Lasītāju pieredze par saviem auto

Lidz pagajushajai vasarai pilniigi nekaadu probleemu. Tad saakas. Reizeem paraadijaas raustiishanaas pie zemiem apgriezieniem 1500 -2000. Nomainiija sveces servisaa, kaadu briidi viss bija ok. bet tad atsaakaas. Shkjiet ka mashiina ir juutiiga uz benziinu. Leju 98. Par briinumu statoil benziins iet labaak par neste 98. Shell 95 v- power gandriiz noslaapa, Statoil jaunais uzraaviena uzlabotaajs arii gandriiz noslaapeeja dzineeju. Iespeejams vaina tehniska, jo MITSUBISHI salonaa pateica ka kompjuuter diognostika neko neuzraada. Pirms meenesha saakaas probleemas ar iedarbinaashanu, saakumaa likaas ka noseedies akjiits. Aizdzina uz servisu, tur pateica ka starteris beigts. veica pasuutiijumu, jo garantija veel speekaa. Soliija piegaadaat 2-2,5 nedeelju laikaa. Gaidijaam divas nedeeljas piezvaniijaam, shie saka par pasuutiijumu neko nezin, pasuutiijaam veelreiz. shodien atkal pazinjo ka noliktavaa nav, jaagaida atkal apmeeram 2 nedeeljas. vaardu sakot NESASIENATIES AR SKANDI AUTO attieksme ir pretiiga. Ja nebuutu otras mashiinas var teikt staigaa meenesi un paaris nedeeljas ar kaajaam vai brauc ar autobusu vai nomaa citu car. Pasham auto uzraaviens ir labs, ja neskaita to ka reizeem uzsaakot noraustaas.

Pilnīgais mēsls. Nopirku jaunu mašīnu. Jau pirmajā akspluatācijas gadā vairākas reizes salūza. Ļoti vāja vieta - - startieris. Mainīju 3 reizes. Pie tām nevarēju atrast Latvijā. Startieries izmaksāja ap 120 Ls, bet garāntiju neviens pārdevējs negrībēja dot. Patiesībā neviens automeistars arī nesaprot kāpēc startieri lūzt.

Vēl no mīnusiem - - mikroklimats gandrīz nedarbojās, laudz sīko lūzumu u. t. t.

Nekād neperciet!!!!!!

Es nopirku jauno par 3400 Ls + ap 350 Ls uz signalizāciju, antikorozijas apstrādi, riepām u. tt.

Autiņu nopirku 2 gadus atpakaļ ne par lielu un ne arī par mazu naudiņu. Ne vairāk un ne mazāk kā - 1700$. Cenas ziņā tobrīd varēja dabūt arī lētākas vektras, bet no apskatītajām 5 mašīnām šī bija vispieņemamākā kvalitātes un aprīkojuma ziņā. Aprīkojumā pa šo cenu ietilpa kondicionieris, ABS, elektriskie spoguļi un spoguļu apsilde, orģinālā ļoti labas kvalitātes audiosistēma, bamperī orģinālie miglas lukturi, REMUS sporta izpūtējs, katalizators pilnīgi jauns bija uzlikts. Mašīnai Vācijā pēc dokumentiem spriežot bija taisīts diezgan pamatīgs motora remonts (vai tā ir taisnība vai ne, to protams neuzzināt, jo kā mēs visi labi zinām, pulciņš "Čaklās rokas" strādā ļoti labi, un var uztaisīt jebkādus papīrus). Principā braucu jau otro gadu, tehniskajā ziņā nevaru sūdzēties. Remontizdevumi ir bijuši tikai 50Ls, radiātoram kautkādā rakā nolūzā ievadcaurulītes plastmasas gals un līdz ar to dabuju mainīt radiatoru. Tā citādāk ir bijuši tikai ekspluatācijas izdevumu, tas ir sveču maiņa, svečvadu maiņa, eļļas maņa, zobsiksnas maiņa u. tt. Tos es uzskatu par ekspluatācijas izdevumiem, jo eļļu mainu ik pēc 10000km, sveces, svečvadus, gaisa filtru mainu ik pēc 30000km. Tā teikt autiņu cenšos uzturēt kārtībā.
Konforta ziņā arī mani šī mašīna ļoti apmierina, opeļi vispār izceļās ar audio kvalitāti. Reti kurām lētā gala mašīnām orģinālā audiosistēma ir tik kvalitatīva, tiešām kaifs. Ļoti ērti krēsli un ergonomika vispār ir ļoti labi pārdomāta. Var braukt garus gabalus, tikpatkā nenogurst.
Ļoti liels mīnuss ir rūsēšana. Protams konkrēti manā gadījumā tam ir pastiprinoši apstākļi: 1) Kondicionieris mašīnā; 2) Mana mašīna stāv garažā, kurā ir bedre un slikta ventilācija. Tas protams dara savu, un rūsēšana ir opeļu vājā vieta, bet ar to es pērkot mašīnu rēķinājos.
Plusi:
1) Ļoti stabila, maksimālais, ko esmu mēģinājis ir 200km/h, uz ceļa uzvedās tikpat stabili kā braucot ar 80km/h
2) Ērta mašīna, viss ir ļoti labi panelī pārskatāms, un viss ir ļoti labi aizsniedzams.
3) Mazi uzturēšanas izdevumi.
4) Izturīga mašīna, manējā pat dīvainā kārtā neslimo ar tādām Opel izplatītām slimībām, kā mūžīgi sulojošas blīves.

Mīnusi:
1) Rūsēšana
2) Ne pārāk kvalitatīvs krāsojums

Kopsavilkums: ar mašīnu esmu ļoti apmierināts, gribētos jaudīgāku motorīti, bet tirgū diemžēl VECTRA 2000 parādās ļoti reti, un tad kad es meklēju autinju, tad krietnu brīdi nevarēju atrast VECTRA 2000, tad arī nopirku ar parasto 2.0i motoru.

Interesanti būtu uzzināt, ko citi saka par P307 HDI. Nopirkām pagājušā gada vasarā. Skaists jau ļoti. Bet, vispirms par slikto -1) jau izbaucot no salona, dīvaini sitieni zem korpusa, aizmugurē. Nesaprotu, jauna mašīna, varbūt tā vajag. bet aizdomīgi. Pēc 10 000 km pārbaudīju - izrādās jāmaina bukses, brāķis. nu ko tur, kam negadās, būs pirmdienas vai piektdienas mašīna. Starp citu, vēl jo projām, iesēdinot aizmugurē trīs cilvēkus, "pakaļu sit cauri" visu laiku, un jāuzmanās braucot pāri tramvaja sliedēm. Ko tur varētu darīt? 2) pēc 20 000 km pārplīsa metāla bremžu caurule aizmugurē, pie dzelceļa pārbaruktuves un sarkanās gaismas. Bet rokasbremzes taču ir pat Peugeot automašīnām. Nomainīja un tā neko, viss ir. 3) interesantā lieta ir aizmugures durvju rokturis. Tas ir elektrisks, kā slēdzīti. Nu tad kad palika slpajš laiks, nestrādāja. Durvis aiztaisīt nevar, un aizslēgt mašīnu arī nevar, jo ja viena durve vaļā, citas arī neslēdz. Ar ļoooti nežēlīgu apiešanos (un dažām buktēm durvīs) es tās durvis aiztaisīju, parasti. Tas vilkās kādus 2-3 mēnešus, ārkārtīgi daudz lamas peugeoistiem un visiem citiem auto pārdevējiem, kamēr paziņoju peugeotiem, ka taisīšu neatkarīgu ekspertīzi un došu auto atpakaļ, ja nesataisīs. Uz otro reizi sataisīja, tikai nezinu, kādu hermētiķi viņi lietoja, bet tagad normāli. Paldies viņiem, Liepājā. vai tiešām šāda vaina ir visiem 307jiem? Nomieriniet mani. 4) sliktā lieta, ka vienreiz (pēc 3 mēnešiem) konstatēju, ka iebūvētā signalizācija nestrādā (salona perimatra kontrole). Izrādījās, kaut kāds signalizācijas čips nodedzis. Bet es pārliecināts, atstāju mašīnā visu ko vajag un nevajjag un jutos diezgan droši. Salaboja. Tik un tā tā signalizācija ir diezgan šaubīga. Dažreiz ieslēdzas, dažreiz nē. Neredzu likumsakarības. tas par slikto, pieredzi. Pārējais nekas, tikai tās lampas izdeg ik pēc 10 000 km. Un tiko nomainīju stabilizatora buksi priekšā (pēc 50 000 km). Aaa, atcerējos, jaunai "viņai" bija apkašā plastamas un viss kas. Tās protams es norāvu nejauši jau pirmajos 10 000 km. Un grab tā apakša briesmīgi. Viss tur ir uz plastmasiem, un katru reizi kad iebraucu uz apkopi, saskrūvējam jaunās vietās ar "samoreziem".
Bet labais - KĀ TĀ MAŠĪNA IET!!! SUPER. TĀDA CIETA UN STABILA. PA LIEPĀJAS ŠOSEJU LIEPĀJAS GALĀ UZ 170 KM/HA VAR PAT PALEKTIES UZ VIENA KALNIŅA. UN ARĪ TRAJEKTORIJU TUR ĻOTI LABI. VISPĀR, JA RUNĀ PAAR BARUKŠANU - ĻOTI LABI UZ ŠOSEJAS.
Auto ļoti labi patīk cilvēkiem, nerodas diskomforts, kā braucot ar džipu vai teiksim, bmw, kur izkāpjot no auto, cilvēki no tevis novēršas. Šeit visiem gribas ar tevi draudzēties un uzsmaidīt. Ļoti pozitīvs auto, prieks braukt, un nav arī "tanka" sajūtas. Salons tāds atraktīvs un elegants, kaut arī drusku kvalitatīvākam vajadzētu būt. Bet par to cenu? OK

Nu tā, manas paŗdomas par šo auto. Jau esmu nobraucis ar šo 307 50 000 km

Nu tad stāsts būs par padomju cilvēka labklājības simbolu - zaparožecu. Vecāmamma sakrāja 1000 rubļus pats piemetu 200 un no kāda krievu kara veterāna 1985 gada vasarā nopirku smuku sarkanu zapīti. Veterāns dauz nebija braukājis, tik vien kā vasaras sestdienās no Rīgas uz savu agarodu Plakanciemā. Zapīts bija labā vizuālajā un tehniskajā stāvokī. Krāsa spilgti, spilgti sarkana, visi moldingi ap lukturiem, durvīm, dzesēšanas "ausīm", kā arī priekšējā reste, durvju rokturi un spoguis- NIĶELĒTI spīdēja un laistījās vasaras saulītē. Uz priekšējās haubes eleganta niķelēta emblēma ar trīs slāvu burtiem ZAZ. Salons - griesti ar sniegbaltu dermantīna apšuvumu, gaiši brūni dermantīna sēdekļi, liela, tieva cieta plastmasas stūre ar elegantu mazu svītrainu no organiskā stikla veidotu signāla pogu vidū. Jā un šis specifiskais salona aromāts - dermantīna, līmes, gumijas un benzīna smakas sajaukums, tāda laikam nav nevienā autiņā. Bardačoks arī ar elegantu niķelētu rokturīti kā bumbiņu un tik maziņš ka neko lāga vairāk par cimdiem iebāzt nevar, bet kas interesanti, bardačokā atradās liels masas slēdzis ko varēja ieslēgt un atslēgt ar tādu pamatīgu klikšķi. Iesēžoties sēdeklī jūtamas lielās sēdekļa atsperes kas nogurkst kā vecs dīvāns. Pagrieziena rādītāju un tālo gaismu pārslēdži atradās nevis pie stūres bet priekšējā panelī pa vidu - un bija tā saucamie tumblerslēdzīši. Tas laikam bija izveidots jo veterānam, no kura pirku bija rokas protēze. Sēdēšana pie stūres izcili neērta. Runāt par salona ērtību nav vērts - jo par cilvēka ērtībām šeit nav domāts vispār. Ātrumi slēdzas pavisam otrādi nekā citiem autiņiem (pirmais gaņģis kā otrais utt. ) un lai pārslēgtos no otrā ātruma uz pirmo ir jābūt krampim un iemaņām.
Motors. Lai atvērtu motora pārsegu jāiespiež speciāla poga kas atrodas vidējā stoikā un kuru iespiest nav tik viegli. Paceļot motora pārsegu ieraugam 4 cilindru 30 ZS motorīti ar gaisa dzesēšanu un diviem amizantiem izpūtējiem. Pasakiet man kuram mūsdienu autiņam vēl zem motora pārsega ir speciāla spuldzīte, kas paredzēta motortelpas apgaismošanai, ja gadās kāda ķibele naktī uz ceļa - zapītim tāda bija standartaprīkojumā.
Ekspluatācija.
Savā laikā ar šo zapīti ar nebalansētiem riteņiem attīstīju 120 km/h, bet tad gan bija sajūta kā reaktīvajā lidmašīnā. Optimālais braukšanas ātrums bija tā ap 80 km/h. Karterī parasti lēju tā saucamo žiguļa eļļu bet bākā 76 benzīnu. Patēriņš bija tā ap 7l/100km Vājās vietas bija pusasis kas mēdza nolūzt, tāpēc vienmēr bagažniekā līdzi bija jāvadā vienu rezerves asīti. Visi saļņiki mēdza laist eļļu kas savienojumā ar gaisa dzesēšanu motoru vienmēr pamatīgi nocūkoja. Vasarā braucot pa putekļainiem ceļiem tas bija sevišķi izteikts, jo pa dzesēšanas "ausīm" kas atrodas sānos visi putekļi tiek ierauti motortelpā kur salīp uz eļļainā motora, tā kā motora mazgāšana vasarā bija parasta lieta. Ja karstā vasaras dienā sadomājat braukt lielāku gabalu tad jārēķinas ar to ka eļļa atri sāk vārīties un ik pa laiciņam ir jāpiestāj ceļmalā un jāatdzesē motors. Benzīna pečka bija galīgi neefektīva, benzīnu rij pamatīgi, bet labuma nekāda. Ziemā sānu un aizmugurējie stikls tā arī neatkūst. Pečka kājas dedzina tā ka nevar izturēt, bet nagi salst salst pie stūres. Bremzes - priekšā un aizmugurē ir tā saucamie trumuļi ar lokiem, kuri tajos laikos tika pašrocīgi kniedēti.
Remonti.
Pēc trim ziemām grīdā sāka parādīties caurumi. Nu tad nācās gāzt uz sāna un aizmetināt. Starp citu uz sāna apgāzām trīs veči un sieva. Ekspluatācijas laikā vienreiz tika veikts motora kapitālais remonts jo tika norauts viens vārsts un sadauzīts virzulis un cilindra galva. Pie tā paša remonta tika nomainīts sajūgs un visi saļņiki. Tika nomainīti arī abi izpūtēji, kas laika gaitā bija nevis izrūsējuši bet izdeguši, jo oriģinālie bija no ņeržavikas. Zapiņa izpūtēji tajā laikā bija baigais deficīts. Speciāli braucu no Rīgas uz Kuldīgu, jo tur viens kooperatīvs tos metināja. Pēc remonta motors gāja ne sliktāk kā agrāk. Vienreiz izrūsēja un plīsa bremžu caurulīte labi ka dzīvs paliku. Pēc tam visas caurulītes nomainīju no dzelzs uz kapariņu. Bagažniekā kas atrodas priekšā atradās zapaska un aķītis. Ja zapasku izņēma tad varēja ielikt vienu vidēju kartupeļu maisu. Caurgājamība zapītim bija laba, jo tas bija diezgan augsts un viegls (salīdzinājuma ar žiguli) un motors atradās virs velkošajiem riteņiem. Savā laikā Rumbulā nopirku riepas ar tādu protektoru kā skujiņu, pa asfaltu braucot nežēļigi gaudoja, bet nevienā kupenā vai dubļos nekad netiku sēdējis.
Kopumā šo zapiņa laiku atceros ar humoru, jo tā bija mašīna par ko stāstīja anekdotes.
"ZAZ Reklāma: tikai 20 minūtes kauna un tu jau esi darbā. " Bet cik laimīgs toreiz biju kad pirmo reiz iesēdos SAVĀ PIRMAJĀ autiņā!

Dikti daudz es te neizplūdīšu, jo daudz ko pastāstīju jau komentāros zem JASA Opel Rekord. Taču neskatoties uz visiem jaukumiem tomēr apmēram pirms diviem mēnešiem sākās šaize un neviens mehāniķis Jelgavā nevar neko secināt, kas manam autiņam noticis.
Vobšem - ir problēma elektrolīnijā, kas atbild par motora palaišanu. Situācija ir tāda: starteris aukstu motoru labi iegriež, uzsildītu arī (ar ieslēgtām lampām un plīti uzsildīšanas laikā), bet pietiek nobraukt kādu gabaliņu, tad noslāpētu motoru starteris griež tā itkā aķis būtu tukšs. Stareris zem slodzes ir pārbaudīts uz stenda, ģenerators (delco - remy) lādē perfekti - 13.8 līdz 14.0 v, pašizlādes nav. Kā mašīnu noliek uz nakti ar ampermetru zaļajā zonā, tā arī no rīta tikpat arī rāda. Bet pēc brauciena siltu negriež. Vakar nomainīju releju, kas atbild par šprici (vecais tā jocīgi oda), bet rezultāta nekāda. Pirms šitās problēmas mašīna 7 mēnešus stāvēja garažā - varbūt kāds relejs vai kompis atņirdzies. Tiešām, ja kāds kautko sakarīgu var ieteikt, es labprāt uzklausītu. Mans e- mail : moceklis@tvnet. lv

Nu jau pagaatnes formaa varu teikt, ka desmit gadus braucu ar sho autinju. Nopirku vinu Vaacijaa 1993 gadaa. Pats biju treshais saimnieks. Sanaaca kaa taadu kakji maisaa pirkt, bija jaabrauc atpaakal, bet mashiina nebija nopirkta. Garaazaa apskatiiju un draugu uzmundrinaats nopirku baltu 2 durvju Siermashiinu, bez extraam, ar 5pakaapju kaarbu.

Pozitiivais:
Kapitaali eerti seedekli un ergonomisks klokjiishu izvietojums (visma prieksh manis). Nejutos kaa caur galasmashiinu izlaists peec 2 diennakshu nepaartrauktas braukshanas liidz Latvijai. Ekonomisks dzineejs, it seviski uz shosejas ar 5 aatrumu. Leetas rezerves daljas. Eerta seedeshana arii aizmuguree. Paaugsts kliirenss (pozitiivi prieksh lauku celjiem). Milziigas saanu durvis, kas paplashina pa logiem redzamo panoraamu.

Negatiivais:
Garsh kaarbas gaajiens, pamatiigi jaazaagee liidz var paarsleegties. Apshuvums saaka lipt nost no durviim, panelis arii saplaisaaja. Mashiina nebija lakota, taapeec peec kaada laika perfekti baltu vairs nevareeja dabuut. Lukturu leecaas sabruka plastmasini, kas reguleeja gaismas staru augstumu, naacaas kiimikjot.

Pa 10 gadiem nomainiiju sajuugu, starteri, 2 amartinjus, bremzu cilindru (ko pats sacakareeju mainot uzlikas), termostatu un sailentblokus (varbuut arii kaadu siikumu piemirsu)
Mashinai bija neliela ruusa rietenju arkaas, paareejai virsbuuvei nebija ne vainas (par briinumu daudziem). Vieniigi taajos saanos, kur vienaa skaistaa ziemas riitaa autobuss ieskreeja, ruusa paraadiijaas. Motora resurss arii beidzaaas, saaka njammaat ellju, taapeec to nomainiiju. Beigaas par 200 Ls pirms meenesha notirgoju savu Sierinieku. Kaa darba zirdzinjsh nokalpoja savu laiku ciitiigi, pat neliela nostalgija paarneema shkiroties. Naakosho arii pirkshu Fordu!

Nu tad tā. Auto iegādājos kaut kad pagājušajā pavasarī. Meklēju dikti ilgi, gandrīz jau biju zudējis cerības, bet paveicās. Pirms iegādes bija vairākas prasības, pirmkārt, bez ekstrām, nu vismaz maksimāli maz, OK tas vēl būtu sīkums, otrkārt ar manuālo kārbu, 5pakāpju.. Un te nu sākās problēmas, jo atomobiļi ar tik lieliem dzinējiem parsti tomēr nāk ar automātiem, vot, a tos pakaļ met.. Un galvenā prasība bija nenokauts motors, jo, kā zināms friči arī nav dumji, ja daudz jābrauc, tad ņem dīzeli, un tad mauc kamēr zaļš gar acīm.. Nu tad to visu sasummējot kopā parādījās visai pesimistiska aina. Katru dienu lūrēju netā vai tik nav kaut kas jauns parādījies, visus iespējamos variantus jau biju apbraukājis, bet bez rezultātiem. Vienam motors "rukšķ"(raksturīgā skaņa MB dīzeļiem, kad jau sen ir laiks mainīt dzinēja ķedi un zobratus), otram bomži uz pakaļējā vāka uzmetuši katlu ar griķiem no trešā stāva, trešajam "žena dura, bja, tramvaj ņeviģela" rezultātā priekšējais spārns nomīcīts.. utt., utjpr.... Vēl viena problēma bija tāda, ka dārgāk par 3300$ pacelt nevarēju, bet nu nospīdēja. Atradu vienu baltu gulbi, kaut gan sākumā nodomāju, ka tik taksis nav bijis, bet nebija.. Nu saimnieks teica, ka no Beļģijas, viens īpašnieks, pensionārs 1925. gadā dzimis utt. Nu es, protams, "noticēju", saku laižam uz servisu pie vīriem dīzelistiem, palūrēt, kas lācītim vēderā. Šis uz mani nolūrēja, kā Ļeņins uz kapitālismu, bet piekrita. Aizbraucām uz servi un ko domājies, gandrīz paģibu. Viss bija pilnīgi ideāli, dzinēju testēja 2h, rāva ārā visas forsunkas (pie cik atmosfērām veras vaļā, jo ir noteikti rādītāji pēc rūpnīcas datiem jaunām un tādām, kuras būtu jau laiks mainīt, reāli tas būtu jādar apmēram pie katriem 100000), katru atsevišķi pārbaudīja ar spiedienu, kartera atgāzu tilpumu mērīja (gredzenu nodiluma rādītājs, ja liels atgāzu tilpums, laiks remontam. Tur bija kaut kādas normas, no galvas neatceros), nu un protams kompresiju, kas arī bija ideāla.. Nu finālā onka no servisa paziņoja, ka izmantotais dzinēja resurss ir tikai 1/3, un, ka tik vecu MB dīzeli un tik labā stāvoklī viņš redzot tikai otro reizi ... Bet bija jau spidometra tuvu 300000!!!!!!! Nu biju kaut kad bērnībā dzirdējis, ka MB dīzeļiem pie normālas apkopes un ekspluatācijas dod 1000000, bet īsti neticēju.. Priecīgs biju bez gala, sapiķoju un auto bija mans.

Tagad ir jau pagājuši 8 mēneši, kopējās remontu izmaksas ir kādi 300Ls pa visu šo laiku, bet braucu es tā kārtīgi, daudzuma ziņā.. Galvenās izmaksas sastāda tomēr ritošās daļas remonts, nācās nomainīt amortizatorus priekšējos, iepriekšējie bija galīgi veci. Jāsaka tā, ka 18 gadus vecam auto tas ir maz, jo lielākā daļa detaļu, kas ir mainītas ir mainītas tāpēc (g. k. bukses ritošajā daļā), ka gumija jau palikusi veca un polimerizējusies, līdz ar to cieta. Nopietnu defektu nav bijis, tfu, tfu, tfu, pār kreiso plecu. Visā visumā detaļas nav nemaz dārgas, pie tam viņas bieži nevajag mainīt. Ja MB kaut kas ir nomainīts, par to var aizmirst, ar noteikumu, ka detaļas ir orģinālas. Tādas var iegādāties firmā MB Bus uz Graudu ielas pretī Autofavorītam.

Kopumā ņemot auto nostrādāts perfekti, gan tehniski, gan arī salons, esmu ļoti apmierināts esmu ar savu gulbi. Vēl kas, degvielas patēriņš ir ievērības cienīgs. Pa pilsētu ap 9l , bet pa šoseju jej bogu neticēsiet 6-7. Goda vārds, Rīga - Tallina 40l (vasarā). Nu asinssuns nekāds baigais nav uz 3,0l tikai 109 Zs.. Bet ar trešo robu var uzsākt, bet labāk nevajag : ) Leca šoziem pie visiem megamīnusiem kā pulkstenis. Uzsilst salons ārprātīgi ātri, pats biju reāli uz pauzes par šo novērojumu, bet tas laikam ir raksturīgs visiem MB. Nu varētu vēl slavēt un slavēt, bet lai nu paliek, jāsaka, ka tomēr ar savu dizainu tas īpaši neizceļas, tāds robusts, varētu pat teikt, ka pamatīgs klucis, viss tāds liels un nopietns. Auto ir ljoti megauzticams, un drošs, visu cieņu MB inženieriem.. Tikai faniem domāta un nosvērtiem cilvēkiem, jo salauzt tādu auto ir viegli. Ja gribas ko asāku, benzīna dzinēju palete ir ļoti plaša... Tas nav auto sekunžu skaitīšanai līdz simtam, vai rekordu stādīšanā, kurš uz sausa asfalta uzgriezīs vairāk "saules". Auto ir ļoti piemērots gariem ceļa posmiem un mierīgiem braucējiem, tā lūk... Absolūta klasika, āmen..

Ar Ņivuci braucu 3 gadus bez nopietnām vainām. Nobraukums 60000 km. Mainīts ir pr. gultnis, pirksti, šarnīri, krustiņi, ūd. sūknis, lampiņas, noklemmējis supports, rokas br. trose, br. uzlikas, sveces, regulāri 1x 1/2 g. izietas TA. Kā par brīnumu starp TA uz servisu nebraucu, ko nevar teikt par maniem paziņām Ņivistiem. Ar auto braucu ikdienā, un ne reizes neesmu palicis uz ceļa, un katru rītu auto pielec ideāli. Vienreiz gan sliktās degvielas dēļ gandrīz nebija iespējams pabraukt, vēlāk konstatēju karburatura kamerā 2 degvielas frakcijas, nācās nosūkt bāku. Diagonālās 16" riepas gan gaudo šaušalīgi, bet vēl nav pilnīgi nodilušas. Motors eļļu neēd, bet mīl suloties. Nesen daļēji nosvila spidometrs. Degvielas patēriņš 10-12 l/100. Rezumē:
+ laba iespēja pārvietoties jebkādos laika klimatiskajos apstākļos;
+ laba caurgājamība;
+ nav žēl braukt pa bezceļu un meža ceļiem;
+ pagaidām samērā lēta ekspluatācija(4x4 klasē) un rez. daļas, vienkārša uzbūve;
+ nezin kāpēc neievēro policija (aptur 1-2X gadā) un par laimi arī zagļi(tfu, tfu!);
+ nebaidās no slapjuma;
- diezgan spēcīgi rūsē, tāpēc mašīnītei mūžs nav ilgs;
- priekš 1.7l motora liels degv. patēriņš;
- maza degvielas bāka un bagāžnieks;
- neērta braukšanai tālākos ceļojumos un kuplākā kompānijā;
- skaļa transmisija un riepas;
- grūti nopirkt kvalitatīvas rez. daļas(varbūt paveicas?);
- it kā bieži plīstot 5- pak. ātrumkārbas;
- jāuzmanās uz slidena un grubuļaina ceļa;
- dažreiz kaitina dažādas maznozīmīgas tehniskas ķibeles.

Auto ir kaa nazis! Latvijaa ir braukts pat uz 2,5rubulji, aatraak gan neiet, jo taho ir aizgriezts liidz galam. Uz celja staav fantastiski, arii bremzes ir ljoti kvalitatiivas, minimaals siltumnogurums. Var nolikt pa kjiiljiem uz 1,8, arii tag auto perfekti staajas(gandriiz taapat kaa baiks).
Uzraavienaa pie 2-4 apgr. pietruukst griezes momenta, bet liidzko iesleedzas VTEC autinsh rauj konkreeti. Piekare stipri netrokshnjo - ir ok. Salona apdare - labas kvalitaates, ljoti simpaatiska stuure un seedeklji.
Truukums paraadiijaas Vaacijaa uz baanja, jo auto pie 200 km/h ir krietni skaljaaks par vaacieshu MB, bmw un pat jaunajiem opel un VW.