Lasītāju pieredze par saviem auto

Tas gan notika pirms 2 gadiem, kad nācās, ar steigu, atbrīvoties no opel astra (universālis, elegnace komplektācija, 2000. g. 2.0 benzīns 16v), bet ne par to stāsts. Notika maiņa uz VW golf III GTI 1996. g., nepilnus 2 mēnešus atpakaļ atdzīts no vācijas, jaunā apskate, kas mani izbrīnīja, el. logi, el. lūka, sēdekļu apsilde, el. spoguļi, jo astrai, kas bija jaunāka nebija sēdekļu apsilde, kaut arī elegance versija un jaunāka gada.

Lai nu kā sākumā auto mani pārsteidza pa lielam viss bija ideāli, neatskaitot pāris sīkumus, kas braukšanai netraucē, negrabēja nekas, nebija nekur sarūsējis, viss strādāja un slēdzās, vismaz uz primo brīdi tā likās. Pirmo gadu nobraucu, izgāju skati bez nekādiem remontiem, ielika tikai 1 pie rūsas, cik tas pamatoti, spriežiet paši, lielāko ties csdd darbinieki to liek defaultā. Bet gāja laiks un Golf III pamazām pārvērtās necilā pārvietošanās līdzeklī.

Tātad mīnusi:
- kārtīgi izgrabēja salons (droši vien jāpasaka paldies arī mūsu ceļiem)
- rūsē viss, kas var rūsēt
- sāka svilt slēdzis (borta datora, kopā ar logu tīrītāju, nomainīju)
- verot logus, pamanīju, ka mainās tuvo gaismu spilgtums : )
- aizmugures logu tīrītāju slēdzis aktivizē slotiņu, pašam kā patīk
- ūn vēl daudzas visādas nianses, kuras pusotra gada laikā uzradās.
- zemprofila riepas, es teiktu vienīgās iespējamās 15", 14" riteņus nevar uzlikt, bremžu diski ar supertiem nepieļauj (arī pateicoties 3burtiem GTI)
- kārba sāka tarkšķēt (pašā kārbā zobrati varbūt, kulise izjuka (bukse/ābols))

Protams taisāmas lietas, bet neuzskatu par vajadzību tērēt un ieguldīt viņā naudu, tas būtu kā 100 gadīgu vīru mēģināt visu laiku ar tebletēm uzprišināt, nu nedzīvos viņš ilgi, laiks ir pienācis un jāļauj....

Plusi:

+lētas detaļas (nosacīti, jo GTI specifikācija tomēr savu lomu uz cenām arī nospēlē)
+mazs nodoklis

Teikšu tā, pārvietošanās līdzeklis, jauniešiem, kas grib lepoties ar to, ka ir 3 burti GTI, uztaisīt necilu šķūningu un dižoties savu paziņu lokā. Subjektīvs vērtējums!

Tagad braucot ar šo auto, nekādu komfortu un gandarījumu neizjūtu, pilda savu funkciju un neko vairāk. Bet esmu arī guvis savu mācību, nekad vairs nepirkšu sporta modifikācijas, jo sākumā varbūt tas priecē, bet pēc tam nožēlo, neprikšu vairs tik vecas un tādas paaudzes auto, tas nav to vērts krāmēties gar tādiem auto. Protams katrs auto atrod savu publiku, bet labāk tad pirkt vecu gada gājuma mercedesu, izturīgāks un neizgrabēs tik traki, uzticamāks. Jo braucot ar III golfu mani nepārņem drošības sajūta, liekas, ka jebkurā momentā viņš pats kādu joku izspēlēs. Pašam ir bijušas 8 mašīnas tapēc varu salīdzināt, pirmā bija mercedes e190, teikšu kā ir 2/3 labāks kā golfs, tad jau labāk tādu. tagad skatos uz vācu auto, kas grozās ap 2004 gadu, lai nebūtu jaunais nodoklis, lai gan arī tas ir jāizsver, jo var sagadīties, ka jaunais nodoklis sanāk pat lētāk nekā pēc vecā, ja balstās tikai uz masu.

Tas gan notika pirms 2 gadiem, kad nācās, ar steigu, atbrīvoties no opel astra (universālis, elegnace komplektācija, 2000. g. 2.0 benzīns 16v), bet ne par to stāsts. Notika maiņa uz VW golf III GTI 1996. g., nepilnus 2 mēnešus atpakaļ atdzīts no vācijas, jaunā apskate, kas mani izbrīnīja, el. logi, el. lūka, sēdekļu apsilde, el. spoguļi, jo astrai, kas bija jaunāka nebija sēdekļu apsilde, kaut arī elegance versija un jaunāka gada.

Lai nu kā sākumā auto mani pārsteidza pa lielam viss bija ideāli, neatskaitot pāris sīkumus, kas braukšanai netraucē, negrabēja nekas, nebija nekur sarūsējis, viss strādāja un slēdzās, vismaz uz primo brīdi tā likās. Pirmo gadu nobraucu, izgāju skati bez nekādiem remontiem, ielika tikai 1 pie rūsas, cik tas pamatoti, spriežiet paši, lielāko ties csdd darbinieki to liek defaultā. Bet gāja laiks un Golf III pamazām pārvērtās necilā pārvietošanās līdzeklī.

Tātad mīnusi:
- kārtīgi izgrabēja salons (droši vien jāpasaka paldies arī mūsu ceļiem)
- rūsē viss, kas var rūsēt
- sāka svilt slēdzis (borta datora, kopā ar logu tīrītāju, nomainīju)
- verot logus, pamanīju, ka mainās tuvo gaismu spilgtums : )
- aizmugures logu tīrītāju slēdzis aktivizē slotiņu, pašam kā patīk
- ūn vēl daudzas visādas nianses, kuras pusotra gada laikā uzradās.
- zemprofila riepas, es teiktu vienīgās iespējamās 15", 14" riteņus nevar uzlikt, bremžu diski ar supertiem nepieļauj (arī pateicoties 3burtiem GTI)
- kārba sāka tarkšķēt (pašā kārbā zobrati varbūt, kulise izjuka (bukse/ābols))

Protams taisāmas lietas, bet neuzskatu par vajadzību tērēt un ieguldīt viņā naudu, tas būtu kā 100 gadīgu vīru mēģināt visu laiku ar tebletēm uzprišināt, nu nedzīvos viņš ilgi, laiks ir pienācis un jāļauj....

Plusi:

+lētas detaļas (nosacīti, jo GTI specifikācija tomēr savu lomu uz cenām arī nospēlē)
+mazs nodoklis

Teikšu tā, pārvietošanās līdzeklis, jauniešiem, kas grib lepoties ar to, ka ir 3 burti GTI, uztaisīt necilu šķūningu un dižoties savu paziņu lokā. Subjektīvs vērtējums!

Tagad braucot ar šo auto, nekādu komfortu un gandarījumu neizjūtu, pilda savu funkciju un neko vairāk. Bet esmu arī guvis savu mācību, nekad vairs nepirkšu sporta modifikācijas, jo sākumā varbūt tas priecē, bet pēc tam nožēlo, neprikšu vairs tik vecas un tādas paaudzes auto, tas nav to vērts krāmēties gar tādiem auto. Protams katrs auto atrod savu publiku, bet labāk tad pirkt vecu gada gājuma mercedesu, izturīgāks un neizgrabēs tik traki, uzticamāks. Jo braucot ar III golfu mani nepārņem drošības sajūta, liekas, ka jebkurā momentā viņš pats kādu joku izspēlēs. Pašam ir bijušas 8 mašīnas tapēc varu salīdzināt, pirmā bija mercedes e190, teikšu kā ir 2/3 labāks kā golfs, tad jau labāk tādu. tagad skatos uz vācu auto, kas grozās ap 2004 gadu, lai nebūtu jaunais nodoklis, lai gan arī tas ir jāizsver, jo var sagadīties, ka jaunais nodoklis sanāk pat lētāk nekā pēc vecā, ja balstās tikai uz masu.

Šodien radās iedvesma pastāstīt iauto lasītājiem par savu otro auto - 2004. gada modeļa Sonatu GLS. Tautā daudzi lietpratēji šo auto sauc par "jagurlīdzīgo". Kā ilggadējam Skandimotors klientam, 2009. gada rudenī, man bija iespēja ar cienijamu atlaidi iegādāties mazlietotu Hyundai Sonata , kas atradās salona veikala autoplacī. Kā iemaksu salonam nodevu savu Ford Mondeo, ar kuru biju veiksmīgi nobraucis sešus gadus. Ar visiem lizinga procentiem un nodoto fordiņu, tas auto iegādes pasākums izmaksāja ap 3000 eiro. Auto bija idealā tehniskā stāvoklī, ar iepriekš veiktām regularām apkopēm turpat Skandi servisā. Auto saņēmu ar nupat izietu apkopi un veiktu TA. Nobraukums tam bija tikai 80000km, kas saskanēja ar servisa grāmatiņā norādīto. Viss bija OK - kā saka: tikai braukšanas vaina. Un galvenā braucēja tam auto būs mana meita.
PAR AUTO: Tātad, 2004. gada izlaiduma Hyundai Sonata GLS, tumši pelēkā metalikas krāsā, 2.0, 131zs. dzinējs, automats, ar teju pilnu elektroaprīkojumu un ksenona gaismām, 16. izmēra riteņiem. Auto vizuli ļoti glīts, tam ir izteiksmīgs "jaguaram" līdzīgs dizains. Pieļauju, ka korejieši pat varbūt nedaudz pārcentušies ar šo līdzību. Cik dzirdēts, viņi par to saņēmuši daudz pārmetumus. Bet, tā jau nav mūsu darīšana. Salons tumšs, ar samta drēbes apdari. Pietiekoši plašs un ērts, bet mīnuss ir salīdzinoši zemie griesti. Panelis ērts un pārskatāms, un ne pārāk uzbāzīgs(bez koka imitacijas). Izgatavots no mīksta materiala, grabēšanas pazīmes salonā vēl nav fiksētas. Bet, salīdzinoši: jaunajā 2005. gada Sonatā, vietas salonā ir daudz vairāk, tai ir arī daudz augstāki griesti, kas ir būtisks faktors. Pietiekoši liels ir arī bagažas nodalījums.
BRAUKŠANA: Auto , līdzīgi kā jaunā Sonata, arī ir ļoti kluss. BET, jāakcentē, kā šis paaudzes Sonata braucot ir daudz līganāka un mierīgāka nekā viņas jaunākā 2005. gada "māšele" - tas nu ir fakts. Arī pa lauku ceļiem piekare ir pietiekoši klusa. Dzinēja jauda ir pilnībā pietiekoša straujai braukšanai, automats arī darbojas veikli un nevainojami. Uz asfalta ātrumā virs 120 km. h auto turas lieliski, nav nekādu vibraciju un lieku trokšnu. Veiksmīgi ar to nobraucu visu pagājušo ziemas sezonu - arī ziemā auto problemas neradīja. Dzinējs pieleca arī dienās, kad bija zem mīnus 30 grādiem, noturība uz sniega arī laba. Piebildīšu, ka salons šim auto uzsilst DAUDZ ātrāk un labāk nekā jaunajai 2005. gada sonatai. Par to pārliecinājos šoziem, kad braucu ar savu jauno Sonatu. Tā nu tas ir.
BOJĀJUMI: Līdz pat 2010. gada pavasarim nekādu bojājumu nebija. Biju nobraucis teju 10 000km. Tā kā meitai bija jādomā par skolas beigšanu un ekšiem, nekādi lielie aut prieki viņai nesanāca - auto vairākus mēnešus stāvēja garažā. BET, jūlijā negaidīti sākās pirmie tehniskie brīnumi - dzinējs pēc iedarbināšanas sāka slēgties laukā. Vietējas nozīmes servisā tika noteikts - vainīgs kloķenes rotacijas kontroles datčiks, kas tika nomainīts. Tas kopā ar darbu izmaksāja nedaudz virs 100ls. Diemžēl, darbs servisā tika paveikts nekvalitatīvi - pēc mēneša atkal tas datčiks izgāja no ierindas: tas nav bijis pareizi nostiprināts.. Šoreiz auto tika remontēts Skandi motors servisā. Pie viena, uz tuvējās apkopes rēķina pirmo reizi tika mainīta zobsiksna un "roļiki". Tas remontu protams sadārdzināja līdz pat 400 ls. Bet, tad arī viss bija kārtībā. Nekādi citi bojājumi līdz šim nav sevi pieteikuši. Šoziem arī ģimenē nebija nepieciešamības pēc otra auto, tas visu ziemu nostāvēja garažā. Tikai aprīlī plānoju iziet TA un uzsākt braukšanu ar to. Diemžēl, arī krīzes faktors traucē. Nepatīkami, bet fakts.
SECINĀJUMI: Godīgi varu teikt - aprakstītais auto Hyundai Sonata ir ļoti interants un patīkams auto. Latvijā šādi auto ir salīdzinoši nelielā skaitā - aptuveni kādi 50 gab. Tāpēc, ielās pamanāmi reti. Cik zināms, ši modeļa Sonatas joprojām vēl ražo Krievijas rūpnicā TAGAZ - krievzemē šiem auto joprojām ir augsti reitingi. Jaunajai Sonatai tur popularitāti iegūt neizdevās. Ja autovadītājam ir interese kļūt individuālākam uz kopējā autobraucēju fona, tad ši auto izvēle var būt pareizākā un pat labākā. Pilnīgi droši, ka vismaz līdz 200 000km nobraukumam problēmu nebūs un auto kalpos teicami. Godīgi sakot, man ar šo Sonatu patīk braukt labāk nekā ar to otru - jauno. Tā vizuali ir "klasiskāka" un atšķiras no audi, passatu, oktaviju un mondeo stila tūkstošiem.
Šo Sonatu sīkāk iepējams apskatīt www. tagaz. ru mājas lapā - tur ir arī bildes, apraksti, brošura.

Labvakar.
Jau sen gribēju, beidzot saņēmos, gribētu padalīties pieredzē par savu pirmo un vēl joprojām vienīgo automašīnu - Ford Mondeo.
2007. gadā pēc ilgas un nokošas mācību vasaras, novembrī pavisam oficiāli noliku auto tiesības. Loģiski, jāpērk auto. Skatījos ss. lv jau gandriiz visu gadu un bez minstināšanās spēju pateikt gandrīz jebkura lietota auto cenu, plusus un mīnusus kategorijā 500-1500 LVL. Skatījos pētiju, beigās ar draudzenes, tagad jau sievas svētību, ka krāsa laba, paņēmu šo fordiņu. Pirmais iespaids: wow, beidzot. No tehnikas pilnīgi nekā nesajēdzu, tapēc visu darījumu noteica pirmais iespaids un īsais testa brauciens pa stāvlaukumu. Ņemu! Cena 700 Ls, 1.6 bendzīna motors, 90 Zs (vismaz kādreiz bija) hečbeks. Ekstras, kas tās tādas? Tādu šim auto nav. Viss manuāls, bāzes komplektācija.
Pirmajā mēnesī tika vests uz servisu, jo darba biedri saka, vajag dieagnostiku uztaisīt, nomainīt eļlu, zobsiksnu, visu kā nākas. To arī izdarām, zobsiksnas maiņa 150 Ls (!!!) kemi servisā. Vēl tiek taisītas bremzes, jo servisā saka ka sliktas. Ok, ja jāmaina tad jāmaina. Vēl 200 ls. No šodienas skatupunkta skatoties, skaidrs, ka tas viss bija lieki un daudz par daudz pārsālīti, bet kas izdarīts tas izdarīts. Tālāk jau braukšanas vaina. nākamā gada laikā pēc pirmā servisa nekas netika vairs mainīts, izņemot klasisko eļļas maiņu ik pa 10 000 km. Nākamajā ziemā tika nomainīts akumulators, agresīvi braucot sadauzīti diski, tie arī mainīti. 2009. gada pavasarī pārlūza atspere priekšā. Par cik naudas bija žēl ar tādu tika nobraukti divi mēneši, kamēr to nācās nomainīt, abas priekšā jaunas, kopā ar darbu 110 ls apmēram. 2009. gada rudenī fordiņš mani pirmo reizi pievīla esot ceļā, pie tirgus palikām pie krustojuma. Sajūga pedālis iekrita un tur arī palika. Aizvilku uz Dorfmana servisu pie liepājas ielas pārbrauktuves, tur saka ka jāmaina viss sajūgs ar kurvi, kopā 250 Ls. Es saku ka tādas naudas netaisos par šo auto izmest, un ka velku auto prom. Šis saka, ka vēl paskatīs, un pēc pusstundas zvana, ka meistari pajaukuši, un izrādās, jāmaina tikai sajūga dakša, 25 Ls ar darbu. Pēc šīs izrādes, man ir zobs un dorfmanu, tapēc tur vairs nerādos, auto tiek labots laukos pie vietēja zināma meistara. Ap to laiku kad sajūgs pievīla, starterim oglītes izbeidzās, nācās nomainīt. Startera bendikss - 50 Ls, pie tā paša dorfmana. Atkal braucu bez bēdu, līdz vienā skaistā septembra svētdienā iebraucu ponijam pakaļā. Hyundai pony, lai kāds nepārprot. Tas vē būtu sīkums bet pēc tab braucot tālāk pa šoseju kapots atvērās. Rezultāts: kapots jāmaina, priekšējais stikls jāmaina, jumts arī iedauzīts uz iekšu, viena luktura vispār nav, spārns arī ielocīts, bamperis saplēsts un rāmis ar radiatoru iedzīts centimetrus 5 uz iekšu. Bet šī vieta vēl bija par ātru lai beigtu šo stāstu un fordiņu nosūtītu pārstrādei. Tas tika salabots, un pēc nedēļas jau bija uz strīpas. Vienīgā izmaiņa, kapots bija mainījis krāsu un nu ir zaļš. Kopējās izmaksas laukos: lukturis ar visu pagriezienu 28 Ls, kapots, 32, priekšējais stikls 40, kopā ar visu darbu 150 ls. Šogad pirms tehniskās skates likās ka nu jau būssasniegts tas, ka remontēt nav vērts, bet uzmanīgi caurskatot 11 divnieku sarakstu tika konstatēts, ka principā nekā briesmīga nav, šur tur rūsa uz sliekšņiem, pirmo reiz 3 gadu laikā, kaut kādas lampiņas nedeg, viena bremžu šļauka, priekšējie bremžu kluči, kaut kāda atsaite, pāris bukses, caurs izpūtējs, saplēsts bamperis, jo pāris nedēļas pirms TA iebraucu kokā maigi un priekšā riepas nodilušas. Riepas dabuju pie kaut kādiem diletantiem, pa 12 gabalā divas, plus 6 ls par uzlikšanu. Pārējās detaļas izmaksāja 29 ls, pirktas veikalā pie vairoga tilta, metināšana kopā 25 ls, remonts, 45, tai skaitā bampera salīmēšana un sakausēšana un piekrāsošana. Un atkal turpinam braukt. Sākoties šai ziemai notika negaidītais, mašīna aizslēdzās kamēr tīriju tai apkārt sniegu un sildīju. 15 minūtēs tikai izsvērti visi plusi un mīnusi, pēc tam sameklēts āmurs un ziedots viens no pakaļējiem stikliem. Izmaksas - 7ls, ieliku pats. Izpūtējs ir atkal caurs, bet toties skaņa sportiska. Kopā šai laikā ir nobrauktas nepilnas 50 štukas, izietas 3 tehniskās apskates, pārdzīvotas divi oficiāli ceļu satiksmes negadījumi un vēl vairāki, kas nav fiksēti dokumentos, sodos samaksāti 80 ls, kā arī piedzīvoti ļoti daudz patīkamu brīžu.
Kopsavilkums:
Ford Mondeo, 1994 gads, 1.6 bendzīns, 90 Zs, melnā krāsā ar zaļu haubi, hečbeks.
Pieci plusi:
1. Mīksts, bet ļoti paklausīgs straujos līkumos, reti sastopama šī kombinācija.
2. Ietilpīgs, kaut arī universālis ir vēl krietni lielāks.
3. Ekonomisks. 6-20 L/100km, protams kā brauc, visumā esmu apmierināts.
4. Uzticams. Vienu reizi pievīla, paliekot pie krustojuma, un arī tad bija braucams, tik negribējās čakarēt.
5. Lēts ekspluatācijā. Detaļas lētas, remonti arī lēti ja vien neremontē pie žīdiem.

Pieci mīnusi:
1. Dinamika, tāda īpašība šim auto nepiemīt. 1.6 motorītis šai mašīnai ir daudz par vāju un mazu.
2. Salona apsildeNo darba līdz mājām ir 4-5 kilometri. Šoziem tā arī nav izdevies dabūt kaut mazliet siltuma salonā.
3. Vadītāja beņķis, 100 km es tajā nespēju nobraukt, pēc tam mugura sāp.
4. Elektriskās ekstras, jeb precīzāk to neesamība, lūka ir manuāla logi ir manuāli, labi ka vēl logi pašam nav jātīra.
5. Zems, nepatīk, bieži lien uz vēdera.

Apmēram tā. LAi arī ik pa laikam sagribās kaut ko jaunāku, ātrāku, smukāku, dārgāku, tomēr kaut kā nespēju atteikties no sava fordiņa. Pieradums vai hvz kas.
Paldies tiem kas visu šo penteri izlasīja līdz galam

Tātad.
Jāatzīst, ka esmu neliels MB w123 fanāts. Savā pagaidām ne ļoti ilgajā autobraucēja stāžā esmu bijis 3 sedanu īpašnieks un šobrīd pucēju kupeju.
Domājot par to, kas varētu noderēt citiem lasītājiem, izvēlēties vai nē, šādu auto:
1) Manuprāt, to vispār ir vērts darīt tikai tad, ja auto tiešām uzrunā kā vērtība, jo nekādus baigi racionālos argumentus (kā piemēram, santīma ietaupīšana uz cenu) citādi neatradīsi. Nenoliedzami, ka w123 ir ļoti izturīgi, kas itkā samazina ekspluatācijas izmaksas + iegādes izmaksas (nerunāju par autentisku auto ideālā stāvoklī) ir salīdzinoši zemas priekš MB.
2) Par lielākajām nelaimēm: VIENNOZĪMĪGI RŪSA! Auto rūsē nejēgā.. lai tas nenotiktu ir pamatīgi jāpasvīst.. kārtīga pārmetināšana un pretkorozijas apstrāde uz laiku ļaus uzelpot, bet maksās naudu.. un pēc pāris ziemām tāpat brūnais draugs līdīs ārā.
3) Ritošā daļa - mūsu bedrēm ļoti piemērota : ) Nē, tiešām, pirmajam Mersim vispār 2 gadus uz skati neko nevajadzēja mainīt, otrajam laikam totreiz stūres pirkstu nomainīju.. viss
4) Motors - ja pret to izturas ar cieņu, praktiski nenobraucams!Pirmais man bija 2.0 karburators: leca ideāli pat riktīgā salā, ar atgāzēm problēmu nekādu. Nākamais bija 2.3E (šprice): nekādu problēmu, daļas der no w124.
Tomēr pērkot motoram vēlams pievērst īpašu uzmanību, jo jārēķinās, ka tas būs noskrējis krietni padaudz: tukšgaita, dūmošana, grabēšana klabēšana.. es pats vienu šādi nopirku baigi neskatoties, rezultāts - 1l eļļas uz 100km, slāpst nost utt.
5) Degvielas patēriņš: 2.0 motoram varēju dabūt kādus 8,3l/100km. . bet pa lielam zem 10 litriem uz 100km neiztikt, ar to jārēķinās.
6) Pērkot iesaku pievērst uzmanību stūres luftei.. diezgan tipiska parādība. Bet citādi stūri var pagriezt ar vienu pirkstu : )
7) Pērkot noteikti neželot ceļgalus, paskatīties sliekšņus, arkas, aizmugurē bagāznieka kabatas arī rūsē lopā, protams priekšā amīšu vietas utt. Vēlams pacelt paklājiņus, lai redzētu grīdu.. ja mitrums, tad viss skaidrs utt.

Rezumē: ļoti ērts, plašs, patīkams auto; daļas pa lielam salīdzinoši lētas (jaunu izpūtēju visā garumā dabūju pa 35Ls), var dabūt šrotos, remontus var veikt katrs lauku serviss, jo nav nekādas super HiTec elektronikas utt; piemīt savs vizuāls šarms; degvielas patēriņš liels/dinamika ne tik liela : ) , ļoti uzticams - ne reizi nav nācies palikt uz ceļa, izņemot gadījumus, kad beidzies benzīns : D

Lietoju Espace jau divus gadus, ideāls auto. Iepriekš ir bijis gan Transporters, gan Voyagers, gan Galaxy. Nopirku pavisam nejauši, jo nekad neesmu bijis renault fans un domāju, ka arī nebūšu, bet šitas autiņš pavilka kapitāli. Pavisam savādāks kā visi citi miniveni, elektriskais panelis, lielaais stikls, radio vadība pie stūres, pečka un kondiķis vadās ar kreiso roku, tādi visādi sīkumiņi, kas rada tādu dīvainas, bet ļoti patīkamas emocijas braucot ar šo franču auto.
2.2td motors, par dinamiku arī ar 6 pasažieriem mašīnā nevar sūdzēties, degvielas patēriņš 6+1 cilvēks un visiem ap 100kg bija zeem 6litriem uz 100km.
Pa 2 gadiem nekas īpašs arī nav darīts, regulāras eļļas maiņas, filtri, nomainīti zaldātiņi, bukses, kārbai 1 trosīte mainīta, tas arī viss. Motors strādā perfekti, nav vēl gadījies nepielaist ar pirmo reizi. Cik ir pirktas jaunas detaļas, tad tās ir diezgan lētākas kā Voyager un arī Ape Motors vienmēr viss ir bijis uz vietas.
Ļoti pārsteidza atsevišķa funkcija pečkai, lielais pūtējs uz logiem, baigi ātri atrauj vaļā logus.
Ziemā salons uzsilst pārsteidzoši ātri.
Autiņš ir ideāls ceļošanai, priekšējie krēsli griežas uz riņķi, aizmugurējie ātri un viegli izņemami pavisam ārā, izņemtos tos var izmantot piknikam pie upes: )Ar izņemtiem krēsliem aizmugurē veidojas pilnīgi taisna grīda- ideāli gulēšanai arī ar maniem 196cm.
Nākošo autiņu noteikti ņemšu Espace, tikai jaunāku.
Runājot par atzīmi, ieliku 9 un tas tikai tapēc, ka espace nav pieejams ar 4x4, bet ja salīdzina ar citiem miniveniem, kas man ir bijuši, visi apmēram līdzīga gada no 1997. - 2000. g., tad es varu droši renim likt 10 balles.
Apraksts īpaši izsmeļošs nav, bet ja ir kādi jautajumi- uzdodat, cik varēšu atbildēšu.
Kā arī ērti var izmanttot mantu pārvedāšanai, lielo ledusskapi var iemest aizmugurē bez sarežģījumiem.

R Kango4x4 1.6 benzīns 2005g, nobraukts 100tk. Liels bezīna rijējs no8-11l/100km, ziemā durvis aizsalst, logus pie -15C ar grūtībam atkausē, pie100km/h motors liekas ka izģērbsies, salonā liels troksnis, audio galīgi garām- ar tādiem skaļruņiem man pat ''radio točka" labāk skan: ) Logu tīrītāji kā traktoram- te strādā, te nestrādā, logu šķidrums apmēram 3l lien iekšā. Bremzes ir labas, bet bieži iesalst (ziemā uz rocenes nevar atstāt) Tas ka 4x4 un samērā augsta neko daudz nedod- jau vairākas reizes esmu uz pļavas sēdējis: ( Eļļas līmeni nezinu kā pārbaudīt- mana roka tā nevar izlocīties, lai aizsniegtu "ščupu". Ziemā zem mašīnas viss tā aizsalst, liekas ka tilts ar disku ir viens vesels. Plus visam tam tagad niķojas motora imobilaizers- nevar iedarbināt, kad mašīnai labiepatiksies, tad piestartēsies, bet tagad sēdu un aprakstu šo te Franču "brīnumu". Iepriekš šķita ka auto ir jau labi sen izgudrots- tikai ne Renault...

Uz displeja iedegās lampiņa, ka stūres pastiprinātāja eļļa trūkst izrādās, ka uzkāras stūres past., datčiks elektroniskais un vienu pašu nopirkt nevar, jāpērk viss eļļas batčoks ar datčiku un sūkni lietots maksā 150 Ls, mainīju aizmugurējo plauktu jo bukse bija beigta maksāja 160 Ls , jo bukse iepresēta aluminija plauktā un atsevišķi nevar nopirkt, karoče ritošās remontā pa 4 men., iegrūdis 650 Ls

Kad nu biju nedaudz iekrājis naudas un tiku vaļā no sava šrota 2.0 dohc passata, paņēmu delfīnu 2.8 dohc. Pārsēžoties šitajā autiņā likās, ka tūlīt aizlidošu. dinamika bija laba. korozija bija tikai drusku aizmugurējām arkām. komplektācija vr6 vienmēr bijusi labāka nekā mazāka tilpuma passatiem. Man aprīkojuā ietilpa ABS, klimatkontrole, gaismu regulators, elektriskie sēdekļi, elektriskie spoguļi, el. lūka, velūra salons.
Ar autiņu pārvietojos 2.5 gadus, tāpēc tā plusus un mīnusus varēšu nosaukt diezgan labi. Pirmais, kas cilvēkiem šķiet - 2.8? nu pizdec! benzīnu liesi spaiņiem! Bet nu nekā nebija. pa trasi braucot ap 100 - 8.5 litri. Pa pilsētu (Rīgu) ap 11.5l, ja nesēž pa korķiem. vidēji ap 10l arī sanāca. Ja pa pilsētu sāc braukt agresīvāk - 13.5l. Pa trasi lielakais, ko man bij izdevies dabūt bij 14l/100. Toreis nobraucu ap 100 km pie vidējā ātruma ap 160 km/h. Motors tā pa īstam atvērās tikai pēc 140 km/h, kad bij 3.5 tkst apgriezienu, tā ka līdz 200 km/h cēla bez problēmām un uz ceļa stāvēja stabili. Pa mūsu ceļiem gan ar max ātruma izspiešanu neaizrāvos, tos pašus 200 tik dažas reizes braucu, bet spriežot pēc rezerves pie 200, tahometra un spidometra attiecības, tad max ātrums bij ap 240 km/h.
Kad ar patēriņu noskaidrots, nākamā baile dažiem ir V6. Dārgaks remonts, sarežģītāks apkopē, vairāk eļļas un vel nezin kas. Ja motors nokauts, tad visdrīzāk tā arī ir. Man šajā ziņā gan paveicās, motors bij labs. Mainīju tik eļļu, siksnas. kondicioniera gultni (ap 20ls), ģeneratora gultni (ap 15ls). Pa dzinēju tas arī laikam bij viss. Pa virsbūvei, tad piekare ir noturīga. pa visu laiku nomainīju tik stūres pirkstu (ap 8ls), priekšējo ripuļu gultņus abus, tie gan bij dārgi, jo bremzes un pārējais tur nav kā standarta passatos (katrs ar darbu ap 28ls), bremžu caurulīti uz aizmugurējo suportu (ap 7ls) Jāpiebilst gan, ka gadā nobraucu tikai ap 12-15 tkst km. Mainīju arī dažus svečvadus laika gaitā (šrotā pa 1-2 ls gabalā) Tapat nācies 2x mainīt benzīna sūkni, jo benzīna rādītājs nerādīja un tā arī netiku līdz labošanai, rēķināju pēcnoskrējiena rezultāta gadījās, ka beidzas bendža, ņēmu bagāžniekā rezervētos litrus, bet sūknim jau tas par labu negāja.
Visas ekspluotācijas laikā nekādu lielu problēmu nav bijis, autiņš mani nepievīla. Remonta izmaksas bij vidēji dārgas, taču ar to jārēķinās, ja nebrauc ar 1.8 monjiku. Degvielas patēriņš normāls. Ietilpība laba. Ja nepieciešams ietilpīgs, nedārgs auto, ar labu dinamiku un esat gatavi ieliet nedaudz vairāk kā priekš 1.8, tad šito var nemt. Tikai tādu ir diezgan maz un lielākā daļa jau laikam ir pakauti.

šito autiņu iegādājos 2007. gadā kā pirmo savā mūžā. Toreiz bija vajadzīgs ietilpīgs auto darbam un arī tāpēc lai viņš būtu. Domāju daudzi sapratīs kāda liela vēlme kaut kad pašam bija tikt pie pirmā auto. Tā kā gribējās dinamiku, bet liet benzīnu spaiņiem nebiju gatavs, paņēmu 2.0 passat DOHC ar gāzi. Sākumā likās tīri OK, bet tad tik sākās. Motors baigi kaprīzs, atliek kaut kam kaut kur bišku nojukt un mašīna vairs nebrauc. Bija jāmaina svečvadi, bija problēmas ar aizdedzi, kuru nekā nevarēja noregulēt. Plus pie visa notrinās gredzeni un eļļu sāka ēst vnk nenormāli. šodien tas autiņš man uzreiz aizietu pa taisno uz šrotu un es ar viņu nemaz neņemtos.
Kā plusu varu minēt ietilpību, ka par brīnumu nebija korozijas. Ekonomiju, jo ar gāzi neko daudz toreiz nemaksāja. Arī dinamika bija daudz maz laba, tikai jāpiebilst, ka to maz izbaudīju, jo lielāko ekspluotācijas laiku tā mašīna nebrauca. Jāskatās patiesībai acīs - ar to gāzi un aiz vecuma to jau vnk nokāva.
Pie mīnusiem te gan būtu ko pastāstīt, taču atmiņā vairs nav tik svaigi cik daudz es tur remontēju, visu neatcerēties. Noteikti mīnuss ir kaprīzs motors. Tas bij ne tikai man, to dzirdēju no daudziem, arī servisa večiem.
Tādu autiņu var ņemt, ja dabū par metāllūžņu cenu un pa derevņu vajag tikai tikt no punkta A līdz punktam B ar padsmit kartupeļu maisiem. Nekam citam neiesaku!!!