Auto tika pirkts cilvēkiem labākajos gados – maniem vecākiem. Kandidātu sarakstā bija 5gadīgi ģimenes autiņi ar plašumu arī aizmugurē – mondeo, c5, s80. Prasības: Dīzeļdzinējs un maksimums ekstru. Omegas sarakstā nebija līdz brīdim, kad sludinājumā ieraudzīju šo bildi. Hansa Auto mašīnā neko sliktu nepamanīja un auto tika nopirkts – pilna servisa vēsture gan LV gan DE, foršs pārdevējs un svaigs mašīnas paskats bija 3 galvenie kritēriji – un protams, arī sajūta, ka mašīna IR īstā.
Tātad – feislifotā B omega, limuzīns, 2001. gads, 2.2 DTi motorīts
Design Edition no parastās B Omegas atšķiras ar īpaši dizainētu tumši zaļas ādas salonu un stūri. Visi šīs sērijas auto ir aprīkoti ar ksenona lukturiem, R17 diskiem un savādāku radiatora redeli – varbūt ir vēl šādi tādi sīkum, bet es nepamanīju.
Vēl no aprīkojuma ir: Parkošanās sensori, Dubultais klimats, Pilnā navigācija, Labs stereo ar čendžeri, Sildāmi, Elektriski cilājami beņķi un, protams, MEGATONNA komforta.
Piekare no apakšas izskatījās vienkārša, tomēr priecēja tās pamatīgums – dūres izmēra bukses vien liecina, ka bieži jāmana tās nebūs. Šaras mainās atsevišķi – nav jāpērk viss plaukts, ja TA izbano par kustošu lodveida balstu. Aizmugurē bija šādas tādas sviras – kā jau RWD autiņam – bet arī tur nebija kam piesietes. Tātad – piekarē nekā TĀDA tur nav – attiecīgi viss vienkāršs un arī lēts. Kas ir loģiski – jo modeli ražot sāka pirms gadiem 17 un tajā laikā daudz kas bija savādāk ;)
Dzinējs – apzināti tika ņemts jaunais 2.2 motors, jo 2.5 BMW tds agregāts, lai gan jaudīgāks, tomēr ir bēdīgi slavens ar savām karšanas un sprāgonīgā sūkņa šaizēm. 4 cilindru EcoTec dzinējam ir 125hp un 280nM@1800rpm (laikam). Salīdzinājumam – Alfas 2.4 JTD šķiet krietni jestrāks – bet tur ir viens stobrs vairāk un cits funktieris arīdzan ;). Patēriņi abiem vienādi – 7 litri vidējais. Jebkurā gadījumā braucot ar Opeli nevar just, ka zem haubes ir traktora radinieks. Salonā klusums un ar apdzīšanu kreņķu nav. Vēl viens pluss – niecīgais apgriešanās rādiuss
Auto ir apbrīnojami funkcionāls – neskaitāmas kabatiņas un nodalījumi salonā un bagāžniekā, turklāt pēdējais ir tik liels, ka tradicionālā LV mērvienība – kartupeļu maisi tur salīdīs pusducis vismaz, bet ja atmetīs beņķus (atmetams ir arī sēdeklis blakus vadītājam) tad maisus var kraut bez sava gala. Bagāžnieks smuki pats no sevis atveras nospiežot pogu uz pults.
Ērtības un komforts ir šī auto lielākais un galvenais trumpis. Es nestāstīšu par klimata kontroli vai to, ka apsēdinot divus 2merīgus tēvaiņus vienu aiz otra, pēdējam ceļgali neskaras pie priekšējā sēdekļa atzveltnes vispār. Turklāt atstatums līdz jumtam ir tāds, ka šie tēvaiņi droši var nenoņemt savas kovboju cepures : D. Tas, kas mani pamatīgi satrieca – auto gaita. Līdz šim esmu braucis ar cietiem, sportiskiem autiņiem – omega ir pilnīgs šoks. Satraukumam par bedrainajiem ceļiem nav NEKĀDA pamata. Šķērsojot pavasara izpostītu ūberbedrainu ieliņu auto tikai viegli, līgani šūpojas. Turklāt – dara to pilnīgā klusumā – nerunājot par to, ka salonā nekas (un auto ir 6 gadi) pilnīgi negrab, arī piekares bunkšķēšana NAV DZIRDAMA.
Tā kā, ja alkstat lielu, SUPERērtu un ekonomisku auto, turklāt nesirgstat ar krāna garināšanas māniju vai citiem mazvērtības kompleksiem un aizspriedumiem pret Opel marku – pēdējo gadu omega ir tas, kas jāņem ciet. Auto kvalitāte ir ļoti Ok, tas ir cinkots, un man šķiet – arī relatīvi lēti uzturams kārtībā. Galvenais – nenoskopoties un atrast labi aprīkotu un nenojātu eksemplāru.
Kādēļ tikai 8? Tāpēc, ka ir dažas lietas, kas mazliet kaitina. Lampu mazgātājs, kas 2 sekundes ieslēdzas, ja mēģini nomazgāt vējstiklu. Tas darbojas, ja ieslēgti gabarītu lukturi, bet tā kā LV ar gaismām jābraukā visu laiku – mazgāšanas šķidrums ir jāpapildina itin bieži. Manuālā kārba – no dieseļiem automāts pieejams tikai 2.5dti versijā – bet tik ļoti piestāvētu šādam kruiserim. Nav arī kruīza kontrole un vilkmes kontrole – pēdējā padarītu vieglāku un drošāku braukšanu ar RWD ziemā.
Lai arī mana sirds joprojām pieder Alfām – Omega tiešām radīja patīkamu pārsteigumu.
