Uzņēmumam šobrīd visizdevīgāk ir pirkt operatīvajā līzingā, jo zaudē tikai to PVN daļu, par ko maksā, nevis no visas vērtības uzreiz, ka finanšu līzinga gadījumā, vai pērkot uzreiz, tad puse no visa PVN ari aiziet skurstenī!
Nu tur viss vienkāršāk: uzņēmuma gadījumā finansistam ir visizdevīgāk ņemt līzingā uz periodu, kas atbilst tā fofāgena amortizācijai. Samaksājot uzreiz nauda no konta ir aizgājusi, bet izdevumos tikai 1 gada amortizācija. Un kad akcionāri mēģina iegūt 100% dividenžu izmaksu, ko izmaksāt nav par šo starpību. Nu un + līzings ir iegāžu risku diversifikācija starp piegādātāju, pircēju un līzinga kompāniju: a vdrug zaftra vojna....
Uzņēmumam, protams, tā jau cita lieta. Bet nu privātpersonām... Ok, šobrīd Euribor ir 0, līdz ar to procenti ir mazi, kādi 2%, tad tur tas zudums nav tik liels, bet ja tie ir kādi 3-5%. Cik bija pirms krīzes?
Jā, ja Tu to savu uzkrājumu kaut kā investē un pelni lielo citronu, tad vēl var diskutēt, bet vairums jau to naudu vienkārši apēd, nodzer, nobrauc utml. Līdz ar to ņemot jebkuru kredītu, Tu tikai samazini savu naudas apjomu un pārmaksā...
Tā vispār ir fakin ģeniāla loģika, kam tik cilvēki neņem kredītu. Gribās aizbraukt ceļojumā, bet kontā susņaks. Labi, paņemam 2k patēriņa kredītu pa kādiem 7-10% gadā. Pēc tam līdz nākamajai sezonai cītīgi maksā mēnešmaksājumu. A kur problēma to kredītmaksājuma apmēru atlikt nost un sakrāt tam ceļojumam vai pirkumam tāpat, tādā veidā ietaupot procenta maksājumus, līguma slēgšanas komisiju utt?
Hipotekārais kredīts, protams, cita lieta, bet in general visādi patēriņa tipa kredīti (auto līzings jau tas pats arī ir, tik jauniem auto zemas likmes dod) tevi padara tikai nabagāgu, Tu iztērē savu nākotnes naudu, lai varētu kaut ko nopirkt drusku ātrāk.
Nu
"Tu to savu uzkrājumu kaut kā investē un pelni lielo citronu, tad vēl var diskutēt, bet vairums jau to naudu vienkārši apēd, nodzer, nobrauc utml."
runā pretī šim:
"A kur problēma to kredītmaksājuma apmēru atlikt nost un sakrāt tam ceļojumam vai pirkumam tāpat, tādā veidā ietaupot procenta maksājumus, līguma slēgšanas komisiju utt?"
Cilvēki nespēj (psiholoģiski) neko uzkrāt un rezultātā jauna auto iegāde par saviem līdzekļiem faktiski ir neiespējama. Iemesli ir vairāki. Piem. nabadzības slazds.
Bez tam ir vairāki segmenti (nek.īpašums Rīgā, Mclaren), kur segmenta inflācija apsteidz % apmēru. Attiecīgi tiem krāt ir pilnīgi stulbi.
Nu tas, ka vairums cilvēku vienkārši nemāk apieties ar naudu tas jau skaidrs. Kāpēc domā visādi ātrie kredīti zeļ un plaukst? Ne jau tāpēc, ka rada baigo labumu sabiedrībai... Viņi pelna miljonus uz to, ka cilvēks nemāk sabalansēt savu budžetu un dzīvo no algas līdz algai.
Par nekustamo īpašumu piekrītu - tur tas periods ir ilgs, inflācija darīs savu. Hipotekārais pa lielam ir vienīgā opcija. Bet īsāka termiņa ikdienas vajadzības - kredītņēmējs parasti paliks zaudētājos, vienīgi, ko Tu iegūsti ir tā prece vai pakalpojums drusku ātrāk. Izņēmums ir, ka, piemēram, reizēm veikali dod iespēju pirkt uz bezprocentu nomaksu. Piemēram, samaksā 3 daļās nevis vienā to pašu summu.
Aaaa un starpcitu, arī kredītiem var piedēvēt nabadzības slazdu. Ja tu katru mēnesi maksā procentus (vienalga vai tas ir patēriņa kredīts ceļojumam, līzings par auto, dators uz līzingu tikai par 20 eur mēnesī utt), tas jau automātiski samazina tavus neto ienākumus katru mēnesi par kaut kādu summu. Principā tas ir kā algas samazinājums, papildus nodoklis...
Nabadības slazds ir drusku cits koncepts. Slinkums izklāstīt - inetā ir izlasāms.
Arī īstermiņa kredīti dažreiz ir profitabli. Piem tev vajag Boļševičkas kurpes un patreiz tām ir 70% atlaide. Tev pieejams kredīts ar 12% mēnesī (144% GPL (slinkums saliktos rēķināt)). No nākamās algas atdod un tīrie ietaupītie zaudējumi ir 58%
Un ātrie kredīti ir pilnīgs evil - īpaši laukos.
Es ļoti labi zinu, kas nabadzības slazds, bet uz ātrajiem kredītiem tur jau līdzīgi iet - ej tikai lielākā bedrē no kuras netiec ārā. Ļoti reti, kad kāds kredīts palīdzēs tikt ārā no nabadzības slazda... Nu varbūt vienīgi gudram jaunietim no nabadzīgas ģimenes paņemot studiju kredītu (pieņemot, ka viņam to iedos). Kredīti drīzāk tik pasliktinās situāciju.
Jā, tavs piemērs ir tīri labs, bet tur jau tā lieta, ka nospiedošais vairums jau tā nedara.
Ņem tāpēc, ka burtiski met pakaļ un stāsta cik tas ir zaibis un viegli. Tad jau vēl ar cilvēki uzķeras uz absolūtiem skaitļiem - nu kas, tur tie 20 eur pa virsu - tas taču nav daudz. Paņem vienu, divas, trīs reizes utt. un pēkšņi 20 jau pārtapuši varbūt vairākos simtos pa gadu...
Nabadzības slazds ir parādību kopums iekļaujot draugu loku un to izglītību, lēmumu motivāciju, iespēju loks kā arī, protams, ienākumus. Nabadzības slazda pamatā ir tikai un vienīgi izglītības līmenis (faktiskais, ne papīra). Tāpēc studiju kredīts ir nepareizs piemērs. Tas kāreiz ir pareizais iemesls ņemt ātro (vai labāk lēno) kredītu, ja nekas cits nespīd.
Un tevis aprakstītais ir tieši tas gadījums - izglītības trūkuma dēļ tiek lietota nepareiza motivācija - viegli.