izrādās - tur blakus veloceliņam ir kaut kāds padomju laiku betona plākšņu celiņš kuru veloceliņš vienā vietā pārrāvis uz pusēm un pa kuru staigā tie gājēji kas nevēlas lai viņiem garām visu laiku brauktu velosipēdisti - un vienu no šiem diviem posmiem leiši ņemas nomainīt, šonedēļ norakuši pa tīro nost, liek jaunas bordas un laikam būs kauliņi - un tā celiņa abos galos un ne tikai salikuši PRIEKŠ GĀJĒJIEM norādes zīmes "ceļa remontdarbi" - tā uz kuras es uzrāvos vienkārši bija celiņa galā kurš atrodas 5 metrus no veloceliņa un tie rakumi pustumsā nebija uzreiz pamanāmi. Es kaut kā nevaru iztēloties pie mums kaut ko citu bez rūķiem ar uztītām norobežojošām lentēm...
Lūk,apm šitā te "izskatās" LOHS, kurš saulainā pēcpuZdienā brauc pa U/gatvi.Drošvien ar "atļautajiem" hyinaitbreakeriem tuvajās gaismās.Sorī par tēmass nepilnību,(labā)roka drusku nodrebēja.Jā. -ā,jā,un tas ir spogulis ar aptumšošanass funkciju ;p
paturpināšu vēl mazliet par ZF kārbām, izrādas ir viens "nebūtiski" būtisks defekts ZF8HP ieviesies paša ZF ražotās kārbās - kārbas korpusā ir lējuma defekts, un tas attiecas ne tikai uz LR ZF 8HP-70:
Ja gadijumā pil eļļa no kārbas - tā nav mega problēma, bet eļļas līmenim tādā kārbā gan ir obligāti jaseko !!! Un tā nav vienīgā iespējamā eļļas pilēšanas vaininiece, bet tai ir vērts pievērst uzmanību ...
P.S. TSB kā saprotu ir dabonams no ASV un gan jau no ZF ar, dileri kā redzams, par to var arī izliekties nezinam ...
Uz Vidzemes šosejas iedarbinājuši viedās ceļazīmes. No rīta braucu uz Rīgu, visur dega 70 un rādīja, ka slidens ceļš. Pirms Langstiņu rada no Siguldas puses, kur plāksnīte ar fotoradaru, augšējā 90 zīme noņemta un jāvadās pēc tās viedās, kas aiz pieslēguma no Garkalnes. Tur no rīta dega 70. Vai radars ir sajūgts kopā ar zīmēm - nezinu, bet būtu loģiski, ja būtu. Atpakaļceļā šur tur dega 70, šur tur 80. Pec kā tas tiek noteikts, nav nojausmas.
Braucu apmēram pirms nedēļas no Siguldas - sausā aukstā tumsā. Atļautais 90, bet acīs iekrita kas cits - tās zīmes ir anormāli spilgtas - daudz ļaunāk, nekā dažu sūdzības par to, ka viņus citu miglinieki žilbinot. Piedevām tā kā tās ir ceļa abās pusēs, faktiski sanāk, ka izveido tādu kā gaismas "barjeru" aiz kuras esošajā tumsā nekas nav redzams līdz brīdim, kamēr pabrauc tām zīmēm garām - ja aiz tām uz ceļa klīdīs tumšs bojāgajējs, tad viņu savlaicīgi ieraudzīt nebūs nekādu cerību.
Šofera dienasgrāmata.
Uzmeikošu vēl vienu spama vietu, kur padalīties par šofera dienu. Būtu forši, ja šeit nediskutētu bet vienkārši iemetam stāstu, cik "patīkama" Latvijā ir braukšanas kultūra.